Par e-p\u0101rvaldi valst\u012b ir atbild\u012bga Vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrija (VARAM).
\nEDMUNDS BE\u013bSKIS<\/b> ,Ministrijas valsts sekret\u0101ra vietnieks inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju jaut\u0101jumos <\/p>\n
Ko noz\u012bm\u0113 e-p\u0101rvalde un k\u0101 t\u0101 darbojas Latvij\u0101? <\/font><\/strong><\/p>\n – E-p\u0101rvalde<\/b> ir valsts un pa\u0161vald\u012bbu p\u0101rvaldes efekt\u012bva \u012bsteno\u0161ana, izmantojot inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123ijas (IKT).<\/p>\n IKT izmanto\u0161ana valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s ie\u0146em aizvien liel\u0101ku noz\u012bmi, radot iesp\u0113jas daudzas manu\u0101las darb\u012bbas automatiz\u0113t, t\u0101m ir b\u016btiska loma gan uzlabojot klientu apkalpo\u0161anu, gan ar\u012b iest\u0101des iek\u0161\u0113jos un starpiest\u0101\u017eu sadarb\u012bbas procesus. Tas sekm\u0113 pakalpojumu pieejam\u012bbu un kvalit\u0101ti, atvieglo administrat\u012bvos procesus iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem, un veicina inform\u0101cijas pieejam\u012bbu.<\/p>\n Lai nodro\u0161in\u0101tu iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem attiec\u012bbas ar valsti k\u0101rtot att\u0101lin\u0101ti (sa\u0146emt at\u013caujas, pabalstus u.c.), tie\u0161i iesaist\u012bties valsts darb\u0101 un l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101 vai nodro\u0161in\u0101tu iesp\u0113ju iedz\u012bvot\u0101jiem uzzin\u0101t iest\u0101\u017eu r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161o inform\u0101ciju par sevi, paral\u0113li pakalpojumu snieg\u0161anai kl\u0101tien\u0113 iest\u0101des aizvien vair\u0101k rada iesp\u0113ju iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem piepras\u012bt un sa\u0146emt pakalpojumus elektroniski<\/b>. Tie ir pakalpojumi, kurus var piepras\u012bt un sa\u0146emt att\u0101lin\u0101t\u0101 veid\u0101, izmantojot IKT, t\u0101p\u0113c tos iesp\u0113jams sa\u0146emt \u0101tr\u0101k un \u0113rt\u0101k neatkar\u012bgi no atra\u0161an\u0101s vietas un bez laika ierobe\u017eojumiem. T\u0101d\u0113j\u0101di iest\u0101des paaugstina pakalpojumu pieejam\u012bbu, pilnveido iedz\u012bvot\u0101ju apkalpo\u0161anas kvalit\u0101ti, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161ina efekt\u012bv\u0101ku resursu izmanto\u0161anu savu funkciju nodro\u0161in\u0101\u0161anai. \u0145emot v\u0113r\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju piepras\u012bjuma apjomu p\u0113c attiec\u012bg\u0101 pakalpojuma kl\u0101tien\u0113, tiek izv\u0113l\u0113ti arvien jauni pakalpojumi, kas tiek pied\u0101v\u0101ti elektroniski. Elektroniskie pakalpojumi ir pieejami vienotaj\u0101 valsts un pa\u0161vald\u012bbu port\u0101l\u0101 www.latvija.lv \u2028vai par pakalpojumiem atbild\u012bgo iest\u0101\u017eu m\u0101jaslap\u0101s. Lai nodro\u0161in\u0101tu iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem iesp\u0113ju piek\u013c\u016bt inform\u0101cijai par visiem valsts un pa\u0161vald\u012bbu sniegtajiem pakalpojumiem vienuviet, port\u0101l\u0101 www.latvija.lv ir izveidots publisko pakalpojumu katalogs. <\/p>\n \u00a0 Kop\u0161 2012.gada Latvij\u0101 ir ieviesta personas apliec\u012bba jeb elektronisk\u0101 identifik\u0101cijas karte (eID), kas apliecina t\u0101s tur\u0113t\u0101ja identit\u0101ti un tiesisko statusu. Personu apliecino\u0161s dokuments nodro\u0161ina vizu\u0101lo personas identifik\u0101ciju un autentifik\u0101ciju ar\u012b elektroniskaj\u0101 vid\u0113, k\u0101 ar\u012b efekt\u012bv\u0101k\u0101 veid\u0101 ir izmantojama elektroniskaj\u0101 vid\u0113, lai sa\u0146emtu e-pakalpojumus un lietotu taj\u0101 iek\u013cauto e-parakstu saskarsm\u0113 ar valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bcij\u0101m.<\/p>\n Iest\u0101dei sazinoties ar personu un otr\u0101di, inform\u0101cija var tikt nodota ne tikai pap\u012bra veid\u0101, bet ar\u012b elektroniski \u2013 izmantojot elektroniskos dokumentus<\/b>. Tie ir dokumenti elektronisk\u0101 form\u0101 ar pap\u012bra dokumentam l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu juridisko sp\u0113ku. Jau \u0161obr\u012bd visus dokumentus, ko iedz\u012bvot\u0101ji un uz\u0146\u0113m\u0113ji iesniedz iest\u0101d\u0113s pap\u012bra veid\u0101, var iesniegt daudz \u0113rt\u0101k\u0101 un \u0101tr\u0101k\u0101 – e-dokumentu veid\u0101 (piem., nos\u016btot pa e-pastu), kas ir izdev\u012bg\u0101ks risin\u0101jums ar\u012b izmaksu zi\u0146\u0101. E-dokumentam ir univers\u0101ls pielietojums darb\u012bbu un dar\u012bjumu veik\u0161anai k\u0101 iedz\u012bvot\u0101jiem, t\u0101 ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113jiem, un valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m. E-dokuments, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 pap\u012bra dokuments, ir izmantojams ar\u012b pier\u0101d\u012bjuma iesnieg\u0161anai kompetent\u0101m iest\u0101d\u0113m.<\/p>\n Lai identific\u0113tu elektronisk\u0101 dokumenta parakst\u012bt\u0101ju un aizsarg\u0101tu dokumenta saturu no neat\u013caut\u0101m izmai\u0146\u0101m p\u0113c t\u0101 parakst\u012b\u0161anas, tiek izmantots dro\u0161s elektroniskais paraksts<\/b>. Latvijas dro\u0161a elektronisk\u0101 paraksta (e-paraksta) risin\u0101jums paredz e-parakstu izmantot k\u0101 l\u012bdzekli juridiska sp\u0113ka pie\u0161\u0137ir\u0161anai elektroniskai komunik\u0101cijai un personas identit\u0101tes apliecin\u0101\u0161anai elektroniskaj\u0101 vid\u0113. E-paraksts Latvij\u0101 ir pieejams kop\u0161 2005. gada un \u0161obr\u012bd t\u0101 darb\u012bbu nodro\u0161ina VAS \u201eLatvijas Valsts radio un telev\u012bzijas centrs\u201d. Lai nodro\u0161in\u0101tu savu funkciju \u012bsteno\u0161anu un pakalpojumu snieg\u0161anu iedz\u012bvot\u0101jam, valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101des veido un uztur da\u017e\u0101das elektroniskas datu b\u0101zes jeb valsts inform\u0101cijas sist\u0113mas (VIS)<\/b>, kur\u0101s tiek apstr\u0101d\u0101ta valsts p\u0101rvaldes inform\u0101cija ar m\u0113r\u0137i nodro\u0161in\u0101t valsts funkciju izpildi. \u0160aj\u0101s datu b\u0101z\u0113s uzkr\u0101j nepiecie\u0161amo pamatinform\u0101ciju, ko iest\u0101de izmanto savu funkciju veik\u0161anai un l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai. VIS re\u0123istr\u0113 Valsts inform\u0101cijas sist\u0113mu re\u0123istr\u0101<\/b> – inform\u0101cijas sist\u0113m\u0101, kur\u0101 tiek apkopota inform\u0101cija par VIS, lai nodro\u0161in\u0101tu to uzskaiti un funkciju identific\u0113\u0161anu.<\/p>\n VIS darb\u012bbai bie\u017ei ir nepiecie\u0161ama inform\u0101cija no cit\u0101m VIS – \u0161im nol\u016bkam iest\u0101des veido datu apmai\u0146as<\/b> sist\u0113mas gan starp div\u0101m iest\u0101d\u0113m, gan izmantojot valsts inform\u0101cijas sist\u0113mas savietot\u0101jus<\/b>. Latvij\u0101 ir izveidots centraliz\u0113ts Valsts inform\u0101cijas sist\u0113mu savietot\u0101js. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka VIS uzkr\u0101j inform\u0101ciju, kas satur fizisko personu datus vai citu klasific\u0113tu inform\u0101ciju, viens no svar\u012bg\u0101kajiem instrumentiem iest\u0101\u017eu darb\u012bb\u0101 ir valsts inform\u0101cijas sist\u0113mu dro\u0161\u012bba<\/b>.<\/p>\n Ar 2018. gada j\u016bniju Latvij\u0101 s\u0101ks darboties e-adrese<\/b> \u2013 personas ofici\u0101l\u0101s deklar\u0113t\u0101s adreses versija elektronisk\u0101 vid\u0113, lai garant\u0113tu dro\u0161u ofici\u0101lo sazi\u0146u starp valsts, pa\u0161vald\u012bbu, tiesu sist\u0113mas iest\u0101d\u0113m un iedz\u012bvot\u0101jiem\/uz\u0146\u0113m\u0113jiem elektronisk\u0101 vid\u0113. T\u0101 sniegs iesp\u0113ju dro\u0161\u0101 un \u0113rt\u0101 veid\u0101 sa\u0146emt ofici\u0101lo korespondenci elektroniski un piek\u013c\u016bt tai t\u016bl\u012bt\u0113ji, neatkar\u012bgi no personas fizisk\u0101s atra\u0161an\u0101s vietas Latvij\u0101 vai \u0101rzem\u0113s. Uz\u0146\u0113m\u0113ji e-adresi br\u012bvpr\u0101t\u012bgi var\u0113s izmantot vienu gadu no 2019. gada 1. Janv\u0101ra, ta\u010du, s\u0101kot ar 2020. gada 1. janv\u0101ri, sarakstei ar valsts iest\u0101d\u0113m tas b\u016bs oblig\u0101ti. Savuk\u0101rt iedz\u012bvot\u0101jiem e-adreses lieto\u0161ana ir br\u012bvpr\u0101t\u012bga un vi\u0146i var\u0113s izv\u0113l\u0113ties, vai izmantot \u0161\u0101du sazi\u0146as veidu ar valsti, piesakoties uz \u0161o pakalpojumu, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 tas \u0161obr\u012bd ir ar citiem pakalpojumiem.<\/p>\n Lai veicin\u0101tu inform\u0101cijas sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012b\u00adbu<\/b>, ikvie\u00adnam iedz\u012bvot\u0101jam ir nepie\u00adcie\u0161amas zin\u0101\u0161anas veiksm\u012bgai elektronisko risin\u0101jumu pielie\u00adto\u0161anai. T\u0101d\u0113\u013c b\u016btiska noz\u012bme ir apg\u016bt e-prasmes<\/b> un zin\u0101t, k\u0101das e-iesp\u0113jas<\/b> ir pieejamas iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n Cik daudz naudas valsts t\u0113r\u0113 e-p\u0101rvaldei? Cik efekt\u012bvi ir \u0161ie t\u0113ri\u0146i? <\/font><\/strong><\/p>\n – Valsts p\u0101rvaldes IKT sist\u0113mu uztur\u0113\u0161anai no bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem t\u0113r\u0113ti 54,5 milj. eiro 2014. gad\u0101, 47,6 milj. eiro 2015. gad\u0101 un 56,1 milj. eiro 2016.gad\u0101. Tajos ietverti izdevumi, kas saist\u012bti ar inform\u0101cijas sist\u0113mu uztur\u0113\u0161anu, datortehnikas nomu, datortehnikas izvieto\u0161anu specializ\u0113tajos datu centros, serveru apkalpo\u0161anu un administr\u0113\u0161anu, k\u0101 ar\u012b programmat\u016bras uztur\u0113\u0161anu, pilnveido\u0161anu un papildin\u0101\u0161anu, t\u0101pat izdevumi par inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju infrastrukt\u016bras apkalpo\u0161anu un inform\u0101cijas sist\u0113mas licen\u010du nomas izdevumi, u.c.<\/p>\n Cik lielu ES fondu atbalstu sa\u0146em IKT nozare un cik efekt\u012bvi to izmanto? <\/font><\/strong><\/p>\n – ES fondu 2007.\u20132013.gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 invest\u012bcijas valsts IKT att\u012bst\u012bb\u0101 ieguld\u012bja galvenok\u0101rt e-pakalpojumu att\u012bst\u012bbai. \u0160aj\u0101 period\u0101 ielika pamatus pieejai, kur\u0101 valsts IKT risin\u0101jumi tiek veidoti koplieto\u0161anas re\u017e\u012bm\u0101, izmantojot standartiz\u0113tus IKT risin\u0101jumus un pakalpojumus. Min\u0113t\u0101s pieejas \u012bsteno\u0161anas ietvaros publiskaj\u0101 p\u0101rvald\u0113 uzs\u0101ka att\u012bst\u012bbu pirm\u0101s starp\u00adnozaru IKT pakalpojumu kop\u00adlieto\u0161anas platformas, t\u0101das k\u0101 Vienotais valsts un pa\u0161vald\u012bbu pakalpojumu port\u0101ls www.latvija.lv, Valsts inform\u0101cijas sist\u0113mu savietot\u0101js, u.c., \u013caujot praks\u0113 aprob\u0113t IKT resursu koplieto\u0161anas pieeju publiskaj\u0101 p\u0101rvald\u0113. <\/p>\n \u0145emot v\u0113r\u0101 ES fondu 2007. \u2013 2013.gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 g\u016bto pieredzi, VARAM k\u0101 valsts IKT p\u0101rvald\u012bbas organiz\u0101cija pied\u0101v\u0101 vienotu ievie\u0161anas pieeju ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101 2014.-2020. gadam, kas \u013cauj skat\u012bt visas IKT att\u012bst\u012bbas vajadz\u012bbas integr\u0113ti un pied\u0101v\u0101t t\u0101du valsts IKT att\u012bst\u012bbas pas\u0101kumu strukt\u016bru, kas \u013cauj p\u0113c iesp\u0113jas efekt\u012bvi organiz\u0113t racion\u0101lu valsts IKT p\u0101rvald\u012bbu ilgtermi\u0146\u0101, nodro\u0161inot IKT invest\u012bciju savstarp\u0113jo papildin\u0101m\u012bbu. VARAM sniedz ieguld\u012bjumu, lai katrs no ERAF l\u012bdzfinans\u0113tajiem publisk\u0101s p\u0101rvaldes IKT att\u012bst\u012bbas projektiem dotu ieguld\u012bjumu darb\u012bbas programmas \u201cIzaugsme un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a Nr.2.2.1. \u201cNodro\u0161in\u0101t publisko datu atkalizmanto\u0161anas pieaugumu un efekt\u012bvu publisk\u0101s p\u0101rvaldes un priv\u0101t\u0101 sektora mijiedarb\u012bbu\u201d (turpm\u0101k – SAM) noteikto r\u0101d\u012bt\u0101ju sasnieg\u0161an\u0101.<\/p>\n SAM ietvaros kopum\u0101 pl\u0101nots novirz\u012bt 151 540 840 eiro IKT jomas projektu \u012bsteno\u0161anai, kuru ietvaros paredz\u0113ts uzlabot un pilnveidot publisk\u0101s p\u0101rvaldes datu apmai\u0146as, datu public\u0113\u0161anas un uztur\u0113\u0161anas infrastrukt\u016bru, datu pieejam\u012bbu un to izmanto\u0161anas iesp\u0113jas, pilnveidot publisk\u0101s p\u0101rvaldes procesus (ietverot pas\u0101kumus administrat\u012bv\u0101 sloga samazin\u0101\u0161anai un valsts p\u0101rvaldes organizatorisk\u0101 procesa efektivit\u0101tes palielin\u0101\u0161anai). Tiks atv\u0113rti p\u0101rvaldes r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161ie dati, k\u0101 ar\u012b tiks nodro\u0161in\u0101ta jaunu, iedz\u012bvot\u0101jiem un komersantiem nepiecie\u0161amu pakalpojumu pieejam\u012bba elektroniski. T\u0101pat tiks nodro\u0161in\u0101ta kult\u016bras satura digitaliz\u0101cija un t\u0101 publiskas pieejam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana.<\/p>\n K\u0101 Latvija e-p\u0101rvald\u0113 izskat\u0101s sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar cit\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm? <\/font><\/strong><\/p>\n – Latvijas att\u012bst\u012bbas l\u012bmeni sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar cit\u0101m ES valst\u012bm katru gadu nosaka Digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas nov\u0113rt\u0113jums. No 2015. gada Eiropas Komisija (EK) ES dal\u012bbvalstu digit\u0101lo att\u012bst\u012bbu v\u0113rt\u0113, ar Eiropas Digit\u0101l\u0101s ekonomikas un sabiedr\u012bbas indeksu jeb DESI, kura m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t ES dal\u012bbvalst\u012bm apzin\u0101t jomas, kur\u0101s priorit\u0101ri j\u0101iegulda un j\u0101r\u012bkojas, lai izveidotu \u012bstenu digit\u0101lo vienoto tirgu.<\/p>\n DESI indeksa datu avoti ir Eiropas Savien\u012bbas statistikas biroja Eurostat aptaujas: IKT izmanto\u0161ana m\u0101jsaimniec\u012bb\u0101s un iedz\u012bvo\u00adt\u0101ju vid\u016b \u201cCommunity survey on ICT usage in Households and by Individuals<\/i>\u201d, elektronisk\u0101s p\u0101rvaldes nov\u0113rt\u0113jums \u201ceGovernment Benchmark<\/i>\u201d, Eiropas publis\u00adk\u0101 sektora inform\u0101cijas no\u00adv\u0113rt\u0113jums \u201cEuropean PSI Scoreboard<\/i>\u201d un Eiropas Di\u00adgi\u00adt\u0101l\u0101 progresa 2017. gada zi\u0146ojums.<\/p>\n DESI indekss ir salikts r\u0101d\u012bt\u0101js, kur\u0101 summ\u0113ts r\u0101d\u012bt\u0101ju kopums, struktur\u0113jot tos piecos indikatoros, t\u0101dos k\u0101 savienojam\u012bba, cilv\u0113kkapit\u0101ls, interneta izmanto\u0161ana, ciparu tehnolo\u0123iju integr\u0101cija un digit\u0101lie publiskie pakalpojumi.<\/p>\n Latvija ie\u0146em 8. vietu Eiropas Savien\u012bb\u0101, v\u0113rt\u0113jot tie\u0161saist\u0113 sniegtos publiskos pakalpojumus. Sal\u012bdzinot ar 2016. gadu tas ir k\u0101pums par 5 viet\u0101m. Par to liecina Eiropas Komisijas veidotais DESI. Kopum\u0101 Latvija saglab\u0101jusi eso\u0161\u0101s poz\u012bcijas \u2013 19. vietu starp vis\u0101m ES valst\u012bm.<\/p>\n V\u0113rt\u0113jot sasniegto progresu, visstrauj\u0101k tas nov\u0113rojams e-p\u0101rvaldes jom\u0101 kopum\u0101. Latvija ie\u0146em 15.vietu, kas ir k\u0101pums par 3 viet\u0101m, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2016.gadu. Vienlaikus j\u0101atz\u012bst, ka Latvijai v\u0113l liels darbs paveicams atv\u0113rto datu jom\u0101, kur progress nav pietiekams. Lai uzlabotu datu pieejam\u012bbu publisk\u0101s p\u0101rvaldes instit\u016bcij\u0101m un nodro\u0161in\u0101tu atkalizmantojamu datu publi\u00adc\u0113\u0161\u00adanu atkalizmanto\u0161anai pri\u00adv\u0101\u00adtu uz\u0146\u0113mumu pakalpo\u00adju\u00admos, 2017. gada j\u016bnij\u0101 darbu s\u0101ka centraliz\u0113tas publisk\u0101s p\u0101rvaldes atv\u0113rto datu port\u0101ls.<\/p>\n Kopum\u0101 DESI secin\u0101ts, ka Latvijas kop\u0113jo pozit\u012bvo virz\u012bbu \u0161aj\u0101 v\u0113rt\u0113jum\u0101 nosaka augo\u0161ais \u0101tr\u0101 platjoslas piesl\u0113guma abonentu skaits, k\u0101 ar\u012b uzlabojumi digit\u0101lo publisko pakalpojumu snieg\u0161an\u0101. Vienlaikus uzsv\u0113rts, ka pusei Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju digit\u0101lo prasmju l\u012bmenis joproj\u0101m ir zems, lai ar\u012b internetu lieto 77% iedz\u012bvot\u0101ju. T\u0101pat secin\u0101ts, ka inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju speci\u0101listu skaits aug, ta\u010du tas joproj\u0101m ir maz\u0101ks par vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju ES.<\/p>\n Visv\u0101j\u0101kais progress Latvijai nov\u0113rojams uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas digitaliz\u0101cijas un e-komercijas jom\u0101s. Neskatoties uz faktu, ka 55% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju arvien vair\u0101k izmanto e-komercijas pakalpojumus, mazie un vid\u0113jie uz\u0146\u0113mumi e-komercijas kan\u0101lus (pre\u010du p\u0101rdo\u0161anai un pakalpojumu snieg\u0161anai) izmanto maz \u2013 tikai 8%.<\/p>\n Latvijas internetbankas izmantojam\u012bbas zi\u0146\u0101 ie\u0146em 6.vietu, apsteidzot Lietuvu (8.vieta), bet zaud\u0113jot Igaunijai (4.vieta). \u0160is ir r\u0101d\u012bt\u0101js, kas veicina citu e-pakalpojumu izmanto\u0161anu iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b.<\/p>\n K\u0101 e-p\u0101rvalde att\u012bst\u012bsies? <\/font><\/strong><\/p>\n – Latvij\u0101 noteiktais valsts p\u0101rvaldes politikas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137is ir veidot efekt\u012bvu, pieejamu, inovat\u012bvu, profesion\u0101lu un uz rezult\u0101tu v\u0113rstu valsts p\u0101rvaldi. Ar\u012b e-p\u0101rvalde tiek veidota saska\u0146\u0101 ar <\/b>valsts p\u0101rvaldes politikas att\u012bst\u012bbas m\u0113r\u0137i un izstr\u0101d\u0101to politiku digit\u0101las ekonomikas un sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbai. To skait\u0101 ir minamas Inform\u0101cijas sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas pamatnost\u0101dness 2014.\u20132020. gadam<\/b>, kur\u0101s ietverti r\u012bc\u012bbas virzieni IKT izgl\u012bt\u012bbas un e-prasmju apguvei, pla\u0161i pieejamai piek\u013cuvei internetam, modernas un efekt\u012bvas publisk\u0101s p\u0101rvaldes veido\u0161anai, elektronisko pakalpojumu un digit\u0101l\u0101 satura izstr\u0101des veicin\u0101\u0161anai, p\u0101rrobe\u017eu sadarb\u012bbas veicin\u0101\u0161anai digit\u0101l\u0101 vienot\u0101 tirgus att\u012bst\u012b\u0161anai, IKT p\u0113tniec\u012bbas un inov\u0101ciju veicin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b uztic\u0113\u0161an\u0101s un dro\u0161\u012bbas veicin\u0101\u0161anai digit\u0101laj\u0101 vienotaj\u0101 tirg\u016b.<\/p>\n Balstoties uz IKT p\u0101rvald\u012bbas lab\u0101s prakses principiem ir izveidots e-p\u0101rvaldes strat\u0113\u0123iskais ietvars. Tas raksturo b\u016btisk\u0101kos elementus, kuriem j\u0101b\u016bt nodro\u0161in\u0101tiem un kuru l\u012bdzsvarota att\u012bst\u012bba un sekm\u012bga mijiedarb\u012bba ir priek\u0161noteikums e-p\u0101rvaldes att\u012bst\u012bbai. E-p\u0101rvaldes att\u012bst\u012bb\u0101 j\u0101nodro\u0161ina tr\u012bs pamatelementu – Darb\u012bbas procesi (ir apzin\u0101ti procesu uzlabojumi, kurus iesp\u0113jams \u012bstenot ar IKT pal\u012bdz\u012bbu), tehnolo\u0123ijas (j\u0101izvair\u0101s no fragment\u0113tiem risin\u0101jumiem, invest\u012bcij\u0101m sl\u0113gtos un nesavietojamos risin\u0101jumos) un cilv\u0113ki (j\u0101veicina publisk\u0101s p\u0101rvaldes darbinieku izpratnes l\u012bmeni par iesp\u0113j\u0101m, k\u0101das var nodro\u0161in\u0101t ar efekt\u012bv\u0101ku inform\u0101cijas apriti un IKT tehnolo\u0123ij\u0101m)- l\u012bdzsvarotu att\u012bst\u012bbu un mijiedarb\u012bbu. Dro\u0161\u012bbai ir j\u0101b\u016bt IKT att\u012bst\u012bbas un izmanto\u0161anas st\u016brakmenim, publisk\u0101s p\u0101rvaldes procesus un IKT risin\u0101jumus j\u0101pl\u0101no racion\u0101li un efekt\u012bvi, nodro\u0161inot atbilsto\u0161u dro\u0161\u012bbas un personas datu aizsardz\u012bbas l\u012bmeni. K\u0101das probl\u0113mas un izaicin\u0101jumus redzat nozarei? <\/font><\/strong><\/p>\n – \u012as\u0101 atbilde ir \u2013 prasmes un speci\u0101listi \u2013 gan publiskaj\u0101 sektor\u0101, gan priv\u0101taj\u0101. P\u0113d\u0113jo desmit gadu laik\u0101 piepras\u012bjums p\u0113c digit\u0101lo tehnolo\u0123iju speci\u0101listiem ik gadu\u2028audzis par 4 %. Neskatoties uz to, Eirop\u0101 visos l\u012bme\u0146os tr\u016bkst digit\u0101lo prasmju. Par sp\u012bti tam, ka darba tirg\u016b sp\u0113c\u012bgi palielin\u0101s piepras\u012bjums p\u0113c IKT speci\u0101listiem, paredzams, ka laik\u0101 l\u012bdz 2020. gadam neaizpild\u012bto vakan\u010du skaits dubultosies, sasniedzot 800 t\u016bksto\u0161us.<\/p>\n Digitaliz\u0101cijas rad\u012bt\u0101s strauj\u0101s p\u0101rmai\u0146as ekonomik\u0101 noz\u012bm\u0113, ka gandr\u012bz vis\u0101m\u2028darba viet\u0101m tagad vajadz\u012bgas noteikta l\u012bme\u0146a digit\u0101l\u0101s prasmes, t\u0101s ir nepiecie\u0161amas, lai piedal\u012btos sabiedriskajos procesos kopum\u0101. Main\u0101s piek\u013cuves ce\u013ci pakalpojumiem, tostarp e-pakalpojumiem, t\u0101p\u0113c gan lietot\u0101jiem, gan pakalpojumu sniedz\u0113jiem un publiskaj\u0101m iest\u0101d\u0113m ir vajadz\u012bgas pietiekamas digit\u0101l\u0101s prasmes. <\/p>\n Teksts un foto: SANDRIS GUNVALDIS<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Edmunds Be\u013cskis, Vides un re\u0123ion\u0101l\u0101s ministrijas valsts sekret\u0101ra vietnieks inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju jaut\u0101jumos st\u0101sta par e \u2013 p\u0101rvaldes darb\u012bbas efektivit\u0101ti Latvij\u0101. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8442"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=8442"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8442\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8523,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8442\/revisions\/8523"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=8442"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=8442"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=8442"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nLai, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 ierodoties kl\u0101tien\u0113, personu var\u0113tu atpaz\u012bt ar\u012b elektroniskaj\u0101 vid\u0113 un nodro\u0161in\u0101t, ka pakalpojums tiek sniegts tie\u0161i tai personai, kurai tas pien\u0101kas, ir nepiecie\u0161ama elektronisk\u0101 identit\u0101te<\/b>. Lai sa\u0146emtu pakalpojumus kl\u0101tien\u0113, piem\u0113ram, iesniegtu nodok\u013cu deklar\u0101ciju vai piepras\u012btu bezdarbnieka pabalstu, ir j\u0101apliecina personas identit\u0101te ar personu apliecino\u0161u dokumentu vai parakstu. Ar\u012b elektroniskaj\u0101 vid\u0113, lai sa\u0146emtu pakalpojumus, personai ir nepiecie\u0161ams apliecin\u0101t savu identit\u0101ti. Elektronisk\u0101 identific\u0113\u0161ana nodro\u0161ina personas atpaz\u012b\u0161anu elektroniskaj\u0101 vid\u0113 un sniedz iesp\u0113ju sa\u0146emt personaliz\u0113tus pakalpojumus elektronisk\u0101 veid\u0101. Latvij\u0101 personas identit\u0101tes apliecin\u0101\u0161anai izmantojamas gan iest\u0101\u017eu uztur\u0113t\u0101s autentifik\u0101cijas sist\u0113mas, kur\u0101s lietot\u0101js tiek autentific\u0113ts ar lietot\u0101ja v\u0101rdu un paroli, piem\u0113ram, Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta Elektronisk\u0101 deklar\u0113\u0161an\u0101s sist\u0113ma; gan internetbanku autentifik\u0101cija \u2013 kas tehnolo\u0123iski balst\u012bta uz internetbanku nodro\u0161in\u0101to autentifik\u0101cijas meh\u0101nis\u00admu, kuru savietojot ar iest\u0101\u017eu inform\u0101cijas sist\u0113m\u0101m, iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t lietot\u0101ju atpaz\u012b\u0161anu un piek\u013cuvi iest\u0101\u017eu pakalpojumiem un inform\u0101cijai. Pieejama ar\u012b mobil\u0101 identit\u0101te \u2013 \u013caujot lietot\u0101jiem apliecin\u0101t savu identit\u0101ti att\u0101lin\u0101ti, izmantojot mobilo t\u0101lruni, k\u0101 ar\u012b elektronisk\u0101 paraksta autentifik\u0101cija, izmantojot e-paraksta viedkart\u0113 iek\u013cauto autentifik\u0101cijas sertifik\u0101tu. \u0160obr\u012bd e-paraksts ir viens no dro\u0161\u0101kajiem autentifik\u0101cijas veidiem elektronisk\u0101 vid\u0113.<\/p>\n
\n2014.-2020.gada att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anas period\u0101 pl\u0101nots atbalst\u012bt aktivit\u0101tes, kas nav pretrun\u0101 ar defin\u0113tajiem e-p\u0101rvaldes pl\u0101no\u0161anas pamatprincipiem un kuru ievie\u0161ana veicin\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides uzlabo\u0161anos un jaunu darba vietu ra\u0161anos (visi izvirz\u012btie principi ir vienl\u012bdz noz\u012bm\u012bgi), t.sk. j\u0101nodro\u0161ina publisk\u0101s p\u0101rvaldes dati tautsaimniec\u012bbas izaugsmei, t.sk., atv\u0113rtie dati; racion\u0101la IKT p\u0101rvald\u012bba; efekt\u012bvi darb\u012bbas procesi; e-p\u0101rvaldes kvalit\u0101te.<\/p>\n