Norises inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IT) nozares iepirkumos no uz\u0146\u0113m\u0113ju skatpunkta v\u0113rt\u0113 Latvijas Inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju asoci\u0101cijas (LIKTA) prezidente, LU Biznesa, vad\u012bbas un ekonomikas fakult\u0101tes asoci\u0113t\u0101 profesore SIGNE B\u0100LI\u0145A<\/b>. <\/p>\n
– Jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL) darbojas nu jau pusgadu. K\u0101 tas ietekm\u0113 IT nozari?<\/b>
\n– \u0145emot v\u0113r\u0101, ka normat\u012bvais akts ir sp\u0113k\u0101 tikai se\u0161us m\u0113ne\u0161us, koment\u0113t k\u0101das konkr\u0113tas izmai\u0146as b\u016btu p\u0101ragri. Tas, ko IKT nozare sagaida no jaun\u0101 PIL, ir administrat\u012bv\u0101 sloga samazin\u0101\u0161ana. \u0160aj\u0101 virzien\u0101 soli pa solim dodamies \u2013 aizvien vair\u0101k ievie\u0161ot e konkursus un p\u0101rejot uz elektronisko vidi. Kopum\u0101 tas iez\u012bm\u0113 pozit\u012bvu virz\u012bbu.
\n\u00a0
\n– M\u016bsu asoci\u0101cij\u0101 darbojas IT projektu p\u0101rvald\u012bbas un lab\u0101s prakses darba grupa, kuras ietvaros apkopojam labo praksi iepirkumu jom\u0101. Sadarb\u012bb\u0101 ar Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroju (IUB) izveidoj\u0101m publisko iepirkumu vadl\u012bnijas un laikam ejot t\u0101s atjaunojam. Uz \u0161\u012bm vadl\u012bnij\u0101m var balst\u012bties, veicot iepirkumus, t\u0101s pal\u012bdz publisk\u0101 sektora pas\u016bt\u012bt\u0101jiem, kuri organiz\u0113 programmat\u016bras izstr\u0101des vai inform\u0101cijas sist\u0113mu uztur\u0113\u0161anas iepirkumus. Vadl\u012bnijas atrodas IUB un LIKTA m\u0101jas vietn\u0113. \u0160\u012bs vadl\u012bnijas IT jomas iepirkumiem ir asoci\u0101cijas ieguld\u012bjums iepirkumu vides uzlabo\u0161an\u0101 \u2013 lai inform\u0101cijas sist\u0113mas var\u0113tu nopirkt gudr\u0101k un lab\u0101k, lai iepirkuma konkursa dal\u012bbnieki b\u016btu apmierin\u0101ti ar rezult\u0101tu. T\u0101 ir m\u016bsu nozares lab\u0101 griba. <\/p>\n
Patlaban asoci\u0101cij\u0101 \u013coti spraigi diskut\u0113jam par to, ko noz\u012bm\u0113 jaun\u0101 PIL pras\u012btais saimnieciski visizdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums. Br\u012bd\u012b, kad ir j\u0101p\u0113rk, piem\u0113ram, A4 form\u0101ta pap\u012brs vai piln\u012bgi konkr\u0113ta lieta \u2013 gl\u0101ze, kur var ieliet \u016bdeni, var aprakst\u012bt v\u0113lam\u0101 produkta \u012bpa\u0161\u012bbas, nor\u0101d\u012bt parametrus, tad iepirkum\u0101 var izv\u0113l\u0113ties viszem\u0101ko cenu. Kad b\u016bvdarbiem vai jaunas IT sist\u0113mas izveidei r\u012bkojam iepirkumu, ir j\u0101atbild uz jaut\u0101jumu \u2013 vai zem\u0101k\u0101 cena dos ar\u012b vislab\u0101ko rezult\u0101tu? Ne vienm\u0113r visl\u0113t\u0101kais ir vislab\u0101kais. Ja v\u0113lamies kaut ko izveidot, tad ir nepiecie\u0161ams, lai cilv\u0113kiem b\u016btu pieredze, lai cilv\u0113ki kaut ko l\u012bdz\u012bgu b\u016btu dar\u012bju\u0161i iepriek\u0161. IT nozar\u0113 speci\u0101listu kvalifik\u0101cijas jaut\u0101jumi ir \u013coti b\u016btiski. Cena ir viena komponente, tom\u0113r ne noteico\u0161\u0101. Savulaik notika diskusijas, k\u0101 piln\u012bgi jauns uz\u0146\u0113mums lai tiek pie valsts pas\u016bt\u012bjuma. Atvainojiet, bet valstij ir \u013coti liels risks piln\u012bgi jaunam uz\u0146\u0113mumam bez pieredzes un zin\u0101\u0161an\u0101m uztic\u0113t pakalpojumu! Ja nu tas darbu neizdar\u012bs? Pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir j\u0101b\u016bt p\u0101rliec\u012bbai, ka pieg\u0101d\u0101t\u0101js tie\u0161\u0101m inform\u0101cijas sist\u0113mu izveidos un pieg\u0101d\u0101s. Protams, var l\u012bgum\u0101 iestr\u0101d\u0101t kvalit\u0101tes un sankciju nosac\u012bjumus, tom\u0113r tas prasa laiku. Vajadz\u012bba p\u0113c sist\u0113m\u0101m un p\u0113c tehnolo\u0123ij\u0101m bie\u017ei vien ir steidzama un resursu ietilp\u012bga. Valsts nevar k\u0101dam \u013caut pasp\u0113l\u0113ties smil\u0161u kast\u0113. Nesan\u0101ca? Labi naudu nesamaks\u0101sim, dosim darbu izpild\u012bt n\u0101kamajam konkursa dal\u012bbniekam. Tas ir jaut\u0101jums par kompetenci un v\u0113lmi dar\u012bt. Vispirms uz\u0146\u0113mumam ir j\u0101pier\u0101da, ko tas sp\u0113j\u012bgs paveikt un cik tam ir kompetenta, darbsp\u0113j\u012bga komanda. <\/p>\n
– SIA \u201cWe Three\u201d p\u0101rst\u0101vji mums nor\u0101da, ka jaunam uz\u0146\u0113mumam sa\u0146emt valsts pas\u016bt\u012bjumu ir neiesp\u0113jami. Tiek pras\u012bta pieredze, kas uz\u0146\u0113mumam nevar b\u016bt, tom\u0113r ir t\u0101 darbiniekiem.<\/b>
\n-Viens risin\u0101jums ir darboties kop\u0101 ar citu uz\u0146\u0113mumu, katram pied\u0101v\u0101jot savu at\u0161\u0137ir\u012bgo kompetenci. Vai ar\u012b, ja zin\u0101ms, ka, piem\u0113ram, konkurenta uz\u0146\u0113mum\u0101 ir izcili k\u0101das jomas eksperti, iepirkum\u0101 start\u0113t kop\u0101 un rad\u012bt vislab\u0101ko risin\u0101jumu. Nav nosac\u012bjuma, ka uz\u0146\u0113mumam j\u0101piedal\u0101s vienam pa\u0161am iepirkum\u0101. J\u0101saprot pas\u016bt\u012bt\u0101ja risks sl\u0113gt l\u012bgumu ar uz\u0146\u0113mumu, kam nav l\u012bdz\u012bgu darbu pieredzes. Ja ir k\u0101ds jauns uz\u0146\u0113mums, kam ir lielisks produkts vai risin\u0101jums, nozare jau to parasti zina. Ja iepirkums ir t\u0101ds, kur \u0161is produkts ir nepiecie\u0161ams, tad, protams, sadarb\u012bba veidojas. Esot kop\u012bg\u0101 nozares tirg\u016b, zin\u0101m kuram ir k\u0101das kompetences un k\u0101d\u0101 veid\u0101 varam pieg\u0101d\u0101t vislab\u0101ko rezult\u0101tu. IT nozare visu laiku saskaras ar pas\u016bt\u012bt\u0101ju kompetenci. Pas\u016bt\u012bt\u0101js zina, ko vi\u0146\u0161 pas\u016bta. Svar\u012bgi – vai vi\u0146\u0161 m\u0101k pas\u016bt\u012bt, lai sa\u0146emtu to, ko v\u0113las. It \u012bpa\u0161i inform\u0101cijas sist\u0113mu izstr\u0101d\u0113. Ja ir j\u0101p\u0113rk fiziski taust\u0101ms produkts, tad viss ir skaidrs. <\/p>\n
Mums ir \u013coti kompetentas instit\u016bcijas, kas prot veikt pas\u016bt\u012bjumus \u2013 tie ir lielie uz\u0146\u0113mumi, piem\u0113ram, Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests. Maz\u0101k\u0101m iest\u0101d\u0113m, kam sist\u0113mas nav j\u0101pas\u016bta tik regul\u0101ri, rodas probl\u0113mas. Nav nosl\u0113pums, ka publiskaj\u0101 sektor\u0101 ir visai liela darbinieku main\u012bba. Lab\u0101kos ekspertus nereti p\u0101rp\u0113rk vai pied\u0101v\u0101 augstu amatu citas publisk\u0101 sektora iest\u0101des vai uz\u0146\u0113mumi, ar\u012b priv\u0101tais sektors pied\u0101v\u0101 vi\u0146iem lab\u0101kus darba nosac\u012bjumus. L\u012bdz ar to kompetence, kas ir att\u012bst\u012bjusies instit\u016bcij\u0101, aiziet proj\u0101m no t\u0101s un ir j\u0101audzina jauni speci\u0101listi. T\u0101 ir viena probl\u0113ma un publiskais sektors str\u0101d\u0101 pie t\u0101s risin\u0101\u0161anas.<\/p>\n
V\u0113l viena probl\u0113ma \u2013 daudzos konkursos ir maz pied\u0101v\u0101jumu. \u012asten\u012bb\u0101 tas ir tas pats kompetences jaut\u0101jums. Esam tik uz\u0146\u0113m\u0113ju, cik esam. Lai gan izaugsme ir nov\u0113rojama \u2013 IT nozare ik gadu aug \u2013 2016. gad\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2008. gadu gandr\u012bz par 60% k\u0101pa str\u0101d\u0101jo\u0161o skaits nozar\u0113 un pirmo reizi p\u0101rsniedza 30 000 darbinieku. Ik gadu ar\u012b iev\u0113rojam\u0101 temp\u0101 (vair\u0101k nek\u0101 par 20% gad\u0101) aug nozares eksports. \u013boti daudzi Latvijas uz\u0146\u0113mumi str\u0101d\u0101 \u0101rvalstu tirgiem, tostarp Skandin\u0101vijas, ASV un citu valstu tirgiem. Katrs uz\u0146\u0113mums specializ\u0113jas noteikt\u0101 jom\u0101, darbojas ar noteikt\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m. Lielie uz\u0146\u0113mumi darbojas ar vair\u0101k\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m, nelielie uz\u0146\u0113mumi \u2013 ar vienu, div\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m, ar tehnolo\u0123isko partneri. Kad notiek iepirkumu konkursi, da\u013cai uz eksporta tirgiem str\u0101d\u0101jo\u0161o uz\u0146\u0113mumu Latvijas tirgus, iesp\u0113jams, nemaz nav interesants, jo riski taj\u0101, p\u0113c uz\u0146\u0113muma v\u0113rt\u0113juma, ir p\u0101r\u0101k lieli. Kopum\u0101 IT nozares konkur\u0113tsp\u0113ja viennoz\u012bm\u012bgi ir augsta.<\/p>\n
– Kas patlaban nozarei r\u016bp visvair\u0101k?<\/b>
\n – Vissvar\u012bg\u0101k\u0101 nozares probl\u0113ma ir jauno speci\u0101listu skaits. Jauno speci\u0101listu pieejam\u012bbas probl\u0113ma ir v\u0113rojama vis\u0101 Eirop\u0101. Ir v\u0113rt\u0113jumi, kas r\u0101da \u2013 aptuveni puse IT speci\u0101listu darbojas cit\u0101s nozar\u0113s. Patlaban gandr\u012bz neviena joma nav iedom\u0101jama bez tehnolo\u0123iju izmanto\u0161anas. Bank\u0101s, apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bb\u0101s, ra\u017eojo\u0161os uz\u0146\u0113mumos, pakalpojumu snieg\u0161anas uz\u0146\u0113mumos, nereti ar\u012b valsts p\u0101rvald\u0113 \u0161ie IT speci\u0101listi atrodas klientu pus\u0113. Piepras\u012bjums p\u0113c IT speci\u0101listiem ir daudz liel\u0101ks, nek\u0101 tirgus pied\u0101v\u0101jums. M\u0113s, k\u0101 nozare, apzin\u0101mies \u2013 \u013coti daudz esam str\u0101d\u0101ju\u0161i, lai augstskolu programmas b\u016btu atbilsto\u0161as m\u016bsdienu l\u012bmenim, tom\u0113r probl\u0113ma ir skol\u0101s. Proti, kad jaunietis pabeidz vidusskolu, vi\u0146a zin\u0101\u0161anas eksaktajos priek\u0161metos nereti nav pietiekamas, lai var\u0113tu stud\u0113t IT. Daudzi no tiem, kas augstskol\u0101 tom\u0113r iest\u0101jas, da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c \u0161\u012bs studijas pamet. Viens no iemesliem \u2013 vi\u0146i no studij\u0101m sagaid\u012bja kaut ko citu. Viena lieta ir, ka esi soci\u0101lo t\u012bklu vai sp\u0113\u013cu lietot\u0101js, cita lieta \u2013 rad\u012bt, dom\u0101t, veidot jaun\u0101s IT lietas. IT studijas nav vienk\u0101r\u0161as, ir patie\u0161\u0101m daudz j\u0101m\u0101c\u0101s. IT speci\u0101listu tr\u016bkums ir izaicin\u0101jums gan valstij, gan ar\u012b nozarei. <\/p>\n
– E konkursi visiem b\u016bs oblig\u0101ti 2019. gad\u0101. Vai b\u016bsim tiem gatavi?<\/b>
\n– Patlaban VRAA EIS redzam, ka e konkursi jau notiek. Ir gan izsludin\u0101ti konkursi, gan ar\u012b pabeigti konkursi. E konkursu sist\u0113mas ir viena no ES pras\u012bb\u0101m. P\u0113c b\u016bt\u012bbas jaut\u0101jums ir par caursp\u012bd\u012bgumu no vienas puses un par datu dro\u0161\u012bbu no otras puses. Dom\u0101ju, ka VRAA dara visu, lai sist\u0113ma b\u016btu dro\u0161a. Gan no valsts, gan no uz\u0146\u0113m\u0113ju puses v\u0113l viens \u0161o konkursu ieguvums ir \u2013 tie mazina administrat\u012bvo slogu. Savulaik iepirkumu pied\u0101v\u0101jumus nesa kast\u0113s, visus caur\u0161uva, katrai lappusei bija j\u0101b\u016bt apz\u012bmogotai. \u0160eit tas nav nepiecie\u0161ams \u2013 elektroniskaj\u0101 sist\u0113m\u0101 iesniedz dokumentu un tas ir pieteikums konkursam. Ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101jam nekr\u0101jas pap\u012bru bl\u0101\u0137i. Ja v\u0113lamies b\u016bt draudz\u012bgi pret vidi, tad, protams, e \u2013 konkursi ir \u013coti laba un pozit\u012bva lieta. Patlaban ir instit\u016bcijas, kas to izmanto, tostarp pats VRAA, R\u012bgas dome un citas instit\u016bcijas. Atz\u012bstami, ka e konkursu sist\u0113mai ir izveidots interakt\u012bvs m\u0101c\u012bbu materi\u0101ls. Pas\u016bt\u012bt\u0101ji un pretendenti var paskat\u012bties, ja ir k\u0101di jaut\u0101jumi par veicamo darbu un to iesp\u0113jami lab\u0101ku izpildi.<\/p>\n
Latvij\u0101 m\u0113s, k\u0101 lietot\u0101ji, esam gatavi e konkursu ievie\u0161anai. Aizvien bie\u017e\u0101k izmantojam e dokumentus, aizvien vair\u0101k elektroniski parakst\u0101m dokumentus. Pavisam dr\u012bz Uz\u0146\u0113mumu re\u0123istrs main\u012bs cenr\u0101di \u2013 pakalpojums b\u016bs l\u0113t\u0101ks, ja izmantos elektronisko parakstu. Ir pozit\u012bvi, ka valsts rosina izmantot elektronisko vidi, e parakstu un e dokumentus, k\u0101 ar\u012b r\u012bko iepirkuma konkursus e vid\u0113. EIS Latvij\u0101 darbojas jau vair\u0101k nek\u0101 10 gadu. S\u0101kum\u0101 bija pre\u010du un pakalpojumu katalogi, patlaban notiek vair\u0101ksol\u012b\u0161anas, konkursi. Ieguvumi ir maz\u0101ks administrat\u012bvais slogs un liel\u0101ks caursp\u012bd\u012bgums. E konkurs\u0101 noteikt\u0101 datum\u0101 viss ir redzams. Nav dzird\u0113ts, ka k\u0101ds uz\u0146\u0113m\u0113js iebilstu pret e konkursu r\u012bko\u0161anu \u2013 dr\u012bz\u0101k visi v\u0113las inform\u0101cijas sist\u0113mu v\u0113l draudz\u012bg\u0101ku. VRAA str\u0101d\u0101 pie sist\u0113mas pilnveides. Jebkura sist\u0113ma ir dz\u012bva un main\u012bga. Piem\u0113ram, bankas bie\u017ei veic izmai\u0146as sav\u0101s sist\u0113m\u0101s \u2013 esam pieradu\u0161i, k\u0101das ir interneta bankas, zin\u0101m, ko no t\u0101m varam sagaid\u012bt. Valsts p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 aizvien vair\u0101k dom\u0101, lai inform\u0101cijas sist\u0113mas b\u016btu cilv\u0113kiem \u0113rt\u0101k izmantojamas. Uzman\u012bbu \u0161im jaut\u0101jumam piev\u0113rs\u012bs ar\u012b n\u0101kamaj\u0101 ES pl\u0101no\u0161anas period\u0101. <\/p>\n
– Vai Latvijas iepirkumu speci\u0101listiem pietiks kompeten\u010du darboties e iepirkumu vid\u0113?<\/b>
\n– Zin\u0101\u0161anu vi\u0146iem pietiks. Ar\u012b ekspertiem, kas darbojas \u0101rpus R\u012bgas. Ja raug\u0101mies no priv\u0101t\u0101 sektora puses, gandr\u012bz 77% cilv\u0113ku, kas izmanto internetu, lieto internetbanku. Mums visiem ir pieredze izmantot \u0161\u012bs tehnolo\u0123ijas. Ja mums ir skaidrs process \u2013 k\u0101di dokumenti j\u0101iesniedz, k\u0101di dati kur\u0101 ail\u012bt\u0113 j\u0101nor\u0101da, m\u0113s to izdar\u012bsim. Ir interakt\u012bvie m\u0101c\u012bbu materi\u0101li, rokasgr\u0101matas. VRAA ar\u012b neatteiks nevienam padomu. Ir dar\u012bts viss, lai var\u0113tu e konkursu r\u012bkot un lai tas b\u016btu gana vienk\u0101r\u0161i. E konkurss noz\u012bm\u0113 ietaup\u012btu laiku un dienas beig\u0101s gan uz\u0146\u0113m\u0113jam, gan valstij ietaup\u012btu naudu.<\/p>\n
– Latvij\u0101 tom\u0113r sal\u012bdzino\u0161i maz cilv\u0113ku lieto elektronisko parakstu. <\/b>
\n– Elektronisk\u0101 paraksta lietot\u0101ju skaits ik gadu pieaug. N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 katram uz\u0146\u0113m\u0113jam, katram cilv\u0113kam b\u016bs elektronisk\u0101 adrese. Komunik\u0101cija aizvien vair\u0101k notiks caur \u0161o kan\u0101lu. Pie\u013cauju, ka br\u012bdis, kad neuztic\u0113j\u0101mies elektroniskajam parakstam, ir pag\u0101tn\u0113. Aizvien vair\u0101k cilv\u0113ku izmanto elektronisko parakstu sazi\u0146ai ar valsti un sav\u0101 starp\u0101 l\u012bguma parakst\u012b\u0161anas gait\u0101. S\u0101cies process, kas sal\u012bdzin\u0101ms ar no kalna ripojo\u0161u sniega bumbu, kas patlaban uz\u0146em aizvien liel\u0101ku \u0101trumu. Ir iecer\u0113ts, ka elektronisko parakstu var\u0113s lietot ar\u012b izmantojot mobil\u0101 t\u0101lru\u0146a lietotni. Tehnolo\u0123ijas ien\u0101k m\u016bsu dz\u012bv\u0113 un maina veidu, k\u0101 str\u0101d\u0101jam un komunic\u0113jam. Atpaka\u013cce\u013ca nav!<\/p>\n
– Vai IT nozar\u0113 tuvojamies Igaunijai?<\/b>
\n– Ir daudzas jomas, kur\u0101s esam \u013coti labi, pat lab\u0101ki nek\u0101 Igaunij\u0101. Ir jomas, kur mums tik labi nesokas. Kaut vai t\u0101 pati e vesel\u012bba. Igaunij\u0101 t\u0101 darbojas jau vair\u0101kus gadus. Ceru, ka m\u0113s to ar\u012bdzan ievies\u012bsim. M\u016bsu VID elektronisk\u0101 deklar\u0113\u0161an\u0101s sist\u0113ma (EDS) viennoz\u012bm\u012bgi ir lab\u0101ka, nek\u0101 igau\u0146iem. Fiziskai personai iesniegt ien\u0101kuma deklar\u0101ciju caur EDS \u0161aj\u0101 gad\u0101 bija \u013coti vienk\u0101r\u0161i t\u0101p\u0113c, ka visi dati par vi\u0146u jau bija nor\u0101d\u012bti deklar\u0101cij\u0101. Tie bija tikai j\u0101apstiprina. Vesel\u012bbas apr\u016bpes attaisnojo\u0161os izdevumu dokumentus var\u0113ja nobild\u0113t un pievienot deklar\u0101cijai. Visi dokumenti, kas nav unik\u0101li \u2013 visas atskaites \u2013 VID t\u0101s ir elektronisk\u0101 form\u0101. T\u0101 ir \u013coti laba sist\u0113ma, ar to, man\u0101 skat\u012bjum\u0101, p\u0101rsp\u0113jam zieme\u013cu kaimi\u0146us.
\nM\u0113s, iesp\u0113jams, nereti p\u0101r\u0101k ilgi dom\u0101jam \u2013 dar\u012bt vai nedar\u012bt. Vi\u0146i r\u012bkojas \u0101tr\u0101k. E vesel\u012bbu ievie\u0161am kop\u0161 2007. gada, kad apstiprin\u0101ja strat\u0113\u0123iju. Ar\u012b elektronisko ID kar\u0161u ievie\u0161ana pras\u012bja vair\u0101k nek\u0101 10 gadus kop\u0161 br\u012b\u017ea, kad Latvij\u0101 s\u0101ka par t\u0101m run\u0101t. Liela Latvijas probl\u0113ma ir \u2013 it k\u0101 tiek pie\u0146emti l\u0113mumi, bet p\u0113c tam par tiem atkal tiek diskut\u0113ts \u2013 \u0161is process trauc\u0113 re\u0101lo darbu. Es uzskatu \u2013 ja kaut ko dar\u0101m, tas j\u0101izdara labi!<\/p>\n
– Cik pla\u0161i IT nozares m\u016bsdienu risin\u0101jumi ir pieejami Latvijas re\u0123ionu cilv\u0113kiem?<\/b>
\n– Situ\u0101cija lauku pa\u0161vald\u012bb\u0101s ir \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bga. Protams, R\u012bga ir visliel\u0101k\u0101 un l\u012bdz ar to, t\u0101 ir k\u0101 centrs. Ik gadu v\u0113rt\u0113 e indeksu, kas r\u0101da cik tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012btas ir pils\u0113tas, cik tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012btas ir da\u017e\u0101das instit\u016bcijas. E indekss r\u0101da izaugsmes dinamiku. Redzam ne mazums piem\u0113ru, ka maz\u0101s pils\u0113t\u0101s, t\u0101l\u0101k no R\u012bgas vai att\u0101l\u0101 pagast\u0101, IT pakalpojumu pielietojums ir att\u012bst\u012bts. <\/p>\n
SIGNE B\u0100LI\u0145A<\/font><\/b><\/p>\n Teksts: SANDRIS GUNVALDIS Norises inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IT) nozares iepirkumos no uz\u0146\u0113m\u0113ju skatpunkta v\u0113rt\u0113 Latvijas Inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju asoci\u0101cijas (LIKTA) prezidente, LU Biznesa, vad\u012bbas un ekonomikas fakult\u0101tes asoci\u0113t\u0101 profesore Signe B\u0101li\u0146a. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8424"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=8424"}],"version-history":[{"count":4,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8424\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8521,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8424\/revisions\/8521"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=8424"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=8424"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=8424"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}\n
\nFoto: Aija Meldere<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"