Latvij\u0101 2016. gad\u0101 ir bijis neliels \u0113nu ekonomikas samazin\u0101jums, t\u0101d\u0113j\u0101di turpinot tendenci, kas nov\u0113rojama kop\u0161 2013. gada. Savuk\u0101rt Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 ir v\u0113rojams neliels \u0113nu ekonomikas pieaugums. \u0160\u0101dai tendencei saglab\u0101joties jau vair\u0101kus gadus p\u0113c k\u0101rtas, plaisa starp \u0113nu ekonomikas apjomu tr\u012bs Baltijas valst\u012bs ir b\u016btiski mazin\u0101jusies, secin\u0101ts R\u012bgas Ekonomikas augstskolas (\u201cSSE Riga\u201d) ikgad\u0113j\u0101 Baltijas valstu \u0113nu ekonomikas p\u0113t\u012bjum\u0101.<\/b><\/p>\n
Izteikts procentos no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), \u0113nu ekonomikas lielums 2016. gad\u0101 Latvij\u0101 ir 20,3%, Lietuv\u0101\u00a0\u2013 16,5%, bet Igaunij\u0101\u00a0\u2013 15,4%. Gada laik\u0101 \u0113nu ekonomikas apjoms Latvij\u0101 krities par 1,0% no IKP, ta\u010du \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 joproj\u0101m ir liel\u0101ka nek\u0101 ab\u0101s Baltijas kaimi\u0146valst\u012bs.<\/p>\n
\u201cLatvijas \u0113nu ekonomikas sarukuma pamat\u0101 ir samazin\u0101jums neuzr\u0101d\u012btajos uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumos un neuzr\u0101d\u012bto darbinieku skait\u0101. Tom\u0113r joproj\u0101m tie\u0161i uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana ir komponents, kas nosaka liel\u0101ko \u0113nu ekonomikas apjomu at\u0161\u0137ir\u012bbu Latvijas un p\u0101r\u0113jo divu Baltijas valstu starp\u0101. Savuk\u0101rt aplok\u0161\u0146u algu neuzr\u0101d\u012b\u0161anas l\u012bmenis ir bijis l\u012bdz\u012bgi augsts vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs,\u201d uzsver p\u0113t\u012bjuma autors, \u201cSSE Riga\u201d asoci\u0113tais profesors Dr. Arnis Sauka.
\n\u00a0
\nLiel\u0101ko \u0113nu ekonomikas da\u013cu Latvij\u0101 veido uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana<\/b> jeb izvair\u012b\u0161an\u0101s no ien\u0101kuma nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas. Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana Latvij\u0101 ir iev\u0113rojami liel\u0101ka nek\u0101 kaimi\u0146valst\u012bs (Latvij\u0101\u00a0\u2013 18,5%, sal\u012bdzinot ar 11,7% Lietuv\u0101 un 8,3% Igaunij\u0101). Tom\u0113r sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar gadu iepriek\u0161 2016. gad\u0101 ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161anas apjoms Latvij\u0101 ir mazin\u0101jies par 1,4%, savuk\u0101rt Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 v\u0113rojams t\u0101 pieaugums\u00a0\u2013 attiec\u012bgi par 1,2% un 0,8%.<\/p>\n
Otru liel\u0101ko Latvijas \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvara da\u013cu Latvij\u0101 joproj\u0101m veido aplok\u0161\u0146u algas.<\/b> Aplok\u0161\u0146u algu l\u012bmenis 2016. gad\u0101 vis\u0101s Baltijas valst\u012bs ir l\u012bdz\u012bgi augst\u0101 l\u012bmen\u012b, proti, 15,4\u00a0\u201318,1% diapazon\u0101. Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 aplok\u0161\u0146u algu \u012bpatsvars kop\u0113j\u0101 algu apjom\u0101 2016. gad\u0101 ir saglab\u0101jies 2015. gada l\u012bmen\u012b, savuk\u0101rt Igaunij\u0101 nedaudz mazin\u0101jies. Gan uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumu neuzr\u0101d\u012b\u0161ana, gan aplok\u0161\u0146u algas ir \u013coti noz\u012bm\u012bga \u0113nu ekonomikas probl\u0113ma Latvij\u0101, kas valst\u012b veido attiec\u012bgi 42,1% un 40,2% no kop\u0113j\u0101 \u0113nu ekonomikas apjoma. Savuk\u0101rt gan Lietuv\u0101, gan Igaunij\u0101 noz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101 \u0113nu ekonomikas probl\u0113ma ir aplok\u0161\u0146u algas, veidojot attiec\u012bgi 53,6% un 42,4% no kop\u0113j\u0101s \u0113nu ekonomikas. Turkl\u0101t p\u0113t\u012bjuma dati liecina, ka nere\u0123istr\u0113tie uz\u0146\u0113mumi veido aptuveni 5\u00a0\u2013 8% no visiem uz\u0146\u0113mumiem Baltijas valst\u012bs.<\/p>\n
Neskatoties uz pozit\u012bv\u0101m tendenc\u0113m 2016. gad\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2015. gadu, no Baltijas valst\u012bm Lietuva aizvien izce\u013cas ar visaugst\u0101ko kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmeni<\/b>. Proti, kuku\u013cdo\u0161ana Lietuv\u0101 gada laik\u0101 mazin\u0101jusies gan visp\u0101r\u0113j\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 (no 12,7% uz 9,8% no ie\u0146\u0113mumiem), gan saist\u012bb\u0101 ar valsts pas\u016bt\u012bjumiem (no 11,5% uz 8,1% no valsts pas\u016bt\u012bjuma l\u012bguma v\u0113rt\u012bbas). Lietuvas uz\u0146\u0113m\u0113ju vid\u016b kuku\u013cdo\u0161ana ar\u012b tiek uztverta ar liel\u0101ku toleranci no uz\u0146\u0113m\u0113ju puses nek\u0101 Igaunij\u0101 un Latvij\u0101. Kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmenis mazin\u0101jies ar\u012b Latvij\u0101: visp\u0101r\u0113j\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 no 7,6% 2015. gad\u0101 uz 6,5% 2016. gad\u0101, bet saist\u012bb\u0101 ar valsts pas\u016bt\u012bjumiem no 4,5% uz 3,9%. Kuku\u013cdo\u0161anas l\u012bmenis saist\u012bb\u0101 ar valsts pas\u016bt\u012bjumiem Igaunij\u0101 2016. gad\u0101 palielin\u0101jies, sasniedzot 4,8%.<\/p>\n
Nozaru griezum\u0101 visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas \u012bpatsvars Latvij\u0101 tradicion\u0101li ir b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113<\/b>. \u0112nu ekonomikas \u012bpatsvars b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 ir b\u016btiski maz\u0101ks. Visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis Latvij\u0101 ir Kurzemes re\u0123ion\u0101 un R\u012bg\u0101, un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113<\/b>.<\/p>\n
Dr. Arnis Sauka uzsver: \u201cRezult\u0101ti liecina, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji vis\u0101s trij\u0101s Baltijas valst\u012bs uzskata, ka risks tikt pie\u0137ertiem<\/b> par ie\u0146\u0113mumu, algu un darbinieku neuzr\u0101d\u012b\u0161anu ir relat\u012bvi augsts. Tom\u0113r vismaz ceturt\u0101 da\u013ca aptauj\u0101to uz\u0146\u0113mumu vis\u0101s Baltijas valst\u012bs neuztver pie\u0137er\u0161anas sekas<\/b> k\u0101 b\u016btiskas.\u201d Saska\u0146\u0101 ar p\u0113t\u012bjuma datiem maz\u0101ki un jaun\u0101ki uz\u0146\u0113mumi proporcion\u0101li vair\u0101k iesaist\u0101s \u0113nu ekonomik\u0101 nek\u0101 liel\u0101ki un vec\u0101ki uz\u0146\u0113mumi. Tom\u0113r at\u0161\u0137ir\u012bbas starp da\u017e\u0101da lieluma uz\u0146\u0113mumu kategorij\u0101m nav izteiktas, ar\u012b da\u017eas lielas komp\u0101nijas sniedz iev\u0113rojamu pienesumu \u0113nu ekonomikai.<\/p>\n
Ar\u012b 2016. gad\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs ir relat\u012bvi apmierin\u0101ti ar valsts ie\u0146\u0113mumu dienestu (VID) darb\u012bbu un relat\u012bvi neapmierin\u0101ti ar valsts nodok\u013cu politiku un atbalstu uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Apmierin\u0101t\u012bba ar VID Latvij\u0101 2016. gad\u0101 gan ir samazin\u0101jusies <\/b>sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar laika periodu no 2012. l\u012bdz 2015. gadam, kad uz\u0146\u0113m\u0113ju apmierin\u0101t\u012bba bija gandr\u012bz nemain\u012bgi augsta. T\u0101pat b\u016btiski mazin\u0101jusies Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ju apmierin\u0101t\u012bba ar vald\u012bbas nodok\u013cu politiku<\/b>, kas ir relat\u012bvi zem\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b nek\u0101 p\u0101r\u0113j\u0101s Baltijas valst\u012bs. Kopum\u0101 Latvijas uz\u0146\u0113mumi ir neapmierin\u0101t\u0101ki sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar Igaunijas un Lietuvas uz\u0146\u0113mumiem, kas ar\u012b liel\u0101 m\u0113r\u0101 izskaidro augst\u0101ku \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvaru Latvij\u0101.<\/p>\n
P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti ar\u012b liecina, ka vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs ir augsta t.\u00a0s. nodok\u013cu mor\u0101le<\/b>. Proti, uz\u0146\u0113m\u0113ji neuzskata, ka izvair\u012b\u0161an\u0101s no nodok\u013ciem \u201cja rodas t\u0101da iesp\u0113ja\u201d vienm\u0113r ir attaisnojama uzved\u012bba. \u201cM\u0113s izmantoj\u0101m da\u017e\u0101dus indikatorus (gan tie\u0161us, gan netie\u0161us), lai izm\u0113r\u012btu uz\u0146\u0113m\u0113ju attieksmi pret pieder\u012bbu valstij, k\u0101 ar\u012b attieksmi attiec\u012bb\u0101 uz nodok\u013cu nemaks\u0101\u0161anu. Viss liecina, ka Latvij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir valsts patrioti un nereti labpr\u0101t dz\u012bvotu mier\u012bg\u0101ku dz\u012bvi, neizvairoties no nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas. T\u0101d\u0113j\u0101di ne tik daudz kampa\u0146as par nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas lietder\u012bbu, k\u0101 m\u0113r\u0137tiec\u012bgi pas\u0101kumi uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides uzlabo\u0161anai ir tas, pie k\u0101 politikas veidot\u0101jiem b\u016btu j\u0101str\u0101d\u0101 v\u0113l vair\u0101k,\u201d uzsver Dr.\u00a0Arnis Sauka. P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti nor\u0101da, ka darbs pie \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anas ir j\u0101turpina ne tikai Latvij\u0101, bet ar\u012b Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101, kur v\u0113rojamas vair\u0101kas negat\u012bvas tendences \u0113nu ekonomikas ietekm\u0113jo\u0161os faktoros. Latvij\u0101, p\u0113c uz\u0146\u0113m\u0113ju dom\u0101m, sevi\u0161\u0137i svar\u012bgi b\u016btu piev\u0113rsties nodok\u013cu sist\u0113mas uzlabo\u0161anai un normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma nenoteikt\u012bbas mazin\u0101\u0161anai. <\/p>\n
\u201cSSE Riga\u201d p\u0113t\u012bjums VIEDOK\u013bI<\/b><\/font><\/p>\n J\u0100NIS ENDZI\u0145\u0160<\/b>, Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kameras valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Latvijas liel\u0101k\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju organiz\u0101cija Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kamera (LTRK) ir gandar\u012bta, ka \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 arvien samazin\u0101s, kas noz\u012bm\u0113, ka ieguld\u012btais darbs nes aug\u013cus. Pa\u0161reiz ikgad\u0113j\u0101 \u0113nu ekonomikas konference ir k\u0101 atskaites punkts un vieta, kur diskusij\u0101s rodas arvien jaunas idejas, lai mazin\u0101tu \u0113nu ekonomiku Latvij\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot god\u012bgu konkurenci un ekonomikas izaugsmi. Pa\u0161reiz atsl\u0113gas jaut\u0101jumi ir divi \u2013 j\u0101ievie\u0161 vid\u0113ja termi\u0146a nodok\u013cu strat\u0113\u0123ija, kas noteikti rad\u012bs daudz labv\u0113l\u012bg\u0101ku augsni uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai, mazinot to skaitu, kuri v\u0113las kr\u0101pties, otrk\u0101rt, j\u0101turpina str\u0101d\u0101t pie Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta strat\u0113\u0123ijas. <\/p>\n ILZE C\u012aRULE<\/b>, Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta \u0123ener\u0101ldirektore Teksts: Dana Kumpi\u0146a, SSE Riga Komunik\u0101cijas vad\u012bt\u0101ja<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Latvij\u0101 2016. gad\u0101 ir bijis neliels \u0113nu ekonomikas samazin\u0101jums, t\u0101d\u0113j\u0101di turpinot tendenci, kas nov\u0113rojama kop\u0161 2013. gada. Savuk\u0101rt Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 ir v\u0113rojams neliels \u0113nu ekonomikas pieaugums. \u0160\u0101dai tendencei saglab\u0101joties jau vair\u0101kus gadus p\u0113c k\u0101rtas, plaisa starp \u0113nu ekonomikas apjomu tr\u012bs Baltijas valst\u012bs ir b\u016btiski mazin\u0101jusies, secin\u0101ts R\u012bgas Ekonomikas augstskolas (\u201cSSE Riga\u201d) ikgad\u0113j\u0101 Baltijas valstu \u0113nu ekonomikas p\u0113t\u012bjum\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8374"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=8374"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8374\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8377,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8374\/revisions\/8377"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=8374"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=8374"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=8374"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\n\u201c\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs\u201d<\/b><\/font>
\n\u00a0
\ntiek veikts reizi gad\u0101, izmantojot Baltijas valstu uz\u0146\u0113m\u0113ju aptaujas. Kop\u0161 2009. gada, kad tika veikts pirmais p\u0113t\u012bjums, visas tr\u012bs valstis ir piedz\u012bvoju\u0161as \u0113nu ekonomikas relat\u012bv\u0101 apjoma samazin\u0101jumu un visiev\u0113rojam\u0101kais kritums ir bijis Latvij\u0101 (no 36,6% no IKP 2009. gad\u0101). P\u0113t\u012bjuma autori ir \u201cSSE Riga\u201d Ilgtsp\u0113j\u012bga biznesa centra direktors Dr.\u00a0Arnis Sauka un \u201cSSE Riga\u201d profesors Dr.\u00a0T\u0101lis Putni\u0146\u0161.<\/p>\n
\nDivi atsl\u0113gas jaut\u0101jumi<\/b><\/p>\n
\nSitu\u0101cija nav norm\u0101la, t\u0101 ir j\u0101maina <\/b>
\n222 000 jeb 25% no darbsp\u0113j\u012bgajiem iedz\u012bvot\u0101jiem sa\u0146em aplok\u0161\u0146u algas. \u0160ie cilv\u0113ki ir apdal\u012bti, jo nevar piln\u0101 m\u0113r\u0101 izmantot savas iesp\u0113jas un sa\u0146emt valsts garant\u0113tos pabalstus, piem\u0113ram, apmaks\u0101tu slim\u012bbas lapu. \u0160\u012b pa\u0161a iemesla d\u0113\u013c 39 000 m\u0101mi\u0146u sa\u0146em samazin\u0101to maternit\u0101tes pabalstu un 16 000 iedz\u012bvot\u0101ju \u2013 samazin\u0101to valsts vecuma pensiju. \u0160\u0101da situ\u0101cija nav norm\u0101la \u2013 ir j\u0101risina nabadz\u012bbas probl\u0113ma, k\u0101 ar\u012b valsts p\u0101rvaldes instit\u016bcij\u0101m j\u0101s\u0101k intens\u012bvi skaidrot sabiedr\u012bbai, kur paliek cilv\u0113ku samaks\u0101tie nodok\u013ci. <\/p>\n