{"id":8211,"date":"2017-04-06T17:01:05","date_gmt":"2017-04-06T15:01:05","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=8211"},"modified":"2017-05-26T15:53:00","modified_gmt":"2017-05-26T13:53:00","slug":"ari-automasinu-iepirkuma-javerte-pilnais-cikls","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=8211","title":{"rendered":"Ar\u012b automa\u0161\u012bnu iepirkum\u0101 j\u0101v\u0113rt\u0113 pilnais cikls"},"content":{"rendered":"

Intervija ar biedr\u012bbas \u201cAuto asoci\u0101cija\u201d dibin\u0101t\u0101ja AS \u201cWess\u201d izpilddirektoru ALEKSEJU RADIONOVU<\/font><\/b><\/p>\n

\u201cPubliskais iepirkums Latvij\u0101 ir p\u0101rv\u0113rsts par lielu farsu… Notiek ma\u00adni\u00adpul\u0101cijas ar iepirkuma kon\u00adkur\u00adsa nosac\u012bjumiem, \u0161ie kon\u00adkur\u00adsi ir iesp\u0113jami tendenciozi, ieinteres\u0113ti, neprofesion\u0101li. Tirgus dal\u012bbnieki cen\u0161as manipul\u0113t ar m\u0113r\u0137i kvalific\u0113ties iepirkuma konkursam. Katrs nosac\u012bjums ir manipul\u0113jams, t\u0101p\u0113c pas\u016bt\u012bt\u0101js nereti produktu vai pakalpojumu p\u0113rk no manipul\u0113ta pied\u0101v\u0101juma,\u201d \u0161\u0101du biedr\u012bbas \u201cAuto asoci\u0101cija\u201d viceprezidenta Ingus R\u016bti\u0146a koment\u0101ru \u201cIepirkumi\u201d public\u0113ja pirms vair\u0101kiem gadiem. Vai un kas main\u012bjies \u0161aj\u0101 laik\u0101? Par to viens no biedr\u012bbas \u201cAuto asoci\u0101cija \u201c dibin\u0101t\u0101jiem, AS \u201cWESS\u201d izpilddirektors Aleksejs Radionovs.<\/p>\n

\u2013 K\u0101das izmai\u0146as sk\u0101ru\u0161as auto tirgot\u0101jus p\u0113c 1. marta, kad sp\u0113k\u0101 st\u0101j\u0101s jaunais Publisko iepirkumu likums?<\/b><\/p>\n

A. Radionovs: <\/b>\u2013 M\u016bsu industrij\u0101 nek\u0101das lielas izmai\u0146as nav notiku\u0161as. Izv\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113riji mums ir divi: zem\u0101k\u0101 cena un saimnieciski visizdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums. M\u0113s atbalst\u0101m pieeju, ka ir j\u0101v\u0113rt\u0113 pied\u0101v\u0101jums ar viszem\u0101ko cenu, bet ar nosac\u012bjumu, ka taj\u0101 b\u016bs iek\u013cauti maksim\u0101li visi konkr\u0113tajam pas\u016bt\u012bt\u0101jam svar\u012bgie parametri. Praktiski visus elementus var apr\u0113\u0137in\u0101t naudas izteiksm\u0113, piem\u0113ram, pagarin\u0101t\u0101 garantija ir ekstra, ko gandr\u012bz visi auto p\u0101rd\u0113v\u0113ji nop\u0113rk vai nu no ra\u017eot\u0101ja, vai no apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nijas. \u0160\u0101du elementu un iepirkuma priek\u0161meta kopsumma veido pretendenta cenas pied\u0101v\u0101jumu.<\/p>\n

\u2013 Jaut\u0101jums t\u0101tad ir par pas\u016bt\u012bt\u0101ju kompetenci.<\/b><\/p>\n

\u2013 Kopum\u0101 komp\u0101niju kompeten\u010du l\u012bmeni Latvij\u0101 v\u0113rt\u0113jam sam\u0113r\u0101 augstu. Tom\u0113r aizvien redzam, ka iepirkumu dokument\u0101cijas sagatavo\u0161anas kvalit\u0101te ir atkar\u012bga no uz\u0146\u0113muma lieluma. Jo liel\u0101ka ir komp\u0101nija, jo lab\u0101k ir sagatavoti dokumenti, nolikuma un iepirkuma pras\u012bbas. Publiskajos iepirkumos lielo uz\u0146\u0113mumu profesionalit\u0101te ir diezgan augsta \u2013 visbie\u017e\u0101k lielajiem uz\u0146\u0113mumiem ir konkr\u0113ts darbinieks vai pat vesela noda\u013ca, kas ar to nodarbojas, l\u012bdz ar to vi\u0146iem ar\u012b v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113riji un punktu sist\u0113ma ir vair\u0101k p\u0101rdom\u0101ta. Par iepirkumu atbild\u012bgie darbinieki apmekl\u0113 autosalonus, p\u0113ta tirgus situ\u0101ciju, pieg\u0101des termi\u0146us (nevis vienam ra\u017eot\u0101jam, bet visp\u0101r industrij\u0101), garantijas nosac\u012bjumus u. c. No t\u0101 veidojas priek\u0161stats par to, k\u0101 dz\u012bvo un ko var sagaid\u012bt no konkr\u0113ta p\u0101rdev\u0113ja un ko pied\u0101v\u0101 tirgus kopum\u0101. Priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi \u013coti reti r\u012bko pla\u0161\u0101kus iepirkumus vai konkursus, \u0161aj\u0101 segment\u0101 jau prasa konkr\u0113tas cenas pied\u0101v\u0101jumu \u2013 k\u0101ds b\u016bs ikm\u0113ne\u0161a maks\u0101jums.
\n\u00a0
\nLielajos valsts uz\u0146\u0113mumos, visticam\u0101k, lab\u0101k p\u0101rzina industrijas specifiku un iepirkuma nolikum\u0101 vairs neiek\u013cauj nevienam ra\u017eot\u0101jam neizpild\u0101mas pras\u012bbas. Savuk\u0101rt, ja konkursu r\u012bko mazie pas\u016bt\u012bt\u0101ji, piem\u0113ram, pa\u0161vald\u012bba, tad var b\u016bt da\u017e\u0101di. \u201cCopy-paste\u201d principu neviens nav aizliedzis. Visbie\u017e\u0101k saskaramies ar to, ka tiek p\u0101rveidots kaimi\u0146u pa\u0161vald\u012bbas nolikums un piel\u0101gots attiec\u012bg\u0101s pa\u0161vald\u012bbas vai maz\u0101 uz\u0146\u0113muma vajadz\u012bb\u0101m vai pat pa\u0146emts pirms pieciem gadiem izmantots nolikums, kura pras\u012bbas vairs nav ne aktu\u0101las, ne izpild\u0101mas, jo nozare att\u012bst\u0101s un tiek ieviestas jaunas tehnolo\u0123ijas, inov\u0101cijas. Turkl\u0101t \u0161\u0101dos mazos iepirkumos visbie\u017e\u0101k neviens neskat\u0101s, vai tas ekonomiski attaisnojas. \u0160\u0101di notiek t\u0101d\u0113\u013c, ka nepietiek cilv\u0113kresursu \u0161\u012b jaut\u0101juma gatavo\u0161anai.<\/p>\n

Probl\u0113ma ir, ka joproj\u0101m atsevi\u0161\u0137os iepirkumos, tostarp valsts un pa\u0161vald\u012bbu iepirkumos, nav v\u0113rts piedal\u012bties, jo tajos prasa konkr\u0113t\u0101 ra\u017eot\u0101ja konkr\u0113tu modeli. \u0160\u0101du iepirkumu gan k\u013c\u016bst aizvien maz\u0101k, tas ir v\u0113rt\u0113jams pozit\u012bvi, ta\u010du \u0161\u0101da tendence aizvien saglab\u0101jas. Agr\u0101k bija pat t\u0101di gad\u012bjumi, ka iepirkum\u0101 bija konkr\u0113ta tehnisk\u0101 specifik\u0101cija, kur min\u0113ta konkr\u0113ta ra\u017eot\u0101ja specifiski nosaukumi dzin\u0113jam vai transmisij\u0101m, kas var\u0113tu b\u016bt tikai \u0161im ra\u017eot\u0101jam.<\/p>\n

\u2013 Jaunais PIL izvirza pras\u012bbu par saimniecisko izdev\u012bgumu, t\u0101tad par izmaks\u0101m vis\u0101 automa\u0161\u012bnas dz\u012bves cikl\u0101. Cik gatavi, j\u016bsupr\u0101t, tam ir pas\u016bt\u012bt\u0101ji un pieg\u0101d\u0101t\u0101ji?<\/b><\/p>\n

\u2013 Da\u013cai iepirkumu \u0161is krit\u0113rijs jau par\u0101d\u0101s k\u0101 viens no v\u0113rt\u0113jamajiem nosac\u012bjumiem, un tas ir pozit\u012bvi. Dom\u0101ju, ka ar\u012b valsts sektoram p\u0113c k\u0101da laika ir j\u0101non\u0101k situ\u0101cij\u0101, kur\u0101 \u0161obr\u012bd ir priv\u0101tais sektors. Proti, uz\u0146\u0113m\u0113ji izv\u0113las ekonomiski pamatotu un saimnieciski izdev\u012bgu risin\u0101jumu. Vi\u0146iem varb\u016bt nav svar\u012bgi, k\u0101ds transportl\u012bdzeklis, bet tas, cik maks\u0101 p\u0101rvieto\u0161an\u0101s funkcija, \u2013 tas ir t\u0101 saucamais \u201ctotal cost of ownership\u201d (TCO). Proti, cik lielas ir kop\u0113j\u0101s ar ma\u0161\u012bnas ekspluat\u0101ciju saist\u012bt\u0101s izmaksas. P\u0113c b\u016bt\u012bbas \u2013 cik maks\u0101 pilna servisa pied\u0101v\u0101jums. Uzskatu, ka iepirkuma konkurs\u0101 ir j\u0101sal\u012bdzina tie\u0161i \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js. B\u016btu j\u0101b\u016bt t\u0101 \u2013 pas\u016bt\u012bt\u0101js pasaka, ka vi\u0146am vajag automa\u0161\u012bnu, paredzamais nobraukums trijos vai piecos gados ir X km; ja ir remontdarbi, tad pieg\u0101d\u0101t\u0101jam j\u0101nodro\u0161ina taj\u0101 laik\u0101 mai\u0146as ma\u0161\u012bna u. tml. Un, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0161\u012bs pras\u012bbas, katrs pretendents var sagatavot savu pied\u0101v\u0101jumu. T\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101js redz ikm\u0113ne\u0161a maks\u0101juma summu.<\/p>\n

\u2013 Biedr\u012bba \u201cAuto asoci\u0101cija\u201d ilgu laiku sa\u0146\u0113ma atzin\u012bgus v\u0101rdus par izveidotaj\u0101m vadl\u012bnij\u0101m publiskajiem iepirkumiem. Vai t\u0101s izmanto?<\/b><\/p>\n

\u2013 Vadl\u012bnijas bija, bet vai t\u0101s izmanto? Pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113ju, ka atsevi\u0161\u0137i pas\u016bt\u012bt\u0101ji ik pa laikam tom\u0113r v\u0113r\u0161as \u201cAuto asoci\u0101cij\u0101\u201d ar jaut\u0101jumiem, k\u0101 lab\u0101k izveidot iepirkumu jau laikus. M\u0113s ar\u012b sa\u0146emam zvanus no pa\u0161vald\u012bb\u0101m, kuru darbinieki interes\u0113jas par pieg\u0101des termi\u0146iem, par garantijas nosac\u012bjumiem un par svar\u012bgo, veidojot iepirkuma dokument\u0101ciju. M\u0113s saprotam, ka, visticam\u0101k, aptauj\u0101 ne tikai m\u016bs, bet ar\u012b citus tirgus dal\u012bbniekus, lai sagatavotu konkurenci neierobe\u017eojo\u0161u iepirkumu, kas b\u016btu pareizs risin\u0101jums. Iesp\u0113jams, vadl\u012bnijas ir \u0146emtas v\u0113r\u0101, ta\u010du es vair\u0101k sliecos uz to, ka atsevi\u0161\u0137\u0101s organiz\u0101cij\u0101s pie iepirkuma sagatavo\u0161anas vienk\u0101r\u0161i tiek vair\u0101k piestr\u0101d\u0101ts nek\u0101 cit\u0101s.<\/p>\n

\u2013 Cik no sludin\u0101tajiem publisko iepirkumu konkursiem varam uzskat\u012bt par god\u012bgiem, par t\u0101diem, kas nav veidoti jau iepriek\u0161 zin\u0101mam uzvar\u0113t\u0101jam?<\/b><\/p>\n

\u2013 Asto\u0146desmit procentos gad\u012bjumu varam tos uzskat\u012bt par god\u012bgiem.<\/p>\n

\u2013 Kas pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir vissvar\u012bg\u0101kais? Par ko pie\u0161\u0137ir visvair\u0101k punktu?<\/b><\/p>\n

\u2013 Punktu dal\u012bjums var b\u016bt at\u0161\u0137ir\u012bgs katr\u0101 konkurs\u0101. Konkursa r\u012bkot\u0101js nosaka, k\u0101ds var\u0113tu b\u016bt konkr\u0113t\u0101 parametra \u012bpatsvars \u2013 5%, 10% vai 15%. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir \u013coti liela iesp\u0113ja, ka ar punktiem var vienk\u0101r\u0161i model\u0113t situ\u0101ciju vai jau pl\u0101not konkr\u0113tu rezult\u0101tu. Parasti visvair\u0101k punktu pie\u0161\u0137ir automa\u0161\u012bnas cenai. M\u0113s atbalst\u012btu k\u0101rt\u012bbu, ja pat 100% punktu b\u016btu par cenas pied\u0101v\u0101jumu. Vienlaikus cen\u0101 ir j\u0101iek\u013cauj visi pas\u016bt\u012bt\u0101jam svar\u012bgie nosac\u012bjumi. Patlaban var redz\u0113t ar\u012b t\u0101dus iepirkumus, kur ma\u0161\u012bnas cena \u2013 nevis visas ekspluat\u0101cijas izmaksas \u2013 ir vien\u012bgais v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijs. Komercvid\u0113 \u0161\u0101da pieeja ir v\u0113rojama aizvien maz\u0101k. Uz\u0146\u0113m\u0113ji prasa, cik vi\u0146iem automa\u0161\u012bnas lieto\u0161ana maks\u0101s kop\u0101. Un mums \u0161o r\u0101d\u012bt\u0101ju veido vair\u0101ki komponenti, tostarp ar\u012b atlaide no ra\u017eot\u0101ja cenas. V\u0113rt\u0113jam, cik maks\u0101s ma\u0161\u012bnas p\u0101rdo\u0161ana p\u0113c konkr\u0113ta lieto\u0161anas perioda, cik izmaks\u0101s serviss un ne tikai reglament\u0113tas tehnisk\u0101s apkopes, bet ar\u012b standarta darbi. Jo jebkurai ma\u0161\u012bnai l\u012bdz 100 000 km nobraukumam b\u016bs j\u0101nomaina atsevi\u0161\u0137i rito\u0161\u0101s da\u013cas elementi, piem\u0113ram, brem\u017eu sist\u0113ma, brem\u017eu klu\u010di, brem\u017eu diski, iesp\u0113jams \u2013 amortizatori u. c. Un \u0161\u0101das poz\u012bcijas jau var sal\u012bdzin\u0101t konkr\u0113tiem ra\u017eot\u0101jiem. No t\u0101 veidojas noteikti fiks\u0113tie izdevumi par konkr\u0113tas ma\u0161\u012bnas izmanto\u0161anu.
\nPatlaban publiskajos iepirkumos domin\u0113 ar benz\u012bnu un d\u012bze\u013cdegvielu darbin\u0101m\u0101s ma\u0161\u012bnas. Pagaid\u0101m pas\u016bt\u012bt\u0101ji akt\u012bvi nemekl\u0113 alternat\u012bvas, tom\u0113r esam nov\u0113roju\u0161i, ka attieksme diezgan \u0101tri main\u0101s. Viss, ko cilv\u0113ki ieg\u0101d\u0101jas sev priv\u0101ti, p\u0113c tam tiek integr\u0113ts ar\u012b valsts iepirkumos. Jo priv\u0101ti cilv\u0113ki izv\u0113las t\u0101s automa\u0161\u012bnas, kas atbilst gan vi\u0146u vajadz\u012bb\u0101m, gan statusam, gan kop\u0113j\u0101m pasaules tendenc\u0113m \u2013 piem\u0113ram, pirc\u0113ji arvien bie\u017e\u0101k v\u0113rt\u0113 auto ekspluat\u0101cijas ietekmi uz apk\u0101rt\u0113jo vidi u. c. r\u0101d\u012bt\u0101jus. Starp citu, ar\u012b likumdo\u0161ana att\u012bst\u0101s \u0161aj\u0101 virzien\u0101 \u2013 Latvij\u0101 no \u0161\u012b gada ir zem\u0101ka nodok\u013cu likme auto ar maz\u0101kiem CO2 izme\u0161iem. L\u012bdz ar to p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 Latvij\u0101 strauji pieaug hibr\u012bdautomobi\u013cu p\u0101rdo\u0161anas apjomi. \u201cWESS Motors Toyota\u201d p\u0113rn Latvij\u0101 p\u0101rdeva 205 \u201cToyota\u201d auto mode\u013cus ar hibr\u012bdtehnolo\u0123iju, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2015. gadu, kad tika p\u0101rdoti vien 79 \u201cToyota\u201d hibr\u012bdauto, piepras\u012bjums Latvij\u0101 ir palielin\u0101jies 2,6 reizes. Savuk\u0101rt \u201cWESS auto\u201d grupas autosalon\u0101 \u201cLexus Riga Airport\u201d 85% no vis\u0101m p\u0113rn p\u0101rdotaj\u0101m \u201cLexus\u201d automa\u0161\u012bn\u0101m bija hibr\u012bdi.<\/p>\n

\u2013 K\u0101 ar s\u016bdz\u012bb\u0101m auto iepirkumos? Cik pamatotas t\u0101s ir?<\/b><\/p>\n

\u2013 Ik pa laikam s\u016bdzas un p\u0101rsvar\u0101 s\u016bdz\u012bbas ir pamatotas. Nereti s\u016bdz\u012bbas veidojas t\u0101p\u0113c, ka otrs pretendents, sa\u0146emot provizorisku l\u0113mumu, ka iepirkum\u0101 ir uzvar\u0113jis k\u0101ds cits pretendents, nevar redz\u0113t tehnisko dokument\u0101ciju, kurai teor\u0113tiski ir j\u0101b\u016bt publiski pieejamai. Da\u017ek\u0101rt \u0161\u0101das situ\u0101cijas veidojas. Piem\u0113ram, k\u0101ds no konkurentiem pied\u0101v\u0101jum\u0101 iek\u013c\u0101vis k\u0101du specifisku deta\u013cu, ko gr\u016bti p\u0101rbaud\u012bt. Tas var\u0113tu b\u016bt kl\u012brenss vai k\u0101ds cits specifisks krit\u0113rijs. Ja m\u0113s ieiesim k\u0101da konkr\u0113ta ra\u017eot\u0101ja m\u0101jas vietn\u0113, \u0161\u0101du parametru m\u0113s tur nevar\u0113tu ieraudz\u012bt. Bet to pied\u0101v\u0101. Piem\u0113ram, ir ofici\u0101ls apliecin\u0101jums no autora\u017eot\u0101ja, bet publiskaj\u0101 telp\u0101 tas nav atrodams. Tas var\u0113tu kalpot par iemeslu, lai atz\u012btu vienu no pus\u0113m par uzvar\u0113t\u0101ju. Nevaru apstiprin\u0101t, ka \u013coti bie\u017ei s\u016bdz\u012bbas IUB iesniedz vienk\u0101r\u0161i s\u016bdz\u0113\u0161an\u0101s p\u0113c, jo komersanti parasti net\u0113r\u0113 savu laiku un resursus, iesniedzot s\u016bdz\u012bbas bez pamatojuma un prognoz\u0113jama rezult\u0101ta.
\nK\u0101 risin\u0101jums var\u0113tu b\u016bt dro\u0161\u012bbas naudas iemaksa par s\u016bdz\u012bbu iesnieg\u0161anu, kas var\u0113tu nedaudz piebremz\u0113t pretendentus, kuri grib nepamatoti uzs\u0101kt s\u016bdz\u012bbas procesu vai t\u0101d\u0101 veid\u0101 izr\u0101d\u012bt protestu. Bet tas ir atkar\u012bgs no t\u0101, vai iepirkuma dokument\u0101cija ir sast\u0101d\u012bta korekti, profesion\u0101li un pareizi. Jo maz\u0101k k\u013c\u016bdu b\u016bs tur, jo maz\u0101k p\u0113c tam b\u016bs nepamatotu s\u016bdz\u012bbu.<\/p>\n

\u2013 Kas notiks ar automa\u0161\u012bnu cen\u0101m?<\/b><\/p>\n

\u2013 Ministrijas ir sa\u0146\u0113mu\u0161as instrukciju, ka l\u012bdz 2020. gadam ir j\u0101samazina CO2 izme\u0161u l\u012bmenis ieg\u0101d\u0101jam\u0101m automa\u0161\u012bn\u0101m l\u012bdz 95 gramiem. Patlaban \u0161o r\u0101d\u012bt\u0101ju var nodro\u0161in\u0101t \u013coti mazs ra\u017eot\u0101ju skaits. L\u012bdz ar to, piekr\u012btot \u0161\u0101du normu izpildei, autom\u0101tiski ir j\u0101saprot, ka pied\u0101v\u0101to automa\u0161\u012bnu skaits b\u016bs \u013coti mazs. \u0160\u0101 noteikt\u0101 segmenta, kur CO2 izme\u0161u daudzums ir noteikt\u0101 l\u012bmen\u012b, piem\u0113ram, l\u012bdz 100 gramiem, automa\u0161\u012bnas cena ar\u012b b\u016bs diezgan augsta. Iemesls \u2013 d\u0101rg\u0101s \u201cplug-in\u201d tehnolo\u0123ijas, kas nodro\u0161ina uzl\u0101di no rozetes. Piekr\u012btot, ka iepirkums j\u0101veic, j\u0101saprot, ka auto ieg\u0101des cena b\u016bs liel\u0101ka un kop\u0113jie izdevumi valsts bud\u017eetam t\u0101d\u0113\u013c ar\u012b b\u016bs liel\u0101ki. Inov\u0101cijas vienm\u0113r s\u0101kum\u0101 maks\u0101 vair\u0101k, kam\u0113r t\u0101s iedz\u012bvojas un tiek pla\u0161i izmantotas, tas ir k\u0101 jebkurai jaunai tehnolo\u0123ijai \u2013 vai tas b\u016btu telefons vai dators \u2013 pirmie mode\u013ci vienm\u0113r ir d\u0101rgi. Kad tas jau notiek masveid\u0101, cena tie\u0161\u0101m k\u013c\u016bst \u013coti adekv\u0101ta. \u0160o tendenci m\u0113s ar\u012b redz\u0113j\u0101m, kad notika hibr\u012bdtehnolo\u0123ijas ievie\u0161ana, \u0161obr\u012bd t\u0101 jau ir pieejama teju 20 gadus un hibr\u012bdu s\u0101kumcena un ekspluat\u0101cija ir l\u012bdzv\u0113rt\u012bga auto ar d\u012bze\u013ca dzin\u0113ju. Ieguvums, ieg\u0101d\u0101joties hibr\u012bdu, ir kluss, \u0101trs, \u0113rts un ekonomisks auto ar maz\u0101kiem ikm\u0113ne\u0161a uztur\u0113\u0161anas izdevumiem. Turkl\u0101t otrreiz\u0113j\u0101 tirgus cena ir augst\u0101ka nek\u0101 jebkuram l\u012bdzv\u0113rt\u012bgas komplekt\u0101cijas benz\u012bna vai d\u012bze\u013ca auto. <\/p>\n

Aleksejs Radionovs<\/font><\/strong><\/p>\n