Latvijas B\u016bvnieku asoci\u0101cijas prezidents Normunds Grinbergs intervij\u0101 \u201cIepirkumiem\u201d par jauno Publisko iepirkumu likumu un svar\u012bg\u0101ko nozar\u0113. <\/p>\n
\u2013 K\u0101 v\u0113rt\u0113jat jauno Publisko iepirkumu likumu (PIL)? <\/p>\n
N. Grinbergs: <\/b>\u2013 Pozit\u012bvi. Beidzot likums liek izv\u0113l\u0113ties saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu, nevis pirkt par viszem\u0101ko cenu. Tas, nenoliedzami, ir \u013coti labi, \u0161\u0101du k\u0101rt\u012bbu vajadz\u0113ja jau vismaz piecus gadus agr\u0101k. Tad nozarei neb\u016btu tik smagas sekas k\u0101 patlaban. Probl\u0113ma patlaban ir tur, ka nav metodikas, k\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101js izveidos saimniecisk\u0101 izdev\u012bguma principu. Ja valsts nav noteikusi metodiku, ir risks, ka katrs pas\u016bt\u012bt\u0101js m\u0113\u0123in\u0101s p\u0113c savas sapratnes interpret\u0113t saimniecisko izdev\u012bgumu. Ja tas t\u0101 notiks, tad uzreiz paveras darba lauks juristiem \u2013 str\u012bd\u0113ties, pier\u0101d\u012bt savu taisn\u012bbu. Nav skaidrs, k\u0101 prec\u012bzi izveidot saimniecisko izdev\u012bgumu, k\u0101 krit\u0113rijus prec\u012bzi m\u0113r\u012bt, k\u0101 tajos izmantot soci\u0101los aspektus. Likum\u0101 un direkt\u012bv\u0101 ir ar\u012b teikts, ka pas\u016bt\u012bt\u0101js dr\u012bkst v\u0113rt\u0113t pretendentus p\u0113c krit\u0113rijiem, iek\u013caujot tajos soci\u0101los aspektus. Tas ir jaut\u0101jums par vadl\u012bnij\u0101m. Tas ir asoci\u0101ciju darbs, un akmenti\u0146\u0161, apzinos, ir j\u0101met ar\u012b m\u016bsu d\u0101rzi\u0146\u0101. <\/p>\n
Aicinu pas\u016bt\u012bt\u0101ju r\u016bp\u012bgi v\u0113rt\u0113t jauno PIL, lai var\u0113tu atbild\u012bgi un kvalific\u0113ti \u012bstenot iepirkuma proced\u016bru, atbild\u012bgi iepirkt projekt\u0113t\u0101ju un atbild\u012bgi izv\u0113l\u0113ties b\u016bvnieku. \u0160eit atkal ir viedok\u013cu at\u0161\u0137ir\u012bbas. Mums ir ne tikai valsts un pa\u0161vald\u012bbas, mums ir ar\u012b priv\u0101tie pas\u016bt\u012bt\u0101ji, priv\u0101tais kapit\u0101ls. Ier\u0113d\u0146i saka \u2013 k\u0101du atbild\u012bbu varam pras\u012bt no investora, ja vi\u0146am ir miljoni un vi\u0146\u0161 v\u0113las uzb\u016bv\u0113t \u0161eit \u0113ku. Vi\u0146\u0161 var no b\u016bvniec\u012bbas neko nesaprast, bet vi\u0146am ir nauda. Vai pras\u012bsim apg\u016bt zin\u0101\u0161anas b\u016bvniec\u012bb\u0101? \u0160\u0101di \u0161aura redz\u0113juma argumenti seko. Vari n\u0101kt, b\u016bv\u0113t, bet nosac\u012bjumi ir un tie ir j\u0101iev\u0113ro. Mums \u0161ie nosac\u012bjumi investoriem ir strikt\u0101k j\u0101sagatavo. Nav nevienas valsts, kur investors var b\u016bv\u0113t, k\u0101du pili vi\u0146\u0161 v\u0113las, un ne ar vienu ner\u0113\u0137in\u0101ties. \u0160\u0101di nosac\u012bjumi neatbaida investorus, tie\u0161i otr\u0101di \u2013 rada vi\u0146iem skaidr\u012bbu. Mums nepietiek \u0161o nosac\u012bjumu stingr\u012bbas un skaidr\u012bbas investoriem. \u0160eit ir ar\u012b viens no b\u016btiskajiem uzst\u0101d\u012bjumiem \u2013 investoram, ja vi\u0146\u0161 pats nav b\u016bvniec\u012bbas speci\u0101lists, \u0161is cilv\u0113ks ir j\u0101algo. \u0160im ekspertam, kas m\u0101k b\u016bvnieku valod\u0101 run\u0101t ar pretendentiem, ar projekt\u0113t\u0101ju, defin\u0113t projekt\u0113\u0161anas uzdevumu, ir j\u0101p\u0101rst\u0101v investora intereses un vis\u0101s sarun\u0101s ar\u012b k\u0101 b\u016bvniekam ir j\u0101b\u016bt kl\u0101t. M\u0113s redzam, ka tas nereti izpaliek valsts un pa\u0161vald\u012bbu iepirkumos. Piem\u0113rs ir ar \u201cValsts nekustamajiem \u012bpa\u0161umiem\u201d (VN\u012a) p\u0101rtrauktie divi lielie l\u012bgumi. \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d ir pas\u016bt\u012bt\u0101ji, bet cik kvalitat\u012bvi vi\u0146i iepirka projekt\u0113\u0161anas darbus? K\u0101da ir vi\u0146u atbild\u012bba? Cik vi\u0146iem ir b\u016bvniec\u012bbas ekspertu? Pieklibo \u0161\u012b sist\u0113ma. <\/p>\n
\u0145emot v\u0113r\u0101 Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vidi, saskald\u012bto b\u016bvniec\u012bbas nozari, valstij vajadz\u0113tu izr\u0101d\u012bt iniciat\u012bvu un pal\u012bdz\u0113t sak\u0101rtot nozari. Tas br\u012b\u017eiem liekas pat neiesp\u0113jami. Lai to izdar\u012btu, Finan\u0161u ministrij\u0101 (FM), Ekonomikas ministrij\u0101 (EM) un Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101 (IUB) ir j\u0101str\u0101d\u0101 vismaz pa vienam b\u016bvniec\u012bbas speci\u0101listam ar b\u016bvniec\u012bbas praksi pag\u0101tn\u0113, lai ietvaru veidotu visai nozarei, nevis da\u013cai no nozares sp\u0113l\u0113t\u0101ju. Patlaban katra nozares da\u013ca m\u0113\u0123ina lob\u0113t savas intereses. Kas ir sp\u0113c\u012bg\u0101ki, tie p\u0101rliecina valsts ier\u0113d\u0146us, kas nav nozares eksperti, un vi\u0146i tad virza vienas da\u013cas interesi t\u0101l\u0101k. K\u0101 to labot, main\u012bt, nav receptes. Vajadz\u0113tu b\u016bt t\u0101, ka FM, EM, VN\u012a un IUB b\u016bvniec\u012bbas eksperti san\u0101ktu kop\u0101, vienotos par ietvaru, pal\u012bdz\u0113tu nozares NVO metodisk\u0101s lietas salikt, lai t\u0101s b\u016btu visaptvero\u0161as, lai t\u0101s veido nozari kopum\u0101, nevis pal\u012bdz k\u0101dai nozares sp\u0113l\u0113t\u0101ju grupai. Nezinu, vai to var izdar\u012bt. Ja to neizdar\u012bsim tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101, tad atkal l\u012bd\u012bs \u0101r\u0101 neizdar\u012bt\u0101s lietas un n\u0101kamaj\u0101 period\u0101 t\u0101s b\u016bs j\u0101risina. Beig\u0101s jau visu izdar\u012bsim, jaut\u0101jums, cik ilg\u0101 laik\u0101.
\n\u00a0
\n\u2013 Kas patlaban b\u016bvniec\u012bbas nozarei visvair\u0101k trauc\u0113? <\/b><\/p>\n
\u2013 P\u0113d\u0113jos gados, kad krita darba apjomi, aktualiz\u0113j\u0101s izdz\u012bvo\u0161anas jaut\u0101jums un jaut\u0101jums par zem\u0101ko cenu, kas robe\u017eojas ar dempingu. Maz run\u0101, ka ir izveidojusies vide, kur visneaizsarg\u0101t\u0101kais ir darba dar\u012bt\u0101js, specializ\u0113tais b\u016bvuz\u0146\u0113mums, kas cen\u0161as past\u0101v\u012bg\u0101 darb\u0101 uztur\u0113t kvalific\u0113tus darbiniekus, tas, kas sav\u0101m rok\u0101m b\u016bvdarbus veic. Ja k\u0101d\u0101 \u0137\u0113des posm\u0101 no aug\u0161as uz leju s\u0101kas bezatbild\u012bba, nolaid\u012bba, no pas\u016bt\u012bt\u0101ja, kas diezgan bezatbild\u012bgi iepircis sliktas kvalit\u0101tes projektu un b\u016bvdarbus, t\u0101l\u0101k probl\u0113mas lien \u0101r\u0101, s\u0101kot b\u016bvdarbus. Konkr\u0113tie darbu veic\u0113ji t\u0101s pirmie pamana un pa\u0161i cie\u0161. Desmit l\u012bdz 100 darbinieku lielo specializ\u0113to b\u016bvuz\u0146\u0113mumu vissvar\u012bg\u0101kais uzdevums ir uztur\u0113t profesionalit\u0101ti tai specifikai, kurai vi\u0146u cilv\u0113ki ir sertific\u0113ti. <\/p>\n
Vi\u0146i nevar, iesp\u0113jams, vi\u0146iem nevajag uztur\u0113t lielu administr\u0101ciju, tostarp juristus, kas sp\u0113tu uz\u0146\u0113mumu aizsarg\u0101t pret da\u017e\u0101diem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem un apst\u0101k\u013ciem. Ar\u012b maks\u0101jumi l\u012bdz vi\u0146iem non\u0101k p\u0113d\u0113jie, pa ce\u013cam tie m\u0113dz kav\u0113ties, aiz\u0137erties. T\u0101 visa d\u0113\u013c \u0161o cilv\u0113ku darba apst\u0101k\u013ci ir izveidoju\u0161ies vi\u0146u necien\u012bgi. Vi\u0146iem nav dro\u0161\u012bbas, vai par darbu samaks\u0101s, vai samaks\u0101s visu, kas pien\u0101kas. \u0160iem cilv\u0113kiem ir \u0123imenes, bet vi\u0146iem nav stabilit\u0101tes. Ja vi\u0146i ir kvalific\u0113ti speci\u0101listi un savu darbu veic kvalific\u0113ti, tad nedr\u012bkst \u013caut nekvalific\u0113tajiem darbiniekiem un ar zem\u0101ku cenu, zem\u0101ku kvalit\u0101ti vi\u0146us izkonkur\u0113t. Patlaban kvalifik\u0101cijas pras\u012bbu str\u0101dniekiem b\u016bvniec\u012bb\u0101 nav. B\u016bvobjekt\u0101 lai\u017e ikvienu, nav kontroles sist\u0113mas, k\u0101 piepras\u012bt kvalific\u0113tu darbasp\u0113ku, k\u0101 piepras\u012bt apliecin\u0101jumus tam. Pret\u0113ji daudz apspriestajam, k\u0101 tas ir Skandin\u0101vijas un Rietumeiropas valst\u012bs. Rezult\u0101t\u0101 maz\u0101k kvalific\u0113ts darbasp\u0113ks ar zem\u0101ku kvalit\u0101ti blakus kvalific\u0113tajam dara to pa\u0161u un sa\u0146em t\u0101du pa\u0161u atalgojumu, bet ir \u0161\u012bs b\u016btisk\u0101s darba kvalit\u0101tes at\u0161\u0137ir\u012bbas, tas spie\u017e profesion\u0101\u013cus \u0101r\u0101 no tirgus, padara vi\u0146us maz\u0101k konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus. Pat ja kvalific\u0113ts profesion\u0101lis redz, ka cits dara to pa\u0161u darbu kaut k\u0101, vi\u0146\u0161 nevar darboties ar zem\u0101ku kvalit\u0101ti un pavir\u0161\u0101ku attieksmi. Tas ir katras personas cie\u0146as l\u012bme\u0146a jaut\u0101jums. Ja vadzis cilv\u0113kam l\u016bst, vi\u0146\u0161 vispirms iet proj\u0101m no nozares, ja cit\u0101 nozar\u0113 neatrod darbu, tad ir spiests braukt uz citu valsti, kur kvalific\u0113tam darbam izr\u0101da cie\u0146u. <\/p>\n
Kvalifik\u0101cijas pras\u012bbas ir vajadz\u012bgas ar\u012b saist\u012bb\u0101 ar paredzamo darbasp\u0113ka piesaisti no cit\u0101m valst\u012bm. Tam ir j\u0101b\u016bt kvalific\u0113tam darbasp\u0113kam. <\/p>\n
V\u0113l viens b\u016btisks nosac\u012bjums ir darba apmaksa, t\u0101 mums pieklibo. M\u0113s esam izveidoju\u0161i m\u0113nesi ilgu darba ciklu, par kuru veic samaksu. Veiktos darbus apkopo, izveido formu nr. 2 ar veikumu un raksta r\u0113\u0137inu. Tad m\u0113s no aug\u0161as s\u0101kam darbus p\u0101rbaud\u012bt. Tendence \u2013 p\u0101rbaudes s\u0101kas tad, kad darbs ir padar\u012bts. Tad s\u0101k piesieties kvalit\u0101tei. B\u016bvniec\u012bb\u0101 nav detaliz\u0113ti sagatavoti un praks\u0113 piem\u0113roti standarti katram darba veidam. Var br\u012bvi interpret\u0113t, k\u0101 nov\u0113rt\u0113t kvalitat\u012bvu apmetumu vai, piem\u0113ram, fl\u012bz\u0113t\u0101ja darbu. Ja pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 ir \u013coti zema cena visam objektam, ja t\u0101 ir tuva dempinga cenai, tad ar to ir ierakst\u012bts \u2013 pas\u016bt\u012bt\u0101js, \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113js mekl\u0113 visas iesp\u0113jas, lai nemaks\u0101tu. Un viena no b\u016btisk\u0101m tendenc\u0113m ir piesieties p\u0113c padar\u012bt\u0101 darba, mekl\u0113t iemeslus, lai nor\u0101d\u012btu uz nepie\u0146emamu kvalit\u0101ti, par kuru var\u0113tu nemaks\u0101t. Iepriek\u0161 nosauktie nosac\u012bjumi ir dzi\u013ci iesak\u0146oju\u0161ies un rad\u012bju\u0161i sekas. Tie ir svar\u012bg\u0101kie iemesli, k\u0101p\u0113c cilv\u0113ki iet proj\u0101m no b\u016bvniec\u012bbas, k\u0101p\u0113c nepietiek kvalific\u0113tu darbinieku. Vajadz\u0113tu nopietni r\u012bkoties, lai cilv\u0113ki grib\u0113tu atgriezties b\u016bvniec\u012bb\u0101. M\u0113s ik dienu politikas veidot\u0101jiem cen\u0161amies to atg\u0101din\u0101t un pied\u0101v\u0101t konkr\u0113tus risin\u0101jumus. <\/p>\n
B\u016btu j\u0101maina maks\u0101\u0161anas principi. \u0122ener\u0101l uz\u0146\u0113m\u0113ja atbild\u012bba ir no pirm\u0101s dienas sekot l\u012bdzi, vai materi\u0101ls ir kvalitat\u012bvs, vai darba izpilde ir kvalitat\u012bva. Ja vi\u0146u t\u0101 neapmierina, darbs j\u0101aptur. M\u016bsu probl\u0113ma ir t\u0101, ka \u013caujam darbus dar\u012bt, tad spie\u017eam p\u0101rb\u016bv\u0113t, ja nav pavisam pie\u0146emami, uz tava r\u0113\u0137ina, vai, ja ir pie\u0146emami, bet kvalit\u0101te neapmierina. Tad nemaks\u0101. Valsts atbalsta \u0161\u0101du k\u0101rt\u012bbu. Tas ir bezatbild\u012bgi. Cit\u0101s nozar\u0113s t\u0101 nenotiek. Cilv\u0113kiem tas nepat\u012bk, vi\u0146i iet no nozares proj\u0101m. <\/p>\n
Nev\u0113los mest lielu akmeni nozares uzrauga EM d\u0101rzi\u0146\u0101, tom\u0113r da\u017e\u0101du apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c t\u0101s darb\u012bba ir viens no b\u016btisk\u0101kajiem iemesliem \u0161\u0101das situ\u0101cijas past\u0101v\u0113\u0161anai. Gadu agr\u0101k ministrijai bija cita vad\u012bba, B\u016bvniec\u012bbas departamenta vad\u012bba bija cita, citi darbinieki. Jaunajiem darbiniekiem ir grib\u0113\u0161ana sak\u0101rtot nozari, bet vai ir izpratne par visiem jaut\u0101jumiem? Nevaru teikt, ka ir. Tas ir mans subjekt\u012bvais viedoklis. Esmu par \u0161iem jaut\u0101jumiem run\u0101jis, ir \u013coti daudz pretargumentu. <\/p>\n
\u2013 K\u0101di darba virzieni j\u016bsu vad\u012btajai asoci\u0101cijai ir vissvar\u012bg\u0101kie?<\/b><\/p>\n
\u2013 Latvijas B\u016bvnieku asoci\u0101cija \u0161aj\u0101 gad\u0101 darbosies galvenok\u0101rt divos virzienos \u2013 pie kvalifik\u0101cijas jaut\u0101jumiem un par atbild\u012bbu nozar\u0113. \u0160\u012bs lietas vijas cauri visam b\u016bvniec\u012bbas procesam un visiem nozar\u0113 iesaist\u012btajiem \u2013 s\u0101kot ar pas\u016bt\u012bt\u0101ju un beidzot ar str\u0101dnieku. <\/p>\n
Bez dom\u0101\u0161anas mai\u0146as situ\u0101ciju nozar\u0113 neuzlabosim un neizmain\u012bsim. <\/p>\n
Pozit\u012bvi, ka virz\u0101s lietas uz priek\u0161u ar\u012b atbilsto\u0161i jaunajam PIL. Devi\u0146padsmito reizi marta beig\u0101s notika Latvijas B\u016bvniec\u012bbas gada balvas pas\u0101kums. M\u016bs neapmierina, ka jaunaj\u0101 vadl\u012bniju projekt\u0101 visas iniciat\u012bvas ir nedaudz tendenciozas un nav pietiekami labi atstr\u0101d\u0101tas. Piem\u0113ram, vadl\u012bniju projekt\u0101 ir ielikts nosac\u012bjums, ka var v\u0113rt\u0113t, vai ir ISO kvalit\u0101tes vad\u012bbas sist\u0113mas. Tas ir pretrun\u0101 ar MK noteikumiem par b\u016bvkomersantu klasifik\u0101ciju. Ir v\u0113l da\u017e\u0101das lietas \u2013 vai \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113jam ir vad\u012bbas sist\u0113ma. Vadl\u012bnijas ir gatavotas \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113ju interes\u0113s. <\/p>\n
Statistika r\u0101da, ka publiskie iepirkumi nozarei veido liel\u0101ko da\u013cu apgroz\u012bjuma. Ja \u0161is \u012bpatsvars agr\u0101k ik gadu krit\u0101s par vair\u0101k nek\u0101 20%, tad par k\u0101du izaugsmi b\u016bvuz\u0146\u0113mumi var dom\u0101t? J\u0101dom\u0101 par izdz\u012bvo\u0161anu. Lo\u0123iski, ka \u0161\u0101d\u0101 situ\u0101cij\u0101 k\u0101ds neizdz\u012bvo. Patlaban atkal redzam, to r\u0101da ar\u012b EM apl\u0113ses, ka \u0161aj\u0101 un n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 b\u016bvniec\u012bbas apjomi strauji k\u0101ps. Tas atkal noz\u012bm\u0113, ka darba b\u016bs vair\u0101k, nek\u0101 sp\u0113sim izdar\u012bt. K\u0101 \u0161aj\u0101 situ\u0101cij\u0101 nozarei r\u012bkoties?<\/p>\n
B\u016bvniec\u012bbas izaugsmi rosina<\/b><\/font><\/p>\n Kav\u0113jo\u0161ie nosac\u012bjumi: <\/b><\/font><\/p>\n TEKSTS: Sandris Gunvaldis Latvijas B\u016bvnieku asoci\u0101cijas prezidents Normunds Grinbergs intervij\u0101 \u201cIepirkumiem\u201d par jauno Publisko iepirkumu likumu un svar\u012bg\u0101ko nozar\u0113. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8157"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=8157"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8157\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":8274,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/8157\/revisions\/8274"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=8157"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=8157"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=8157"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}\n
\n
\nFOTO: Aija Meldere<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"