{"id":7363,"date":"2016-10-06T17:08:01","date_gmt":"2016-10-06T15:08:01","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7363"},"modified":"2016-10-05T14:42:41","modified_gmt":"2016-10-05T12:42:41","slug":"latvija-zaude-piecas-pozicijas-2016-2017-gada-globalaja-konkuretspejas-indeksa","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7363","title":{"rendered":"Latvija zaud\u0113 piecas poz\u012bcijas  2016.\u00a0\u2013 2017. gada glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101"},"content":{"rendered":"<p>Septembra beig\u0101s publiskotaj\u0101 Pasaules ekonomikas foruma &#8220;Glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojums 2016.\u00a0\u2013 2017. gadam&#8221; Latvija ierindota 49. viet\u0101 starp 138 apsekotaj\u0101m pasaules ekonomik\u0101m. P\u0113c k\u0101puma no 52. uz 42. poz\u012bciju 2014.\u00a0\u2013 2015. gad\u0101 un zaud\u0113taj\u0101m div\u0101m viet\u0101m, ie\u0146emot 44. poz\u012bciju 2015.\u00a0\u2013 2016. gad\u0101, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu \u0161is Latvijai ir bijis kritums par piec\u0101m viet\u0101m. Lietuva glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 atrodama 35. viet\u0101, pak\u0101pjoties no pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 ie\u0146emt\u0101s 36. poz\u012bcijas. Savuk\u0101rt Igaunija ar\u012b \u0161ogad saglab\u0101jusi 30. poz\u012bciju. <\/p>\n<p>T\u0101pat k\u0101 divus iepriek\u0161\u0113jos gadus ar\u012b \u0161ogad l\u012bderpoz\u012bcijas glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ie\u0146em \u0160veice, kurai seko Singap\u016bra un ASV. Ceturto poz\u012bciju \u0161ogad ie\u0146em Holande, pak\u0101pjoties no pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 ie\u0146emt\u0101s piekt\u0101s vietas. Savuk\u0101rt 2015.\u00a0\u2013 2016. gada zi\u0146ojuma ceturtaj\u0101 viet\u0101 eso\u0161\u0101 V\u0101cija ir nosl\u012bd\u0113jusi uz piekto vietu. Sestaj\u0101 viet\u0101 \u0161ogad atrodas Zviedrija, kas tai ir k\u0101pums no dev\u012bt\u0101s vietas 2015.\u00a0\u2013 2016. gad\u0101. L\u012bdz\u012bgu k\u0101pumu piedz\u012bvojusi ar\u012b Lielbrit\u0101nija\u00a0\u2013 no 2015.\u00a0\u2013 2016. gad\u0101 ie\u0146emt\u0101s desmit\u0101s vietas \u0161ogad pak\u0101pjoties uz sept\u012bto poz\u012bciju. Pasaules konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ko valstu 2016.\u00a0\u2013 2017. gada pirmo desmitnieku nosl\u0113dz Jap\u0101na, Honkonga un Somija.<\/p>\n<p>Glob\u0101lais konkur\u0113tsp\u0113jas indekss balst\u0101s uz pasaules valstu sal\u012bdzin\u0101jumu atbilsto\u0161i 12 krit\u0113riju grup\u0101m jeb p\u012bl\u0101riem, kas ir \u0161\u0101di: instit\u016bcijas, infrastrukt\u016bra, makroekonomisk\u0101 vide, vesel\u012bba un pamatizgl\u012bt\u012bba, augst\u0101k\u0101 izgl\u012bt\u012bba un apm\u0101c\u012bba, produktu tirgus efektivit\u0101te, darba tirgus efektivit\u0101te, finan\u0161u tirgu att\u012bst\u012bba, tehnolo\u0123isk\u0101 gatav\u012bba, tirgus lielums, biznesa vides kvalit\u0101te un inov\u0101cijas.<br \/>\n<!--more--><br \/>\nZi\u0146ojumu par glob\u0101lo konkur\u0113tsp\u0113jas indeksu Latvij\u0101 p\u0101rst\u0101v &#8220;SSE R\u012bga&#8221; Ilgtsp\u0113j\u012bga biznesa centrs, kura direktors un &#8220;SSE R\u012bga&#8221; asoci\u0113tais profesors Arnis Sauka uzsver: &#8220;Sal\u012bdzino\u0161i visaugst\u0101ko nov\u0113rt\u0113jumu Latvijas konkur\u0113tsp\u0113ja 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101 sa\u0146\u0113musi par p\u012bl\u0101ru &#8220;makroekonomisk\u0101 vide&#8221;, kas ierindots augstaj\u0101 24. viet\u0101. \u0160\u012b p\u012bl\u0101ra augst\u0101k v\u0113rt\u0113tie komponenti ir &#8220;valsts bud\u017eeta bilance % no IKP&#8221; (34. vieta), &#8220;valsts par\u0101ds % no IKP&#8221; (35. vieta) un &#8220;valsts kred\u012btreitings&#8221; (38. vieta). L\u012bdz\u012bgi k\u0101 pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 ar\u012b 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101 sam\u0113r\u0101 labi Latvijai ir kl\u0101jies ar\u012b attiec\u012bb\u0101 uz &#8220;darba tirgus efektivit\u0101ti&#8221;, kur valsts glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ie\u0146em 34. vietu, kas gan ir kritums no 25. vietas p\u0113rn un 17. vietas v\u0113l gadu iepriek\u0161. 34. poz\u012bcij\u0101 ierindots ar\u012b p\u012bl\u0101rs &#8220;tehnolo\u0123isk\u0101 gatav\u012bba&#8221;, kas p\u0113rn bija atrodams vietu augst\u0101k.&#8221; <\/p>\n<p>Sam\u0113r\u0101 augstu 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101 nov\u0113rt\u0113ti vair\u0101ki p\u012bl\u0101ra &#8220;tehnolo\u0123isk\u0101 gatav\u012bba&#8221; komponenti, piem\u0113ram, &#8220;interneta lietot\u0101ju proporcija&#8221;\u00a0\u2013 30. poz\u012bcija, &#8220;jaun\u0101ko tehnolo\u0123iju pieejam\u012bba&#8221;\u00a0\u2013 39. poz\u012bcija. Savuk\u0101rt p\u012bl\u0101ra &#8220;darba tirgus efektivit\u0101te&#8221; komponents &#8220;algu noteik\u0161anas elast\u012bba&#8221; ir ierindots \u013coti augstaj\u0101 sestaj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113, kas gan ir kritums no otr\u0101s vietas p\u0113rn, bet komponents &#8220;sievie\u0161u proporcija attiec\u012bb\u0101 pret v\u012brie\u0161iem darba tirg\u016b&#8221; \u0161ogad ie\u0146em 22. vietu (21. vieta p\u0113rn). B\u016btisku kritumu \u0161ogad piedz\u012bvojis komponents &#8220;algas un produktivit\u0101tes proporcija&#8221;, kas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 23. vietu pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101, 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101 ierindots tikai 49. poz\u012bcij\u0101. A.\u00a0Sauka uzsver, ka diem\u017e\u0113l virkne p\u0113rn \u013coti zemu v\u0113rt\u0113to indikatoru darba tirgus efektivit\u0101tes p\u012bl\u0101r\u0101 \u0161ogad ir nov\u0113rt\u0113ti v\u0113l zem\u0101k: &#8220;Piem\u0113ram, &#8220;valsts sp\u0113ja pievilin\u0101t talantus&#8221; nosl\u012bd\u0113jusi no 110. uz 118. vietu, &#8220;valsts sp\u0113ja notur\u0113t talantus&#8221;\u00a0\u2013 no 104. uz 118. vietu, bet &#8220;nodok\u013cu sist\u0113mas sp\u0113ja motiv\u0113t str\u0101d\u0101jo\u0161os&#8221;\u00a0\u2013 no tikai 107. uz 114. vietu pasaul\u0113. Pat ja atz\u012bstam, ka lietot\u0101s metodolo\u0123ijas d\u0113\u013c glob\u0101lais konkur\u0113tsp\u0113jas indekss ne vienm\u0113r objekt\u012bvi par\u0101da valstu savstarp\u0113jo sal\u012bdzin\u0101jumu, ir skaidrs, ka Latvij\u0101 \u0161ie ir lieli probl\u0113mjaut\u0101jumi, kuriem, \u0146emot v\u0113r\u0101 nov\u0113rojamo negat\u012bvo tendenci un \u0161o faktoru b\u016btisku ietekmi uz valsts kop\u0113jo konkur\u0113tsp\u0113ju, nekav\u0113joties j\u0101piev\u0113r\u0161 pastiprin\u0101ta uzman\u012bba!&#8221;<\/p>\n<p>Lielu kritumu 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101 ir piedz\u012bvojis p\u012bl\u0101rs &#8220;instit\u016bcijas&#8221;, no p\u0113rn ie\u0146emt\u0101s 48. vietas nosl\u012bdot uz 64. No &#8220;instit\u016bciju&#8221; p\u012bl\u0101ra viszem\u0101k nov\u0113rt\u0113tais komponents ar\u012b \u0161ogad ir &#8220;tiesisk\u0101 regul\u0113juma efektivit\u0101te&#8221; (tikai 116. vieta, kritums par \u010detr\u0101m poz\u012bcij\u0101m). A.\u00a0Sauka uzsver, ka, apstiprinot rezult\u0101tus no citiem p\u0113t\u012bjumiem, ar\u012b glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 \u013coti zemu tiek v\u0113rt\u0113ts komponents &#8220;sabiedr\u012bbas uztic\u012bba politi\u0137iem&#8221; (95. vieta). Savuk\u0101rt sam\u0113r\u0101 pozit\u012bvi nov\u0113rt\u0113ts komponents &#8220;organiz\u0113t\u0101 noziedz\u012bba&#8221; (27. vieta). L\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos gadus sal\u012bdzino\u0161i viszem\u0101k ar\u012b \u0161ogad Latvijai ir nov\u0113rt\u0113ti p\u012bl\u0101ri &#8220;tirgus lielums&#8221; (96. vieta), &#8220;inov\u0101cijas&#8221; (64. vieta\u00a0\u2013 kritums no 62. vietas p\u0113rn), k\u0101 ar\u012b &#8220;biznesa vide &#8221; (58. vieta sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 60. vietu p\u0113rn). Savuk\u0101rt p\u012bl\u0101ra &#8220;infrastrukt\u016bra&#8221; v\u0113rt\u0113jums glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ie\u0146em 51. poz\u012bciju, kas ir kritums par div\u0101m poz\u012bcij\u0101m sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2015.\u00a0\u2013 2016. gadu. <\/p>\n<p>P\u0113c A.\u00a0Saukas teikt\u0101, attiec\u012bb\u0101 uz p\u012bl\u0101ru &#8220;inov\u0101cijas&#8221; jau tradicion\u0101li visliel\u0101k\u0101 probl\u0113ma Latvij\u0101 atbilsto\u0161i glob\u0101lajam konkur\u0113tsp\u0113jas zi\u0146ojumam ir &#8220;zin\u0101tnieku un in\u017eenieru pieejam\u012bba&#8221; (tikai 99. vieta pasaul\u0113, k\u0101pums par div\u0101m viet\u0101m), &#8220;augsto tehnolo\u0123iju produktu iepirkums no valsts puses&#8221; (98. vieta sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 100. vietu p\u0113rn). Komponents &#8220;uz\u0146\u0113mumu invest\u012bcijas p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101&#8221; \u0161ogad pak\u0101pies no 81. uz 71 vietu, bet komponents &#8220;universit\u0101\u0161u un industrijas sadarb\u012bba p\u0113tniec\u012bb\u0101&#8221; no p\u0113rn ie\u0146emt\u0101s 63. vietas \u0161ogad nosl\u012bd\u0113jis uz 77. poz\u012bciju. Cita p\u012bl\u0101ra &#8220;inov\u0101cija&#8221; komponents &#8220;zin\u0101tniski p\u0113tniecisko instit\u016bciju kvalit\u0101te&#8221; ierindots sam\u0113r\u0101 zemaj\u0101 48. viet\u0101 (50. vieta p\u0113rn), savuk\u0101rt &#8220;patentu pieteikumu skait\u0101 uz miljons iedz\u012bvot\u0101jiem&#8221; Latvija ie\u0146em 32. vietu (30. vieta pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101), kas v\u0113rt\u0113jams k\u0101 diezgan labs r\u0101d\u012bt\u0101js. <\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn ar\u012b 2015.\u00a0\u2013 2016. gad\u0101 p\u012bl\u0101r\u0101 &#8220;tirgus lielums&#8221;, visaugst\u0101k nov\u0113rt\u0113tais komponents ir &#8220;eksports procentos no IKP&#8221;, pak\u0101pjoties no 27. vietas uz augsto 21. poz\u012bciju. K\u0101pumu no 82. uz 78. vietu piedz\u012bvojis ar\u012b komponents &#8220;starptautisko tirgu lieluma indekss&#8221;. P\u012bl\u0101ra &#8220;biznesa vide&#8221; visaugst\u0101k nov\u0113rt\u0113tais komponents l\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn ir &#8220;viet\u0113jo pieg\u0101d\u0101t\u0101ju kvalit\u0101te&#8221; (38. vieta), bet viszem\u0101k\u00a0\u2013 &#8220;viet\u0113jo pieg\u0101d\u0101t\u0101ju kvantit\u0101te&#8221; (99. vieta). Savuk\u0101rt &#8220;infrastrukt\u016bras&#8221; p\u012bl\u0101r\u0101 viszem\u0101k nov\u0113rt\u0113ta &#8220;ce\u013cu kvalit\u0101te&#8221; (95. vieta\u00a0\u2013 k\u0101pums no 108. vietas p\u0113rn). P\u0101r\u0113jie p\u012bl\u0101ri glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas zi\u0146ojum\u0101 nov\u0113rt\u0113ti \u0161\u0101di: &#8220;augst\u0101k\u0101 izgl\u012bt\u012bba un apm\u0101c\u012bba&#8221;\u00a0\u2013 39. vieta, &#8220;vesel\u012bba un pamatizgl\u012bt\u012bba&#8221;\u00a0\u2013 42. vieta, &#8220;produktu tirgus efektivit\u0101te&#8221;\u00a0\u2013 49. vieta, &#8220;finan\u0161u tirgu att\u012bst\u012bba&#8221;\u00a0\u2013 52. vieta pasaul\u0113.<\/p>\n<p>Papildus 12 p\u012bl\u0101ru nov\u0113rt\u0113jumam uz\u0146\u0113m\u0113ji v\u0113rt\u0113ja ar\u012b faktorus, kas, vi\u0146upr\u0101t, rada visliel\u0101k\u0101s probl\u0113mas biznesa veik\u0161anai Latvij\u0101. A.\u00a0Sauka skaidro: &#8220;Galvenie probl\u0113mfaktori Latvij\u0101, kurus izce\u013c Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji 2016.\u00a0\u2013 2017. gad\u0101, priorit\u0101\u0161u sec\u012bb\u0101 ir nodok\u013cu likmes, neefekt\u012bva vald\u012bbas birokr\u0101tija un nodok\u013cu regul\u0113jums, kam seko pieeja finans\u0113jumam, nestabila politikas veido\u0161anas prakse, korupcija un neadekv\u0101ti izgl\u012btots darbasp\u0113ks.&#8221;<br \/>\n_____________________________<br \/>\nPasaules ekonomikas foruma (&#8220;World Economic Forum&#8221;) &#8220;Glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojums&#8221; atspogu\u013co ikgad\u0113j\u0101 p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tus\u00a0\u2013 pasaules valstu rindojumu p\u0113c konkur\u0113tsp\u0113jas v\u0113rt\u0113juma (indeksa), kas noteikts p\u0113c Pasaules ekonomikas foruma atz\u012btas metodolo\u0123ijas, izv\u0113rt\u0113jot 12 krit\u0113riju grupas jeb p\u012bl\u0101rus. <\/p>\n<p>Pilns zi\u0146ojums &#8220;Glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indekss 2016.\u00a0\u2013 2017. gadam&#8221; public\u0113ts \u0161eit: https:\/\/www.weforum.org\/reports\/the-global-competitiveness-report-2016-2017-1\/<\/p>\n<p><strong><font size=\"3\" color=\"red\">VIEDOKLIS<\/font><\/strong><br \/>\n<b>Arvils A\u0161eradens, <\/b><br \/>\nekonomikas ministrs: <\/p>\n<p>&#8220;Latvijas poz\u012bcija glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ir pier\u0101d\u012bjums tam, ka tautsaimniec\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113jas palielin\u0101\u0161ana ir izvirz\u0101ma par vald\u012bbas pirmo priorit\u0101ti, un tas b\u016btu j\u0101iev\u0113ro ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet visai valsts p\u0101rvaldei. Vald\u012bbai j\u0101mazina birokr\u0101tisko pras\u012bbu slogs uz\u0146\u0113m\u0113jiem, padarot proced\u016bras vienk\u0101r\u0161\u0101kas un pieejam\u0101kas, j\u0101veic izgl\u012bt\u012bbas un vesel\u012bbas apr\u016bpes reformas. Mums j\u0101veido moderna ekonomika un moderna valsts p\u0101rvalde, kas v\u0113rsta uz inov\u0101cij\u0101m un augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas rad\u012b\u0161anu, k\u0101 ar\u012b produktivit\u0101ti. Valsts konkur\u0113tsp\u0113jas nov\u0113rt\u0113jums atspogu\u013co pla\u0161a spektra \u012bstenoto politiku valst\u012b, kas ietekm\u0113 gan m\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113jus un iedz\u012bvot\u0101jus, gan \u0101rvalstu investorus, gan kop\u0113jo valsts reput\u0101ciju. Latvija k\u0101 OECD dal\u012bbvalsts vairs nevar at\u013cauties zemus r\u0101d\u012bt\u0101jus kop\u0113j\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas anal\u012bz\u0113, t.\u00a0sk. r\u0101d\u012bt\u0101j\u0101 par sabiedr\u012bbas uztic\u0113\u0161anos politi\u0137iem. Nepiecie\u0161ams sekm\u0113t inov\u0101cijas att\u012bst\u012bbu, piesaist\u012bt talantus un tos notur\u0113t, p\u0101rk\u0101rtot darba tirgu un veicin\u0101t produktivit\u0101ti kvalitat\u012bvai valsts politikas \u012bsteno\u0161anai.&#8221;<\/p>\n<p><font color=\"red\">Pasaules desmit konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101k\u0101s ekonomikas <\/font><br \/>\n1. \u0160veice. 2. Singap\u016bra. 3. Amerikas Savienot\u0101s Valstis. 4. N\u012bderlande. 5. V\u0101cija. 6. Zviedrija. 7. Apvienot\u0101 Karaliste. 8. Jap\u0101na.<br \/>\n9. Honkonga. 10. Somija.<\/p>\n<p><font color=\"red\">Eiropas desmit konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101k\u0101s ekonomikas<\/font><br \/>\n1. \u0160veice. 2. N\u012bderlande. 3. V\u0101cija. 4. Zviedrija. 5. Apvienot\u0101 Karaliste. 6. Somija. 7. Norv\u0113\u0123ija. 8. D\u0101nija. 9. Be\u013c\u0123ija. 10. Austrija.<\/p>\n<p>Avots: &#8220;Glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojums<br \/>\n2016.\u00a0\u2013 2017. gadam&#8221;, v\u0113rt\u0113tas 138 valstu tautsaimniec\u012bbas<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Septembra beig\u0101s publiskotaj\u0101 Pasaules ekonomikas foruma &#8220;Glob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojums 2016. \u2013 2017. gadam&#8221; Latvija ierindota 49. viet\u0101 starp 138 apsekotaj\u0101m pasaules ekonomik\u0101m. P\u0113c k\u0101puma no 52. uz 42. poz\u012bciju 2014. \u2013 2015. gad\u0101 un zaud\u0113taj\u0101m div\u0101m viet\u0101m, ie\u0146emot 44. poz\u012bciju 2015. \u2013 2016. gad\u0101, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu \u0161is Latvijai ir bijis kritums par piec\u0101m viet\u0101m. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7363"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7363"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7363\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7404,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7363\/revisions\/7404"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7363"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=7363"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=7363"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}