M\u016bsdien\u0101s pareizi \u0161\u0137irojot da\u017e\u0101du produktu un izejvielu atlikumus, iesp\u0113jams p\u0101rstr\u0101d\u0101t vair\u0101k nek\u0101 50% atkritumu, atgrie\u017eot tos ekonomiskaj\u0101 aprit\u0113 otrreiz\u0113jo izejvielu vai ener\u0123ijas veid\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di tiek ietaup\u012bti ne vien izs\u012bksto\u0161ie dabas resursi, bet ar\u012b pat\u0113r\u0113t\u0101ju l\u012bdzek\u013ci. Zviedrijas uz\u0146\u0113mums “Ragn-Sells” ir ar 130 gadu ilgu pieredzi atkritumu p\u0101rstr\u0101d\u0113 un m\u016bsdien\u0101s darbojas pla\u0161\u0101 teritorij\u0101, invest\u0113jot jaun\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s un atkritumu p\u0101rstr\u0101des risin\u0101jumos. Tom\u0113r Latvijas un ar\u012b Baltijas atkritumu p\u0101rstr\u0101des tirg\u016b \u0161is ir p\u0113d\u0113jais \u0101rvalstu uz\u0146\u0113mums, kur\u0161 joproj\u0101m to nav pametis. Jau 2013. gad\u0101 \u0100rvalstu investoru padome Latvij\u0101 (\u0100IPL) public\u0113ja pla\u0161u p\u0113t\u012bjumu par Latvijas atkritumu p\u0101rstr\u0101des politiku. P\u0113t\u012bjum\u0101 bija izcelti vair\u0101ki ierobe\u017eojumi biznesa vides att\u012bst\u012bbai Latvij\u0101. “Situ\u0101cija atkritumu p\u0101rstr\u0101des nozar\u0113 \u013cauj identific\u0113t vair\u0101kas struktur\u0101las probl\u0113mas biznesa vid\u0113 kopum\u0101. T\u0101 ir nedro\u0161a un invest\u012bcij\u0101m nelabv\u0113l\u012bga. Konkurences ierobe\u017eo\u0161ana\u00a0\u2013 nepamatoti konkurences ierobe\u017eojumi nozar\u0113, kur\u0101 ir vair\u0101ki ieinteres\u0113ti sp\u0113l\u0113t\u0101ji un iesp\u0113jams pozit\u012bvs br\u012bv\u0101 tirgus efekts cenai un kvalitat\u012bvam servisam. Caursp\u012bd\u012bguma tr\u016bkums\u00a0\u2013 biznesa vide, kas nav caurskat\u0101ma iesaist\u012btajiem sp\u0113l\u0113t\u0101jiem un sabiedr\u012bbai. Monopoliz\u0101cija\u00a0\u2013 atkritumu apsaimnieko\u0161anas tirgus tiek pak\u0101peniski monopoliz\u0113ts no pa\u0161vald\u012bbu puses v\u0101j\u0101kos att\u012bst\u012bbas re\u0123ionos vai politisk\u0101s ietekmes sf\u0113r\u0101s. Uz\u0146\u0113m\u0113ji zaud\u0113 tirgus da\u013cas un iesp\u0113jas kompens\u0113t savas invest\u012bcijas nozar\u0113.”<\/p>\n
Intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam “Iepirkumi” Rains V\u0113na (Rain V\u00e4\u00e4na), “Ragn-Sells” AS valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Latvij\u0101 un Baltij\u0101, skaidro, k\u0101p\u0113c investori nelabpr\u0101t ien\u0101k Latvijas tirg\u016b un k\u0101p\u0113c “Ragn-Sells” to sp\u012bt\u012bgi nepl\u0101no pamest.<\/p>\n
\u2013 K\u0101ds ir j\u016bsu viedoklis par biznesa vidi Latvij\u0101 kopum\u0101 un saist\u012bb\u0101 ar iepirkumu nozari?
\nR. V\u0113na: <\/b>\u2013 “Ragn-Sells” ien\u0101ca Latvijas tirg\u016b jau 2004. gad\u0101 un p\u0101rzina biznesa vidi \u013coti labi. Lai ar\u012b Latvijas vald\u012bba cen\u0161as uzlabot eso\u0161o biznesa situ\u0101ciju, \u0101rvalstu investoram ien\u0101kt Latvijas tirg\u016b ir gr\u016bts uzdevums. Ar to saist\u012btas vair\u0101kas probl\u0113mas, kas ne\u013cauj br\u012bvajam tirgum efekt\u012bvi darboties: apjom\u012bga birokr\u0101tija, izteikti centieni ierobe\u017eot konkurenci, l\u0113na tieslietu sist\u0113ma, kas ne\u013cauj operat\u012bvi risin\u0101t domstarp\u012bbas. M\u0113s redzam t\u0101s pa\u0161as invest\u012bciju klimata probl\u0113mas, kas identific\u0113tas \u0100IPL zi\u0146ojum\u0101 pirms trim gadiem. Visi galvenie sp\u0113l\u0113t\u0101ji ir pametu\u0161i tirgu, “Ragn-Sells” ir vien\u012bgais, kas v\u0113l palicis no \u0101rvalstu investoriem. Ja k\u0101ds teiktu, ka t\u0101 ir sakrit\u012bba, varu dro\u0161i apgalvot, ka t\u0101 nav, jo ir skaidrs, ka ir konkr\u0113ti iemesli, kas liek \u0161iem uz\u0146\u0113mumiem p\u0101rdot savas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas un aiziet no tirgus. Bet m\u0113s esam \u0161eit, lai paliktu. Igaunij\u0101 esam jau 25 gadus, Latvij\u0101\u00a0\u2013 jau 12 un pl\u0101nojam darb\u012bbu papla\u0161in\u0101t. Esam palielin\u0101ju\u0161i invest\u012bcijas, akt\u012bvi str\u0101d\u0101jam un gribam pier\u0101d\u012bt, ka Latvija ir laba vieta invest\u012bcij\u0101m. Septembra beig\u0101s Ekonomikas ministrija n\u0101ca klaj\u0101 ar pazi\u0146ojumu, ka \u0101rvalstu invest\u012bcijas ir samazin\u0101ju\u0161\u0101s tr\u012bs reizes p\u0113d\u0113jos piecos gados. T\u0101 ir nopietna probl\u0113ma. Jo vair\u0101k t\u0101p\u0113c, ka pasaules invest\u012bciju tirgos nauda \u0161obr\u012bd ir sam\u0113r\u0101 l\u0113ta\u00a0\u2013 bankas saskaras ar negat\u012bviem procentiem un ir gatavas invest\u0113t, tom\u0113r \u0161\u012b nauda nenon\u0101k Latvij\u0101, Lietuv\u0101 vai Igaunij\u0101. Mums vairs nav \u0101rvalstu invest\u012bciju, lielie investori Baltijas tirgu uztver k\u0101 vienotu sist\u0113mu, un vad\u012bba izmaks\u0101 vien\u0101di k\u0101 liel\u0101, t\u0101 maz\u0101 tirg\u016b, ta\u010du, ja runa ir par lielu birokr\u0101tiju un zaud\u0113jumiem, tad \u0161\u0101ds mazs tirgus investoriem nav interesants. Latvij\u0101 \u0161obr\u012bd str\u0101d\u0101jam bez pe\u013c\u0146as, bet esam ieguld\u012bju\u0161i iev\u0113rojamas invest\u012bcijas un nepl\u0101nojam tirgu pamest un \u0161\u012bs invest\u012bcijas pazaud\u0113t. Tom\u0113r uzskat\u0101m, ka vald\u012bbas pien\u0101kums b\u016btu iesaist\u012bties \u0161ajos procesos un padar\u012bt atkritumu p\u0101rstr\u0101des tirgu caursp\u012bd\u012bg\u0101ku.
\n
\n\u2013 Ko varat teikt par \u0100rvalstu investoru padomes Latvij\u0101 zi\u0146ojumu?<\/b>
\n\u2013 Varu piln\u012bb\u0101 piekrist \u0161im zi\u0146ojumam. Kop\u0161 ien\u0101k\u0161anas Latvijas tirg\u016b esam pieredz\u0113ju\u0161i visu starptautisko atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumu aizie\u0161anu. Un tie ir lieli uz\u0146\u0113mumi, piem\u0113ram, “Veolia” un “Lassila&Tikanoja”. Identiska situ\u0101cija ir p\u0101r\u0113j\u0101s Baltijas valst\u012bs. K\u0101 gan tas ir iesp\u0113jams, ka “Ragn-Sells” ir vien\u012bgais \u0101rvalstu atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mums, kas atlicis Latvijas un Baltijas tirg\u016b? Zi\u0146ojum\u0101 ir skaidri pateikts, ka investoriem ien\u0101kt Latvij\u0101 ir gr\u016bti un ne tikai atkritumu p\u0101rstr\u0101des, bet jebkur\u0101 nozar\u0113. Labi, ka Ekonomikas ministrija \u0161o inform\u0101ciju necen\u0161as sl\u0113pt un ir paudusi atkl\u0101ti, jo tas sakr\u012bt ar\u012b ar m\u016bsu dom\u0101m. T\u0101 ir iesp\u0113ja uzlabot vidi, atv\u0113rt tirgu jaun\u0101m iesp\u0113j\u0101m, padar\u012bt to caursp\u012bd\u012bg\u0101ku. <\/p>\n
\u2013 K\u0101 v\u0113rt\u0113jat konkurenci starp atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumiem Latvij\u0101? Vai to var saukt par god\u012bgu?<\/b>
\n\u2013 Konkurence ir laba un vajadz\u012bga. M\u016bsu konkurenti ir sp\u0113c\u012bgi un stabili uz\u0146\u0113mumi, kuri peln\u012bju\u0161i atzin\u012bbu. Tom\u0113r Latvijas vald\u012bbai vajadz\u0113tu god\u012bgi atz\u012bt, ka vair\u0101k uzman\u012bbas j\u0101piev\u0113r\u0161 biznesa vides un \u0113tikas uzlabo\u0161anai. M\u0113s nek\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 nevainojam konkurentus, vi\u0146i izcili str\u0101d\u0101, turkl\u0101t iev\u0113rojot visus noteikumus. Gribu teikt, ka pa\u0161reiz\u0113j\u0101 regul\u0101cija un biznesa vide neatbalsta atv\u0113rtu tirgu un caursp\u012bd\u012bgu cenu politiku. M\u0113s ierosin\u0101m ieviest jaunus noteikumus un esam p\u0101rliecin\u0101ti, ka, pace\u013cot lati\u0146u augst\u0101k, visi tirgus dal\u012bbnieki, ieskaitot pat\u0113r\u0113t\u0101jus, b\u016bs daudz apmierin\u0101t\u0101ki ar pakalpojumu cenu un kvalit\u0101ti. V\u0113l k\u0101ds riska faktors ir pak\u0101penisk\u0101 monopoliz\u0101cija, kad atkritumu p\u0101rstr\u0101de arvien vair\u0101k non\u0101k viet\u0113jo pa\u0161vald\u012bbu veidotu uz\u0146\u0113mumu rok\u0101s, kas izstumj priv\u0101tos uz\u0146\u0113mumus un apdraud to invest\u012bcijas. Ar\u012b \u0161is faktors bija kritiz\u0113ts \u0100IPL zi\u0146ojum\u0101. Priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 visiem uz\u0146\u0113mumiem ir kop\u012bga iez\u012bme\u00a0\u2013 tie v\u0113las g\u016bt pe\u013c\u0146u un sniegt kvalitat\u012bvu pakalpojumu. Pe\u013c\u0146a nepiecie\u0161ama, lai veiktu jaunas invest\u012bcijas, lai sabiedr\u012bba sa\u0146emtu lab\u0101ku pakalpojumu un turpin\u0101tu \u0161o pakalpojumu izmantot. Tas ir nosl\u0113gts cikls. No otras puses, ir pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumi, kuri ne vienm\u0113r str\u0101d\u0101 pat\u0113r\u0113t\u0101ja interes\u0113s. T\u0101 nav tikai Baltijas valstu probl\u0113ma, tas pats ir ar\u012b Skandin\u0101vijas valst\u012bs\u00a0\u2013 \u0161ie uz\u0146\u0113mumi reti sniedz tikpat efekt\u012bvu un kvalitat\u012bvu servisu k\u0101 priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi. \u0160ie uz\u0146\u0113mumi sav\u0101 zi\u0146\u0101 jau ir monopolisti, jo darbojas noteikt\u0101 re\u0123ion\u0101, ta\u010du neviens monopols nevar nodro\u0161in\u0101t kvalitat\u012bvu servisu. Tad jau var\u0113tu visas nozares atdot pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumu rok\u0101s\u00a0\u2013 ne vien atkritumu p\u0101rstr\u0101di, bet ar\u012b p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anu un citas. Kam tad visp\u0101r vajadz\u012bgs priv\u0101tais bizness? Bet ir k\u0101da b\u016btiska at\u0161\u0137ir\u012bba\u00a0\u2013 priv\u0101tais bizness ir atkar\u012bgs no pat\u0113r\u0113t\u0101ja apmierin\u0101t\u012bbas\u00a0\u2013 pa\u0161vald\u012bbu bizness ir atkar\u012bgs no nepiecie\u0161am\u012bbas konkr\u0113to darbu veikt. <\/p>\n
\u2013 Vai atkritumu p\u0101rstr\u0101des biznesam nevajadz\u0113tu b\u016bt priorit\u0101tei, ar specifisk\u0101m pras\u012bb\u0101m?<\/b>
\n\u2013 Specifiskam kam? Pat\u0113r\u0113t\u0101jam? Videi? Ekonomikai? Ja padom\u0101jam, ka cilv\u0113kiem nepiecie\u0161ama gan p\u0101rtika, gan atkritumu p\u0101rstr\u0101de, kas turkl\u0101t ir cie\u0161i saist\u012btas nozares, tad kura ir svar\u012bg\u0101ka? Protams, ka p\u0101rtika. Da\u017e\u0101dos p\u0113t\u012bjumos ir atkl\u0101ts, ka cilv\u0113kam pietiek nesa\u0146emt tr\u012bs malt\u012btes p\u0113c k\u0101rtas, lai vi\u0146\u0161 b\u016btu gatavs streikot. Jau vienas dienas laik\u0101 s\u0101ktos revol\u016bcija! Bet, run\u0101jot par atkritumu p\u0101rstr\u0101di, var\u0113tu paiet ned\u0113\u013cas, kam\u0113r k\u0101dam s\u0101ktu trauc\u0113t atkritumi. Tie ir visur ar\u012b \u0161obr\u012bd\u00a0\u2013 uz ielas, me\u017eos\u00a0\u2013, un nevar teikt, ka k\u0101dam \u013coti trauc\u0113tu\u2026 J\u0101, tas nav labi un videi draudz\u012bgi, bet tas cilv\u0113kiem tik \u013coti netrauc\u0113 k\u0101, piem\u0113ram, bada saj\u016bta. L\u012bdz ar to atkritumu p\u0101rstr\u0101de nav ne ar ko p\u0101r\u0101ka par cit\u0101m. Bet t\u0101p\u0113c ar\u012b pa\u0161vald\u012bb\u0101m b\u016btu j\u0101saprot, ka tehnolo\u0123ijas, zin\u0101\u0161anas un iesp\u0113jas atkritumus apsaimniekot ir augst\u0101kas priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101, jo mums tas ir bizness un pat\u0113r\u0113t\u0101ju apmierin\u0101t\u012bba, bet pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mumam tas ir form\u0101ls pien\u0101kums.<\/p>\n
\u2013 Tad san\u0101k, ka priv\u0101tais uz\u0146\u0113mums str\u0101d\u0101, lai peln\u012btu, bet pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums str\u0101d\u0101, lai kalpotu sabiedr\u012bbai?<\/b>
\n\u2013 Lielisks jaut\u0101jums. Padom\u0101jiet, ar k\u0101du m\u0113r\u0137i investors ien\u0101k Latvijas tirg\u016b? T\u0101 nav tikai pe\u013c\u0146a, t\u0101 ir sava uz\u0146\u0113muma un tirgus papla\u0161in\u0101\u0161ana. Lai to paveiktu, ir j\u0101p\u0101rliecin\u0101s, ka m\u016bsu pat\u0113r\u0113t\u0101ji ir apmierin\u0101ti, lai grib\u0113tu maks\u0101t par m\u016bsu pakalpojumiem. Run\u0101jot par pa\u0161vald\u012bb\u0101m, skatot Latvijas vai Igaunijas piem\u0113ru, pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumi ir rad\u012bti, lai b\u016btu dro\u0161a vide biznesam, nevis lai vi\u0146i pa\u0161i tais\u012btu biznesu. Valsts un pa\u0161vald\u012bbas eksist\u0113, lai rad\u012btu investoriem pat\u012bkamu biznesa vidi, nevis lai konkur\u0113tu ar biznesu. J\u0101, tas ir veids, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t ien\u0101kumus pa\u0161vald\u012bbai, nece\u013cot nodok\u013cus. Tas ir ien\u0101kumu avots. K\u0101 tas notiek? Ir pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums, kas sniedz pakalpojumu iedz\u012bvot\u0101jiem un sa\u0146em par to pe\u013c\u0146u, kas non\u0101k atpaka\u013c pa\u0161vald\u012bb\u0101. Tikt\u0101l viss ir pareizi. Bet probl\u0113ma ir t\u0101, ka pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumu sniegtais pakalpojums iedz\u012bvot\u0101jiem bie\u017ei vien ir d\u0101rg\u0101ks nek\u0101 priv\u0101to uz\u0146\u0113mumu sniegtais pakalpojums. Jo priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi ir efekt\u012bv\u0101ki, bet pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums ir rad\u012bts, lai nestu pe\u013c\u0146u pa\u0161vald\u012bbai, nevis taup\u012btu iedz\u012bvot\u0101ju naudu. Jebkurai pa\u0161vald\u012bbai\u00a0\u2013 Baltij\u0101, Skandin\u0101vij\u0101\u00a0\u2013 vienm\u0113r vajadz\u0113s vair\u0101k naudas\u2026 lai rad\u012btu lab\u0101ku vidi, lai apmierin\u0101tu soci\u0101l\u0101s vajadz\u012bbas utt. <\/p>\n
Uz pap\u012bra tas izskat\u0101s labi. Piem\u0113ram, visiem pat\u012bk apgalvot, ka Igaunij\u0101 ir zemi nodok\u013ci, bet paties\u012bb\u0101, ja skat\u0101s uz pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumiem, kuriem ir monopols, san\u0101k, ka sl\u0113pt\u0101 veid\u0101 iedz\u012bvot\u0101js maks\u0101 v\u0113l vair\u0101k nodok\u013cu, nek\u0101 pats dom\u0101. Igaunijas pa\u0161vald\u012bbu atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumi darbojas tikai tajos apgabalos, kuros tiem ir monopols, tie nepiedal\u0101s br\u012bv\u0101s iepirkumu proced\u016br\u0101s. Jo vi\u0146i nevar un nemaz negrib uzvar\u0113t. Jo br\u012bv\u0101 tirg\u016b str\u0101d\u0101t ir gr\u016bti. Ir j\u0101b\u016bt efekt\u012bvam, uz klientu orient\u0113tam, j\u0101iegulda daudz darba. San\u0101k, ka iedz\u012bvot\u0101ji ir spiesti maks\u0101t vien\u012bgo cenu, k\u0101du nosaka pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums\u00a0\u2013 monopolists, kura m\u0113r\u0137is nav risin\u0101t probl\u0113mu, bet gan nest pe\u013c\u0146u pa\u0161vald\u012bbai. M\u016bsu m\u0113r\u0137is ir pier\u0101d\u012bt, ka vesel\u012bga konkurence b\u016btu ieguvums un ietaup\u012bjums sabiedr\u012bbai. <\/p>\n
\u2013 K\u0101da ir “Ragn-Sells” pieredze, piedaloties publisk\u0101 iepirkuma proced\u016br\u0101s Latvij\u0101?<\/b>
\n\u2013 K\u0101 alla\u017e ar iepirkumu proced\u016br\u0101m, ir gan pozit\u012bva, gan negat\u012bva pieredze. M\u016bsu galvenais ieteikums b\u016btu reorganiz\u0113t iepirkumu proced\u016bras, lai, izsludinot iepirkumu, tas b\u016btu skaidrs un saprotams, neatst\u0101jot vietu subjekt\u012bv\u0101m interpret\u0101cij\u0101m, \u013caujot sal\u012bdzin\u0101t konkr\u0113tus lielumus, kas ir visiem vien\u0101di un saprotami: kilogramus, tonnas, konteinerus utt., nesare\u017e\u0123\u012bjot procesu. Diem\u017e\u0113l, piedaloties valsts iepirkumos Latvij\u0101, esam piedz\u012bvoju\u0161i vair\u0101kas nepat\u012bkamas epizodes. Piem\u0113ram, pirms gada J\u016brmalas sadz\u012bves atkritumu p\u0101rstr\u0101des iepirkumu konkurs\u0101 sask\u0101r\u0101mies ar mulsino\u0161iem v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijiem un absurd\u0101m pras\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, pild\u012bt s\u0113tnieka pien\u0101kumus. Dokument\u0101cija ar\u012b nenor\u0101d\u012bja konkr\u0113tu sal\u012bdzin\u0101mu vien\u012bbu skaitu, iev\u0113rojami apgr\u016btinot apr\u0113\u0137inus un l\u012bdz ar to pieteikuma sagatavo\u0161anu. T\u0101pat ar\u012b p\u0113d\u0113j\u0101 nepat\u012bkam\u0101 epizode \u0161aj\u0101 vasar\u0101, kas saist\u012bta ar Liep\u0101jas pils\u0113tas domes iepirkumu, kur “Ragn-Sells”, man\u0101 skat\u012bjum\u0101, tika netaisn\u012bgi izsl\u0113gts jau kvalifik\u0101cijas f\u0101z\u0113, k\u0101 iemeslu nor\u0101dot pieredzes tr\u016bkumu. M\u016bsu uz\u0146\u0113mums \u0161aj\u0101 biznes\u0101 ir 130 gadus, un t\u0101dam apgalvojumam vienk\u0101r\u0161i nav pamata! P\u0113c \u0161\u012b gad\u012bjuma ar\u012b v\u0113rs\u0101mies ties\u0101 un esam gatavi c\u012bn\u012bties par taisn\u012bbu, jo m\u0113s c\u012bn\u0101mies ne tik daudz par sav\u0101m, bet par iedz\u012bvot\u0101ju interes\u0113m. Ja redzam, ka ar konkr\u0113to iepirkuma uzvar\u0113t\u0101ju iedz\u012bvot\u0101ji septi\u0146u gadu laik\u0101 p\u0101rmaks\u0101s vair\u0101k nek\u0101 tr\u012bs miljonus eiro jeb par 30% vair\u0101k nek\u0101 “Ragn-Sells” pied\u0101v\u0101jum\u0101, tad t\u0101s nav tikai m\u016bsu, bet visas sabiedr\u012bbas intereses. Mums ir pieredze, mums ir tehnolo\u0123ijas un apr\u012bkojums, mums ir lab\u0101kais cenu pied\u0101v\u0101jums\u2026 K\u0101p\u0113c lai viet\u0113j\u0101 pa\u0161vald\u012bba nev\u0113l\u0113tos ietaup\u012bt savu pilso\u0146u naudu? T\u0101p\u0113c m\u0113s ar\u012b v\u0113rs\u0101mies ties\u0101, jo j\u016btam, ka ne vien m\u0113s pa\u0161i, bet ar\u012b pilso\u0146i ir zaud\u0113t\u0101ji. Tiesa ir aptur\u0113jusi l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anu, un visas pa\u0161vald\u012bbas, iz\u0146emot pa\u0161u Liep\u0101jas pils\u0113tu, ir piekritu\u0161as l\u012bgumu neparakst\u012bt. <\/p>\n
\u2013 Kas bija uzvar\u0113t\u0101ji \u0161aj\u0101 iepirkum\u0101?<\/b>
\n\u2013 Uzvar\u0113t\u0101ji bija divi da\u017e\u0101d\u0101s iepirkuma da\u013c\u0101s\u00a0\u2013 “Eko Baltija” un “Clean-R”. Tie ir sp\u0113c\u012bgi konkurenti, un m\u0113s vi\u0146us augstu v\u0113rt\u0113jam, jo vi\u0146i labi un apzin\u012bgi str\u0101d\u0101. M\u0113s nerun\u0101jam par konkurentiem k\u0101d\u0101 iepirkum\u0101, bet par konkr\u0113to tirgus situ\u0101ciju un problem\u0101tiku kopum\u0101. Konkurence ir neat\u0146emama tirgus sast\u0101vda\u013ca, kas veido ekonomiku un nodro\u0161ina pakalpojuma kvalit\u0101ti. Konkurenti teicami dara savu darbu, un konkurence ir nepiecie\u0161ama. Iesp\u0113jams, ka vi\u0146iem ir \u013coti pla\u0161as zin\u0101\u0161anas atkritumu apsaimnieko\u0161an\u0101, es to neap\u0161aubu. M\u0113s \u0161eit neesam, lai ap\u0161aub\u012btu k\u0101da godapr\u0101tu, tikai lai nor\u0101d\u012btu uz iesp\u0113j\u0101m tirgu uzlabot. <\/p>\n
\u2013 Ja m\u0113s sal\u012bdzin\u0101m \u0161o situ\u0101ciju ar cit\u0101m Baltijas valst\u012bm un varb\u016bt Zviedriju\u2026<\/b>
\n\u2013 Piem\u0113ram, Zviedrij\u0101 pirms desmit gadiem bija \u013coti popul\u0101ra biog\u0101zes ra\u017eo\u0161ana un daudzi v\u0113l\u0113j\u0101s ar \u0161o biznesu nodarboties. Tagad pal\u016bkojoties uz valsts \u012bpa\u0161um\u0101 eso\u0161iem uz\u0146\u0113mumiem, kas aiz\u0146\u0113m\u0101s naudu \u0161\u012b biznesa izveidei un nek\u013cuva pelno\u0161i, ir skaidrs, ka vi\u0146iem k\u0101 valsts uz\u0146\u0113mumiem ir \u0113rti norakst\u012bt akt\u012bvus zaud\u0113jumos un p\u0101rdot g\u0101zi par zem\u0101ku cenu. Bet priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi nevar at\u013cauties norakst\u012bt zaud\u0113jumus un p\u0101rdot par zem\u0101ku cenu, str\u0101d\u0101jot bez pe\u013c\u0146as. Priv\u0101tajiem uz\u0146\u0113mumiem ir j\u0101rada pe\u013c\u0146a, j\u0101veic invest\u012bcijas n\u0101kotnei un j\u0101dom\u0101 vair\u0101kus so\u013cus uz priek\u0161u. V\u0113l k\u0101da aktu\u0101la probl\u0113ma Baltij\u0101 saist\u012bta ar ES fondu l\u012bdzek\u013cu piesaisti\u00a0\u2013 nevienl\u012bdz\u012bgas subs\u012bdijas pa\u0161vald\u012bbu un priv\u0101t\u0101 sektora uz\u0146\u0113mumiem. Pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums, ieg\u0101d\u0101joties atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas l\u012bniju, var sa\u0146emt ES atbalstu l\u012bdz pat 80%, t\u0101d\u0113j\u0101di iek\u0101rta tam izmaks\u0101 maz\u0101k un tas var at\u013cauties savu pakalpojumu pied\u0101v\u0101t pat\u0113r\u0113t\u0101jam l\u0113t\u0101k. Uz pap\u012bra izskat\u0101s pareizi, jo pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums nav veicis tik lielas invest\u012bcijas iek\u0101rtu ieg\u0101dei, ta\u010du nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js par t\u0101m jau ir samaks\u0101jis, jo t\u0101 ir t\u0101 pati nodok\u013cu nauda, kas n\u0101kusi no ES fondiem. Tikm\u0113r priv\u0101tais uz\u0146\u0113mums t\u0101das pa\u0161as iek\u0101rtas ieg\u0101dei var sa\u0146emt tikai 40% atbalstu, kas, lo\u0123iski, sad\u0101rdzina t\u0101 pied\u0101v\u0101to pakalpojumu. Ar\u012b \u0161eit ir daudz darba, lai atv\u0113rtu tirgu \u0101rvalstu investoriem. <\/p>\n
V\u0113l k\u0101ds piem\u0113rs no Igaunijas. Tallin\u0101 ir pa\u0161vald\u012bbu atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumi, pa\u0161vald\u012bbu veikali, grib ieviest ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bankas\u2026 Filozofij\u0101 \u0161\u0101du r\u012bc\u012bbu d\u0113v\u0113 par etatismu\u00a0\u2013 valsts p\u0101r\u0146em b\u016btiskas nozares situ\u0101cij\u0101s, kad priv\u0101tais sektors ar k\u0101du uzdevumu netiek gal\u0101. \u0160\u0101da r\u012bc\u012bba ir pie\u013caujama p\u0113c liel\u0101m kr\u012bz\u0113m, p\u0113c kara, lai atjaunotu nozari, un tas ir valsts pien\u0101kums. Ta\u010du pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0101cij\u0101 m\u0113s esam t\u0101lu no kara, no kr\u012bz\u0113m, ta\u010du joproj\u0101m dar\u0101m to. K\u0101p\u0113c nav uztic\u012bbas priv\u0101tajam sektoram? J\u0101, investori str\u0101d\u0101, lai g\u016btu pe\u013c\u0146u. Tas ir norm\u0101li, t\u0101p\u0113c bizness visp\u0101r eksist\u0113. Un \u0161\u012b pe\u013c\u0146a p\u0113c\u0101k tiek dal\u012bta ar iedz\u012bvot\u0101jiem nomaks\u0101tu nodok\u013cu form\u0101, kas atgrie\u017eas pie cilv\u0113kiem. Apmierin\u0101ts uz\u0146\u0113mums, kas g\u016bst pe\u013c\u0146u, labpr\u0101t maks\u0101 nodok\u013cus. Turkl\u0101t ir skaidri redzams, ka priv\u0101tie ir vair\u0101k ieinteres\u0113ti inov\u0101cij\u0101s, jaun\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s un efekt\u012bv\u0101 darb\u012bb\u0101, jo tas tie\u0161i ietekm\u0113 vi\u0146u pe\u013c\u0146u.<\/p>\n
\u2013 Cik “Ragn-Sells” iegulda p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101, inov\u0101cij\u0101s un jaun\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s?<\/b>
\n\u2013 Mums ir pla\u0161a p\u0113tniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas laboratorija Zviedrij\u0101, bet, run\u0101jot tie\u0161i par Baltijas tirgu\u00a0\u2013 Igaunij\u0101 p\u0113d\u0113jo piecu gadu laik\u0101 ir ieguld\u012bti ap 15 miljoniem eiro jaun\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s, tostarp augst\u0101k\u0101 l\u012bme\u0146a Baltijas j\u016bras re\u0123ion\u0101 unik\u0101las ra\u017eotnes izveidei biodegvielas ra\u017eo\u0161anai. N\u0101kamgad vien pl\u0101nojam ieguld\u012bt Igaunij\u0101 tuvu \u010detriem miljoniem eiro galvenok\u0101rt jaun\u0101s iek\u0101rt\u0101s un ar\u012b s\u0101ksim jaunas atkritumu p\u0101rstr\u0101des r\u016bpn\u012bcas b\u016bvniec\u012bbu. Latvij\u0101 pagaid\u0101m esam piesardz\u012bgi ar jaun\u0101m invest\u012bcij\u0101m, gribam pasekot, k\u0101 tirgus att\u012bst\u012bsies un cik daudz b\u016btu v\u0113rts ieguld\u012bt. Tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 Latvij\u0101 pl\u0101nojam ieguld\u012bt ap pusmiljonu eiro inov\u0101cijai un tehnolo\u0123ij\u0101m, kas \u013cautu mums str\u0101d\u0101t efekt\u012bv\u0101k. K\u0101 redzams, jau \u0161o-br\u012bd esam ieguld\u012bju\u0161i gana daudz biznesa izveido\u0161an\u0101\u00a0\u2013 vair\u0101kus miljonus eiro\u00a0\u2013, esam izveidoju\u0161i vair\u0101kus uz\u0146\u0113mumus, bet inov\u0101cija un jaunas ra\u017eotnes ir invest\u012bcijas, ko var\u0113sim at\u013cauties, kad tie\u0161\u0101m redz\u0113sim, ka tirgus ir gatavs un atv\u0113rts jauniem sp\u0113l\u0113t\u0101jiem, lai b\u016btu skaidrs, ka nezaud\u0113sim savus ieguld\u012bjumus. <\/p>\n
\u2013 K\u0101da, j\u016bsupr\u0101t, ir atkritumu p\u0101rstr\u0101des nozare kopum\u0101? <\/b>
\n\u2013 Atkritumu p\u0101rstr\u0101des sist\u0113mai pavisam noteikti nepiecie\u0161ams restarts. Nepiecie\u0161ama atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana, pirms tie non\u0101k poligon\u0101 vai ra\u017eotn\u0113. Baltijas valst\u012bs viens iedz\u012bvot\u0101js sara\u017eo vid\u0113ji 300\u00a0\u2013 350 kilogramus m\u0101jsaimniec\u012bbas atkritumu gad\u0101. Tas ir milz\u012bgs atkritumu daudzums. \u0160\u0137iro\u0161ana visam kop\u0101 ir d\u0101rga, laikietilp\u012bga un neefekt\u012bva, turkl\u0101t ir liels daudzums atkritumu, kas paliek p\u0101ri un kam gr\u016bti atrast pielietojumu. Pat ar biog\u0101zes ra\u017eo\u0161anu. Ja atkritumi nav sajaukti un tie ir t\u012bri pa frakcij\u0101m, tos var uzskat\u012bt par izejmateri\u0101lu, par tiem var sa\u0146emt samaksu. Ir k\u0101ds igau\u0146u politi\u0137is, kuram pat\u012bk brauk\u0101t apk\u0101rt un st\u0101st\u012bt, ka atkritumiem j\u0101b\u016bt izejvielai, resursam. \u0160im viedoklim es vienm\u0113r piebilstu\u00a0\u2013 tikai t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja tie ir sa\u0161\u0137iroti. Tas nav resurss, ja tas nav sa\u0161\u0137irots. \u0160\u0137iro\u0161ana m\u0101j\u0101s nemaks\u0101 neko, bet \u0161\u0137iro\u0161ana atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mum\u0101 prasa miljonus, jo t\u0101s ir iek\u0101rtas, att\u012br\u012b\u0161ana, cilv\u0113ku darbs, elektroener\u0123ija utt. K\u0101p\u0113c j\u0101dara kas t\u0101ds, ko var\u0113tu paveikt iepriek\u0161? K\u0101p\u0113c par to j\u0101t\u0113r\u0113 miljoni? Turkl\u0101t tiek izdoti l\u012bdzek\u013ci par iek\u0101rtu, no kuras beig\u0101s varam ieg\u016bt, maksimums, 20% v\u0113rt\u012bga materi\u0101la. P\u0101r\u0113jie 80% vienk\u0101r\u0161i aiziet zudum\u0101\u2026 Tos nevar p\u0101rdot. K\u0101da j\u0113ga izdot naudu par iek\u0101rt\u0101m, kas str\u0101d\u0101 tik neefekt\u012bvi un p\u0113c tam j\u0101turpina neefekt\u012bvi noslogot, lai \u0161\u0137ietami atpeln\u012btu taj\u0101s ieguld\u012bt\u0101s invest\u012bcijas? Turkl\u0101t tas ce\u013c pakalpojuma cenu. B\u016btu god\u012bgi atz\u012bt, ka ir pie\u013cauta k\u013c\u016bda, kas visiem d\u0101rgi izmaks\u0101, un mekl\u0113t atbilsto\u0161us risin\u0101jumus. Priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 \u0161\u0101das k\u013c\u016bdas nevar at\u013cauties. Priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 tas, kur\u0161 k\u013c\u016bd\u0101s, maks\u0101 par savu k\u013c\u016bdu un tiek atlaists. Valsts sektor\u0101\u00a0\u2013 k\u013c\u016bdas var norakst\u012bt zaud\u0113jumos\u00a0\u2013 t\u0101 notiek vis\u0101s Baltijas valst\u012bs un ne tikai. <\/p>\n
Atkritumu p\u0101rstr\u0101d\u0113 ir v\u0113l viena probl\u0113ma ar pa\u0161vald\u012bbu iepirkumiem\u00a0\u2013 t\u0101s cen\u0161as ar vienu iepirkumu atrisin\u0101t visas probl\u0113mas. Piem\u0113ram, \u0161\u0101da situ\u0101cija bija J\u016brmalas iepirkum\u0101. Bija pras\u012btas cenas par konteineru, cenas transportam\u00a0\u2013 vair\u0101kas gr\u016bti sal\u012bdzin\u0101mas kategorijas\u00a0\u2013, no kur\u0101m beig\u0101s tiek apr\u0113\u0137in\u0101ta vid\u0113j\u0101 cena. Ta\u010du cenas var \u013coti at\u0161\u0137irties! Atkritumu sav\u0101k\u0161anas cenas ir viegli sal\u012bdzin\u0101t, bet, ja vien\u0101 iepirkum\u0101 prasa da\u017e\u0101das poz\u012bcijas, p\u0113c kur\u0101m viena konteinera sav\u0101k\u0161ana izmaks\u0101 15 eiro, bet citam ar visu uzst\u0101d\u012b\u0161anu 3000 eiro, tad k\u0101 var sal\u012bdzin\u0101t \u0161\u0101dus lielumus? Ja katrai poz\u012bcijai veidotu atsevi\u0161\u0137u iepirkumu, risin\u0101tu probl\u0113mas pa so\u013ciem, t\u0101s b\u016btu daudz vienk\u0101r\u0161\u0101k risin\u0101mas un iepirkumu proced\u016bras b\u016btu saprotam\u0101kas. Bet pa\u0161vald\u012bb\u0101m vajag visu un uzreiz! Sav\u0101k\u0161anas sist\u0113ma\u00a0\u2013 tie ir konteineri\u00a0\u2013 viens iepirkums (piedal\u0101s konteineru ra\u017eot\u0101ji un tirgot\u0101ji), sav\u0101k\u0161anas pakalpojums\u00a0\u2013 n\u0101kamais iepirkums (piedal\u0101s sav\u0101c\u0113ji). Ja visas darb\u012bbas tiek pras\u012btas no viena uz\u0146\u0113muma, neizb\u0113gami rodas probl\u0113mas. Ar\u012b Igaunij\u0101 un Zviedrij\u0101 ir \u0161\u012bs pa\u0161as probl\u0113mas. T\u0101 nav uz\u0146\u0113mumu vaina. Probl\u0113ma ir pa\u0161\u0101 iepirkuma likum\u0101, kas pie\u013cauj \u0161\u0101das interpret\u0101cijas un nenosaka konkr\u0113ti, k\u0101 veicama iepirkuma proced\u016bra. Visi tirg\u016b darbojas p\u0113c eso\u0161ajiem likumiem, ta\u010du valstij un pa\u0161vald\u012bb\u0101m b\u016btu j\u0101saprot\u00a0\u2013 ja vi\u0146i v\u0113las, lai tirg\u016b ien\u0101ktu \u0101rvalstu investori, proced\u016br\u0101m b\u016btu j\u0101b\u016bt caurskat\u0101m\u0101m un skaidri formul\u0113t\u0101m. M\u016bsu m\u0113r\u0137is nav kritiz\u0113t Latvijas tirgu, t\u0101s ir probl\u0113mas, kas ir vis\u0101 Baltij\u0101 un kam nepiecie\u0161ams risin\u0101jums. Latvij\u0101 notiek ar\u012b \u013coti daudz pozit\u012bvu procesu, bet \u0161eit m\u0113s run\u0101jam par atkritumu p\u0101rstr\u0101di un tirgus caursp\u012bd\u012bgumu. <\/p>\n
\u2013 Vai \u0161\u012bs proced\u016bras, j\u016bsupr\u0101t, var uzskat\u012bt par labas vad\u012bbas praksi?<\/b>
\n\u2013 J\u0101 un n\u0113. M\u0113s redzam, ka da\u013ca iepirkumu proced\u016bru tiek veiktas tie\u0161\u0101m augst\u0101 kvalit\u0101t\u0113, un ir skaidri redzams, k\u0101 uzvar\u0113t\u0101js ticis izraudz\u012bts. Tom\u0113r ir ar\u012b iepirkumi, kuros ir daudz vietas interpret\u0101cij\u0101m un kuri nav skaidri dal\u012bbniekiem. <\/p>\n
\u2013 K\u0101 varat sal\u012bdzin\u0101t iepirkumu konkursu proced\u016bras Latvij\u0101 un cit\u0101s valst\u012bs?<\/b>
\n\u2013 Katr\u0101 valst\u012b situ\u0101cija, protams, nedaudz at\u0161\u0137iras, un nevar apgalvot, ka cit\u0101s valst\u012bs viss ir nevainojami. Ja sal\u012bdzin\u0101m iepirkuma proced\u016bru ar Igauniju, tad var redz\u0113t l\u012bdz\u012bbas un ar\u012b at\u0161\u0137ir\u012bbas. Piem\u0113ram, ir iepirkumu konkursi, kur subjekt\u012bva interpret\u0101cija tiek pie\u013cauta, un diem\u017e\u0113l tas nesniedz caurskat\u0101mu un god\u012bgu iepirkuma proced\u016bru, bet tie\u0161i pret\u0113ji\u00a0\u2013 bru\u0123\u0113 ce\u013cu uz korupciju. No otras puses, visi valsts iepirkumi, kas izsludin\u0101ti Igaunij\u0101, tiek veikti caur neatkar\u012bgu e-iepirkumu platformu, kas maksim\u0101li samazina cilv\u0113cisk\u0101 faktora risku, piem\u0113ram, cenu mai\u0146u p\u0113c tam, kad pretendenti iesniegu\u0161i pied\u0101v\u0101jumus. Es noteikti rekomend\u0113tu ar\u012b Latvijai apsv\u0113rt \u0161\u0101das prakses izmanto\u0161anu, lai samazin\u0101tu nelikum\u012bgas r\u012bc\u012bbas iesp\u0113jam\u012bbu iepirkumu proced\u016br\u0101s. <\/p>\n
\u2013 Latvijas atkritumu p\u0101rstr\u0101des politika. K\u0101 varat to koment\u0113t?<\/b>
\n\u2013 Man j\u0101piekr\u012bt viedoklim, ka R\u012bgas atkritumu p\u0101rstr\u0101des sektor\u0101 ir haoss. Pret\u0113ji tam, k\u0101 notiek civiliz\u0113t\u0101s 21. gadsimta Eiropas galvaspils\u0113t\u0101s, R\u012bg\u0101 iedz\u012bvot\u0101jiem un instit\u016bcij\u0101m pretrun\u0101 ar likumu joproj\u0101m nav norm\u0101las atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas sist\u0113mas. P\u0101rtikas atlikumi non\u0101k kop\u0101 ar pap\u012bra un stikla atkritumiem utt. Ja \u0161\u0101da situ\u0101cija turpin\u0101sies, neb\u016bs iesp\u0113jams sasniegt Eiropas Komisijas m\u0113r\u0137us l\u012bdz 2020. gadam Latvijai par 50% samazin\u0101t sadz\u012bves atkritumu apjomu, kas non\u0101k atkritumu poligonos. Viet\u0113j\u0101 pa\u0161vald\u012bba pagaid\u0101m nav akt\u012bvi organiz\u0113jusi \u0161o sist\u0113mu, bet m\u0113s ceram, ka \u0161is jaut\u0101jums beidzot tiks atrisin\u0101ts. Es uzskatu, ka atkritumu apsaimnieko\u0161ana galvaspils\u0113t\u0101 j\u0101uztic priv\u0101tajiem uz\u0146\u0113mumiem, nevis pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumiem, jo tie nesniedz efekt\u012bvu ieguld\u012bjumu nozar\u0113. <\/p>\n
Esam s\u016bt\u012bju\u0161i v\u0113stules LR Finan\u0161u ministrijai un Ekonomikas ministrijai, lai skaidrotu Liep\u0101jas notikumus un piev\u0113rstu vi\u0146u uzman\u012bbu \u0161ai probl\u0113mai iepirkumu proced\u016br\u0101s. Run\u0101jot par Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministriju\u00a0\u2013 vi\u0146i ir iepazinu\u0161ies ar \u0100IPL zi\u0146ojumu un ir inform\u0113ti par probl\u0113mu. Zin\u0101m, ka august\u0101 s\u0101ka izmai\u0146u ievie\u0161anu atkritumu p\u0101rvad\u0101\u0161anas transportam un iepirkumu proced\u016br\u0101m, vi\u0146i interes\u0113jas par problem\u0101tiku un str\u0101d\u0101 pie situ\u0101cijas uzlabo\u0161anas. Bet Latvijas galven\u0101 probl\u0113ma ir t\u0101, ka atkritumi netiek \u0161\u0137iroti, 50% no m\u0101jsaimniec\u012bbas atkritumiem ir biolo\u0123iskie atkritumi, kas b\u016btu sav\u0101cami atsevi\u0161\u0137i. Ta\u010du tie tiek \u0161\u0137iroti ra\u017eotn\u0113s. B\u016bt\u012bb\u0101 ir form\u0101li pazi\u0146ots, ka atkritumi tiek \u0161\u0137iroti, bet nav j\u0113gas melot pa\u0161iem sev\u00a0\u2013 ja tas notiek atkritumu p\u0101rstr\u0101des uz\u0146\u0113mumos un par iedz\u012bvot\u0101ju l\u012bdzek\u013ciem, turkl\u0101t tik neefekt\u012bvi k\u0101 l\u012bdz \u0161im, no t\u0101 ir maza j\u0113ga. M\u0113s ta\u010du var\u0113tu lepoties, ka tie\u0161\u0101m \u0161\u0137irojam atkritumus, turkl\u0101t v\u0113rt\u012bgos atkritumus var\u0113tu eksport\u0113t t\u0101l\u0101kai p\u0101rstr\u0101dei! “Ragn-Sells” \u0161obr\u012bd eksport\u0113 90 da\u017e\u0101dus materi\u0101lus no Latvijas un Igaunijas. Tas ir izdev\u012bgi ne tikai videi, bet ar\u012b ekonomikai, jo eksports ir eksports. <\/p>\n
\u2013 K\u0101d\u0101, j\u016bsupr\u0101t, virzien\u0101 \u0161obr\u012bd att\u012bst\u0101s publisk\u0101 iepirkuma nozare atkritumu p\u0101rstr\u0101des jom\u0101 Latvij\u0101, un k\u0101di b\u016btu j\u016bsu ieteikumi? <\/b>
\n\u2013 M\u0113s redzam t\u0101s pa\u0161as tirgus nosl\u0113g\u0161an\u0101s paz\u012bmes, uz kur\u0101m nor\u0101d\u012bts \u0100IPL 2013. gada zi\u0146ojum\u0101. Pagaid\u0101m nav nek\u0101du paz\u012bmju, ka tirgus var\u0113tu k\u013c\u016bt atv\u0113rt\u0101ks. Redzam, ka nav p\u0101rapdro\u0161in\u0101\u0161anas \u0101rvalstu investoriem, kas nodro\u0161in\u0101tu vienl\u012bdz\u012bgas iesp\u0113jas. Visas tr\u012bs Baltijas valstis izmis\u012bgi mekl\u0113 investorus, ta\u010du, skatoties uz re\u0101lajiem rezult\u0101tiem invest\u012bcij\u0101s, redzam, ka t\u0101m ir tendence samazin\u0101ties. J\u0101patur pr\u0101t\u0101, ka pasaul\u0113 joproj\u0101m ir daudz br\u012bvu l\u012bdzek\u013cu, kas ir pieejami invest\u012bcij\u0101m zemu bankas procentu d\u0113\u013c. Un tom\u0113r \u0101rvalstu investori nesteidzas \u0161os l\u012bdzek\u013cus ieguld\u012bt Baltijas valst\u012bs. <\/p>\n
\u2013 K\u0101di b\u016btu j\u016bsu ieteikumi? K\u0101 vald\u012bbai r\u012bkoties?<\/b>
\n\u2013 Pirmk\u0101rt, izmantot Igaunijas pieredzi un lietot e-iepirkuma proced\u016bru\u00a0\u2013 tas padar\u012btu procesu caurskat\u0101m\u0101ku visiem pretendentiem. V\u0113lams, lai procesus p\u0101rskat\u012btu neatkar\u012bgi eksperti, kas \u013cautu izvair\u012bties no p\u0101rpratumiem un intere\u0161u konfliktiem. Elektroniska iesnieg\u0161ana noz\u012bm\u0113, ka neviens nepiedero\u0161s nevar iesniegto dokument\u0101ciju apskat\u012bt un main\u012bt. Es nesaku, ka tas notiek Latvij\u0101, bet es zinu, ka t\u0101da probl\u0113ma ir bijusi Igaunij\u0101. Ja aploksne tikusi atv\u0113rta, k\u0101 varam b\u016bt dro\u0161i, ka saturs nav main\u012bts? Ar e-iepirkuma proced\u016bru visiem ir vien\u0101das ties\u012bbas. Tas ir ar\u012b resursu ietaup\u012bjums\u00a0\u2013 laiks, nauda, pap\u012brs. Otrk\u0101rt, iepirkuma proced\u016br\u0101m b\u016btu j\u0101b\u016bt balst\u012bt\u0101m uz re\u0101liem lielumiem, nevis pretendenta subjekt\u012bviem sl\u0113dzieniem. Tas \u013cautu nodro\u0161in\u0101t kvalit\u0101ti un cenu l\u012bmeni tirg\u016b. Cena par tonnu. Nav vietas interpret\u0101cij\u0101m. Tre\u0161k\u0101rt, pa\u0161vald\u012bb\u0101m nevajadz\u0113tu piedal\u012bties atkritumu p\u0101rstr\u0101des biznes\u0101. Br\u012bvais tirgus un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga vide ir iesp\u0113jama tikai tad, ja pa\u0161vald\u012bbas saglab\u0101 savu pamata lomu k\u0101 biznesa atbalst\u012bt\u0101ji. Visbeidzot, visa inform\u0101cija par iepirkuma proced\u016bru, kas ir pa\u0161vald\u012bbas zi\u0146\u0101, b\u016btu j\u0101sniedz ar\u012b uz\u0146\u0113mumiem, kas piedal\u0101s iepirkuma proced\u016br\u0101. Lai, piedaloties iepirkum\u0101, pretendentam neb\u016btu j\u0101min, cik klientu j\u0101apkalpo, k\u0101di apjomi j\u0101izved, k\u0101di att\u0101lumi j\u0101veic,\u00a0\u2013 lai visa inform\u0101cija ir skaidri nor\u0101d\u012bta un pieejama. Ja vald\u012bba tie\u0161\u0101m v\u0113las par\u0101d\u012bt pasaulei, ka t\u0101 ir atv\u0113rta investoriem, ka t\u0101 neatbalsta pel\u0113ko, \u0113nu vai k\u0101du citu ekonomiku, bet piln\u012bb\u0101 caurskat\u0101mu sist\u0113mu, kur\u0101 ir br\u012bvais tirgus un invest\u0113t var jebkur\u0161, tad ir j\u0101pie\u0146em \u0161ie l\u0113mumi un j\u0101r\u012bkojas. Stipri ieteicams b\u016btu ar\u012b mazin\u0101t birokr\u0101tisko slogu. Latvij\u0101 un vis\u0101 Baltij\u0101 ir \u0101rk\u0101rt\u012bgi sare\u017e\u0123\u012bti sa\u0146emt at\u013caujas un licences, tostarp ar\u012b tam, lai s\u0101ktu darboties atkritumu p\u0101rstr\u0101d\u0113. <\/p>\n
M\u0113s jau divus gadus str\u0101d\u0101jam pie jaunas atkritumu p\u0101rstr\u0101des ra\u017eotnes Igaunij\u0101, un birokr\u0101tijas d\u0113\u013c tas joproj\u0101m nav bijis iesp\u0113jams. Esam liel\u0101kie atkritumu p\u0101rstr\u0101d\u0101t\u0101ji Igaunij\u0101, un joproj\u0101m pret mums izturas k\u0101 pret jaunpien\u0101c\u0113jiem. M\u0113s ceram, ka situ\u0101cija pamaz\u0101m uzlabosies un nozarei tiks dota iesp\u0113ja pievienoties pieredz\u0113ju\u0161iem uz\u0146\u0113mumiem, k\u0101ds ir “Ragn-Sells”. M\u0113s ticam, ka Latvija un Baltijas valstis ir laba vieta invest\u012bcij\u0101m, tikai vald\u012bbai b\u016btu j\u0101piestr\u0101d\u0101 pie t\u0101, lai \u0161o invest\u012bciju ien\u0101k\u0161anu tirg\u016b padar\u012btu vienk\u0101r\u0161\u0101ku un caurskat\u0101m\u0101ku. <\/p>\n
\nTeksts: DZINTRA \u0160varcbaha
\nFoto: Aija Meldere<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
M\u0113s redzam t\u0101s pa\u0161as invest\u012bciju klimata probl\u0113mas, kas identific\u0113tas \u0100IPL zi\u0146ojum\u0101 pirms trim gadiem. Visi galvenie sp\u0113l\u0113t\u0101ji ir pametu\u0161i tirgu, “Ragn-Sells” ir vien\u012bgais, kas v\u0113l palicis no \u0101rvalstu investoriem. Ja k\u0101ds teiktu, ka t\u0101 ir sakrit\u012bba, varu dro\u0161i apgalvot, ka t\u0101 nav, jo ir skaidrs, ka ir konkr\u0113ti iemesli, kas liek \u0161iem uz\u0146\u0113mumiem p\u0101rdot savas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas un aiziet no tirgus. Bet m\u0113s esam \u0161eit, lai paliktu. Igaunij\u0101 esam jau 25 gadus, Latvij\u0101 \u2013 jau 12 un pl\u0101nojam darb\u012bbu papla\u0161in\u0101t. Esam palielin\u0101ju- \u0161i invest\u012bcijas, akt\u012bvi str\u0101d\u0101jam un gribam pier\u0101d\u012bt, ka Latvija ir laba vieta invest\u012bcij\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7339"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7339"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7339\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7397,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7339\/revisions\/7397"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7339"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=7339"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=7339"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}