{"id":7046,"date":"2016-08-25T18:01:06","date_gmt":"2016-08-25T16:01:06","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7046"},"modified":"2016-08-26T09:47:33","modified_gmt":"2016-08-26T07:47:33","slug":"tikai-desmita-dala-iepirkumos-bijusas-zalas-preces","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7046","title":{"rendered":"Tikai desmit\u0101 da\u013ca iepirkumos biju\u0161as za\u013c\u0101s preces"},"content":{"rendered":"<p><b>Valsts un pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumiem b\u016btu akt\u012bv\u0101k j\u0101izmanto za\u013cais iepirkums, t\u0101 uzskata vides jomas eksperti. No pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 kop\u0113j\u0101 elektroniski veikt\u0101 iepirkumu apjoma, kas bija 64,8 miljoni eiro, tikai aptuveni desmit\u0101 da\u013ca t\u0113r\u0113ta, iep\u0113rkot za\u013c\u0101s preces.<\/b><\/p>\n<p><strong><font size=\"3\" color=\"#2d5986\">Ier\u012bces, pap\u012brs, pat\u0113ri\u0146\u0161<\/font><\/strong><\/p>\n<p>Semin\u0101ru &#8220;Za\u013cie publiskie iepirkumi tagad un n\u0101kotn\u0113&#8221; r\u012bkoja Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra. Viens no semin\u0101ra dal\u012bbniekiem\u00a0\u2013 SIA &#8220;Antalis&#8221; biroju un higi\u0113nas produktu sektora vad\u012bt\u0101js Baltijas valst\u012bs Normunds Mass\u00a0\u2013 rosin\u0101ja dom\u0101t un v\u0113rt\u0113t, k\u0101di iepirkumi tiek veikti. Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka ar\u012b pap\u012bra iepirkums var b\u016bt ekolo\u0123isks. Ekolo\u0123iski atbild\u012bgs pap\u012brs\u00a0\u2013 tas noz\u012bm\u0113 ne tikai izejvielu\u00a0\u2013 koksnes \u0161\u0137iedru\u00a0\u2013 atbilst\u012bbu starptautiski noteiktajiem un nozar\u0113 labi zin\u0101majiem FSC vai PEFC standartiem, kas pal\u012bdz saglab\u0101t koksnes resursus un atjaunot me\u017eus, bet ar\u012b ra\u017eo\u0161anas procesa atbilst\u012bbai vides krit\u0113rijiem un ekostandartiem. &#8220;Antalis&#8221; vad\u012bba uzskata, ka uz\u0146\u0113muma izaugsm\u0113 vissvar\u012bg\u0101kie ir ekonomiskie, soci\u0101lie un apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides faktori. &#8220;Antalis&#8221; m\u0113r\u0137i ir nodro\u0161in\u0101t, ka uz\u0146\u0113muma pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem piem\u012bt visaugst\u0101kie kvalit\u0101tes un vides sasniegumu standarti. T\u0101pat esot svar\u012bgi veidot partnerattiec\u012bbas ar pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem, kuru m\u0113r\u0137is ir samazin\u0101t ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u un toksiskos atkritumus. &#8220;Antalis&#8221; m\u0113r\u0137is ir mekl\u0113t iesp\u0113ju pan\u0101kt savu izstr\u0101d\u0101jumu optim\u0101lu izsekojam\u012bbu, k\u0101 ar\u012b atbilst visiem likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pap\u012bra materi\u0101liem un mudina sasniegt lab\u0101kos iesp\u0113jamos rezult\u0101tus vides saudz\u0113\u0161an\u0101. <\/p>\n<p>Uz\u0146\u0113mums pied\u0101v\u0101 videi draudz\u012bgu pap\u012bru. Tas noz\u012bm\u0113, ka ticamai ekolo\u0123iski atbild\u012bgai pap\u012bra defin\u012bcijai j\u0101atbilst diviem galvenajiem elementiem\u00a0\u2013 izejvielu ieguvei un ra\u017eo\u0161anas procesam. Turkl\u0101t nepiecie\u0161amas ar\u012b skaidras pras\u012bbas abiem elementiem attiec\u012bb\u0101 uz to ietekmi uz vidi. &#8220;Antalis&#8221; vad\u012bba uzskata, ka pap\u012brs sasniedz ekolo\u0123isko izcil\u012bbu, ja t\u0101 sast\u0101v\u0101 ir vismaz 50% otrreiz\u0113j\u0101s p\u0101rstr\u0101des \u0161\u0137iedru un tas vienlaikus saglab\u0101 atbilst\u012bbu FSC vai PEFC standartiem, k\u0101 ar\u012b tam pie\u0161\u0137irts ES ekomar\u0137\u0113juma sertifik\u0101ts. P\u0101rstr\u0101d\u0101ta pap\u012bra priek\u0161roc\u012bbas\u00a0\u2013 tas samazina piepras\u012bjumu p\u0113c koksnes resursiem, ietaupa elektr\u012bbu un \u016bdeni iek\u0101rt\u0101m, k\u0101 ar\u012b samazina CO2 izme\u0161us.<br \/>\n<!--more--><br \/>\nN. Mass semin\u0101ra dal\u012bbniekiem ar\u012b atg\u0101din\u0101ja v\u0113l vair\u0101kas lietas un nosac\u012bjumus, kas j\u0101iev\u0113ro, lai p\u0101rv\u0113rstu ikdienu za\u013c\u0101ku. Tas noz\u012bm\u0113 tikai to, ka j\u0101\u0161\u0137iro pap\u012brs, k\u0101 ar\u012b j\u0101lieto ier\u012bces, ko var izmantot atk\u0101rtoti,\u00a0\u2013 no makulat\u016bras ra\u017eotus pap\u012bra maisus, \u012bpa\u0161as pildspalvas un daudzas citas lietas. T\u0101pat iesp\u0113jami vair\u0101k j\u0101cen\u0161as birojos izmantot dienasgaismu, nevis m\u0101ksl\u012bgo apgaismojumu. Ikdienas druk\u0101\u0161anas un kop\u0113\u0161anas vajadz\u012bb\u0101m &#8220;Antalis&#8221; p\u0101rst\u0101vis iesaka izmantot zem\u0101kas gram\u0101\u017eas pap\u012bru. Pap\u012brs vienm\u0113r b\u016btu j\u0101glab\u0101 t\u0101 ori\u0123in\u0101laj\u0101 iepakojum\u0101, kas to sarg\u0101 no nev\u0113lam\u0101m par\u0101d\u012bb\u0101m\u00a0\u2013 temperat\u016bras sv\u0101rst\u012bb\u0101m, mitruma, saules iedarb\u012bbas.<\/p>\n<p>Latvijas Vides invest\u012bciju fonda projektu vad\u012bt\u0101ja Jana Simanovska semin\u0101r\u0101 lika aizdom\u0101ties par videi draudz\u012bg\u0101ko za\u013co iepirkumu priek\u0161roc\u012bb\u0101m. Str\u0101d\u0101jot projekt\u0101 &#8220;Primes&#8221;, eksperte non\u0101kusi pie secin\u0101juma, ka pa\u0161vald\u012bbas un valsts iest\u0101des aizvien vair\u0101k interes\u0113 videi draudz\u012bg\u0101ka saimnieko\u0161ana. Lai to k\u0101pin\u0101tu v\u0113l vair\u0101k, p\u0113c Janas Simanovskas dom\u0101m, jau iepirkumos j\u0101iestr\u0101d\u0101 t\u0101di krit\u0113riji, kas saimnieko\u0161anu dar\u012btu za\u013c\u0101ku un videi draudz\u012bg\u0101ku. B\u016bvniec\u012bb\u0101 to vajadz\u0113tu dar\u012bt jau projekt\u0113\u0161anas posm\u0101, dom\u0101jot gan par maz\u0101ku siltumener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u, gan energoefekt\u012bv\u0101ku ventil\u0101ciju, labu iek\u0161telpu klimatu, k\u0101 ar\u012b regul\u0113jamu un energoefekt\u012bvu apgaismojumu. <\/p>\n<p>Apgaismojuma pre\u010du grup\u0101, protams, vajadz\u0113tu daudz vair\u0101k padom\u0101t par energoefekt\u012bv\u0101m spuldz\u0113m, otrreiz p\u0101rstr\u0101d\u0101jamiem materi\u0101liem, apkalpo\u0161anas \u0113rtumu un to, k\u0101 samazin\u0101t gaismas pies\u0101r\u0146ojumu vid\u0113. Par maz\u0101ku ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u j\u0101dom\u0101, izmantojot biroja tehniku un elektroier\u012bces. Autotransportam noteikti b\u016btu svar\u012bgs maz\u0101ks degvielas pat\u0113ri\u0146\u0161, izme\u0161u jaut\u0101jums, zem\u0101ks trok\u0161\u0146u l\u012bmenis, k\u0101 ar\u012b b\u016btu labi pras\u012bt ekolo\u0123isku brauk\u0161anu, kas \u013cauj ietaup\u012bt pat l\u012bdz desmitajai da\u013cai no degvielas pat\u0113ri\u0146a. <\/p>\n<p>Simanovska atk\u0101rtoti uzsver, ka pa\u0161vald\u012bbas un valsts iest\u0101\u017eu uzdevums nav l\u0113ti pirkt, bet gan saimniekot pr\u0101t\u012bgi un sapr\u0101t\u012bgi, nodro\u0161in\u0101t labus pakalpojumus, k\u0101 ar\u012b dom\u0101t par to, k\u0101 aizsarg\u0101t vidi un cilv\u0113ku vesel\u012bbu.<\/p>\n<p><strong><font size=\"3\" color=\"#2d5986\">N\u0101kotne, kurp j\u0101virz\u0101s<\/font><\/strong><\/p>\n<p>Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas (VARAM) Koordin\u0101cijas departamenta direktors M\u0101ris Klismets semin\u0101r\u0101 uzsv\u0113ra\u00a0\u2013 za\u013cie iepirkumi ir t\u0101 n\u0101kotne, uz kuru j\u0101virz\u0101s. Vi\u0146\u0161 aicin\u0101ja, p\u0113rkot preces un pakalpojumus, v\u0113rt\u0113t ne tikai to tie\u0161\u0101s izmaksas, bet \u0146emt v\u0113r\u0101 pilna aprites cikla izmaksas. Tas noz\u012bm\u0113 gan pre\u010du ieg\u0101di, gan \u0161o pre\u010du uzst\u0101d\u012b\u0161anu, lieto\u0161anu, apkopi, sav\u0101k\u0161anu un otrreiz\u0113jo p\u0101rstr\u0101di. Tikai kop\u0101 izkalkul\u0113jot un saskaitot izmaksas, veidojas produkta paties\u0101 cena. <\/p>\n<p>Za\u013c\u0101 iepirkuma veicin\u0101\u0161anas pl\u0101ns paredz 2016. gad\u0101 sasniegt 20% no visiem iepirkumiem, kas, visticam\u0101k, tiks \u012bstenots, tom\u0113r n\u0101kam\u0101 gada pl\u0101ns ir jau 30% no visiem iepirkumiem un tas ir v\u0113r\u0101 \u0146emams apjoms. Sal\u012bdzin\u0101jumam\u00a0\u2013 l\u012bdervalstis Eirop\u0101 ir N\u012bderlande, Zviedrija, D\u0101nija, Lielbrit\u0101nija, Norv\u0113\u0123ija, kur za\u013cie iepirkumi p\u0101rsniedz 50% no visiem iepirkumiem. Ar\u012b kaimi\u0146valsts Lietuva tikusi t\u0101l\u0101k\u00a0\u2013 tur za\u013c\u0101 iepirkuma \u012bpatsvars veido 40%. Ir skaidrs, ka za\u013c\u0101 iepirkuma m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161ana n\u0101kamgad b\u016bs atkar\u012bga no Ministru kabineta noteikumiem, ko vald\u012bba prognoz\u0113jo\u0161i var\u0113tu pie\u0146emt \u0161ogad ruden\u012b. M.\u00a0Klismets gan piebilst\u00a0\u2013 vald\u012bbas noteikumi j\u0101gatavo, balstoties uz Publisko iepirkumu likumu, kam bija j\u0101st\u0101jas sp\u0113k\u0101 jau \u0161\u0101 gada pavasar\u012b. Patlaban process aizkav\u0113jies, un, visticam\u0101k, likumu apstiprin\u0101s vien ruden\u012b. L\u012bdz rudenim ar\u012b paredz\u0113ts izveidot elektronisku r\u012bku, kas pal\u012bdz\u0113s izskait\u013cot ietaup\u012bt\u0101s izmaksas konkr\u0113t\u0101m prec\u0113m vis\u0101 to dz\u012bves cikla laik\u0101. Tas var\u0113tu b\u016bt labs veids, k\u0101 za\u013c\u0101 iepirkuma veic\u0113jiem pal\u012bdz\u0113t izkalkul\u0113t re\u0101lo ieguvumu.<\/p>\n<p>Jau zi\u0146ots, ka septi\u0146\u0101m produktu un pakalpojumu grup\u0101m turpm\u0101k paredz\u0113ts piem\u0113rot za\u013co iepirkumu k\u0101 oblig\u0101tu. To vid\u016b\u00a0\u2013 biroja pap\u012brs, biroja tehnika, datortehnika, p\u0101rtika un \u0113din\u0101\u0161anas pakalpojumi, t\u012br\u012b\u0161anas l\u012bdzek\u013ci un pakalpojumi, iek\u0161telpu un ielu apgaismojums un satiksmes sign\u0101li. V\u0113l b\u016bs 13 pre\u010du un pakalpojumu grupas, kam za\u013co iepirkumu var\u0113s piem\u0113rot br\u012bvpr\u0101t\u012bgi,\u00a0\u2013 to vid\u016b j\u0101piemin biroju \u0113kas, ko\u0123ener\u0101cijas iek\u0101rtas, klozetpodi, d\u0101rzkop\u012bbas produkti un pakalpojumi, tekstilpreces, m\u0113beles un citas.<\/p>\n<p>J\u0101atg\u0101dina, ka iepirkumu veic\u0113ji var izmantot Elektronisko iepirkumu sist\u0113mu (EIS), kas visiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem pied\u0101v\u0101 22 e-katalogus. Der atg\u0101din\u0101t, ka no kop\u0113j\u0101 64,8 miljonu eiro EIS apgroz\u012bjuma vien desmit\u0101 da\u013ca attiecas uz za\u013cajiem produktiem. Tas noz\u012bm\u0113, ka v\u0113l ir lielas iesp\u0113jas, kur izv\u0113rsties, ietaupot gan resursus, gan l\u012bdzek\u013cus. Ja izv\u0113rt\u0113 visus iepirkumus, redzams, ka EIS pirktais produktu daudzums aizvien ir niec\u012bgs. Latvij\u0101 p\u0113rn publiskaj\u0101 p\u0101rvald\u0113 pirktais pre\u010du daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, un tas noz\u012bm\u0113, ka EIS pirktais apjoms ir neliels\u00a0\u2013 vien 3\u00a0\u2013 4%. J\u0101saprot, ka, p\u0113rkot EIS, notiek za\u013c\u0161 iepirkums, jo netiek ra\u017eoti pap\u012bri un netiek t\u0113r\u0113ti resursi braucieniem.<\/p>\n<p>No pa\u0161vald\u012bb\u0101m l\u012bdz \u0161im akt\u012bv\u0101k\u0101 bijusi Ludzas pa\u0161vald\u012bba, kur p\u0113rn veikts 21 za\u013cais iepirkums. \u0160ai pa\u0161vald\u012bbai seko R\u012bgas domes Izgl\u012bt\u012bbas, kult\u016bras un sporta departaments ar 15 iepirkumiem, Daugavpils un J\u016brmalas pils\u0113tas domes katra ar 13 iepirkumiem un Jelgavas pils\u0113tas pa\u0161vald\u012bba ar 11 iepirkumiem. Savuk\u0101rt starp akt\u012bv\u0101kaj\u0101m valsts p\u0101rvaldes instit\u016bcij\u0101m, kas 2015. gad\u0101 visvair\u0101k r\u012bkoja iepirkumus ar iek\u013caut\u0101m vides pras\u012bb\u0101m, j\u0101piemin a\/s &#8220;Latvijas valsts me\u017ei&#8221; (57 iepirkumi), Tieslietu ministrijas Ieslodz\u012bjuma vietu p\u0101rvalde (11 iepirkumi), Nodro\u0161in\u0101juma valsts a\u0123ent\u016bra (11 iepirkumi), Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (10 iepirkumi), Valsts aizsardz\u012bbas un milit\u0101ro objektu un iepirkumu centrs (7 iepirkumi). Eksperti cer, ka turpm\u0101kajos gados valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101des za\u013cos iepirkumus r\u012bkos daudz akt\u012bv\u0101k.  <\/p>\n<p><b>TEKSTS: KRIST\u012aNE B\u0112RZI\u0145A<br \/>\nFoto: KRISTAPS PR\u0112DELIS<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Valsts un pa\u0161vald\u012bbu uz\u0146\u0113mumiem b\u016btu akt\u012bv\u0101k j\u0101izmanto za\u013cais iepirkums, t\u0101 uzskata vides jomas eksperti. No pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 kop\u0113j\u0101 elektroniski veikt\u0101 iepirkumu apjoma, kas bija 64,8 miljoni eiro, tikai aptuveni desmit\u0101 da\u013ca t\u0113r\u0113ta, iep\u0113rkot za\u013c\u0101s preces.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7046"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7046"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7046\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7049,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7046\/revisions\/7049"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7046"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=7046"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=7046"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}