{"id":7035,"date":"2016-08-25T18:07:39","date_gmt":"2016-08-25T16:07:39","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7035"},"modified":"2016-08-26T10:34:23","modified_gmt":"2016-08-26T08:34:23","slug":"zinas-8","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7035","title":{"rendered":"Zi\u0146as"},"content":{"rendered":"

Nedienas ar auto iepirkumiem<\/font><\/strong><\/p>\n

Latvij\u0101 ir probl\u0113ma ar kvalitat\u012bvu automobi\u013cu iepirkumu gatavo\u0161anu, atz\u012bst Auto asoci\u0101cijas viceprezidents Ingus R\u016bti\u0146\u0161.<\/b><\/p>\n

Tauj\u0101ts, vai ar\u012b auto nozar\u0113 iepirkumos ir man\u0101mas probl\u0113mas ar dempinga cen\u0101m, R\u016bti\u0146\u0161 atbild\u0113ja apstiprino\u0161i. “Protams. Automobi\u013cu iepirkumi gan at\u0161\u0137iras no servisa pakalpojumu iepirkumiem, kuros ar cen\u0101m manipul\u0113t ir viegl\u0101k. Automa\u0161\u012bnai gala rezult\u0101t\u0101 jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 noteikta summa ir j\u0101maks\u0101, jo t\u0101 ir j\u0101iep\u0113rk no ra\u017eot\u0101ja. Tom\u0113r probl\u0113ma ir, un to var klasific\u0113t div\u0101s grup\u0101s. Vai nu iepirkuma izsludin\u0101t\u0101js ir nekompetents un nem\u0101k izveidot kvalitat\u012bvu iepirkumu, k\u0101 rezult\u0101t\u0101, pats to bie\u017ei vien neapzinoties, “iep\u0113rkas”. Vai nu \u013coti apzin\u0101ti iepirkums tiek b\u016bv\u0113ts t\u0101, lai sa\u0146emtu kaut ko konkr\u0113tu, un tur tad nu ir redzami vis\u0101di br\u012bnumi,” skaidro Auto asoci\u0101cijas viceprezidents.
\n
\nVi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka patlaban ir popul\u0101ri run\u0101t par virz\u012b\u0161anos prom no zem\u0101k\u0101s cenas pied\u0101v\u0101juma uz saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu k\u0101 iepirkuma uzvar\u0113t\u0101ja noteik\u0161anas krit\u0113riju, tom\u0113r da\u013c\u0101 sabiedr\u012bbas aizvien par \u0161\u012bm liet\u0101m ir mald\u012bgs priek\u0161stats. “Tagad tas ir \u013coti popul\u0101ri \u2013 iesim no zem\u0101k\u0101s cenas uz saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu! Ta\u010du krit\u0113riji ir j\u0101nosaka abos gad\u012bjumos, un, kad tie ir \u0146emti v\u0113r\u0101 un izv\u0113rt\u0113ti, l\u0113mums vienalga tiek pie\u0146emts p\u0113c zem\u0101k\u0101s cenas principa. Kvalitat\u012bv\u0101 iepirkum\u0101 tehniskajiem krit\u0113rijiem vajadz\u0113tu b\u016bt \u013coti prec\u012bziem un tirgum atbilsto\u0161iem. Savuk\u0101rt ar punktiem nevajag v\u0113rt\u0113t neko, ko var izteikt naudas izteiksm\u0113. Ar punktiem nevajag v\u0113rt\u0113t degvielas pat\u0113ri\u0146u, izme\u0161u apjomu, servisa pakalpojumus un taml\u012bdz\u012bgas lietas. J\u0101zina automa\u0161\u012bnas paredzamais dz\u012bves cikls, nobraukums utt., tad ar\u012b visu kop\u0101 var vienk\u0101r\u0161i saskait\u012bt. Jaut\u0101jums tad ir tikai par to, kur\u0101 no scen\u0101rijiem ir ieinteres\u0113ts pats pas\u016bt\u012bt\u0101js?” skaidroja R\u016bti\u0146\u0161.<\/p>\n

Savuk\u0101rt Auto asoci\u0101cijas projektu vad\u012bt\u0101js P\u0113teris Rubulis atz\u012bm\u0113ja, ka probl\u0113mas ir saist\u012btas ar to, ka nereti viena un t\u0101 pati persona veido iepirkumus gan automa\u0161\u012bn\u0101m, gan darba cimdiem, gan p\u0101rtikai un \u0161os iepirkumus atvasina no viena parauga. “Mums uz konsult\u0101ciju ir atnesu\u0161i ar\u012b iepirkuma paraugu rezerves deta\u013c\u0101m, ko cit\u0101di k\u0101 par detaliz\u0113tu absurdu gr\u016bti nosaukt. Probl\u0113ma ir taj\u0101, ka iepirkuma sast\u0101d\u012bt\u0101jam \u013coti bie\u017ei tr\u016bkst jebk\u0101das izpratnes par iepirkuma priek\u0161metu un pras\u012bbas vienk\u0101r\u0161i tiek no kaut kurienes kop\u0113tas,” atz\u012bst Rubulis.<\/p>\n

Savuk\u0101rt R\u016bti\u0146\u0161 piebilst\u00a0\u2013 jo maz\u0101ka ir strukt\u016bra, kura izsludina iepirkumu, jo liel\u0101kas m\u0113dz b\u016bt probl\u0113mas. “Ac\u012bmredzot tas ir tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c, ka tr\u016bkst cilv\u0113kresursu un kompetences,” dom\u0101 asoci\u0101cijas viceprezidents. <\/p>\n

BNS<\/i><\/b><\/p>\n

\u0160ogad Latvijas ekonomikas izaugsme b\u016bs v\u0101ja<\/font><\/strong><\/p>\n

Ba\u017eas par Latvijas ekonomikas atdzi\u0161anu ir materializ\u0113ju\u0161\u0101s un \u0161ogad kopum\u0101 iek\u0161zemes kopprodukta (IKP) izaugsme b\u016bs v\u0101ja, atz\u012bm\u0113 Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, koment\u0113jot IKP otr\u0101 ceturk\u0161\u0146a \u0101tr\u0101 nov\u0113rt\u0113juma datus.<\/b><\/p>\n

“Public\u0113tie IKP dati apliecina, ka iepriek\u0161 paust\u0101s ba\u017eas par ekonomikas atdzi\u0161anu ir materializ\u0113ju\u0161\u0101s. Ekonomikas atdzi\u0161anu \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 da\u013c\u0113ji var skaidrot ar Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu cikla p\u0101rr\u0101vumu, no k\u0101 mazin\u0101jusies gan b\u016bvniec\u012bbas, gan invest\u012bciju aktivit\u0101te. Iepriek\u0161 past\u0101v\u0113ja cer\u012bbas, ka aktivit\u0101tes pieaugumu var\u0113s redz\u0113t jau otraj\u0101 ceturksn\u012b, tom\u0113r dati liecina par pret\u0113jo,” saka Kasjanovs.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 nor\u0101da, ka patlaban pieejam\u0101 inform\u0101cija liecina\u00a0\u2013 da\u013c\u0101 ES programmu “pap\u012bri” ir sak\u0101rtoti, s\u0101kas to darb\u012bba, izsludin\u0101ti iepirkumi, kas gada otraj\u0101 pusgad\u0101 kaut k\u0101d\u0101 m\u0113r\u0101 atspogu\u013cosies ar\u012b ekonomiskaj\u0101 aktivit\u0101t\u0113. Tom\u0113r ar to nepietiks, lai sasmeltu l\u012bdz \u0161im izlieto \u016bdeni: “\u0160is laiks \u013coti labi nor\u0101da uz to, cik Latvijas tautsaimniec\u012bbai noz\u012bm\u012bga ir ES fondu pl\u016bsma.” <\/p>\n

T\u0101pat vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113, ka pagaid\u0101m nav zin\u0101ms, vai ir veiktas b\u016btiskas iepriek\u0161\u0113jo ceturk\u0161\u0146u datu rev\u012bzijas, bet, ja pie\u0146em, ka t\u0101du nav un ka IKP pilnais nov\u0113rt\u0113jums b\u016bs tuvs \u0101trajam nov\u0113rt\u0113jumam, tad paredzam\u0101 2016. gada IKP izaugsme b\u016bs 1,5\u00a0\u2013 2% (p\u0113c sezon\u0101li izl\u012bdzin\u0101tiem datiem). “Turkl\u0101t j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka britu referenduma rad\u012bt\u0101s sekas (nenoteikt\u012bbas pieaugums, val\u016btas kursu zaud\u0113jumi) Latvijas ekonomiku ietekm\u0113, s\u0101kot no tre\u0161\u0101 ceturk\u0161\u0146a,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 ar\u012b min, ka public\u0113tie dati ir v\u0113l viens trauksmes zvans attiec\u012bb\u0101 uz n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eeta veido\u0161anas procesu. Veidojot n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu, ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka ekonomika \u0161ogad att\u012bst\u0101s b\u016btiski v\u0101j\u0101k, nek\u0101 prognoz\u0113ts.<\/p>\n

Latvijas IKP \u0161ogad otraj\u0101 ceturksn\u012b, p\u0113c sezon\u0101li neizl\u012bdzin\u0101tiem \u0101tr\u0101 nov\u0113rt\u0113juma datiem, ir pieaudzis par 2,1% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2015. gada attiec\u012bgo laika periodu. Savuk\u0101rt, p\u0113c sezon\u0101li izl\u012bdzin\u0101tiem datiem, Latvijas tautsaimniec\u012bba min\u0113taj\u0101 laika period\u0101 ir augusi par 0,7%. <\/p>\n

Vienlaikus 2016. gada otraj\u0101 ceturksn\u012b sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pirmo ceturksni Latvijas IKP, p\u0113c sezon\u0101li izl\u012bdzin\u0101tiem datiem, ir audzis par 0,4%. <\/p>\n

BNS<\/i><\/b><\/p>\n

Vissvar\u012bg\u0101k\u0101 ir kvalit\u0101te<\/font><\/strong><\/p>\n

Par vissvar\u012bg\u0101ko krit\u0113riju auto ieg\u0101dei 67% aptauj\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju uzskata auto kvalit\u0101ti, savuk\u0101rt 66% \u2013 automa\u0161\u012bnas cenu, liecina soci\u0101l\u0101s p\u0113tniec\u012bbas komp\u0101nijas “Gfk” un automa\u0161\u012bnu “Mazda” un “Ford” tirgot\u0101ja “Inchcape Motors Latvia” no 31. maija l\u012bdz 2. j\u016bnijam veikt\u0101 529 respondentu aptauja.<\/p>\n

T\u0101pat dati liecina, ka \u013coti b\u016btisks krit\u0113rijs ir dro\u0161ums un degvielas pat\u0113ri\u0146\u0161, ko nor\u0101d\u012bja 60% apjaut\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju, k\u0101 ar\u012b zemas lieto\u0161anas izmaksas ikdien\u0101, kas svar\u012bgas bija 61% cilv\u0113ku.<\/p>\n

“P\u0113c aptaujas rezult\u0101tiem, var redz\u0113t, ka cilv\u0113kiem svar\u012bga kvalit\u0101te par adekv\u0101tu un pie\u0146emamu cenu. Papildus, protams, ar\u012b \u0146emti v\u0113r\u0101 ekonomiski faktori, degvielas pat\u0113ri\u0146\u0161, p\u0113cp\u0101rdo\u0161anas izmaksas, respekt\u012bvi, cilv\u0113ki skaita naudu, auto izv\u0113las daudz pragmatisk\u0101k,” skaidroja “Inchcape Motors Latvia” m\u0101rketinga vad\u012bt\u0101ja Jana Garan\u010da.<\/p>\n

“RBSSKALS” iesniedz galvojumu<\/font><\/strong><\/p>\n

B\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113js “RBSSKALS B\u016bvvad\u012bba” iesniedzis VAS “Valsts nekustamie \u012bpa\u0161umi” (“VN\u012a”) un Finan\u0161u ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas “Citadele” izsniegtu l\u012bgumsaist\u012bbu izpildes galvojumu par biju\u0161\u0101s Tabakas fabrikas projekta izpildi, “RBSSKALS” grupas \u012bpa\u0161nieku v\u0101rd\u0101 inform\u0113ja M\u0101ris Sauk\u0101ns.<\/p>\n

Saska\u0146\u0101 ar iesniegto finan\u0161u garantiju, ats\u0101kot darbus objekt\u0101, tiks izsniegts bankas l\u012bgumsaist\u012bbu izpildes galvojums 382 513 eiro apm\u0113r\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka ar jauno galvojumu aizst\u0101ts l\u012bdz\u0161in\u0113jais “ERGO Insurance SE” Latvijas fili\u0101les galvojums, kas agr\u0101k bija iesniegts “VN\u012a”. <\/p>\n

Tostarp “RBSSKALS B\u016bvvad\u012bba” 19. august\u0101 sasaukusi projekt\u0101 iesaist\u012bto pa\u0161u ikned\u0113\u013cas san\u0101ksmi, k\u0101 to paredz nosl\u0113gtais l\u012bgums. Sauk\u0101ns nor\u0101d\u012bja, ka “tie\u0161i “VN\u012a” prettiesisk\u0101s r\u012bc\u012bbas rezult\u0101t\u0101 nevienam no biju\u0161\u0101s Tabakas fabrikas projekta b\u016bvniec\u012bbas dal\u012bbniekiem nebija un joproj\u0101m nav iesp\u0113jas iek\u013c\u016bt objekt\u0101, uz\u0146\u0113mumam un t\u0101 piesaist\u012btajiem apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem, pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem ir radusies d\u012bkst\u0101ve un tiem nav iesp\u0113ju veikt darbu izpildi. Turkl\u0101t nav ar\u012b iesp\u0113jams sa\u0146emt un izmantot savas mantas un iek\u0101rtas, kas atrodas b\u016bvlaukum\u0101, k\u0101 ar\u012b veikt jebk\u0101das citas darb\u012bbas”. <\/p>\n

BNS<\/i><\/b><\/p>\n

Latvija ir piekt\u0101 efekt\u012bv\u0101k\u0101 ES fondu finans\u0113juma p\u0101rvald\u012bt\u0101ja re\u0123ion\u0101<\/font><\/strong>\t\t<\/p>\n

Latvija iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir bijusi piekt\u0101 efekt\u012bv\u0101k\u0101 Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu finans\u0113juma p\u0101rvald\u012bt\u0101ja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slov\u0113nijas, Igaunijas un Ung\u0101rijas, liecina starptautisk\u0101s biznesa konsult\u0101ciju komp\u0101nijas KPMG p\u0113t\u012bjums par ES strukt\u016brfondu finans\u0113juma izlietojumu Centr\u0101l\u0101s un Austrumu Eiropas (CAE) re\u0123ion\u0101.<\/p>\n

ES fondu finans\u0113juma p\u0101rvald\u012bbas efektivit\u0101ti par\u0101da attiec\u012bba starp katr\u0101 valst\u012b nosl\u0113gtajiem l\u012bgumiem un izmaks\u0101to finans\u0113jumu. Fondu apguves administr\u0113\u0161anas l\u012bdere ir Lietuva ar 99% nosl\u0113gto l\u012bgumu un procentu\u0101li tikpat lielu izmaks\u0101t\u0101 finans\u0113juma apjomu. Otraj\u0101 viet\u0101 ierindojas Slov\u0113nija, bet tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 ir Latvijas zieme\u013cu kaimi\u0146i\u00a0\u2013 Igaunija. Savuk\u0101rt visslikt\u0101kie rezult\u0101ti fondu finans\u0113juma p\u0101rvald\u012bbas jom\u0101 ir biju\u0161i Horv\u0101tijai, Rum\u0101nijai un Slov\u0101kijai. Horv\u0101tija gan ir j\u0101uztver k\u0101 iz\u0146\u0113mums, jo t\u0101 ES pievienoj\u0101s tikai pa\u0161a pl\u0101no\u0161anas perioda nosl\u0113gum\u0101 (2013. gads), kas b\u016btiski samazin\u0101ja l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas iesp\u0113jas.<\/p>\n

Anda Dro\u017eina, “KPMG Baltics” Vad\u012bbas un risku konsult\u0101ciju noda\u013cas vec\u0101k\u0101 mened\u017eere: “Iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguv\u0113 bija pozit\u012bvais piem\u0113rs p\u0101r\u0113j\u0101m CAE valst\u012bm. Kopum\u0101 l\u012bdz 2015. gada nogalei Latvija bija nosl\u0113gusi l\u012bgumus ar 8,3 t\u016bksto\u0161iem atbalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju par 4,7 miljardiem eiro, kas par 4% pat p\u0101rsniedza pie\u0161\u0137irto bud\u017eeta apjomu (4,53 miljardi eiro) un kalpoja k\u0101 nodro\u0161in\u0101jums tam, ka pie\u0161\u0137irtais finans\u0113jums tie\u0161\u0101m tiks apg\u016bts 100% apm\u0113r\u0101. Aizvad\u012bto devi\u0146u gadu laik\u0101 par ES fondu l\u012bdzek\u013ciem Latvij\u0101 rekonstru\u0113ti 923,4 km ce\u013cu un ielu, k\u0101 ar\u012b 52\u00a0km dzelzce\u013ca. Pateicoties ES fondu invest\u012bcij\u0101m, rad\u012btas vair\u0101k nek\u0101 5000 jaunas darba vietas un 205,5 t\u016bksto\u0161i bezdarbnieku iesaist\u012bti sabiedr\u012bbai noder\u012bgos darbos. Izgl\u012bt\u012bbas sektor\u0101 vair\u0101k nek\u0101 21,8 t\u016bksto\u0161i skolot\u0101ju guvu\u0161i iesp\u0113ju paaugstin\u0101t savu kvalifik\u0101ciju. Gandr\u012bz 200 t\u016bksto\u0161iem Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju ir uzlabojusies ar\u012b dz\u012bves kvalit\u0101te, pateicoties \u012bstenotajiem \u016bdenssaimniec\u012bbas sak\u0101rto\u0161anas projektiem. Tom\u0113r j\u0101secina, ka sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar kaimi\u0146iem Latvija ir aizkav\u0113jusies jaun\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda (2014\u00a0\u2013 2020) fondu apguv\u0113. K\u0101 par\u0101da p\u0113t\u012bjums, Lietuva pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogal\u0113 jau bija sasniegusi fondu iedz\u012bvin\u0101\u0161anas f\u0101zi, savuk\u0101rt Igaunija bija tikusi vist\u0101l\u0101k un s\u0101kusi pat pirmo l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anu ar atbalsta sa\u0146\u0113m\u0113jiem.”<\/p>\n

Jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 (2014\u00a0\u2013 2020) CAE valst\u012bm no ES fondiem paredz\u0113ti 189,96 miljardi eiro, tostarp Latvijai\u00a0\u2013 4,39, Lietuvai\u00a0\u2013 6,71 un Igaunijai\u00a0\u2013 3,33 miljardi eiro. L\u012bdz pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogalei visas CAE valstis ir pabeigu\u0161as sarunas un nosl\u0113gu\u0161as l\u012bgumus ar Eiropas Komisiju par fondu finans\u0113jumu. Tom\u0113r tikai \u010detras valstis (Bulg\u0101rija, Horv\u0101tija, Igaunija un Polija) bija uzs\u0101ku\u0161as l\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas procesu ar atbalsta sa\u0146\u0113m\u0113jiem. J\u0101\u0146em gan v\u0113r\u0101, ka ar\u012b 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 l\u012bgumu sl\u0113g\u0161ana ies\u0101k\u0101s tikai 2008. gad\u0101, bet noz\u012bm\u012bgus apjomus sasniedza tikai 2009. gad\u0101.<\/p>\n

Kopum\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 (2007\u00a0\u2013 2013) CAE re\u0123iona valst\u012bm no fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro, kas ir vid\u0113ji 14,8% no re\u0123iona valstu gada iek\u0161zemes kopprodukta. Visliel\u0101ko finans\u0113jumu sa\u0146\u0113ma Polija (38,2%), \u010cehija (15%) un Ung\u0101rija (14,2%). Baltijas valst\u012bm pieejamais finans\u0113jums sadal\u012bts \u0161\u0101di: Lietuvai\u00a0\u2013 3,9%, Latvijai\u00a0\u2013 2,6% un Igaunijai\u00a0\u2013 1,9%. Latvijai pieejamais finans\u0113jums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai\u00a0\u2013 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai\u00a0\u2013 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz sam\u0113r\u0101 nelielo finans\u0113juma kopsummu, pieejamais bud\u017eets uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju p\u0101rsniedza re\u0123iona vid\u0113jo r\u0101d\u012bt\u0101ju\u00a0\u2013 1847,9 eiro (Latvij\u0101\u00a0\u2013 2298 eiro, Lietuv\u0101\u00a0\u2013 2320 eiro, Igaunij\u0101\u00a0\u2013 2592 eiro).<\/p>\n

Devi\u0146os gados kopum\u0101 atbalsta sa\u0146\u0113m\u0113ji CAE bija parakst\u012bju\u0161i l\u012bgumus par 187,10 miljardiem eiro jeb 108% no pl\u0101no\u0161anas period\u0101 (2007\u00a0\u2013 2013) paredz\u0113t\u0101 finans\u0113juma. L\u012bdz 2015. gada beig\u0101m pie atbalsta sa\u0146\u0113m\u0113jiem bija non\u0101ku\u0161i 92% jeb 163,66 miljardi eiro, par ko bija nosl\u0113gti l\u012bgumi. <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Zi\u0146as<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7035"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7035"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7035\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7224,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7035\/revisions\/7224"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7035"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=7035"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=7035"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}