{"id":7011,"date":"2016-08-25T18:12:44","date_gmt":"2016-08-25T16:12:44","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7011"},"modified":"2016-08-26T09:39:40","modified_gmt":"2016-08-26T07:39:40","slug":"kartelu-vienosanas-iepirkumos-visbiezak-atklatais-konkurences-tiesibu-parkapums","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=7011","title":{"rendered":"Karte\u013cu vieno\u0161an\u0101s iepirkumos\u00a0\u2013 visbie\u017e\u0101k atkl\u0101tais konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pums"},"content":{"rendered":"<p><b>Konkurences padome (KP) aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 p\u0113c starptautiski atz\u012btas metodikas pirmo reizi apr\u0113\u0137in\u0101ja sabiedr\u012bbas ieguvumus no t\u0101s darb\u012bbas. P\u0113d\u0113jos tr\u012bs gados KP darbs sabiedr\u012bbai ik gadu devis ieguvumu vid\u0113ji 51 miljona eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka katrs KP darb\u012bbas finans\u0113\u0161anai atv\u0113l\u0113tais eiro no valsts bud\u017eeta rada sabiedr\u012bbas ieguvumu aptuveni 52 eiro apm\u0113r\u0101. Svar\u012bgi, ka KP uzliktie un valsts bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101tie naudas sodi te netiek ier\u0113\u0137in\u0101ti, jo naudas sods nav uzskat\u0101ms par sabiedr\u012bbas ieguvumu. Par aizvad\u012bt\u0101 gada rezult\u0101tiem, jaunumiem un KP n\u0101kotnes iecer\u0113m saruna ar padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju SKAIDR\u012aTI \u0100BRAMU. <\/p>\n<p>\u2013Cik izplat\u012bta patlaban iepirkumos ir karte\u013cu vieno\u0161an\u0101s, kas agr\u0101k publiskajos iepirkumos bija visizplat\u012bt\u0101kais p\u0101rk\u0101pums?<br \/>\n S. \u0100brama:<\/b> \u2013 Ar no\u017e\u0113lu j\u0101atz\u012bst, ka karte\u013ci iepirkumos Latvij\u0101 aizvien ir visbie\u017e\u0101k atkl\u0101tais konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pums. No asto\u0146iem KP 2015. gad\u0101 atkl\u0101tajiem p\u0101rk\u0101pumiem piecas bija karte\u013cu sh\u0113mas starp iepirkumu pretendentiem. Nav iesp\u0113jams izcelt k\u0101du konkr\u0113tu problem\u0101tisko nozari, p\u0113d\u0113jos trijos gados aizliegtas vieno\u0161an\u0101s publiskajos iepirkumos atkl\u0101tas 16 tirgos\u00a0\u2013 b\u016bvniec\u012bbas, p\u0101rtikas pre\u010du, medic\u012bnas pre\u010du, datortehnikas pieg\u0101des, \u016bdensapg\u0101des sist\u0113mu b\u016bvniec\u012bbas, elektroapg\u0101des, auto tirdzniec\u012bbas, dro\u0161\u012bbas pakalpojumu u.\u00a0c. P\u0113rn divos gad\u012bjumos p\u0101rk\u0101pumi tika konstat\u0113ti ar me\u017esaimniec\u012bbu saist\u012btos iepirkumos. <\/p>\n<p>2015. gad\u0101 p\u0101rk\u0101pumos bija iesaist\u012bju\u0161ies 26 uz\u0146\u0113mumi, un tiem tika piem\u0113roti naudas sodi kopum\u0101 305\u00a0179,38 eiro apm\u0113r\u0101. P\u0113d\u0113jos trijos gados (2013.\u00a0\u20132015.\u00a0g.) KP bija 32 izmekl\u0113\u0161anas lietas, kur\u0101s sod\u012bti 75 uz\u0146\u0113mumi. Naudas sodu kopapjoms \u0161aj\u0101 laik\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 desmit miljoni eiro.<br \/>\n<!--more--><br \/>\nUn tas v\u0113l nav viss. Kop\u0161 2013. gada, izv\u0113rt\u0113jot inform\u0101ciju par aizdom\u012bg\u0101m sakrit\u012bb\u0101m nelielos iepirkumos, ne visos gad\u012bjumos rosin\u0101m p\u0101rk\u0101puma lietu. Ja iepirkumi, kuros esam atkl\u0101ju\u0161i aizliegtu vieno\u0161anos paz\u012bmes, ir par neliel\u0101m naudas summ\u0101m un pretendenti, izskat\u0101s, t\u0101 r\u012bkoju\u0161ies pirmo reizi, ofici\u0101lu lietu nerosin\u0101m, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 p\u0101rk\u0101pumu nov\u0113r\u0161am ar cit\u0101m, ne maz\u0101k efekt\u012bv\u0101m metod\u0113m, piem\u0113ram, izsakot br\u012bdin\u0101jumus. P\u0113rn vien izteikti 11 br\u012bdin\u0101jumi 29 uz\u0146\u0113mumiem, kas l\u012bdz ar to aizst\u0101ju\u0161i, iesp\u0113jams, tikpat daudz ierosin\u0101tu karte\u013ca lietu.<br \/>\nL\u012bdz ar groz\u012bjumiem Konkurences likum\u0101, kas st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 \u0161\u0101 gada 15. j\u016bnij\u0101, ir noteikts, ka KP var prioritiz\u0113t savu darb\u012bbu un nov\u0113rst pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m tie\u0161i smag\u0101kos konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus. Tas noz\u012bm\u0113, ka maz\u0101k noz\u012bm\u012bgus iesp\u0113jamos p\u0101rk\u0101pumus KP ar\u012b turpm\u0101k nov\u0113rs\u012bs ar cit\u0101m alternat\u012bv\u0101m un efekt\u012bv\u0101m metod\u0113m. <\/p>\n<p>T\u0101 k\u0101 aizliegtas vieno\u0161an\u0101s iepirkumos ir viena no KP priorit\u0101t\u0113m, akt\u012bvi str\u0101d\u0101jam pie iepirkumu organiz\u0113t\u0101ju izgl\u012bto\u0161anas, vadot semin\u0101rus, kuros st\u0101st\u0101m par karte\u013ciem un to iesp\u0113jam\u0101m paz\u012bm\u0113m. \u0160\u0101das apm\u0101c\u012bbas ar\u012b turpm\u0101k b\u016bs m\u016bsu priorit\u0101te, jo tas ir izr\u0101d\u012bjies veiksm\u012bgs veids, k\u0101 prevent\u012bvi nov\u0113rst p\u0101rk\u0101pumus: p\u0113rn no iepirkumu r\u012bkot\u0101jiem sa\u0146\u0113m\u0101m vair\u0101k nek\u0101 20 iesniegumu, kas ir divreiz vair\u0101k nek\u0101 2014. gad\u0101. <\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101ds Konkurences padomei bija aizvad\u012btais gads? <\/b><br \/>\n\u2013 KP skata ne tikai aizliegtas vieno\u0161an\u0101s lietas, bet izmekl\u0113 un nov\u0113r\u0161 ar\u012b citus konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus\u00a0\u2013 domin\u0113jo\u0161\u0101 st\u0101vok\u013ca \u013caunpr\u0101t\u012bgu izmanto\u0161anu, uz\u0146\u0113mumu nepazi\u0146otas apvieno\u0161an\u0101s, uzrauga, lai tirgi nek\u013c\u016bst p\u0101rlieku koncentr\u0113ti, izv\u0113rt\u0113jot uz\u0146\u0113mumu pazi\u0146otas vieno\u0161an\u0101s un apvieno\u0161an\u0101s, analiz\u0113 da\u017e\u0101du nozaru normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma nepiln\u012bbas vai publisku personu r\u012bc\u012bbu, kas ietekm\u0113 konkurenci, k\u0101 ar\u012b izstr\u0101d\u0101 priek\u0161likumus konkurences situ\u0101cijas uzlabo\u0161anai. M\u016bsu izp\u0113te un ieteikumi skar jebkuru nozari, tostarp ar\u012b regul\u0113t\u0101s nozares. 2015. gad\u0101 KP kopum\u0101 str\u0101d\u0101ja pie 44 da\u017e\u0101d\u0101m liet\u0101m un 18 tirgus uzraudz\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, n\u0101c\u0101m klaj\u0101 ar secin\u0101jumiem un priek\u0161likumiem par elektroener\u0123ijas tirgu p\u0113c t\u0101 atv\u0113r\u0161anas, medic\u012bnisko pakalpojumu tirgu, piena un piena produktu ra\u017eo\u0161anas, p\u0101rstr\u0101des un mazumtirdzniec\u012bbas tirgu, k\u0101 ar\u012b sniedz\u0101m izv\u0113rt\u0113jumu par SIA \u201cLatvijas Mobilais telefons\u201d un SIA \u201cLattelecom\u201d iesp\u0113jam\u0101 apvieno\u0161anas dar\u012bjuma riskiem. Patlaban turpin\u0101m str\u0101d\u0101t ar 16 liet\u0101m un 17 tirgus uzraudz\u012bb\u0101m. Kopum\u0101 KP p\u0113rn pie\u0146\u0113ma 39 l\u0113mumus, liel\u0101k\u0101 da\u013ca no pie\u0146emtajiem l\u0113mumiem bija saist\u012bti ar apvieno\u0161an\u0101s kontroli, kas \u013cauj ieskic\u0113t vair\u0101kas tirgus tendences. Piem\u0113ram, aizvien bie\u017e\u0101k uz\u0146\u0113mumi izv\u0113las apvienoties, lai stiprin\u0101tu savu konkur\u0113tsp\u0113ju, eksportsp\u0113ju un k\u0101pin\u0101tu efektivit\u0101ti, t\u0101d\u0113j\u0101di radot konkurences spiedienu uz liel\u0101kiem uz\u0146\u0113mumiem. Paredzam, ka ar\u012b turpm\u0101k sagaid\u0101ma konsolid\u0101cija degvielas tirg\u016b, starp p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anas uz\u0146\u0113mumiem, k\u0101 ar\u012b mazumtirdzniec\u012bb\u0101.<\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101das tendences v\u0113roj\u0101t iepirkumos?<\/b><br \/>\n\u2013 L\u012bdz\u0101s nemain\u012bgajai c\u012b\u0146ai ar aizliegtu vieno\u0161anos sl\u0113g\u0161anu publiskajos iepirkumos aizvien bie\u017e\u0101k KP darbak\u0101rt\u012bb\u0101 non\u0101k jaut\u0101jumi par valsts iest\u0101\u017eu un pa\u0161vald\u012bbu jeb publisku personu rad\u012btajiem konkurences ierobe\u017eojumiem. \u0160\u0101di ierobe\u017eojumi galvenok\u0101rt izpau\u017eas trijos veidos. Pirmk\u0101rt, publiskas personas pie\u0146em l\u0113mumus, izstr\u0101d\u0101 jaunus vai groza eso\u0161os normat\u012bvus, kas potenci\u0101li rada tirgus barjeras un apgr\u016btina priv\u0101t\u0101 sektora darb\u012bbu. Otrk\u0101rt, pa\u0161vald\u012bbas ar saviem administrat\u012bvajiem resursiem nepamatoti sniedz konkurences priek\u0161roc\u012bbas saviem uz\u0146\u0113mumiem. T\u0101pat ir ne mazums gad\u012bjumu, kad pa\u0161vald\u012bbas dibina savas kapit\u0101lsabiedr\u012bbas tirgos, kur pakalpojumus br\u012bvi nodro\u0161ina priv\u0101tais sektors. Tre\u0161k\u0101rt, publiskas personas m\u0113dz ner\u012bkot iepirkumus vai tos r\u012bko negodpr\u0101t\u012bgi, t\u0101d\u0113j\u0101di netiek izv\u0113l\u0113ts saimnieciski izdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums. <\/p>\n<p>Diem\u017e\u0113l KP nav pilnvaru v\u0113rsties pret \u0161\u0101diem konkurences krop\u013cojumiem, m\u0113s varam tikai sniegt rekomend\u0113jo\u0161us atzinumus, kurus iesaist\u012bt\u0101s puses bie\u017ei vien izv\u0113las ignor\u0113t. Situ\u0101ciju saucu par satrauco\u0161u, jo \u0161\u0101da diskrimin\u0113\u0161ana un nevienl\u012bdz\u012bgas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides rad\u012b\u0161ana ne tikai grauj priv\u0101t\u0101 sektora motiv\u0101ciju darboties tirg\u016b, pied\u0101v\u0101jot lab\u0101k\u0101s kvalit\u0101tes preces par zem\u0101kaj\u0101m cen\u0101m, bet ar\u012b mazina v\u0113lmi rad\u012bt inov\u0101cijas un invest\u0113t att\u012bst\u012bb\u0101. Attiec\u012bb\u0101 uz inov\u0101cij\u0101m\u00a0\u2013 \u201cMobilly\u201d piem\u0113rs: uz\u0146\u0113mums pirms vair\u0101kiem gadiem izveidoja automa\u0161\u012bnu st\u0101vvietu apmaksas sist\u0113mu, pietiekami inovat\u012bvu, ta\u010du R\u012bgas pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums l\u0113ma, ka to var nodro\u0161in\u0101t pats, un nev\u0113lamo konkurentu da\u017e\u0101diem l\u012bdzek\u013ciem s\u0101ka izstumt no tirgus. Vienlaikus aicinu pal\u016bkoties pla\u0161\u0101k\u0101 m\u0113rog\u0101\u00a0\u2013 publiskas personas, veicinot konkurences ierobe\u017eo\u0161anu, Latviju padara nepievilc\u012bgu jebkuriem investoriem, viet\u0113jiem vai \u0101rvalstu, kuri, iesp\u0113jams, labpr\u0101t \u0161eit ieguld\u012btu savus resursus, rad\u012btu jaunas darba vietas m\u016bsu iedz\u012bvot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b kopum\u0101 veicin\u0101tu ekonomikas att\u012bst\u012bbu. <\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101du labumu sabiedr\u012bba guvusi no Konkurences padomes darb\u012bbas 2015. gad\u0101? <\/b><br \/>\n\u2013 L\u012bdz\u0101s uzskat\u0101majiem iest\u0101des rezultat\u012bvajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 sp\u0113r\u0101m soli t\u0101l\u0101k un pirmo reizi skaitliski apr\u0113\u0137in\u0101j\u0101m, k\u0101ds ir sabiedr\u012bbas ieguvums no m\u016bsu darba. T\u0101 izv\u0113l\u0113j\u0101mies starptautiski atz\u012btu metodolo\u0123iju, kuru \u012bpa\u0161i piel\u0101goj\u0101m Latvijas situ\u0101cijai. T\u0101 k\u0101 metodolo\u0123ijas pamat\u0101 ir pie\u0146\u0113mums, ka jebkuri iesp\u0113jamie zaud\u0113jumi, kas pat\u0113r\u0113t\u0101jiem netiek nodar\u012bti, jo konkurences iest\u0101de nav pie\u013c\u0101vusi vai ir nov\u0113rsusi konkr\u0113tus p\u0101rk\u0101pumus, ir sabiedr\u012bbas ieguvums, secin\u0101j\u0101m\u00a0\u2013 p\u0113d\u0113jos tr\u012bs gados KP darbs sabiedr\u012bbai ik gadu devis ieguvumu vid\u0113ji 51 miljona eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka katrs KP darb\u012bbas finans\u0113\u0161anai atv\u0113l\u0113tais eiro no valsts bud\u017eeta rada sabiedr\u012bbas ieguvumu aptuveni 52 eiro apm\u0113r\u0101. Lieki piebilst, ka uzliktie un bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101tie naudas sodi te netiek ier\u0113\u0137in\u0101ti, jo naudas sods nav uzskat\u0101ms par sabiedr\u012bbas ieguvumu. <\/p>\n<p><b>\u2013 Cik daudz naudas par konkurences p\u0101rk\u0101pumiem ir ieskait\u012bts valsts bud\u017eet\u0101? Kur\u0101s nozar\u0113s uz\u0146\u0113m\u0113ji gr\u0113ko visvair\u0101k?<\/b><br \/>\n\u2013 2015. gad\u0101 par konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem valsts bud\u017eet\u0101 bija iemaks\u0101ti nedaudz vair\u0101k k\u0101 viens miljons eiro, kam\u0113r \u0161\u012b gada pirmaj\u0101 pus\u0113 tie bija jau 1,7 miljoni eiro. No tiem liel\u0101k\u0101 da\u013ca jeb 1,4 miljoni eiro ir saist\u012bti tie\u0161i ar iepirkumu karte\u013ciem, piem\u0113ram, ar 2013. gad\u0101 piem\u0113roto naudas sodu 26 energob\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113m\u0113jiem par \u012bstenoto aizliegtu vieno\u0161anos vair\u0101kos simtos iepirkumu. Uz\u0146\u0113mumiem piem\u0113rotie naudas sodi valsts bud\u017eet\u0101 ir j\u0101iemaks\u0101, kad KP l\u0113mums ir st\u0101jies gal\u012bg\u0101 sp\u0113k\u0101, kas vair\u0101kum\u0101 gad\u012bjumu ir p\u0113c vair\u0101kiem gadiem, kad ir nosl\u0113gusies tiesved\u012bba. Patlaban turpin\u0101s 25 tiesved\u012bbas, savuk\u0101rt p\u0101rk\u0101p\u0113jiem piem\u0113rot\u0101 un v\u0113l nenomaks\u0101t\u0101 naudas sodu summa ir aptuveni 18,2 miljoni eiro.<\/p>\n<p>Vai ir cer\u012bbas tos sa\u0146emt? KP ir izveidojusi praksi\u00a0\u2013 sodus ne tikai uzlikt, bet ar\u012b sekot l\u012bdzi tam, vai un k\u0101 tie tiek nomaks\u0101ti. Tas noz\u012bm\u0113, ka uz\u0146\u0113mumiem, kas ir sod\u012bti par konkurences p\u0101rk\u0101pumiem, nav iesp\u0113jams, piem\u0113ram, tiesved\u012bbu laik\u0101 \u201cattiec\u012bgi sagatavoties\u201d, p\u0101rmetot akt\u012bvus uz citu uz\u0146\u0113mumu un atst\u0101jot tikai tuk\u0161u \u010daulu. M\u016bsu juristi un eksperti r\u016bp\u012bgi seko sod\u012bto uz\u0146\u0113m\u0113ju gait\u0101m tiesved\u012bbas proces\u0101 un, konstat\u0113jot \u0161\u0101das kust\u012bbas, nevilcin\u0101s, bet gan izmanto m\u016bsu r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161os tiesiskos l\u012bdzek\u013cus, lai jaunizveidotajam uz\u0146\u0113mumam atg\u0101din\u0101tu, ka no soda nomaksas \u0161\u0101di izvair\u012bties neb\u016bs iesp\u0113jams. \u0160\u0101di jau esam nodro\u0161in\u0101ju\u0161i, ka valsts bud\u017eetam nav g\u0101ju\u0161i secen vair\u0101ki miljoni eiro. <\/p>\n<p>Protams, cits gad\u012bjums, ja uz\u0146\u0113mums laikus inform\u0113 KP un sniedz apliecin\u0101jumus, ka uzlikto naudas sodu noteiktaj\u0101 laik\u0101 k\u0101du finansi\u0101lo apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c samaks\u0101t nesp\u0113s. M\u0113s vienojamies par optim\u0101lu samaksas grafiku, lai uz\u0146\u0113mums var\u0113tu turpin\u0101t darboties. <\/p>\n<p>Run\u0101jot par konkurences p\u0101rk\u0101pumiem un konkr\u0113t\u0101m nozar\u0113m, \u012bpa\u0161i iepirkumu kontekst\u0101, j\u0101secina, ka nav t\u0101das vienas problem\u0101tisk\u0101s nozares. Augstais aizliegtu vieno\u0161anos \u012bpatsvars iepirkumos dr\u012bz\u0101k ir saist\u0101ms ar vair\u0101kiem nosac\u012bjumiem, piem\u0113ram, gan pa\u0161u iepirkumu specifiku, gan iepirkumu r\u012bkot\u0101ju attieksmi. Vien\u0101 no p\u0113d\u0113j\u0101m tirgus uzraudz\u012bb\u0101m, kur\u0101 analiz\u0113j\u0101m b\u016bvkomersantu sadarb\u012bbas formas iepirkumos, secin\u0101j\u0101m, ka pas\u016bt\u012bt\u0101ji \u013coti reti izmanto savas ties\u012bbas kontrol\u0113t un sekot l\u012bdzi, k\u0101 noris b\u016bvdarbi vai k\u0101di uz\u0146\u0113mumi ir re\u0101lie b\u016bvdarbu veic\u0113ji. T\u0101d\u0113j\u0101di ir rad\u012bta augl\u012bga vide ne tikai konkurences p\u0101rk\u0101pumiem, bet ar\u012b past\u0101v b\u016btiski korupcijas un \u0113nu ekonomikas riski.<\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101dos tiesas procesos ir iesaist\u012bta Konkurences padome? Cik tie ir rezultat\u012bvi?<\/b><br \/>\n\u2013 Tiesved\u012bbas ir ilgas un sare\u017e\u0123\u012btas, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 kop\u0113j\u0101 statistika ir pozit\u012bva\u00a0\u2013 absol\u016bt\u0101 vair\u0101kum\u0101 gad\u012bjumu tiesa atz\u012bst KP l\u0113mumu par pamatotu un atst\u0101j to sp\u0113k\u0101. Mums ir svar\u012bgi pie\u0146emt \u013coti izsv\u0113rtus, juridiski un ekonomiski pamatotus l\u0113mumus, nevis par katru cenu atrast gr\u0113k\u0101\u017eus un tos sod\u012bt. Mums k\u0101 iest\u0101dei m\u016bsu darb\u012bbas profesionalit\u0101tes, objektivit\u0101tes pamatr\u0101d\u012bt\u0101js ir tiesved\u012bbas gala izn\u0101kums. Ja pier\u0101d\u012bjumi nav pietiekami vai iesp\u0113jamais p\u0101rk\u0101pums izskaidrojams ar citiem apst\u0101k\u013ciem, nevis konkurentu darb\u012bb\u0101m, ierosin\u0101t\u0101 lieta tiek izbeigta bez p\u0101rk\u0101puma.<br \/>\nP\u0113rn 15 no 16 tiesved\u012bb\u0101m tiesa atzina KP l\u0113mumu par pamatotu, savuk\u0101rt vien\u0101 gad\u012bjum\u0101 tiesved\u012bba tika izbeigta un KP l\u0113mums st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 p\u0113c administrat\u012bv\u0101 l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas ar uz\u0146\u0113mumu.<br \/>\nAdministrat\u012bv\u0101 l\u012bguma jeb izl\u012bguma priek\u0161nosac\u012bjums ir atbild\u012bbas atz\u012b\u0161ana p\u0101rk\u0101pum\u0101. Tas \u013cauj taup\u012bt iest\u0101des un tiesu ierobe\u017eotos resursus, k\u0101 ar\u012b pa\u0101trina soda naudas nomaksu, turkl\u0101t sods \u0161\u0101dos gad\u012bjumos parasti tiek samazin\u0101ts. Vienk\u0101r\u0161ojot\u00a0\u2013 p\u0101rk\u0101puma gad\u012bjum\u0101 izl\u012bgums ir ieguvums vis\u0101m proces\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m.<\/p>\n<p>L\u012bdz \u0161im izl\u012bgumi tika sl\u0113gti tikai tad, kad KP l\u0113mums bija p\u0101rs\u016bdz\u0113ts ties\u0101, savuk\u0101rt p\u0113rn pirmo reizi to nosl\u0113dz\u0101m lietas gait\u0101 un vien\u0101 gad\u012bjum\u0101\u00a0\u2013 pat pirms lietas ierosin\u0101\u0161anas. Savuk\u0101rt tikko KP atkl\u0101t\u0101 p\u0101rk\u0101puma liet\u0101 par aizliegtu vieno\u0161anos Talsu un Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbu iepirkumos pirms l\u0113muma pie\u0146em\u0161anas pirmo reizi izl\u012bgumu nosl\u0113dz\u0101m ar visiem p\u0101rk\u0101pum\u0101 iesaist\u012btajiem trim uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101 v\u0113rt\u0113jat jauno Publisko iepirkumu likumu veido\u0161anas procesu? K\u0101das p\u0101rmai\u0146as tas nesis konkurences uzraugu darb\u012bb\u0101? <\/b><br \/>\n\u2013 Labojumu gatavo\u0161an\u0101 piedal\u0101mies un esam sniegu\u0161i vair\u0101kus priek\u0161likumus, lai likumu padar\u012btu efekt\u012bv\u0101ku, savuk\u0101rt iepirkumus\u00a0\u2013 god\u012bg\u0101kus. Jau tagad iesp\u0113jams nosaukt vair\u0101kus likumprojekt\u0101 iek\u013cautos ieteikumus, kas potenci\u0101li var\u0113tu uzlabot iepirkumu vidi. Piem\u0113ram, likum\u0101 paredz\u0113ts iestr\u0101d\u0101t proced\u016bru par p\u0101rk\u0101p\u0113ja uzticam\u012bbas atjauno\u0161anu. Proti, ja sod\u012btais uz\u0146\u0113mums sp\u0113j sniegt KP skaidrojumu un pier\u0101d\u012bjumus par kait\u0113juma atl\u012bdzin\u0101\u0161anu, sadarbo\u0161anos ar izmekl\u0113\u0161anas iest\u0101d\u0113m un veiktajiem pas\u0101kumiem, lai pier\u0101d\u012btu savu uzticam\u012bbu un nov\u0113rstu t\u0101du pa\u0161u un l\u012bdz\u012bgu gad\u012bjumu atk\u0101rto\u0161anos n\u0101kotn\u0113, KP var izdot apliecin\u0101jumu par uzticam\u012bbas atjauno\u0161anu. Tas noz\u012bm\u0113, ka uz\u0146\u0113mumam, kur\u0161 ir atjaunojis savu uzticam\u012bbu, tiks atcelts liegums gadu piedal\u012bties iepirkumos. Vair\u0101ki uz\u0146\u0113mumi jau ir v\u0113rsu\u0161ies m\u016bsu iest\u0101d\u0113, un, izv\u0113rt\u0113jot, k\u0101 tie veiku\u0161i m\u0101jasdarbu konkurences p\u0101rk\u0101pumu nepie\u013cau\u0161anai n\u0101kotn\u0113, esam sniegu\u0161i apliecin\u0101jumu, ka neiebilstam pret uzticam\u012bbas atjauno\u0161anu.<\/p>\n<p>Vienlaikus labojumi pie\u013cauj iesp\u0113ju iepirkumu veic\u0113jam nepras\u012bt KP atzinumu, ja tam ir pieejams vai ar\u012b sod\u012btais uz\u0146\u0113mums ir iesniedzis pozit\u012bvu KP atzinumu par uzticam\u012bbas atjauno\u0161anu. T\u0101d\u0113\u013c aicinu sod\u012btos uz\u0146\u0113mumus savlaic\u012bgi izmantot iesp\u0113ju v\u0113rsties KP ar l\u016bgumu sniegt konkr\u0113to atzinumu. Sod\u012btie uz\u0146\u0113mumi \u0161\u0101dus atzinumus var\u0113tu iesniegt pas\u016bt\u012bt\u0101jiem iepirkuma proced\u016bras ietvaros kop\u0101 ar p\u0101r\u0113jiem pied\u0101v\u0101juma dokumentiem, savuk\u0101rt pas\u016bt\u012bt\u0101jiem vairs nevajadz\u0113s l\u016bgt KP sniegt \u0161\u0101du atzinumu.<\/p>\n<p><b>\u2013 Vai ir ar\u012bdzan samezglojumi konkurences jom\u0101, kurus jaunie PIL projekti nerisina, tie, par kuru risin\u0101\u0161anu ir j\u0101c\u012bn\u0101s l\u012bdz likumu apstiprin\u0101\u0161anai Saeim\u0101? <\/b><br \/>\n\u2013 Sav\u0101 praks\u0113 esam nov\u0113roju\u0161i vair\u0101kas \u0161\u0101das problem\u0101tikas. T\u0101, piem\u0113ram, iepirkumu r\u012bkot\u0101ji neizmanto savas ties\u012bbas kontrol\u0113t, k\u0101 noris re\u0101li darbi, kam\u0113r pretendenti to izmanto un iepirkumu dokument\u0101ciju izveido dr\u012bz\u0101k form\u0101li, jau iesnieg\u0161anas br\u012bd\u012b inform\u0101ciju par apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem, re\u0101lo darbu veic\u0113jiem nor\u0101dot at\u0161\u0137ir\u012bgu no t\u0101, k\u0101 b\u016bs paties\u012bb\u0101. Vienlaikus ir sastopami gad\u012bjumi, kad aizliegtas vieno\u0161an\u0101s p\u0101rk\u0101pums tiek mask\u0113ts aiz \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113ja un apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ja attiec\u012bb\u0101m, kas izpau\u017eas k\u0101 lomu sadale vai lomu mai\u0146a atkar\u012bb\u0101 no iepirkuma rezult\u0101ta. T\u0101pat problem\u0101tiska ir darb\u012bba pilnsabiedr\u012bbas aizseg\u0101, kad sadarb\u012bba starp konkurentiem k\u013c\u016bst tik cie\u0161a, ka konkurence tiek likvid\u0113ta ar\u012b tajos iepirkumos, kur pilnsabiedr\u012bbas biedri start\u0113 atsevi\u0161\u0137i.<\/p>\n<p>Lai veicin\u0101tu iepirkumu karte\u013cu skaita samazin\u0101jumu, k\u0101 ar\u012b vienlaikus str\u0101d\u0101jot ar prevencijas jaut\u0101jumiem, p\u0113rn KP sagatavoja \u012bpa\u0161u dokumentu, ar kuru pretendents pas\u016bt\u012bt\u0101jam apliecina, ka darbojas neatkar\u012bgi, k\u0101 ar\u012b inform\u0113 pas\u016bt\u012bt\u0101ju par jebkuru sazi\u0146u, kas tam bijusi ar konkurentiem. Patlaban Saeim\u0101 iesniegtajos labojumos paredz\u0113tas ties\u012bbas pas\u016bt\u012bt\u0101jam aizdomu gad\u012bjumos apliecin\u0101jumu piepras\u012bt, taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ir nepiecie\u0161ams dot ties\u012bbas izsl\u0113gt pretendentu no iepirkuma, ja tas netiek iesniegts. <\/p>\n<p>Konkurences vidi zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 ietekm\u0113 ar\u012b labojumos ietvertais in-house princips, kad iepirc\u0113js var izmantot sev piln\u012bb\u0101 vai da\u013c\u0113ji piedero\u0161a uz\u0146\u0113muma pakalpojumus, ner\u012bkojot iepirkumu. Tas praks\u0113 nereti kav\u0113 konkurenci un liedz priv\u0101tiem uz\u0146\u0113mumiem iesniegt pied\u0101v\u0101jumus. \u012apa\u0161i spilgts piem\u0113rs ir atkritumu apsaimnieko\u0161anas tirgus, kur in-house principa d\u0113\u013c vair\u0101k nek\u0101 pus\u0113 Latvijas teritorijas priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi tiek izspiesti no tirgus. Attiec\u012bgi k\u0101 risin\u0101jumu KP pied\u0101v\u0101 groz\u012bjumos noteikt pien\u0101kumu pas\u016bt\u012bt\u0101jam pirms iepirkuma l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas in-house ietvaros izv\u0113rt\u0113t \u0161\u012bs r\u012bc\u012bbas ietekmi uz konkurenci.<\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101 v\u0113rt\u0113jama ieciet\u012bbas programmas ievie\u0161ana? Vai p\u0113rn uz\u0146\u0113m\u0113ji to izmantoja?<\/b><br \/>\n\u2013 Aizvien aicin\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jus piedal\u012bties god\u012bgas konkurences vides veido\u0161an\u0101 un akt\u012bvi zi\u0146ot KP par p\u0101rk\u0101pumiem. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 p\u0113d\u0113jos gados nov\u0113rojam, ka situ\u0101cija uzlabojas un p\u0101rk\u0101pumu gad\u012bjumos uz\u0146\u0113m\u0113ji aizvien vair\u0101k ir gatavi sadarboties ar iest\u0101di. P\u0113rn \u010detru p\u0101rk\u0101pumu lietu ietvaros da\u013ca uz\u0146\u0113mumu izv\u0113l\u0113j\u0101s izmantot ieciet\u012bbas programmu, uzreiz p\u0113c lietas ierosin\u0101\u0161anas atz\u012bstot savu atbild\u012bbu p\u0101rk\u0101pum\u0101 un atkl\u0101jot, k\u0101 aizliegt\u0101 vieno\u0161an\u0101s tika \u012bstenota, vai ar\u012b sniedzot inform\u0101ciju par cit\u0101m p\u0101rk\u0101puma epizod\u0113m. Par sadarbo\u0161anos ar iest\u0101di uz\u0146\u0113mumiem, kas sniedza izmekl\u0113\u0161anai b\u016btisku inform\u0101ciju, ieciet\u012bbas programmas ietvaros tika samazin\u0101ts naudas sods, k\u0101 ar\u012b tiem netika liegtas ties\u012bbas uz gadu piedal\u012bties publiskos iepirkumos. <\/p>\n<p>Sp\u012bt\u0113jot pozit\u012bvaj\u0101m att\u012bst\u012bbas tendenc\u0113m, j\u0101atz\u012bst, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji Latvij\u0101 aizvien pas\u012bvi izmanto ieciet\u012bbas programmas iesp\u0113jas. <\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101da ir kop\u0113j\u0101 tendence konkurences normu iev\u0113ro\u0161an\u0101? Ko par\u0101da uz\u0146\u0113m\u0113ju anon\u012bm\u0101 aptauja?<\/b><br \/>\n\u2013 Uz\u0146\u0113m\u0113ji un sabiedr\u012bba k\u013c\u016bst zino\u0161\u0101ki\u00a0\u2013 pateicoties m\u016bsu ieguld\u012btajiem resursiem ne tikai repres\u012bv\u0101s funkcijas \u012bsteno\u0161anai, bet ar\u012b prevent\u012bvai darb\u012bbai izgl\u012btojot un inform\u0113jot. P\u0113d\u0113jos gados nemain\u012bgi konkurences p\u0101rk\u0101pumu statistikas pirmaj\u0101 viet\u0101 ir karte\u013cu sh\u0113mas publiskajos iepirkumos. T\u0101 k\u0101 akt\u012bvi str\u0101d\u0101jam pie iepirkumu r\u012bkot\u0101ju inform\u0113\u0161anas, likumsakar\u012bgi ar\u012b sa\u0146emam aizvien vair\u0101k r\u012bkot\u0101ju iesniegumus par iesp\u0113jam\u0101m karte\u013cu paz\u012bm\u0113m. Tom\u0113r nedom\u0101ju, ka p\u0101rk\u0101pumu skaits ir pieaudzis t\u0101p\u0113c, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji vair\u0101k piekoptu negod\u012bgu praksi, bet gan t\u0101p\u0113c, ka pas\u016bt\u012bt\u0101ji vai uz\u0146\u0113m\u0113ji glu\u017ei vienk\u0101r\u0161i iem\u0101c\u012bju\u0161ies atpaz\u012bt aizliegtu vieno\u0161anos paz\u012bmes.<\/p>\n<p>Diem\u017e\u0113l aizvien bie\u017e\u0101k valsts un pa\u0161vald\u012bbu izrais\u012bti konkurences ierobe\u017eojumi k\u013c\u016bst par noz\u012bm\u012bgu probl\u0113mu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai. Piem\u0113ram, \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 esam sa\u0146\u0113mu\u0161i tikpat daudz iesniegumu par publisku personu r\u012bc\u012bbu, cik vis\u0101 2015. gad\u0101. Papildus sa\u0146emtajiem iesniegumiem ik reizi, kad tiekos ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem un vaic\u0101ju, kuras ir problem\u0101tisk\u0101s nozares vi\u0146u skat\u012bjum\u0101, pirm\u0101 tiek min\u0113ta pa\u0161vald\u012bbu iesaiste komercdarb\u012bb\u0101 vai sav\u0113jo atbalst\u012b\u0161ana. Ar\u012b ikgad\u0113j\u0101 KP anon\u012bmaj\u0101 aptauj\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ji regul\u0101ri nor\u0101da uz \u0161\u0101du past\u0101vo\u0161o probl\u0113mu.<\/p>\n<p>KP \u0161\u0101dos gad\u012bjumos ir ierobe\u017eotas iesp\u0113jas r\u012bkoties, iest\u0101de var tikai sniegt atzinumus un ieteikumus. Lai tuvin\u0101tos starptautiskajai praksei, k\u0101da ir ar\u012b kaimi\u0146valst\u012b Lietuv\u0101, patlaban Ekonomikas ministrija gatavo Konkurences likuma labojumus, kas paredz\u0113tu KP pilnvaras v\u0113rsties pret \u0161\u0101du valsts vai pa\u0161vald\u012bbu patva\u013cu. \u013boti ceram, ka tuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 ar\u012b izdosies \u0161os labojumus pie\u0146emt, jo nav pie\u013caujams, ka konkurences sp\u0113les noteikumi attiecas tikai uz uz\u0146\u0113m\u0113jiem, bet ne publisk\u0101m person\u0101m, kuru konkurences krop\u013cojumi ekonomikai var nodar\u012bt daudz liel\u0101ku un neatgriezenisku kait\u0113jumu. Negod\u012bgi uz\u0146\u0113m\u0113ji agri vai v\u0113lu var tikt saukti pie atbild\u012bbas un t\u0101d\u0113j\u0101di ir spiesti main\u012bt savas darb\u012bbas modeli, bet valsts iest\u0101des vai pa\u0161vald\u012bbas, tiesisk\u0101s nesod\u0101m\u012bbas apzi\u0146\u0101 protekcion\u0113jot noteiktus uz\u0146\u0113mumus vai cit\u0101di deform\u0113jot konkurenci tirgos, var pamaz\u0101m vien sagraut uz efektivit\u0101ti, konkur\u0113tsp\u0113ju un eksportu v\u0113rstas tautsaimniec\u012bbas modeli.  <\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101das priorit\u0101tes Konkurences padomes darb\u012bb\u0101 ir izvirz\u012btas \u0161aj\u0101 gad\u0101? K\u0101 t\u0101s \u012bstenosiet?<\/b><br \/>\n\u2013 \u0160ogad sav\u0101 m\u0113r\u0137\u012b esam noteiku\u0161i kopum\u0101 tr\u012bs priorit\u0101ros virzienus. Akt\u012bvi v\u0113r\u0161amies pret smag\u0101kajiem konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem, kam ir negat\u012bva ietekme uz da\u017e\u0101diem tirgiem, izjaucot to l\u012bdzsvaru. Tas ietver ar\u012b nesaudz\u012bgu c\u012b\u0146u ar karte\u013ciem iepirkumos, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot god\u012bgu Latvijas un ES bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu izlietojumu.<\/p>\n<p>Veicam padzi\u013cin\u0101tu tirgus uzraudz\u012bbu, lai ieg\u016btu iesp\u0113jami daudzpus\u012bgu izpratni par konkurences situ\u0101ciju nozar\u0113s. Par priorit\u0101rajiem esam izv\u0113l\u0113ju\u0161ies visai sabiedr\u012bbai svar\u012bgos tirgus\u00a0\u2013 mazumtirdzniec\u012bbu p\u0113c jaun\u0101 regul\u0113juma, kas st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 \u0161\u0101 gada 1.\u00a0janv\u0101r\u012b, publiskos iepirkumus, farm\u0101ciju un vesel\u012bbas apr\u016bpes nozari, finan\u0161u un transporta pakalpojumu tirgus, k\u0101 ar\u012b sadz\u012bves atkritumu apsaimnieko\u0161anu.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt, lai prevent\u012bvi nov\u0113rstu konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus, uz\u0146\u0113m\u0113jus, asoci\u0101cijas, studentus un citas m\u0113r\u0137a grupas turpin\u0101m akt\u012bvi izgl\u012btot, r\u012bkojot vai piedaloties da\u017e\u0101dos informat\u012bvajos pas\u0101kumos vis\u0101 Latvij\u0101.<\/p>\n<p>Turpin\u0101m stiprin\u0101t KP veiktsp\u0113ju un efektiviz\u0113t m\u016bsu darb\u012bbu, lai p\u0113c iesp\u0113jas racion\u0101l\u0101k t\u0113r\u0113tu iest\u0101des ierobe\u017eotos resursus. Presti\u017e\u0101 starptautiskaj\u0101 konkurences politikas un ties\u012bbu izdevum\u0101 &#8220;Global Competition Review&#8221; 2016. gada reiting\u0101, kur\u0101 esam atk\u0101rtoti iek\u013cauti, par m\u016bsu iest\u0101di ir teikts, ka esam viena no efekt\u012bv\u0101kaj\u0101m (head and shoulders above) valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m. Reiting\u0101 \u012bpa\u0161i uzsv\u0113rta iest\u0101des darbinieku profesionalit\u0101te, elast\u012bba jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101, atsauc\u012bba un operat\u012bva sadarb\u012bba. Tas noz\u012bm\u0113, ka ar\u012b turpm\u0101k mekl\u0113sim visefekt\u012bv\u0101kos veidus, k\u0101 uzrun\u0101t uz\u0146\u0113m\u0113jus, k\u0101 rea\u0123\u0113t uz vi\u0146u vajadz\u012bb\u0101m, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t operat\u012bvu izp\u0113ti, izmekl\u0113\u0161anu, dokumentu apriti un augst\u0101ku kvalit\u0101ti m\u016bsu ikdienas darb\u0101. <\/p>\n<p>Svar\u012bga ir ar\u012b iest\u0101des pilnvaru stiprin\u0101\u0161ana, lai KP b\u016btu ties\u012bbas efekt\u012bvi nov\u0113rst publisko personu rad\u012bt\u0101s konkurences deform\u0101cijas. To ceram pan\u0101kt ar jauniem labojumiem Konkurences likum\u0101, kas patlaban atrodas starpinstit\u016bciju saska\u0146o\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n<p>Vienlaikus aizvien aktu\u0101l\u0101ks k\u013c\u016bst jaut\u0101jums par m\u016bsu iest\u0101des darbinieku atalgojuma konkur\u0113tsp\u0113ju un t\u0101 notur\u0113\u0161anu. Iest\u0101d\u0113 \u012bpa\u0161i izj\u016btam \u0161o probl\u0113mu, tom\u0113r dom\u0101ju, ka pien\u0101cis laiks visas valsts m\u0113rog\u0101 mekl\u0113t sist\u0113miskus risin\u0101jumus, k\u0101 veicin\u0101t darbinieku motiv\u0101ciju palikt str\u0101d\u0101t valsts p\u0101rvald\u0113.  <\/p>\n<p><b>TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS,<br \/>\nFOTO: Aija Meldere<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Konkurences padome (KP) aizvad\u012bt\u0101 gada nogal\u0113 p\u0113c starptautiski atz\u012btas metodikas pirmo reizi apr\u0113\u0137in\u0101ja sabiedr\u012bbas ieguvumus no t\u0101s darb\u012bbas. P\u0113d\u0113jos tr\u012bs gados KP darbs sabiedr\u012bbai ik gadu devis ieguvumu vid\u0113ji 51 miljona eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Tas noz\u012bm\u0113, ka katrs KP darb\u012bbas finans\u0113\u0161anai atv\u0113l\u0113tais eiro no valsts bud\u017eeta rada sabiedr\u012bbas ieguvumu aptuveni 52 eiro apm\u0113r\u0101. Svar\u012bgi, ka KP uzliktie un valsts bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101tie naudas sodi te netiek ier\u0113\u0137in\u0101ti, jo naudas sods nav uzskat\u0101ms par sabiedr\u012bbas ieguvumu.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7011"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=7011"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7011\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":7013,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/7011\/revisions\/7013"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=7011"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=7011"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=7011"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}