2015. gad\u0101 Latvijas \u0113nu ekonomikas apjoms sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu ir nedaudz mazin\u0101jies, savuk\u0101rt Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 ir bijis neliels \u0113nu ekonomikas apjoma pieaugums, secin\u0101ts R\u012bgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) ikgad\u0113j\u0101 Baltijas valstu \u0113nu ekonomikas p\u0113t\u012bjum\u0101. <\/b><\/p>\n
Izteikts procentos no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP), \u0113nu ekonomikas lielums 2015. gad\u0101 Latvij\u0101 ir 21,3%, Lietuv\u0101\u00a0\u2013 15%, bet Igaunij\u0101\u00a0\u2013 14,9%. Gada laik\u0101 \u0113nu ekonomikas apjoms Latvij\u0101 ir krities par 2,2% no IKP, tom\u0113r \u0113nu ekonomika Latvij\u0101 aizvien ir iev\u0113rojami liel\u0101ka nek\u0101 ab\u0101s Baltijas kaimi\u0146valst\u012bs.<\/p>\n
“Lai gan Latvijas \u0113nu ekonomikas sarukuma pamat\u0101 galvenok\u0101rt ir samazin\u0101jums neuzr\u0101d\u012bto uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumu un aplok\u0161\u0146u algu apjomos, \u0161ie r\u0101d\u012bt\u0101ji Latvij\u0101 joproj\u0101m ir v\u0113rt\u0113jami k\u0101 \u013coti augsti,” atz\u012bst p\u0113t\u012bjuma autors, “SSE Riga” asoci\u0113tais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugst\u0101kais \u0113nu ekonomikas l\u012bmenis ir R\u012bg\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113, kam seko Kurzemes re\u0123ions.<\/p>\n
Saska\u0146\u0101 ar p\u0113t\u012bjuma datiem maziem uz\u0146\u0113mumiem ir tendence bie\u017e\u0101k darboties pel\u0113kaj\u0101 zon\u0101 nek\u0101 lieliem uz\u0146\u0113mumiem, tom\u0113r at\u0161\u0137ir\u012bbas starp da\u017e\u0101da lieluma uz\u0146\u0113mumu kategorij\u0101m nav izteiktas, ar\u012b da\u017eas lielas komp\u0101nijas sniedz iev\u0113rojamu pienesumu \u0113nu ekonomikai. <\/p>\n
L\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos gados, ar\u012b 2015. gad\u0101 no trim Baltijas valst\u012bm visaugst\u0101k\u0101 neapmierin\u0101t\u012bba ar valsts nodok\u013cu politiku bija Latvij\u0101, lai gan uz\u0146\u0113mumi joproj\u0101m ir relat\u012bvi apmierin\u0101ti ar Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta darbu. Likumsakar\u012bgi, ka uz\u0146\u0113mumi, kas nav apmierin\u0101ti ar nodok\u013cu politiku vai vald\u012bbu, bie\u017e\u0101k sliecas iesaist\u012bties \u0113nu ekonomik\u0101, bet apmierin\u0101tie uz\u0146\u0113mumi to dara ret\u0101k. <\/p>\n
P\u0113t\u012bjuma dati liecina, ka maz\u0101ki un jaun\u0101ki uz\u0146\u0113mumi proporcion\u0101li vair\u0101k iesaist\u0101s \u0113nu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 nek\u0101 liel\u0101ki un vec\u0101ki uz\u0146\u0113mumi, ko p\u0113t\u012bjuma autori skaidro ar to, ka uz\u0146\u0113mumi izmanto izvair\u012b\u0161anos no nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas, lai sasniegtu zin\u0101mu konkur\u0113tsp\u0113ju.<\/p>\n
Autori \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161anai iesaka nodro\u0161in\u0101t stabil\u0101ku nodok\u013cu politiku, noteikt “taisn\u012bg\u0101kas” nodok\u013cu likmes, raugoties no uz\u0146\u0113m\u0113ju viedok\u013ca, k\u0101 ar\u012b uzlabot p\u0101rredzam\u012bbu nodok\u013cu izlietojum\u0101. Iesaist\u012b\u0161anos \u0113nu ekonomik\u0101 samazin\u0101tu ar\u012b liel\u0101ka iesp\u0113jam\u012bba, ka p\u0101rk\u0101pums tiks atkl\u0101ts. P\u0113t\u012bjum\u0101 ar\u012b secin\u0101ts, ka etniskais sast\u0101vs ietekm\u0113 \u0113nu ekonomikas l\u012bmeni, jo visdr\u012bz\u0101k minorit\u0101\u0161u grupas nej\u016btas tik iesaist\u012btas sabiedr\u012bb\u0101 un valsts l\u012bme\u0146a l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101. Attiec\u012bgi p\u0113t\u012bjuma autori uzskata, ka soci\u0101l\u0101s vienot\u012bbas un minorit\u0101\u0161u integr\u0101cijas jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161ana var pal\u012bdz\u0113t samazin\u0101t \u0113nu ekonomiku. <\/p>\n
“SSE Riga” p\u0113t\u012bjums “\u0112nu ekonomikas indekss Baltijas valst\u012bs” tiek veikts reizi gad\u0101, izmantojot Baltijas valstu uz\u0146\u0113m\u0113ju aptaujas. Kop\u0161 2009. gada, kad tika veikts pirmais p\u0113t\u012bjums, visas tr\u012bs valstis ir piedz\u012bvoju\u0161as \u0113nu ekonomikas relat\u012bv\u0101 apjoma samazin\u0101jumu, un visiev\u0113rojam\u0101kais kritums ir bijis Latvij\u0101 (no 36,6% no IKP 2009. gad\u0101). P\u0113t\u012bjuma autori ir “SSE Riga” Ilgtsp\u0113j\u012bga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un “SSE Riga” profesors Dr. T\u0101lis Putni\u0146\u0161. P\u0113t\u012bjums tiek veikts ar SEB bankas atbalstu.<\/p>\n