Za\u013cais publiskais iepirkums (ZPI) jau pavisam dr\u012bz b\u016bs oblig\u0101ts septi\u0146\u0101m produktu grup\u0101m. Par jaunajiem nosac\u012bjumiem \u0161\u0101 iepirkuma \u012bsteno\u0161an\u0101 “Iepirkumiem” st\u0101sta Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas (VARAM) Koordin\u0101cijas departamenta direktors M\u0100RIS KLISMETS.<\/p>\n
\u2013Cik sak\u0101rtoti za\u013c\u0101 iepirkuma veik\u0161anai patlaban Latvij\u0101 ir likumi?
\nM. Klismets:<\/b>\u00a0\u2013 2008. gad\u0101 pirmo reizi VARAM gatavoja informat\u012bvo zi\u0146ojumu par ZPI piem\u0113ro\u0161anas iesp\u0113j\u0101m Latvijas valsts p\u0101rvald\u0113 un pa\u0161vald\u012bb\u0101s. Tas bija balst\u012bts uz Eiropas Komisijas gatavotajiem nosac\u012bjumiem, v\u0113st\u012bj\u0101m, k\u0101di tie ir, k\u0101 tos piem\u0113rot. T\u0101s bija vadl\u012bnijas iepirkumu veic\u0113jiem, tom\u0113r tas bija \u013coti br\u012bvpr\u0101t\u012bgi. Nebija motiv\u0113jo\u0161u un piespiedu instrumentu, lai ZPI izmantotu. Latvij\u0101 un cit\u0101s valst\u012bs, kur ZPI nav tik att\u012bst\u012bts, valda skepse, vai za\u013cais iepirkums ir tas, kas vajadz\u012bgs, un vai tas nav \u013coti d\u0101rgi. Semin\u0101ros vispirms j\u016btam attieksmi, ka za\u013c\u0161\u00a0\u2013 tas ir d\u0101rgs. Gandr\u012bz nekad neviens ner\u0113\u0137ina visas produkta aprites cikla izmaksas.<\/p>\n
P\u0113rn febru\u0101r\u012b vald\u012bba apstiprin\u0101ja Za\u013c\u0101 iepirkuma veicin\u0101\u0161anas pl\u0101nu 2015.\u00a0\u2013 2017. gadam. Tas paredz tr\u012bs svar\u012bg\u0101kos r\u012bc\u012bbas virzienus. Vispirms institucion\u0101l\u0101s sist\u0113mas un normat\u012bv\u0101s b\u0101zes izveidi un pilnveido\u0161anu. Latvij\u0101 Publisko iepirkumu likums (PIL) paredz, ka var piem\u0113rot Eiropas Komisijas sagatavotos za\u013c\u0101 iepirkuma nosac\u012bjumus, tom\u0113r nav citu instrumentu, kas noteiktu oblig\u0101tu ZPI \u012bsteno\u0161anu vai ar\u012bdzan \u012bpa\u0161as vadl\u012bnijas Latvijas apst\u0101k\u013ciem, lai var\u0113tu \u0161o iepirkumu \u012bstenot. Par ZPI Ministru kabineta noteikumu v\u0113l nav. Otrs r\u012bc\u012bbas virziens pl\u0101n\u0101 ir metodisk\u0101 vad\u012bba un uzraudz\u012bba\u00a0\u2013 semin\u0101ri, m\u0101c\u012bbas, aprites cikla nov\u0113rt\u0113juma modelis, ko patlaban gatavo. Nekur nepalikt ar\u012b bez tre\u0161\u0101 virziena\u00a0\u2013 ZPI populariz\u0113\u0161anas. T\u0101 ir liela da\u013ca pan\u0101kumu atsl\u0113gas. Sabiedr\u012bbai ir j\u0101r\u0101da labie piem\u0113ri, j\u0101skaidro ZPI priek\u0161roc\u012bbas. M\u0113s savu darb\u012bbu \u012bpa\u0161i akcent\u0113jam ar Latvijas piem\u0113riem, r\u0101dot, ko labu
\npa\u0161vald\u012bbas vai uz\u0146\u0113mumi ir paveiku\u0161i. <\/p>\n
Patlaban Eiropas Komisija ir sagatavojusi za\u013c\u0101 iepirkuma krit\u0113rijus vair\u0101k nek\u0101 20 pre\u010du un pakalpojumu grup\u0101m. Tie ir br\u012bvi pieejami un piem\u0113rojami Latvij\u0101. Semin\u0101ros p\u0113rn ruden\u012b katr\u0101 Latvijas novad\u0101 iepaz\u012bstin\u0101j\u0101m ar k\u0101du labu praktisku pa\u0161vald\u012bbas piem\u0113ru. VARAM m\u0101jas lapas vietn\u0113 ir \u0161o semin\u0101ru prezent\u0101cijas un videofaili. Ir sperts solis ZPI veicin\u0101\u0161an\u0101. T\u0101 ievie\u0161ana liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir atkar\u012bga no politisk\u0101s nost\u0101jas valsts l\u012bmen\u012b. Patlaban ir atbalsts ZPI veicin\u0101\u0161anai. Ir pl\u0101ns, kas noteica, ka 2015. gad\u0101 naudas izteiksm\u0113 ZPI ir j\u0101sasniedz 15%, 2016. gad\u0101 m\u0113r\u0137is ir 20%, 2017. gad\u0101 ir j\u0101sasniedz 30% liels ZPI \u012bpatsvars. Ar\u012b pa\u0161vald\u012bb\u0101m ZPI ir j\u0101uztver pavisam nopietni un j\u0101v\u0113rt\u0113, k\u0101 to piem\u0113rot savas pa\u0161vald\u012bbas iepirkum\u0101.
\n
\nZPI ir j\u0101veicina ar\u012b politiskaj\u0101 l\u012bmen\u012b. Vald\u012bbas deklar\u0101cij\u0101 jau kop\u0161 2014. gada ir iek\u013cauts nosac\u012bjums par atbalstu ZPI. <\/p>\n
\u2013 Vai p\u0113rn izpild\u012bj\u0101m ap\u0146em\u0161anos?<\/b>
\n\u2013 P\u0113rn naudas izteiksm\u0113 ZPI veidoja 19,2% \u012bpatsvaru no visiem publiskajiem iepirkumiem, iecere bija 15%. <\/p>\n
\u2013 Za\u013cais iepirkums ir sam\u0113r\u0101 jauns j\u0113dziens. K\u0101das ir t\u0101 priek\u0161roc\u012bbas?<\/b>
\n\u2013 Visza\u013c\u0101kais iepirkums ir tas, kas nav veikts. Iemesls\u00a0\u2013 samazin\u0101ta slodze uz vidi. N\u0101kam\u0101 za\u013c\u0101 iepirkuma paz\u012bme\u00a0\u2013 ir j\u0101v\u0113rt\u0113 visas aprites cikla izmaksas. Vispirms ieg\u0101de. Za\u013cais iepirkums m\u0113dz b\u016bt d\u0101rg\u0101ks, tom\u0113r ne vienm\u0113r. Piem\u0113ram, atk\u0101rtoti p\u0101rstr\u0101d\u0101tais biroja pap\u012brs da\u017ek\u0101rt ir l\u0113t\u0101ks nek\u0101 balin\u0101tais pap\u012brs vai cits pap\u012brs. N\u0101kamie produkta dz\u012bves cikla posmi ir lieto\u0161ana, apkope, kas kop\u0101 ar ieg\u0101di veido visliel\u0101k\u0101s izmaksas. P\u0113d\u0113jais posms ir atkritumu sav\u0101k\u0161ana vai otrreiz\u0113ja p\u0101rstr\u0101de. R\u0113\u0137inot visas izmaksas kop\u0101, ieg\u016bstam aprites cikla izmaksas\u00a0\u2013 no ieg\u0101des l\u012bdz utiliz\u0101cijai vai atk\u0101rtotai izmanto\u0161anai. Visu saskaitot kop\u0101, ieg\u016bstam produkta patieso cenu. Visvienk\u0101r\u0161\u0101kais piem\u0113rs ir parast\u0101s spuldz\u012btes un energoefekt\u012bv\u0101s vai LED spuldz\u012btes sal\u012bdzin\u0101jums. \u013boti labi maci\u0146os redzam, k\u0101da ir energoefekt\u012bvas spuldzes priek\u0161roc\u012bba. Lieto\u0161anas jeb spuldzes dz\u012bves cikla laik\u0101 m\u0113s p\u0101rmaks\u0101jam par neefekt\u012bvu spuldzi vair\u0101kas reizes. Katram produktam, protams, ir at\u0161\u0137ir\u012bgs atmaks\u0101\u0161an\u0101s laiks. Spuldzes, ja t\u0101s izmanto regul\u0101ri, pie\u0146emu, uz ietaup\u012bt\u0101 elektr\u012bbas daudzuma r\u0113\u0137ina var atmaks\u0101ties da\u017eu m\u0113ne\u0161u laik\u0101. Jaunais PIL, ko patlaban gatavo Finan\u0161u ministrija, paredz, ka iepirkum\u0101 ir j\u0101izmanto saimnieciski izdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums. \u0160aj\u0101 pied\u0101v\u0101jum\u0101 b\u016bs j\u0101v\u0113rt\u0113 produkta dz\u012bves cikla izmaksas. Ar\u012b, protams, kvalit\u0101te, pieg\u0101des izpildes termi\u0146i, vides pras\u012bbu iev\u0113ro\u0161ana. Ar iepriek\u0161 nosaukto nosac\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu iepirksim kvalitat\u012bv\u0101kas preces, nek\u0101 izv\u0113loties t\u0101s par viszem\u0101ko cenu. Vissvar\u012bg\u0101kais ir defin\u0113t sapr\u0101t\u012bgus iepirkuma konkursa nosac\u012bjumus. Jaunais likums paredz\u0113s ar\u012b iesp\u0113jamu sarunu proced\u016bru pa\u0161vald\u012bbai ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem, kas var vajadz\u012bgo produktu vai pakalpojumu nodro\u0161in\u0101t. Pieg\u0101d\u0101t\u0101ji r\u012bkos apspriedes, m\u0113\u0123in\u0101s saprast tirgus situ\u0101ciju. Mums ir vair\u0101ki partneri, kas pal\u012bdz un atbalsta, tostarp ar\u012b Latvijas Vides invest\u012bciju fonds. Tas jau tre\u0161o gadu \u012bsteno PRIMES projektu. T\u0101 viena no svar\u012bg\u0101kaj\u0101m sast\u0101vda\u013c\u0101m ir atbalsts pa\u0161vald\u012bb\u0101m za\u013c\u0101 iepirkuma specifik\u0101ciju gatavo\u0161an\u0101. Ir vair\u0101ki piem\u0113ri, kad pa\u0161vald\u012bba defin\u0113 krit\u0113rijus, k\u0101du produktu t\u0101 v\u0113las pirkt, tom\u0113r beig\u0101s nepiesak\u0101s neviens pieg\u0101d\u0101t\u0101js. Nevar nodro\u0161in\u0101t konkr\u0113tu krit\u0113riju vai pat t\u0101du nav. Piem\u0113ram, v\u0113las datoru ar viena vata jaudu, lo\u0123iski\u00a0\u2013 neviens t\u0101du nepieg\u0101d\u0101s. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c jaunais likums paredz\u0113s tirgus izp\u0113tes apspriedes. Pirc\u0113js var\u0113s saprast, vai iecer\u0113t\u0101 lieta ir tirg\u016b.<\/p>\n
V\u0113l viens iemesls, k\u0101p\u0113c ZPI vajadz\u012bgs, ir viet\u0113jo produktu p\u0101rdo\u0161anas veicin\u0101\u0161ana. P\u0101rtikas produkti ir viena produktu kategorija, ES to ir noteikts vair\u0101k nek\u0101 20. <\/p>\n
P\u0101rtikas produkti ir viena no pre\u010du grup\u0101m, kur, nediskrimin\u0113jot, iev\u0113rojot ES br\u012bvo pre\u010du un pakalpojumu kust\u012bbas nosac\u012bjumus, var ar visp\u0101r\u012bgiem krit\u0113rijiem dot priek\u0161roc\u012bbas viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem. Piem\u0113ram, lai nodro\u0161in\u0101tu svaigu produktu pieg\u0101di, to pieg\u0101des att\u0101lums nedr\u012bkst p\u0101rsniegt 50 kilometrus. Svaigs produkts nav diskrimin\u0113jo\u0161s nosac\u012bjums. <\/p>\n
T\u0101 ir pas\u016bt\u012bt\u0101ja le\u0123it\u012bma v\u0113lme nodro\u0161in\u0101t \u0161\u0101dus produktus, piem\u0113ram, skol\u0113niem. <\/p>\n
\u2013 Vai za\u013cais publiskais iepirkums ar\u012b turpm\u0101k saglab\u0101sies k\u0101 br\u012bvpr\u0101t\u012bgs iepirkums?<\/b>
\n\u2013 N\u0113, nosac\u012bjumi man\u012bsies. B\u016bs jauni Ministru kabineta noteikumi. Jumta likums b\u016bs jaunais PIL, kam b\u016btu j\u0101st\u0101jas sp\u0113k\u0101 jau \u0161aj\u0101 m\u0113nes\u012b. ES 2014. gad\u0101 apstiprin\u0101ja jaunas publisko iepirkumu direkt\u012bvas, kas Latvijai ir j\u0101p\u0101r\u0146em savos ties\u012bbu aktos\u00a0\u2013 PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113ju iepirkuma likum\u0101. Abi likumi paredz za\u013c\u0101s komponentes piem\u0113ro\u0161anu. Likum\u0101 b\u016bs iestr\u0101d\u0101ts dele\u0123\u0113jums apstiprin\u0101t MK noteikumus par pras\u012bb\u0101m ZPI un t\u0101 piem\u0113ro\u0161anas k\u0101rt\u012bbu. Patlaban m\u0113s paral\u0113li PIL gatavo\u0161anai jau veidojam \u0161os MK noteikumus. <\/p>\n
M\u016bsu m\u0113r\u0137is\u00a0\u2013 lai l\u012bdz ar likuma pie\u0146em\u0161anu mums b\u016btu izdiskut\u0113ts un gatavs pied\u0101v\u0101jums noteikumiem, kurus var\u0113tu virz\u012bt t\u0101l\u0101k. Noteikumus var\u0113tu apstiprin\u0101t \u0161\u0101 gada ruden\u012b. Tas atkar\u012bgs no jaun\u0101 PIL virz\u012bbas. Sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s laiku noteikumiem esam iecer\u0113ju\u0161i 2017. gada 1.\u00a0janv\u0101ri. Ruden\u012b ir paredz\u0113ti desmit semin\u0101ri pa\u0161vald\u012bb\u0101s, kuros apm\u0101c\u012bs iepirkumu speci\u0101listus veidot jaun\u0101s iepirkumu specifik\u0101cijas. Ar\u012bdzan ar praktiskiem piem\u0113riem, k\u0101 nosac\u012bjumus integr\u0113t iepirkumos, lai noteikumu sp\u0113k\u0101 st\u0101\u0161an\u0101s dien\u0101 speci\u0101listi jau saprastu, ko no vi\u0146iem gaida. <\/p>\n
\u2013 K\u0101das pras\u012bbas izvirz\u012bs jaunie Ministru kabineta noteikumi?<\/b>
\n\u2013 T\u0101s b\u016bs pras\u012bbas ZPI un t\u0101 piem\u0113ro\u0161anas k\u0101rt\u012bbai, par atbild\u012bgo iest\u0101di noteiks VARAM, b\u016bs noteiktas ar\u012bdzan t\u0101s funkcijas. Noteikumos b\u016bs iek\u013cautas t\u0101s pre\u010du un pakalpojumu grupas, kam ZPI piem\u0113rojams oblig\u0101ti, un ZPI krit\u0113riji, kurus izmanto \u0161o pre\u010du un pakalpojumu ZPI. B\u016bs ar\u012b citas ZPI piem\u0113ro\u0161anai priorit\u0101ras pre\u010du un pakalpojumu grupas un b\u016bvdarbi, un to ZPI krit\u0113riji, k\u0101 ar\u012b aprites cikla izmaksu metodika ener\u0123iju pat\u0113r\u0113jo\u0161\u0101m prec\u0113m. <\/p>\n
Vissvar\u012bg\u0101kais \u0161ajos noteikumos b\u016bs pirmais pielikums, kur b\u016bs noteiktas pre\u010du un pakalpojumu grupas, kam ZPI piem\u0113ros oblig\u0101ti, un krit\u0113riji, kurus izmanto \u0161o pre\u010du un pakalpojumu ZPI. Patlaban m\u0113s ZPI darba grup\u0101 l\u0113m\u0101m, ka b\u016bs septi\u0146as pre\u010du grupas, kam iepirkums ar piem\u0113rotiem vides krit\u0113rijiem b\u016bs oblig\u0101ts. T\u0101s b\u016bs: <\/p>\n
\u2013 K\u0101p\u0113c izv\u0113l\u0113tas tie\u0161i \u0161\u012bs produktu grupas?<\/b>
\n\u2013 Iek\u0161telpu apgaismojumam jau faktiski patlaban esam izpild\u012bju\u0161i za\u013cos nosac\u012bjumus. Ielu apgaismojumam ar\u012b ir daudz labu piem\u0113ru. Viens no tiem\u00a0\u2013 Prei\u013cos jau ir uzst\u0101d\u012bts LED spuld\u017eu apgaismojums. Jaunaj\u0101m pras\u012bb\u0101m neb\u016btu j\u0101rada liela negat\u012bva ietekme uz pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eetu. Ja pa\u0161vald\u012bba dom\u0101 ilgtermi\u0146\u0101, kaut vai \u010detru gadu period\u0101, tad ieguld\u012bjums noteikti atmaks\u0101sies v\u0113l agr\u0101k. Protams, pirmaj\u0101 gad\u0101 sakar\u0101 ar ieg\u0101di energoefekt\u012bv\u0101s spuldzes ir d\u0101rg\u0101kas nek\u0101 maz\u0101k efekt\u012bv\u0101s spuldzes, bet vis\u0101 aprites cikl\u0101 pa\u0161vald\u012bba b\u016bs ieguv\u0113ja. <\/p>\n
P\u0101r\u0113j\u0101s se\u0161as pre\u010du kategorijas izv\u0113l\u0113tas t\u0101p\u0113c, ka t\u0101m ir sam\u0113r\u0101 vienk\u0101r\u0161i za\u013c\u0101 iepirkuma piem\u0113ro\u0161anas krit\u0113riji. Cit\u0101m pre\u010du grup\u0101m ir izveidots otrais pielikums, kur iek\u013cautas visas atliku\u0161\u0101s pre\u010du grupas, t\u0101m za\u013co iepirkumu var piem\u0113rot br\u012bvpr\u0101t\u012bgi. PRIMES projekt\u0101 bija piem\u0113ri, kad za\u013co iepirkumu piem\u0113ro ar\u012b b\u016bvniec\u012bbai. Iemesls, k\u0101p\u0113c \u0161o nozari uzreiz neiek\u013cauj pirmaj\u0101 pielikum\u0101, ir t\u0101s sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba. B\u016bvniec\u012bb\u0101 ir daudz stadiju l\u012bdz ieceres \u012bsteno\u0161anai. Proti, b\u016bvniec\u012bbas ieceres apzin\u0101\u0161ana, izp\u0113te, projekt\u0113\u0161anas darbi, kas veido 90% no pan\u0101kumiem, lai iepirkums k\u013c\u016btu efekt\u012bvs. Tad non\u0101kam saska\u0146o\u0161anas stadij\u0101, kurai seko pati b\u016bvniec\u012bba. P\u0113c tam ir vai nu uzb\u016bv\u0113ta laba \u0113ka saska\u0146\u0101 ar projektu, vai ar\u012b \u0101tri, l\u0113ti kaut kas uzb\u016bv\u0113ts un lielas probl\u0113mas s\u0101kas p\u0113c b\u016bves nodo\u0161anas ekspluat\u0101cij\u0101. Pan\u0101kumu atsl\u0113ga b\u016bvniec\u012bb\u0101 ir projekt\u0113\u0161ana. <\/p>\n
M\u0113s v\u0113rt\u0113j\u0101m, cik pla\u0161i, k\u0101d\u0101s pre\u010du grup\u0101s jau izmanto za\u013co iepirkumu. Liela da\u013ca \u0161\u0101du iepirkumu ir p\u0101rtikas produkti, biroja tehnika un biroja preces. M\u0113s v\u0113rt\u0113j\u0101m ar\u012b, k\u0101d\u0101 veid\u0101 \u0161o kategoriju ievie\u0161anas uzraudz\u012bbu sasiet ar to, ko p\u0113rkam Elektronisko iepirkumu sist\u0113m\u0101. M\u016bsu m\u0113r\u0137is ir ar\u012b labi sasaist\u012bt \u0161\u012bs kategorijas ar to, kas ir taj\u0101 iesp\u0113jams, lai za\u013cie katalogi tur b\u016btu lab\u0101k izdal\u012bti, lai m\u0113s sp\u0113tu n\u0101kotn\u0113 aizvien p\u0101riet uz iepirkumiem, kas ir veikti tie\u0161i \u0161aj\u0101 elektroniskaj\u0101 katalog\u0101. \u0160is process ir pak\u0101penisks, s\u0101kam ar pirmajiem so\u013ciem, kas, m\u016bsupr\u0101t, nerad\u012btu \u013coti lielu vai lielu ietekmi uz tautsaimniec\u012bbu, ka b\u016btu j\u0101veic milz\u012bgas p\u0101rmai\u0146as un neb\u016btu iesp\u0113jams ieceres \u012bstenot ra\u017eot\u0101ju vai pre\u010du tr\u016bkuma d\u0113\u013c. T\u0101p\u0113c r\u012bkojamies p\u0113c sapr\u0101t\u012bguma principa. M\u016bsu m\u0113r\u0137is\u00a0\u2013 ar za\u013co iepirkumu rosin\u0101t Latvijas tautsaimniec\u012bbas izaugsmi un viet\u0113jo ra\u017eo\u0161anu. Skat\u0101mies ar\u012b \u0161\u0101d\u0101 veid\u0101, vienlaikus iev\u0113rojot ES br\u012bvo pre\u010du un pakalpojumu kust\u012bbu. <\/p>\n
V\u0113l svar\u012bgi, ka katrai no septi\u0146\u0101m grup\u0101m, kur ZPI b\u016bs j\u0101r\u012bko oblig\u0101ti, un ar\u012b v\u0113l 13 br\u012bvpr\u0101t\u012bgai izv\u0113lei pak\u013cautaj\u0101m grup\u0101m b\u016bs ievie\u0161anas vadl\u012bnijas. Taj\u0101s b\u016bs nor\u0101d\u012bts, k\u0101 pa so\u013ciem \u0161o iepirkumu \u012bstenot. Sagatavosim ar\u012b za\u013c\u0101 iepirkuma izmaksu nov\u0113rt\u0113\u0161anas modeli, kalkulatoru. Ieliekot parametrus, k\u0101dus v\u0113las iepirkum\u0101, var\u0113s noteikt izmaksas un sal\u012bdzin\u0101t za\u013co produktu izdev\u012bgumu visa dz\u012bves cikla laik\u0101, nevis \u012bs\u0101 laika posm\u0101. Latvij\u0101 jau l\u012bdz\u012bgs kalkulators IUB m\u0101jas vietn\u0113 ir pieejams transporta l\u012bdzek\u013cu iepirkumiem. Tur pras\u012bts nor\u0101d\u012bt emisijas, nobraukumu, dzin\u0113ja tilpumu, tiek izr\u0113\u0137in\u0101tas izmaksas piem\u0113ram 200\u00a0000 km nobraukumam un sal\u012bdzin\u0101tas da\u017e\u0101diem dzin\u0113jiem un mode\u013ciem. M\u016bsu m\u0113r\u0137is ir iet t\u0101l\u0101k. Nevar vienu modeli piem\u0113rot piln\u012bgi visam. Katram ir savas nianses. <\/p>\n
Pirmo reizi v\u0113lamies ar to iepaz\u012bstin\u0101t VARAM stend\u0101 izst\u0101d\u0113 \u201cVide un ener\u0123ija\u201d, kas notiks no 13. l\u012bdz 16. oktobrim. V\u0113l\u0101k \u0161o lietotni ievietosim ministrijas m\u0101jas lapas vietn\u0113 ikviena lieto\u0161anai. <\/p>\n
Iesp\u0113jams, tad redz\u0113sim, ka normat\u012bvaj\u0101 regul\u0113jum\u0101 vai uzraudz\u012bbas k\u0101rt\u012bb\u0101 kaut kas j\u0101maina. Tas b\u016bs krietni viegl\u0101k nek\u0101 \u0137erties kl\u0101t smagaj\u0101m pre\u010du un pakalpojumu kategorij\u0101m, kuras v\u0113l\u0101k main\u012bt un p\u0101rcelt b\u016btu krietni gr\u016bt\u0101k. <\/p>\n
\u2013 Vai pras\u012bbas izvirz\u012bs ar\u012b iepirkumiem priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101?<\/b>
\n\u2013 Patlaban za\u013cais iepirkums nav oblig\u0101ts ne publiskaj\u0101, ne ar\u012b priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. R\u0113\u0137inot iepirkumu \u012bpatsvaru, uzskaita ZPI. M\u0113s nevaram pateikt za\u013c\u0101 iepirkuma \u012bpatsvaru priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. Tad b\u016btu j\u0101veic Vislatvijas izp\u0113te, j\u0101vaic\u0101 ikvienam Latvijas cilv\u0113kam, cik daudz vi\u0146\u0161 ir pircis za\u013cos produktus. To nav iesp\u0113jams izr\u0113\u0137in\u0101t, un nekur pasaul\u0113 to nedara. Valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cus uzskaita, t\u0101p\u0113c var izr\u0113\u0137in\u0101t, kas un cik ir pirkts za\u013caj\u0101 iepirkum\u0101. Ar EIS visvienk\u0101r\u0161\u0101k var atlas\u012bt, cik daudz ir za\u013c\u0101 iepirkuma. Uz to vajadz\u0113tu iet, lai vienk\u0101r\u0161otu monitoringu. M\u0113s ar\u012b apzin\u0101m situ\u0101ciju vis\u0101s nozar\u0113s, ministrij\u0101s un iesp\u0113ju robe\u017e\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s. Ik gadu l\u012bdz 1.\u00a0maijam m\u0113s vald\u012bbai sniegsim informat\u012bvo zi\u0146ojumu par ZPI \u012bsteno\u0161anu Latvij\u0101. Taj\u0101 b\u016bs ZPI raksturojo\u0161ie skait\u013ci, komponenti, kas to veido, probl\u0113mas, anal\u012bze. <\/p>\n
2013. gad\u0101 redz\u0113j\u0101m\u00a0\u2013 ja ZPI nav atbalsta, to izmanto produktiem, kur skaidri redzams izdev\u012bgums. Piem\u0113ram, energoefekt\u012bvaj\u0101m spuldz\u0113m. V\u0113l svar\u012bga ir konkur\u0113tsp\u0113ja. Ja nerosin\u0101sim savu ra\u017eot\u0101ju izaugsmi, tad agri vai v\u0113lu, redzot, kas notiek cit\u0101s ES valst\u012bs, za\u013c\u0101 iepirkuma \u012bpatsvars pieaugs, un \u0161\u012bs preces neizb\u0113gami non\u0101ks l\u012bdz mums. Vajadz\u0113s pirkt importa preces, neb\u016bsim laikus rosin\u0101ju\u0161i Latvij\u0101 ra\u017eoto produktu p\u0101rdo\u0161anu. 2014. un 2015. gads tautsaimniec\u012bb\u0101 bija izaugsmes gads, liel\u0101 m\u0113r\u0101 pateicoties ar\u012b p\u0101rtikas produktu iepirkumos piem\u0113rotajiem vides krit\u0113rijiem.<\/p>\n
\u2013 Vai \u0161aj\u0101 gad\u0101 za\u013cais iepirkums sasniegs iecer\u0113to 20 procentu \u012bpatsvaru no visiem veiktajiem iepirkumiem?<\/b>
\n\u2013 M\u016bsu prognoze\u00a0\u2013 sasniegs. N\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 sasniegt 30% za\u013co iepirkumu \u012bpatsvaru b\u016bs jau gr\u016bt\u0101k. Tas b\u016bs atkar\u012bgs ar\u012b no t\u0101, k\u0101 sekm\u0113sies \u0161o Ministru kabineta noteikumu projekta virz\u012bba un piem\u0113ro\u0161ana. Esam gatavi sadarb\u012bbai ar katru pa\u0161vald\u012bbu, kas v\u0113las ZPI \u012bstenot. Ar ekspertiem dodamies skaidrot noteikumu piem\u0113ro\u0161anu. Jau tre\u0161o gadu PRIMES projekts ir m\u0113r\u0137\u0113ts uz to, lai pal\u012bdz\u0113tu pa\u0161vald\u012bbu iepirkumu ekspertiem sagatavot specifik\u0101cijas sekm\u012bgam iepirkumam. <\/p>\n
\u2013 K\u0101da ir pa\u0161vald\u012bbu interese par za\u013co iepirkumu?<\/b>
\n\u2013 Pag\u0101ju\u0161\u0101 gada beig\u0101s piecos semin\u0101ros pa\u0161vald\u012bb\u0101m katr\u0101 bija vid\u0113ji 50 dal\u012bbnieki. Latvij\u0101 nav 250 pa\u0161vald\u012bbu. T\u0101tad p\u0101rst\u0101v\u012bba bija laba. M\u016bsu sadarb\u012bbas partneris ir ar\u012b Latvijas Pa\u0161vald\u012bbu savien\u012bba, kas r\u016bp\u0113jas, lai inform\u0101cija non\u0101ktu l\u012bdz pa\u0161vald\u012bb\u0101m. <\/p>\n
Tik ilgi, kam\u0113r za\u013co iepirkumu izmanto maz, ir gr\u016bti pateikt, kur ir probl\u0113mas. Kam ir vajadz\u012bgs padoms, var rakst\u012bt p\u0113c adreses zpi@varam.gov.lv. M\u016bsu speci\u0101listi sniegs atbildes uz visiem jaut\u0101jumiem. Esam papildus piesaist\u012bju\u0161i ar\u012b ekspertus, kas tirg\u016b p\u0113t\u012bja situ\u0101ciju un sp\u0113j sniegt pal\u012bdz\u012bbu, inform\u0101ciju, k\u0101 konkr\u0113to probl\u0113mu risina cit\u0101s valst\u012bs. Esam gatavi sadarb\u012bbai, t\u0101 ir pan\u0101kumu atsl\u0113ga.<\/p>\n
Patlaban notiek R\u012bgas pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona \u012bstenotais za\u013c\u0101 iepirkuma veicin\u0101\u0161anas projekts \u201cGreenS\u201d. Projekt\u0101 veikt\u0101 aptauja r\u0101da, ka \u0161\u0101 gada s\u0101kum\u0101 94% aptauj\u0101to ir inform\u0113ti par nacion\u0101lajiem m\u0113r\u0137iem ZPI ievie\u0161an\u0101. Respondenti gan bija 20\u00a0\u2013 30 pa\u0161vald\u012bbas. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka aptauja notika \u012bsi p\u0113c tam, kad m\u0113s ar semin\u0101riem apbrauk\u0101j\u0101m novadus.<\/p>\n
\u2013 K\u0101 v\u0113rt\u0113jat za\u013co iepirkumu Elektronisko iepirkumu sist\u0113m\u0101?<\/b>
\n\u2013 P\u0113c apgroz\u012bjuma p\u0113rn za\u013co produktu \u012bpatsvars \u0161aj\u0101 sist\u0113m\u0101 bija 9,82%. Tie ir 6,34 miljoni eiro no 64,8 miljoniem eiro. Ja skat\u0101s pret visiem iepirkumiem, tad EIS pirktais produktu daudzums aizvien ir \u013coti mazs. Latvij\u0101 kop\u0113jais publiskaj\u0101 p\u0101rvald\u0113 pirktais produktu daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, 64,8 miljoni eiro b\u016bs 3\u00a0\u2013 4%. Ir \u013coti liela vieta izaugsmei. J\u0101saprot, ka, p\u0113rkot EIS, notiek za\u013c\u0161 iepirkums t\u0101p\u0113c, ka netiek ra\u017eoti pap\u012bri un nenotiek brauk\u0101\u0161ana \u0161urpu turpu. <\/p>\n
EIS nevar nopirkt visus produktus. Piem\u0113ram, pienu nopirkt b\u016btu neiesp\u0113jam\u0101 misija. No m\u016bsu pied\u0101v\u0101taj\u0101m septi\u0146\u0101m za\u013co produktu grup\u0101m liel\u0101ko da\u013cu EIS var nopirkt \u013coti vienk\u0101r\u0161i. Cits jaut\u0101jums ir, k\u0101 \u0161\u012b sist\u0113ma att\u012bst\u0101s, k\u0101 to uztur un cik daudz pieg\u0101d\u0101t\u0101ju ievieto taj\u0101. T\u0101tad tirgus dal\u012bbnieku piedal\u012b\u0161an\u0101s \u0161aj\u0101 sist\u0113m\u0101. B\u016btu vajadz\u012bgs stimuls, lai \u0161aj\u0101 sist\u0113m\u0101 atrasties b\u016btu izdev\u012bg\u0101k nek\u0101 taj\u0101 neb\u016bt. <\/p>\n
\u2013 K\u0101 Latvija ar savu za\u013co iepirkumu izskat\u0101s uz citu valstu fona?<\/b>
\n\u2013 Lietuv\u0101 za\u013c\u0101 iepirkuma \u012bpatsvars veido aptuveni 40 procentus. Iemesls ir jau 2002. gad\u0101 izveidot\u0101 ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123ija un v\u0113l\u0101k ieguld\u012btais darbs ZPI veicin\u0101\u0161an\u0101. Lietuvie\u0161i 2006. gad\u0101 noteica pre\u010du kategorijas, kur\u0101m oblig\u0101ti j\u0101veic ZPI. 2009. gad\u0101 ZPI samazin\u0101j\u0101s, tad atsevi\u0161\u0137as produktu kategorijas iz\u0146\u0113ma. Redz\u0113ja, ka viet\u0113jie ra\u017eot\u0101ji kr\u012bzes laik\u0101 nesp\u0113j nodro\u0161in\u0101t pieg\u0101des. Lietuv\u0101 diezgan akt\u012bvi za\u013co iepirkumu piem\u0113ro ar\u012b ce\u013cu b\u016bv\u0113. Tas uzreiz dod lielu finansi\u0101lu ietekmi.<\/p>\n
Eirop\u0101 piecas l\u012bdervalstis ZPI ir N\u012bderlande, Zviedrija, Lielbrit\u0101nija, Norv\u0113\u0123ija un D\u0101nija, kur ZPI p\u0101rsniedz 50%. N\u012bderlandei un Zviedrijai tas p\u0101rsniedz 60%. Daudz neatpaliek ar\u012b Somija un V\u0101cija ar 45\u00a0\u2013 50% lielu ZPI \u012bpatsvaru. Austrijai vajadz\u0113tu b\u016bt vair\u0101k nek\u0101 40%, neesot biju\u0161i korekti ievades dati. Lietuvai vair\u0101k nek\u0101 40%. Sarakst\u0101 nav Latvijas, Igaunijas, Bulg\u0101rijas. Iemesls\u00a0\u2013 taj\u0101 ir iek\u013cautas valstis, kur ZPI p\u0101rsniedz 20% \u012bpatsvaru. Eiropas Komisijai jaun\u0101ku datu par 2011. gadu nav. Igaunij\u0101 ir slikt\u0101ka situ\u0101cija nek\u0101 patlaban Latvij\u0101. Vi\u0146iem nav sekm\u0113jies ar \u0161\u0101 iepirkuma veicin\u0101\u0161anu. <\/p>\n
Ir l\u012bderi un p\u0101r\u0113jie, kas m\u0113\u0123ina sasniegt vi\u0146us. ES 2008. gad\u0101 noteica\u00a0\u2013 savien\u012bbas dal\u012bbvalstu m\u0113r\u0137is b\u016btu 50% ZPI r\u0101d\u012bt\u0101ja sasnieg\u0161ana l\u012bdz 2010. gadam. Patlaban ir 2016. gads, sist\u0113ma un m\u0113r\u0137is aizvien ir br\u012bvpr\u0101t\u012bgs. T\u0101s valstis, kas \u0161o m\u0113r\u0137i sasniedza, redz\u0113ja ieguvumu un r\u0101d\u012bt\u0101ju nesamazina. Redzam, ka t\u0101s nav visnabadz\u012bg\u0101k\u0101s valstis. Visticam\u0101k, j\u016bt, ka za\u013cajam iepirkumam ir potenci\u0101ls un tas darbojas.<\/p>\n
Svar\u012bgi, ka r\u0101d\u0101m Latvijas labos piem\u0113rus. Var rasties iespaids\u00a0\u2013 bag\u0101t\u0101s valstis var at\u013cauties ZPI, m\u0113s noteikti nevaram. Jaut\u0101jums ir, vai m\u0113s gribam sasniegt \u0161o valstu l\u012bmeni vai negribam. Visticam\u0101k, gribam, t\u0101p\u0113c kaut kas \u0161aj\u0101 virziena ir j\u0101dara. \u0160\u012bs valstis ne jau t\u0101p\u0113c k\u013cuva bag\u0101tas, ka t\u0101das bija visu laiku, bet t\u0101p\u0113c, ka t\u0101s m\u0113r\u0137tiec\u012bgi uz to g\u0101ja. ZPI aprites cikla v\u0113rt\u0113\u0161ana un saimnieciskais izdev\u012bgums ir viens no so\u013ciem un viena no atsl\u0113g\u0101m, k\u0101p\u0113c uz to ir j\u0101iet. <\/p>\n
V\u0113l viens r\u0101d\u012bt\u0101js\u00a0\u2013 att\u012bst\u012bt\u0101k\u0101s valstis piem\u0113roja ES krit\u0113rijus, bet faktiski izdeva savus nacion\u0101los nosac\u012bjumus. M\u0113s uz to ejam ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem.
\n30% ZPI r\u0101d\u012bt\u0101ju, visticam\u0101k, sasniegsim. Ja kaut ko nosaka par oblig\u0101tu, tad ar\u012b p\u0113rk. <\/p>\n
\u2013 K\u0101dus visliel\u0101kos izaicin\u0101jumus saredzat za\u013c\u0101 iepirkuma aizvien pla\u0161\u0101k\u0101 ievie\u0161an\u0101 Latvij\u0101? <\/b>
\n\u2013 Visgr\u016bt\u0101k ir ieg\u016bt zin\u0101\u0161anas. Za\u013c\u0101 iepirkuma speci\u0101listus nekur negatavo. M\u0113s VARAM esam gatavi ikvienam pal\u012bdz\u0113t ar padomu un pier\u0101d\u012bt, ka ZPI ir izdev\u012bgs. Visliel\u0101k\u0101s r\u016bpes ir par to, ka diezgan pla\u0161i ir izplat\u012bts stereotips\u00a0\u2013 za\u013c\u0161, t\u0101tad d\u0101rgs iepirkums. Tom\u0113r v\u0113lreiz uzsv\u0113r\u0161u\u00a0\u2013 tas atbilst paties\u012bbai tikai tad, ja v\u0113rt\u0113 vien produkta vai pakalpojuma s\u0101kotn\u0113jo cenu, nevis izmaksas visa dz\u012bves cikla laik\u0101. <\/p>\n
Nereti probl\u0113ma ir t\u0101, ka skat\u0101mies v\u0113l\u0113\u0161anu cikla \u010detru gadu griezum\u0101.<\/p>\n
Ik gadu l\u012bdztekus jauna bud\u017eeta veido\u0161anai pl\u0101no jaunus pirkumus, tom\u0113r nev\u0113rt\u0113jam iepirkuma atmaks\u0101\u0161anos kaut vai \u010detru gadu period\u0101. Ir atsevi\u0161\u0137as pa\u0161vald\u012bbas, kas jau patlaban asoci\u0113jas k\u0101 za\u013cas pa\u0161vald\u012bbas, kur ir dabas objekti, kas ir videi draudz\u012bgas. Ar ZPI t\u0101s v\u0113l vair\u0101k var pozicion\u0113t sevi k\u0101 videi draudz\u012bg\u0101ko un ar\u012bdzan iedz\u012bvot\u0101jiem tam vajadz\u0113tu patikt. \u012apa\u0161i, ja tas ir energoefekt\u012bvi un taup\u012bgi un pa\u0161vald\u012bba saviem iedz\u012bvot\u0101jiem pier\u0101da, ka, piem\u0113ram, tr\u012bs gadu laik\u0101 ir ietaup\u012bta konkr\u0113ta naudas summa, ko v\u0113l\u0101k var ieguld\u012bt n\u0101kamaj\u0101 cikl\u0101, ja pa\u0161vald\u012bbu iev\u0113l\u0113s. Var v\u0113l daudz darbu paveikt par ietaup\u012bto naudu. <\/p>\n
T\u0101tad izaicin\u0101jumi Latvij\u0101 ir zin\u0101\u0161anas, attieksme pret ZPI un ar\u012b politisk\u0101 griba. Nereti ir saska\u0146o\u0161anas, koal\u012bcijas, ikviens v\u0113las kaut ko savu izb\u012bd\u012bt cauri, tom\u0113r ner\u0113\u0137ina atmaks\u0101\u0161an\u0101s laiku vai to, cik maks\u0101s iepirkums. Tikpat labi Latvija ieg\u016bst naudu no ES fondiem. Piem\u0113rojot za\u013cus krit\u0113rijus, m\u0113s varam izpild\u012bt kaut k\u0101das pras\u012bbas, izdar\u012bt kaut ko lab\u0101k. ES past\u0101v uz to, ka vides nosac\u012bjumiem ir j\u0101b\u016bt iek\u013cautiem iepirkuma l\u012bgumos. \u0160o naudu jau patlaban var ieguld\u012bt savas uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas izaugsm\u0113. Pareizi t\u0113r\u0113jot ES fondu naudu, m\u0113s ce\u013cam savu labkl\u0101j\u012bbu. <\/p>\n
Probl\u0113ma ar\u012b ir ilgtermi\u0146a pl\u0101no\u0161anas process. Za\u013c\u0101 iepirkuma dokumentu kvalitat\u012bvai gatavo\u0161anai vajag pl\u0101no\u0161anas laiku un darba ieguld\u012bjumu. L\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 pieredze r\u0101da, ka iepirkuma dokumentu gatavo\u0161anai atv\u0113l \u012bsu laiku. Viss notiek p\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b. B\u016bvniec\u012bbas projektiem viens no vissvar\u012bg\u0101kajiem elementiem ir kvalitat\u012bvu b\u016bvprojektu gatavo\u0161ana. Tam parasti taupa laiku. <\/p>\n
V\u0113l par metodiku\u00a0\u2013 var izv\u0113l\u0113ties t\u0101du za\u013cuma l\u012bmeni, k\u0101du var at\u013cauties, izejot no pieejamajiem resursiem. Za\u013cajam iepirkumam ir pamatkrit\u0113riji un izv\u0113rstie krit\u0113riji, kas \u013cauj izpild\u012bt pamatpras\u012bbas, t\u0101s nav tik sare\u017e\u0123\u012btas. Ja v\u0113lies pamat\u012bg\u0101k izpild\u012bt vides aizsardz\u012bbas komponenti, tad var pla\u0161\u0101k \u0161os krit\u0113rijus izv\u0113rst. \u0160ie krit\u0113riji ir br\u012bvi pieejami gan m\u016bsu, gan Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja m\u0101jas lapas vietn\u0113. Ar\u012b Eiropas Komisijas m\u0101jas lap\u0101 tos var las\u012bt latvie\u0161u valod\u0101. Ministru kabineta noteikumos m\u0113s adapt\u0113sim \u0161os krit\u0113rijus Latvijas situ\u0101cijai un skaidrosim piem\u0113ro\u0161anu. Aicin\u0101m ikvienu \u0161os za\u013c\u0101 iepirkuma metodikas krit\u0113rijus izp\u0113t\u012bt. Ja ir kas neskaidrs, vienm\u0113r pal\u012bdz\u0113sim un dosim padomu. Vajadz\u0113tu jau patlaban s\u0101kt gatavoties laikam, kad ZPI k\u013c\u016bs par oblig\u0101tu. <\/p>\n
PRIMES bez maksas pied\u0101v\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101m pal\u012bdz\u012bbu iepirkuma specifik\u0101ciju gatavo\u0161an\u0101. L\u012bdz aizvad\u012bt\u0101 gada vidum pieteic\u0101s vien aptuveni desmit pa\u0161vald\u012bbas. Nezin\u0101m, kas ir vajadz\u012bgs pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listu iedro\u0161in\u0101\u0161anai s\u0101kt izmantot za\u013c\u0101 iepirkuma priek\u0161roc\u012bbas. Ir skepse par to, ja tas ir kaut kas jauns, tas n\u0101k no Eiropas, tad noteikti ir d\u0101rgi. Paties\u012bb\u0101 cilv\u0113kiem nav zin\u0101\u0161anu, kas tas za\u013cais iepirkums visp\u0101r ir, ka taj\u0101 r\u0113\u0137ina produkta izmaksas visa dz\u012bves cikla laik\u0101. Pieteikties PRIMES atbalstam var ar\u012b patlaban, projekts turpin\u0101sies l\u012bdz \u0161\u0101 gada oktobra beig\u0101m.<\/p>\n
Uzzi\u0146a<\/font><\/strong><\/p>\n TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS Za\u013cais publiskais iepirkums turpm\u0101k neb\u016bs br\u012bvpr\u0101t\u012bgs iepirkums. B\u016bs jauni Ministru kabineta noteikumi. Jumta likums b\u016bs jaunais PIL, kam b\u016btu j\u0101st\u0101jas sp\u0113k\u0101 jau \u0161aj\u0101 m\u0113nes\u012b. ES 2014. gad\u0101 apstiprin\u0101ja jaunas publisko iepirkumu direkt\u012bvas, kas Latvijai ir j\u0101p\u0101r\u0146em savos ties\u012bbu aktos \u2013 PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113ju iepirkuma likum\u0101. Abi likumi paredz za\u013c\u0101s komponentes piem\u0113ro\u0161anu. Likum\u0101 b\u016bs iestr\u0101d\u0101ts dele\u0123\u0113jums apstiprin\u0101t MK noteikumus par pras\u012bb\u0101m ZPI un t\u0101 piem\u0113ro\u0161anas k\u0101rt\u012bbu. Patlaban m\u0113s paral\u0113li PIL gatavo\u0161anai jau veidojam \u0161os MK noteikumus. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6570"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=6570"}],"version-history":[{"count":10,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6570\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6740,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6570\/revisions\/6740"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=6570"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=6570"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=6570"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}\n
\nFOTO: GUN\u0100RS JANAITIS<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"