Febru\u0101ra beig\u0101s Finan\u0161u ministrijas (FM) Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu Rev\u012bzijas iest\u0101de sagatavoja Ministru kabinetam zi\u0146ojumu par p\u0113rn\u0101 gada ES fondu rev\u012bziju rezult\u0101tiem, balstoties uz 2015. gada atzinumu un gada kontroles zi\u0146ojumu, kas iesniegti Eiropas Komisijai (EK) decembr\u012b. Dokumentu b\u016bt\u012bba ir sniegt Eiropas Komisijai neatkar\u012bgu v\u0113rt\u0113jumu par atbilsto\u0161u ES finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu izlietojumu, \u012bstenojot koh\u0113zijas politiku Latvij\u0101. Kop\u0113jie secin\u0101jumi l\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u00a0\u2013 izveidot\u0101 ES fondu vad\u012bbas un kontroles sist\u0113ma darbojas, tom\u0113r liel\u0101kie klup\u0161anas akme\u0146i projektos joproj\u0101m ir publiskie iepirkumi.<\/p>\n
Balstoties gan uz sist\u0113mu auditu, gan uz ES fondu projektu izdevumu p\u0101rbau\u017eu rezult\u0101tiem, kuri tiek atspogu\u013coti ik gadu gada kontroles zi\u0146ojum\u0101, FM ES fondu Rev\u012bzijas iest\u0101des eksperti sniedz savu v\u0113rt\u0113jumu ne tikai par iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada auditu rezult\u0101tiem, bet atskat\u0101s ar\u012b uz aizvad\u012bto ES fondu 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas periodu kopum\u0101, p\u0101rrun\u0101jot b\u016btisk\u0101k\u0101s izmai\u0146as un uzlabojumus iepirkumu jom\u0101.<\/p>\n
“Pirms v\u0113rt\u0113t konkr\u0113to situ\u0101ciju ES fondu iepirkumu jom\u0101 Latvij\u0101, aicinu paskat\u012bties pla\u0161\u0101k uz situ\u0101ciju Eirop\u0101 kopum\u0101. Analiz\u0113jot ikgad\u0113jos Rev\u012bzijas pal\u0101tas sagatavotos p\u0101rskatus par auditu rezult\u0101tiem, var secin\u0101t, ka vis\u0101 Eirop\u0101 k\u013c\u016bdu skaits iepirkumu jom\u0101 ir viens no liel\u0101kajiem. Un \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 neesam nedz lab\u0101ki, nedz slikt\u0101ki par p\u0101r\u0113j\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm,” skaidrojumu par situ\u0101ciju iepirkumu jom\u0101 sniedz ES fondu Rev\u012bzijas iest\u0101des (RI) vad\u012bt\u0101ja Nata Lasmane. Vi\u0146a papildinot nor\u0101da\u00a0\u2013 konstat\u0113tie tr\u016bkumi publiskaj\u0101 iepirkum\u0101 ir otrs liel\u0101kais k\u013c\u016bdu veids uzreiz aiz izmaksu deklar\u0101cij\u0101s iek\u013cautiem neattiecin\u0101miem izdevumiem. <\/p>\n
RI sagatavotaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 Ministru kabinetam par 2015. gada auditu rezult\u0101tiem nor\u0101d\u012bts, ka ar\u012b Latvij\u0101 tr\u016bkumi visvair\u0101k ir tie\u0161i publiskajos iepirkumos, veidojot 95% no visa konstat\u0113t\u0101 neatbilst\u012bbu finan\u0161u apjoma. “\u0145emot v\u0113r\u0101 veiktos auditus, secin\u0101m\u00a0\u2013 gan p\u0113rn, gan vis\u0101 ES fondu 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 k\u013c\u016bdas iepirkumos domin\u0113. Ta\u010du te ir b\u016btiski saprast, ka m\u0113s k\u0101 RI skat\u0101mies uz pag\u0101tnes notikumiem un, tos p\u0101rbaudot, tiek atkl\u0101ti veci gr\u0113ki, proti, saska\u0146\u0101 ar EK regul\u0101m p\u0101rbaud\u0101m iepirkumus, kuri izsludin\u0101ti vismaz pirms diviem gadiem. T\u0101p\u0113c, lai ar\u012b ar gada kontroles zi\u0146ojumu pal\u012bdz\u012bbu veidojam priek\u0161statu par kop\u0113jo situ\u0101ciju Latvij\u0101, tom\u0113r nav korekti secin\u0101t, ka tas raksturo faktisko situ\u0101ciju iepirkumu jom\u0101 tie\u0161i \u0161obr\u012bd,” papildina RI vad\u012bt\u0101ja.
\n
\nES fondu RI vec\u0101k\u0101 eksperte Marita Markevica nor\u0101da, ka nevienam nav nosl\u0113pums\u00a0\u2013 k\u013c\u016bdas iepirkumu proced\u016br\u0101s iet roku rok\u0101 ar projektu sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu un pietiekami smagn\u0113jo normat\u012bvo regul\u0113jumu. “No vienas puses, ir EK regul\u0113jums ar saviem sliek\u0161\u0146iem, bet, no otras puses, past\u0101v nacion\u0101l\u0101 likumdo\u0161ana. Jo sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ks projekts un process, jo liel\u0101ka iesp\u0113ja k\u013c\u016bd\u012bties. Turkl\u0101t gad\u0101s, ka ne vienm\u0113r nacion\u0101l\u0101 interpret\u0101cija saskan ar EK viedokli,” vi\u0146a skaidro, “ta\u010du esmu dro\u0161a, ka m\u0113s varam at\u013cauties teikt \u2013 pa \u0161iem gadiem esam b\u016btiski augu\u0161i likumdo\u0161anas izpratnes zi\u0146\u0101.” <\/p>\n
RI eksperti ar\u012b nor\u0101da, ka, paraugoties atpaka\u013c uz iest\u0101des veiktajiem auditiem, ir iesp\u0113jams secin\u0101t\u00a0\u2013 izpratne par likuma piem\u0113ro\u0161anu projektu vad\u012bt\u0101jiem uzlabojas. “\u0160eit j\u0101uzteic Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) paveiktais darbs, lai vairotu finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ju izpratni, piem\u0113ram, gatavojot skaidrojo\u0161os materi\u0101lus, kuri atrodami IUB m\u0101jaslap\u0101, organiz\u0113jot semin\u0101rus un sniedzot individu\u0101las konsult\u0101cijas, ko ar\u012b m\u0113s k\u0101 auditori aicin\u0101m izmantot. Detaliz\u0113t\u0101s p\u0101rbau\u017eu lapas, kas pieejamas tagad, nav sal\u012bdzin\u0101mas ar t\u0101m, k\u0101das bija, teiksim, ES fondu 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas perioda s\u0101kum\u0101,” par progresu st\u0101sta RI vad\u012bt\u0101jas vietniece Maija Treija. Vi\u0146a ar\u012b atz\u012bm\u0113, ka vis\u0101 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir b\u016btiski main\u012bjusies kop\u0113j\u0101 IUB iepirkumu kontroles sist\u0113ma\u00a0\u2013 papildus ex-post kontrol\u0113m pl\u0101no\u0161anas perioda ievie\u0161anas laik\u0101 ir ieviestas ex-ante kontroles, taj\u0101 skait\u0101 ar\u012b sadarb\u012bbas iest\u0101d\u0113m ir b\u016btiski main\u012bjusies izpratne gan par iepirkumiem k\u0101 t\u0101diem, gan par pa\u0161\u0101m iepirkumu kontrol\u0113m. <\/p>\n
“Nevar nepiemin\u0113t ar\u012b p\u0101rmai\u0146as pa\u0161as EK pieej\u0101, k\u0101 vi\u0146i raug\u0101s uz korekciju piem\u0113ro\u0161anu. L\u012bdz \u0161odienai t\u0101 ir b\u016btiski main\u012bjusies, jo tikai 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 EK ieviesa proporcion\u0101lo korekciju piem\u0113ro\u0161anas principu. Un \u0161eit v\u0113los v\u0113rst uzman\u012bbu, ka pirms tam par p\u0101rk\u0101pumiem iepirkumu proced\u016br\u0101s tika piem\u0113rota 100% korekcija, proti, bija vai nu melns, vai balts. Turpret\u012b \u0161obr\u012bd korekciju apm\u0113rs tiek noteikts p\u0113c vienotiem principiem\u00a0\u2013 atkar\u012bb\u0101 no p\u0101rk\u0101puma b\u016btiskuma un finansi\u0101l\u0101s ietekmes,” koment\u0101ru sniedz RI vad\u012bt\u0101ja N.\u00a0Lasmane.<\/p>\n
Papildinot tiek nor\u0101d\u012bts, ka lab\u0101ka izpratne par publisko iepirkumu proced\u016bras atbilsto\u0161u piem\u0113ro\u0161anu v\u0113l nenoz\u012bm\u0113, ka netiek pie\u013cautas k\u013c\u016bdas. Dr\u012bz\u0101k k\u013c\u016bdas ir cit\u0101das. Mazin\u0101s t\u0101s, kuras pie\u013cautas nejau\u0161i, nezin\u0101\u0161anas d\u0113\u013c. “Iepriek\u0161 b\u016btisks risks bija nepamatoti zemas cenas, jo tie\u0161i t\u0101 bija viena no izplat\u012bt\u0101kaj\u0101m iepirkuma proced\u016bras v\u0113rt\u0113\u0161anas metod\u0113m. Pretendents uzvar ar zem\u0101ko cenu un p\u0113c tam m\u0113\u0123ina no projekta \u012bstenot\u0101ja it k\u0101 ar papildu neparedzamiem darbiem izspiest papildu l\u012bdzek\u013cus. Ta\u010du p\u0113d\u0113j\u0101 laika liel\u0101kie riski ir god\u012bgas konkurences ierobe\u017eojumi,” inform\u0113 ES fondu RI vec\u0101k\u0101 eksperte Agnese Abula, nor\u0101dot, ka ar\u012b EK papildu v\u0113r\u012bbu piev\u0113r\u0161 tie\u0161i tam, lai dal\u012bbvalst\u012bs ir nodro\u0161in\u0101tas vienl\u012bdz\u012bgas iesp\u0113jas visiem komersantiem. “Protams, m\u0113s nevaram no\u0161\u0137irt diskrimin\u0113jo\u0161as pras\u012bbas no kvalit\u0101tes krit\u0113rijiem, jo galu gal\u0101 iepirkums ir ne tikai lai ieg\u016btu zem\u0101ko cenu, bet ar\u012b lai sa\u0146emtu lab\u0101ko jeb kvalitat\u012bv\u0101ko un l\u012bdz ar to visizdev\u012bg\u0101ko preci vai pakalpojumu,” vi\u0146a papildina.<\/p>\n
“Ta\u010du te ir cita gal\u0113j\u012bba. Nenodefin\u0113jot skaidras pamata pras\u012bbas, iepirkumos ar viszem\u0101ko cenu varam sa\u0146emt ar\u012b viszem\u0101k\u0101s kvalit\u0101tes produktus, kuri beig\u0101s ir neder\u012bgi. Tas viss ir relat\u012bvi,” tematu turpina ES fondu RI vec\u0101kais eksperts Oj\u0101rs Daugavietis, nor\u0101dot, ka bie\u017e\u0101k\u0101 RI secin\u0101t\u0101 probl\u0113ma ir t\u0101, ka finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji nem\u0101k defin\u0113t pietiekami prec\u012bzi kvalit\u0101tes pras\u012bbas. Pamat\u0101 tas saist\u0101ms ar nepietiekamu izpratni par trauslo robe\u017eu starp vajadz\u012bbu sa\u0146emt kvalitat\u012bvu produktu vai pakalpojumu un to, kur\u0101 br\u012bd\u012b \u0161\u012bs pras\u012bbas k\u013c\u016bst diskrimin\u0113jo\u0161as. “T\u0101d\u0113j\u0101di var veidoties divas gal\u0113j\u012bbas \u2013 vai nu iepirkum\u0101 sa\u0146emam zemas kvalit\u0101tes produktu vai pakalpojumu, vai, piem\u0113ram, ir iesniegts tikai viens pied\u0101v\u0101jums no pretendenta,” papildina O.\u00a0Daugavietis, nor\u0101dot, ka tas ir n\u0101kamais liel\u0101kais izaicin\u0101jums iepirkumu jom\u0101, kuru, iesp\u0113jams, risin\u0101s jaunais publisk\u0101 iepirkuma regul\u0113jums, kam j\u0101st\u0101jas sp\u0113k\u0101 jau \u0161ogad.<\/p>\n
“Run\u0101jot par jauno publisko iepirkumu likumu, pie kura \u0161obr\u012bd akt\u012bvi str\u0101d\u0101 Finan\u0161u ministrija, gribas dom\u0101t, ka ne tikai tiks saglab\u0101ta ar\u012b turpm\u0101k \u0161\u012b pozit\u012bv\u0101 tendence uzlabot un padar\u012bt efekt\u012bv\u0101kas iepirkumu p\u0101rbaudes, bet ar\u012b tiks turpin\u0101ta att\u012bst\u012bba likuma izpratnes veicin\u0101\u0161anai finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ju vid\u016b,” nosl\u0113gum\u0101 nor\u0101da RI vad\u012bt\u0101ja N.\u00a0Lasmane.<\/p>\n
FM Rev\u012bzijas iest\u0101de ir neatkar\u012bga ES fondu p\u0101rbaudes instit\u016bcija Latvij\u0101, kuras izveido\u0161ana katr\u0101 koh\u0113zijas politiku ieviesu\u0161\u0101 ES dal\u012bbvalst\u012b ir EK noteikta oblig\u0101ta pras\u012bba. RI pien\u0101kums ir aizsarg\u0101t EK finans\u0113jumu un veicin\u0101t t\u0101 pareizu izlietojumu nacion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b. Par paveikto darbu katru gadu RI sniedz EK neatkar\u012bgu atzinumu, uz kuru balstoties tiek pie\u0146emts l\u0113mums par izdevumu apstiprin\u0101\u0161anu Latvijai. <\/p>\n