{"id":6199,"date":"2015-12-02T17:51:48","date_gmt":"2015-12-02T15:51:48","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=6199"},"modified":"2015-12-01T14:09:34","modified_gmt":"2015-12-01T12:09:34","slug":"latvijas-valsts-celi-izsludina-miljonu-iepirkumus","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=6199","title":{"rendered":"\u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d izsludina miljonu iepirkumus"},"content":{"rendered":"<p><b>Pirmie izdevumi valsts galveno autoce\u013cu uzlabo\u0161anas projektos jau apstiprin\u0101ti; \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d \u0161oruden izsludin\u0101ju\u0161i iepirkumus teju 100 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/b><\/p>\n<p>K\u0101 liecina Satiksmes ministrijas (SM) sniegt\u0101 inform\u0101cija, Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra SM p\u0101rraudz\u012bt\u0101 specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a \u2013 valsts galveno autoce\u013cu segu p\u0101rb\u016bve un nestsp\u0113jas palielin\u0101\u0161ana \u2013 \u012bsteno\u0161anai apstiprin\u0101jusi projektu izdevumus 24,49 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, no tiem 20,81 miljons eiro ir Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzfinans\u0113jums. L\u012bdz ar to SM ir pirm\u0101 ministrija, kuras p\u0101rraudz\u012btajos jaun\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda no 2014. l\u012bdz 2020. gadam Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektos veikt\u0101s izmaksas ir atz\u012btas par attiecin\u0101m\u0101m, un var tikt sagatavots piepras\u012bjums Eiropas Komisijai, lai \u0161os l\u012bdzek\u013cus 20,81 miljona eiro apm\u0113r\u0101 var\u0113tu atskait\u012bt valsts bud\u017eet\u0101. J\u0101atg\u0101dina, ka jau 2014. gada j\u016blij\u0101 VAS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d (\u201cLVC\u201d) parakst\u012bja l\u012bgumu ar b\u016bvdarbu veic\u0113ju, lai jau pag\u0101ju\u0161\u0101 gada b\u016bvsezon\u0101 var\u0113tu s\u0101kt valsts galveno autoce\u013cu uzlabo\u0161anu un jaun\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda ES fondu l\u012bdzfinans\u0113juma apguvi. \u0160is bija pirmais Latvijas parakst\u012btais iepirkuma l\u012bgums 2014. \u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas periodam. J\u0101atg\u0101dina, ka pavisam SM p\u0101rzi\u0146\u0101 eso\u0161ajiem specifiskajiem atbalsta m\u0113r\u0137iem \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 b\u016bs pieejams finans\u0113jums 1,319 miljardi eiro jeb 29,9% no pieejam\u0101 ES atbalsta. Tie\u0161i Satiksmes ministrijas p\u0101rzi\u0146\u0101 2014. \u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir 14 specifiskie atbalsta m\u0113r\u0137i un pas\u0101kumi. Jau izstr\u0101d\u0101ti nosac\u012bjumi elektrotransportl\u012bdzek\u013cu uzl\u0101des infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai, valsts galveno autoce\u013cu segu p\u0101rb\u016bvei un platjoslas t\u0101l\u0101kai izv\u0113r\u0161anai (20,47% no kop\u0113j\u0101 SM pieejam\u0101 ES finans\u0113juma). V\u0113l septi\u0146u specifisko atbalsta m\u0113r\u0137u \u012bsteno\u0161anas nosac\u012bjumi ir saska\u0146o\u0161anas proces\u0101, taj\u0101 skait\u0101 tramvaju, ostu un dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbai, re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu segas p\u0101rb\u016bvei, k\u0101 ar\u012b R\u012bgas ma\u0123istr\u0101lo p\u0101rvadu rekonstrukcijai un izb\u016bvei, kas veido 45,43% no pieejam\u0101 ES finans\u0113juma, un \u010detru m\u0113r\u0137u \u012bsteno\u0161anas nosac\u012bjumi tiks virz\u012bti apstiprin\u0101\u0161anai tuv\u0101ko m\u0113ne\u0161u laik\u0101.<\/p>\n<p><b><font size=\"4\">Lai s\u0101ktu laikus<\/font><\/b><\/p>\n<p>Tikm\u0113r VAS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d \u0161oruden ir izsludin\u0101jusi jaunus iepirkumus par b\u016bvdarbiem uz valsts autoce\u013ciem gandr\u012bz 100 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, v\u0113sta BNS, atsaucoties uz uz\u0146\u0113muma komunik\u0101cijas da\u013cu. Oktobr\u012b izsludin\u0101ti devi\u0146i b\u016bvdarbu iepirkumi, un starp tiem ir iepirkums par b\u016bvdarbiem uz autoce\u013ca A3 In\u010dukalns\u2013Valmiera\u2013Igaunijas robe\u017ea par vair\u0101k nek\u0101 21 miljonu eiro, P120 Talsi\u2013Stende\u2013Kuld\u012bga \u2013 par vair\u0101k nek\u0101 15 miljoniem eiro, k\u0101 ar\u012b iepirkumi par A10 R\u012bga\u2013Ventspils segas p\u0101rb\u016bvi un P32 Aug\u0161l\u012bgatne\u2013Skr\u012bveri p\u0101rb\u016bvi. Autoce\u013ca A10 R\u012bga\u2013Ventspils posm\u0101 no 57,76. kilometra l\u012bdz 68,60. kilometram pl\u0101nots veikt segas p\u0101rb\u016bvi, un prognoz\u0113t\u0101 l\u012bgumcena ir 11 miljoni eiro, tostarp projekt\u0101 paredz\u0113ts piesaist\u012bt Eiropas Savien\u012bbas Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzfinans\u0113jumu. <!--more-->Paredz\u0113ts, ka darbi b\u016bs j\u0101paveic 300 dienu laik\u0101 no l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas br\u012b\u017ea un galvenais uzvar\u0113t\u0101ja noteik\u0161anas krit\u0113rijs konkurs\u0101 b\u016bs pied\u0101v\u0101jums ar zem\u0101ko cenu. \u0160aj\u0101 iepirkum\u0101 var pieteikties l\u012bdz 10. decembrim. Savuk\u0101rt Ieri\u0137os un Riebi\u0146os par 426,5 t\u016bksto\u0161iem eiro pl\u0101nots veikt satiksmes dro\u0161\u012bbas paaugstin\u0101\u0161anas b\u016bvdarbus. L\u012bdz gada beig\u0101m \u201cLVC\u201d pl\u0101no izsludin\u0101t v\u0113l divus iepirkumus par kop\u0113jo summu apm\u0113ram 13 miljoni eiro. \u0160os projektus pl\u0101nots \u012bstenot ar Koh\u0113zijas un Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda (ERAF) l\u012bdzfinans\u0113jumu. P\u0113c \u201cLVC\u201d paust\u0101, ar Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzfinans\u0113jumu seguma rekonstrukcija pa\u0161laik norisin\u0101s septi\u0146os objektos, bet trijos b\u016bvdarbi ir jau pabeigti. Liel\u0101k\u0101 p\u0101rb\u016bve notiek uz valsts galvenajiem autoce\u013ciem A2 R\u012bga\u2013Sigulda\u2013Igaunijas robe\u017ea\/Veclaicene (kop\u0113j\u0101s izmaksas vair\u0101k nek\u0101 18 miljoni eiro), A9 R\u012bga\u2013Liep\u0101ja vair\u0101kos posmos 70 kilometru garum\u0101 (kop\u0113j\u0101s izmaksas aptuveni 35 miljoni eiro), A11 Liep\u0101ja\u2013Lietuvas robe\u017ea\/Rucava (kop\u0113j\u0101s izmaksas vair\u0101k nek\u0101 15 miljoni eiro) un A13 Krievijas robe\u017ea\/Greb\u0146eva\u2013R\u0113zekne\u2013Daugavpils\u2013Lietuvas robe\u017ea\/Medumi (kop\u0113j\u0101s izmaksas p\u0101rsniegs 13 miljonus eiro). Uz\u0146\u0113muma valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js J\u0101nis Lange nor\u0101d\u012bja, ka \u201cLVC\u201d k\u0101 pirmie s\u0101ka apg\u016bt jaun\u0101 Eiropas Savien\u012bbas fondu perioda finans\u0113jumu un akt\u012bvi turpin\u0101s \u012bstenot visus iepl\u0101notos projektus. \u201cB\u016bvdarbu iepirkumi tiek gatavoti laikus, r\u0113\u0137inoties ar to, ka v\u0113rt\u0113\u0161ana un iepirkumu uzraudz\u012bba var pras\u012bt papildu laiku. M\u016bsu m\u0113r\u0137is \u2013 lai, s\u0101koties b\u016bvniec\u012bbas sezonai, uz\u0146\u0113m\u0113ji var\u0113tu nekav\u0113joties \u0137erties pie darba,\u201d sac\u012bja J. Lange. J\u0101atg\u0101dina, ka kop\u0113jais speci\u0101lajam atbalsta m\u0113r\u0137im valsts galveno autoce\u013cu segu p\u0101rb\u016bvei un nestsp\u0113jas palielin\u0101\u0161anai pieejamais Koh\u0113zijas fonda l\u012bdzfinans\u0113jums \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir 218,45 miljoni eiro. Savuk\u0101rt ERAF l\u012bdzfinans\u0113jums speci\u0101lajam atbalsta m\u0113r\u0137im palielin\u0101t re\u0123ion\u0101lo mobilit\u0101ti, uzlabojot valsts re\u0123ion\u0101lo autoce\u013cu kvalit\u0101ti, ir 235,47 miljoni eiro.<\/p>\n<p><b><font size=\"4\">Vied\u0101s sist\u0113mas<\/font><\/b><\/p>\n<p>Tr\u012bs gadu laik\u0101 VAS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d \u012bstenos projektu \u201cSmart E67\u201d, ievie\u0161ot vied\u0101s transporta sist\u0113mas \u201cVia Baltica\u201d mar\u0161rut\u0101, inform\u0113 \u201cLVC\u201d. L\u012bdz 2018. gada rudenim pl\u0101nots uzst\u0101d\u012bt main\u012bg\u0101s inform\u0101cijas ce\u013ca z\u012bmes, moderniz\u0113t eso\u0161os luksoforus un piel\u0101got tos adapt\u012bvam darba re\u017e\u012bmam (gaismas tiek p\u0101rsl\u0113gtas, \u0146emot v\u0113r\u0101 aktu\u0101lo satiksmes situ\u0101ciju), uzst\u0101d\u012bt jaunas laikapst\u0101k\u013cu stacijas un moderniz\u0113t eso\u0161\u0101s, k\u0101 ar\u012b izveidot satiksmes re\u0101llaika videonov\u0113ro\u0161anu un negad\u012bjumu nov\u0113r\u0161anas risin\u0101jumus atsevi\u0161\u0137os satiksmes mezglos. \u201c\u0160is b\u016bs pirmais tik apjom\u012bgs projekts Latvijas valsts autoce\u013cu t\u012bkl\u0101. No autovad\u012bt\u0101jiem jau ilg\u0101ku laiku esam sa\u0146\u0113mu\u0161i piepras\u012bjumus p\u0113c paman\u0101m\u0101m un efekt\u012bv\u0101m br\u012bdino\u0161aj\u0101m ce\u013ca z\u012bm\u0113m. Tie ce\u013cu lietot\u0101ji, kas ir brauku\u0161i pa autoce\u013ciem cit\u0101s Eiropas valst\u012bs, ar\u012b bie\u017ei atsaucas uz l\u012bdz\u012bgu sist\u0113mu efektivit\u0101ti. \u201cInterreg\u201d programma bija viena no iesp\u0113j\u0101m, k\u0101 Latvij\u0101 s\u0101kt struktur\u0113tu darbu pie viedo tehnolo\u0123iju ievie\u0161anas uz autoce\u013ciem, t\u0101p\u0113c uzrun\u0101j\u0101m Igaunijas kol\u0113\u0123us kop\u012bgam projektam,\u201d st\u0101sta projekta \u201cSmart E67\u201d vad\u012bt\u0101js VAS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d Satiksmes inform\u0101cijas centra vad\u012bt\u0101js Boriss Je\u013cisejevs. Latvij\u0101 projekts \u201cSmart E67\u201d ir v\u0113rsts uz kravu p\u0101rvad\u0101jumu un pasa\u017eieru transporta pl\u016bsmas efektivit\u0101tes (samazin\u0101t brauk\u0161anas laiku) un dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anu \u201cVia Baltica\u201d (E67) posm\u0101 no Aina\u017eiem l\u012bdz Lietuvas robe\u017eai.<\/p>\n<p>\u201cProjekts \u201cSmart E67\u201d ir n\u0101kamais solis uz tie\u0161saistes satiksmes pl\u016bsmas p\u0101rvald\u012bbu Igaunijas valsts ce\u013cos. L\u012bdz \u0161im m\u0113s esam veiku\u0161i monitoringu un da\u017e\u0101dus m\u0113r\u012bjumus, un tagad par\u0101d\u012bjusies iesp\u0113ja p\u0101riet uz n\u0101kamo l\u012bmeni \u2013 akt\u012bvu komunik\u0101ciju ar autovad\u012bt\u0101jiem uz ce\u013ca, inform\u0113jot vi\u0146us par sare\u017e\u0123\u012bjumiem un ierobe\u017eojumiem, lai uzlabotu dro\u0161\u012bbu uz ce\u013ca un ekonom\u0113tu ce\u013c\u0101 pavad\u012bto laiku,\u201d nor\u0101da Igaunijas Ce\u013cu administr\u0101cijas Inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju departamenta projektu vad\u012bt\u0101js Kristjans D\u016bbass. \u201cSmart E67\u201d tiks \u012bstenots ERAF p\u0101rrobe\u017eu sadarb\u012bbas programmas \u201cInterreg Central Baltic\u201d ietvaros. Projekta iniciators un vado\u0161ais partneris ir VAS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d, un tas tiks \u012bstenots sadarb\u012bb\u0101 ar Igaunijas Ce\u013cu administr\u0101ciju. Vied\u0101s transporta sist\u0113mas elementus paredz\u0113ts uzst\u0101d\u012bt uz \u201cVia Baltica\u201d gan Latvij\u0101, gan Igaunij\u0101 posm\u0101 Tallina\u2013R\u012bga\u2013Bauska\u2013Lietuvas robe\u017ea. Projekta kop\u0113j\u0101s izmaksas ir 2,5 miljoni eiro, no tiem 85 procenti ir ERAF l\u012bdzfinans\u0113jums. J\u0101atg\u0101dina, ka \u201cLVC\u201d izveidoti 2004. gada nogal\u0113 un pieder valstij. Uz\u0146\u0113mums p\u0101rvalda valsts autoce\u013cu t\u012bklu, administr\u0113 valsts autoce\u013cu t\u012bkla finans\u0113jumu un organiz\u0113 iepirkumus valsts vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n<p><b> Teksts: ELZA B\u0112RZI\u0145A <\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Pirmie izdevumi valsts galveno autoce\u013cu uzlabo\u0161anas projektos jau apstiprin\u0101ti; \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d \u0161oruden izsludin\u0101ju\u0161i iepirkumus teju 100 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6199"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=6199"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6199\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6201,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6199\/revisions\/6201"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=6199"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=6199"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=6199"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}