Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondi sniedz da\u017e\u0101das valstij un sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgas izaugsmes iesp\u0113jas, piem\u0113ram, iesp\u0113ju moderniz\u0113t infrastrukt\u016bru, veicin\u0101t nodarbin\u0101t\u012bbu un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu, atbalst\u012bt izgl\u012bt\u012bbas un vesel\u012bbas apr\u016bpes pas\u0101kumus. Tom\u0113r ES fondu finans\u0113jums netiek dal\u012bts uz labu laimi \u2013 ja tiek sa\u0146emts finans\u0113jums, pretim tiek gaid\u012bti konkr\u0113ti, izm\u0113r\u0101mi un ilgtsp\u0113j\u012bgi projekta rezult\u0101ti, izmaksu efektivit\u0101te un normat\u012bvo aktu iev\u0113ro\u0161ana. Nenodro\u0161inot nosac\u012bjumu kvalitat\u012bvu izpildi, tiek apdraud\u0113ta izmaksu efektivit\u0101te un bie\u017ei ar\u012b kvalitat\u012bvs rezult\u0101ts.<\/p>\n
Lai \u0161\u0101dus gad\u012bjumus nov\u0113rstu, ES fondu projektu \u012bsteno\u0161anu stingri uzrauga. ES ties\u012bbu aktu, k\u0101 ar\u012b nacion\u0101lo normat\u012bvo aktu p\u0101rk\u0101pumu jeb neatbilst\u012bbu rezult\u0101ts ir finan\u0161u korekcijas. T\u0101 ir finans\u0113juma da\u013ca, kura projekta \u012bsteno\u0161anas laik\u0101 ir izmantota neatbilsto\u0161i, t\u0101d\u0113\u013c par to netiek sa\u0146emts ES l\u012bdzfinans\u0113jums. Ja maks\u0101jumi finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam jau ir veikti un neatbilst\u012bba konstat\u0113ta v\u0113l\u0101k, neatbilsto\u0161i veiktie maks\u0101jumi tiek atg\u016bti. Veicot apkopojumu par 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas periodu \u0161\u0101 gada 30. j\u016bnij\u0101, var redz\u0113t, ka neatbilst\u012bbu apjoms pret kop\u0113jo izmantoto finans\u0113jumu ir neliels \u2013 2,5%. Tom\u0113r absol\u016btajos skait\u013cos tas ir iespaid\u012bgs \u2013 117 milj. eiro, no kuriem 82,7% ir atg\u016bti. \u013boti svar\u012bgi ir saprast, ka \u0161is finans\u0113jums netiek zaud\u0113ts vai atmaks\u0101ts atpaka\u013c ES, bet gan \u0161\u012b neatbilst\u012bbu summa tiek izmantota atk\u0101rtoti citu projektu \u012bsteno\u0161anai. L\u012bdz ar to nepie\u0161\u0137irtais vai atg\u016btais finans\u0113jums no viena projekta tiek novirz\u012bts citu \u2013 jaunu un perspekt\u012bvu \u2013 projektu atbalst\u012b\u0161anai.<\/p>\n
Kopum\u0101 v\u0113rt\u0113jot projektu ievie\u0161anas kvalit\u0101ti, var secin\u0101t, ka laik\u0101, kop\u0161 Latvij\u0101 izmanto ES finans\u0113jumu, projektu kvalit\u0101te un projektu iesniedz\u0113ju zin\u0101\u0161anas un izpratne par fondiem ir augusi. T\u0101p\u0113c ret\u0101k tiek konstat\u0113tas neatbilst\u012bbas, kas radu\u0161\u0101s nezin\u0101\u0161anas vai neizpratnes d\u0113\u013c. Liel\u0101ko da\u013cu no neatbilst\u012bb\u0101m rada apzin\u0101ta v\u0113lme neiev\u0113rot vai apiet eso\u0161os nosac\u012bjumus. Piem\u0113ram, uzraugot projektu ievie\u0161anu, nereti tiek konstat\u0113ti noteikto ievie\u0161anas nosac\u012bjumu p\u0101rk\u0101pumi, kad finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js veicis darb\u012bbas pret\u0113ji l\u012bgum\u0101 par projekta \u012bsteno\u0161anu noteiktajam, netiek sasniegti projekta rezult\u0101ti, netiek iev\u0113roti noteiktie projekta \u012bsteno\u0161anas termi\u0146i u. tml.
\n
\nReiz\u0113 ar zin\u0101\u0161anu uzlabo\u0161anos par projektu sagatavo\u0161anas un ievie\u0161anas k\u0101rt\u012bbu pieaug ar\u012b negodpr\u0101t\u012bgu projektu iesniedz\u0113ju izdoma, k\u0101 nosac\u012bjumus apiet. T\u0101d\u0113\u013c pastiprin\u0101ta uzman\u012bba projektu uzraudz\u012bb\u0101 tiek piev\u0113rsta aizdom\u0101m par kr\u0101p\u0161anu. Fondu uzraugo\u0161\u0101s iest\u0101des ir konstat\u0113ju\u0161as gan \u013coti vienk\u0101r\u0161us kr\u0101p\u0161anas meh\u0101nismus, gan ar\u012b \u013coti sare\u017e\u0123\u012btus, tostarp iesp\u0113jamu iek\u0101rtu sad\u0101rdzin\u0101jumu vai viltotu dokumentu iesnieg\u0161anu. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos, sadarbojoties ar ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161\u0101m iest\u0101d\u0113m, tiek veikta padzi\u013cin\u0101ta izmekl\u0113\u0161ana un faktu noskaidro\u0161ana.<\/p>\n
Tom\u0113r visbie\u017e\u0101k neatbilst\u012bbas konstat\u0113 saist\u012bb\u0101 ar ES fondu projektos veiktajiem iepirkumiem. J\u0101atz\u012bm\u0113 gan, ka Latvijas gad\u012bjums nav unik\u0101ls \u2013 ar p\u0101rk\u0101pumiem iepirkumos saskaras visas ES dal\u012bbvalstis. P\u0101rk\u0101pumi ir visda\u017e\u0101d\u0101kie \u2013 s\u0101kot ar publicit\u0101tes normu neiev\u0113ro\u0161anu l\u012bdz pat neatbilsto\u0161as iepirkuma proced\u016bras veik\u0161anai. Nereti konstat\u0113 gad\u012bjumus, kad tiek veikti nesaska\u0146oti papildu darbi, k\u0101 ar\u012b b\u016btiski labojumi iepirkuma l\u012bguma elementos. Piem\u0113ram, finans\u0113\u0161anas k\u0101rt\u012bba, termi\u0146i, materi\u0101lu mai\u0146a u. c. Lai \u0161\u0101da veida p\u0101rk\u0101pumu skaits mazin\u0101tos, viens no b\u016btisk\u0101kajiem ES fondu uzraugo\u0161o iest\u0101\u017eu darbiem ir izgl\u012btot finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jus. Tiek organiz\u0113ti semin\u0101ri, sniegti skaidrojumi, konsult\u0101cijas, atsevi\u0161\u0137\u0101s aktivit\u0101t\u0113s ar\u012b izstr\u0101d\u0101tas standartiz\u0113tas l\u012bguma formas. Viens no visefekt\u012bv\u0101kajiem instrumentiem ir iepirkumu pirmsp\u0101rbaudes, kas tiek veiktas pirms iepirkuma proced\u016bras s\u0101k\u0161anas. L\u012bdz ar to projekta iesniedz\u0113jam laikus tiek nor\u0101d\u012bts uz iesp\u0113jam\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m, un tas \u013cauj izvair\u012bties no p\u0101rk\u0101pumiem projekta \u012bsteno\u0161anas gait\u0101. \u013boti svar\u012bgs faktors ir ar\u012b inform\u0101cijas pieejam\u012bba un sadarb\u012bba ar fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m. Visiem, kam ir interese un v\u0113lme izprast neb\u016bt ne vienk\u0101r\u0161o iepirkumu jomu, Iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs regul\u0101ri sav\u0101 m\u0101jaslap\u0101 public\u0113 inform\u0101ciju par bie\u017e\u0101k sastopam\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m un labo praksi iepirkumos.<\/p>\n
K\u0101 atkl\u0101j k\u013c\u016bdas<\/font><\/strong><\/p>\n Neatbilst\u012bbas ES fondu projektos pamat\u0101 konstat\u0113 vair\u0101kas iest\u0101des da\u017e\u0101dos l\u012bme\u0146os. T\u0113laini to var apz\u012bm\u0113t, ka projekti iziet caur vair\u0101kiem p\u0101rbau\u017eu filtriem \u2013 vispirms projektus r\u016bp\u012bgi p\u0101rbauda sadarb\u012bbas iest\u0101de, tad atbild\u012bg\u0101 iest\u0101de, atsevi\u0161\u0137as iepirkumu p\u0101rbaudes veic ar\u012b Iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs. Lauvas tiesa darba un atbild\u012bbas ir pa\u0161as vado\u0161\u0101s iest\u0101des rok\u0101s, jo t\u0101 virsuzrauga un kontrol\u0113 uztic\u0113t\u0101s funkcijas iepriek\u0161 uzskait\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m, taj\u0101 skait\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz neatbilst\u012bbu vad\u012bbu. M\u016bsu k\u0101 rev\u012bzijas iest\u0101des (RI) pien\u0101kums ir p\u0101rliecin\u0101ties, ka \u0161ajos l\u012bme\u0146os visi filtri str\u0101d\u0101 atbilsto\u0161i, lai Eiropas Komisijai (EK) varam apliecin\u0101t, ka ir iesp\u0113jams pa\u013cauties uz iesaist\u012bto iest\u0101\u017eu darbu un EK deklar\u0113tie izdevumi tie\u0161\u0101m ir bez b\u016btisk\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m.<\/p>\n Faktiski RI darbs s\u0101kas tikai tad, kad izdevumi tiek deklar\u0113ti EK, proti, kad Valsts kase p\u0113c vis\u0101m iepriek\u0161\u0113j\u0101m p\u0101rbaud\u0113m pasaka, ka ES nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju nauda ir kontrol\u0113ta pietiekami stingri un izlietota pareizi. M\u016bsu pien\u0101kums ir sniegt EK neatkar\u012bgu atzinumu par to. \u0160eit gan b\u016btu svar\u012bgi atz\u012bm\u0113t, ka neviens nesagaida absol\u016btu k\u013c\u016bdas neesam\u012bbu, jo eksist\u0113 da\u017e\u0101di neparedzami nosac\u012bjumi, kas pasl\u012bd gar\u0101m iepriek\u0161 min\u0113tajam neatbilst\u012bbu filtr\u0113\u0161anas procesam. Piem\u0113ram, at\u0161\u0137ir\u012bgas normat\u012bvo aktu interpret\u0101cijas, cilv\u0113ciskais faktors un taml\u012bdz\u012bgi. Faktiski ar\u012b ES regul\u0101s ir noteikts, ka RI konstat\u0113to k\u013c\u016bdu l\u012bmenim ir j\u0101b\u016bt maz\u0101kam par 2%, tad EK neap\u0161auba, ka dal\u012bbvalsts ir nodro\u0161in\u0101jusi ES naudas pareizu izlietojumu un dro\u0161u finan\u0161u vad\u012bbu.<\/p>\n Kopum\u0101, atskatoties pag\u0101tn\u0113, ir j\u0101izce\u013c divas lietas. Pirm\u0101 \u2013 visvair\u0101k neatbilst\u012bbu tiek konstat\u0113ts tie\u0161i iepirkumu jom\u0101, un t\u0101 tas notiek ne tikai Latvij\u0101. Ar\u012b Eiropas Rev\u012bzijas pal\u0101ta p\u0101rskat\u0101 par 2007. \u2013 2013. pl\u0101no\u0161anas periodu nor\u0101da, ka liel\u0101kais \u012bpatsvars (45%) neatbilst\u012bbu ES fondu projektos starp vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm ir tie\u0161i publiskaj\u0101 iepirkum\u0101 konstat\u0113to k\u013c\u016bdu d\u0113\u013c. Otr\u0101 lieta, kuru grib\u0113tos akcent\u0113t, \u2013 \u0161odien finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ji kopum\u0101 k\u013c\u016bst gudr\u0101ki, tas ir, izgl\u012btot\u0101ki, pieredzes bag\u0101t\u0101ki, ja sal\u012bdzin\u0101m, piem\u0113ram, ar to, k\u0101das k\u013c\u016bdas tika pie\u013cautas, kad tikko iest\u0101j\u0101mies ES un s\u0101k\u0101m fondu l\u012bdzek\u013cu invest\u0113\u0161anu. Un tas ir pa\u0161saprotami t\u0101p\u0113c, ka aiz muguras ir 11 gadus ilga pieredze projektu ievie\u0161an\u0101.<\/p>\n Ar\u012b m\u0113s, g\u016bstot pieredzi, att\u012bst\u0101mies \u2013 aizvien bie\u017e\u0101k sp\u0113jam konstat\u0113t neatbilst\u012bbas, kas ir radu\u0161\u0101s intere\u0161u konflikta d\u0113\u013c, vai, piem\u0113ram, dubult\u0101s finans\u0113\u0161anas p\u0101rk\u0101pumus, jo tiek papla\u0161in\u0101ta piek\u013cuve un nodro\u0161in\u0101ta sasaiste p\u0101rbau\u017eu laik\u0101 ar da\u017e\u0101d\u0101m datub\u0101z\u0113m un re\u0123istriem. T\u0101d\u0113j\u0101di varam piek\u013c\u016bt Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta un Uz\u0146\u0113mumu re\u0123istra datiem. T\u0101pat mums ir vienota ES fondu vad\u012bbas sist\u0113ma, kur ir pieejama inform\u0101cija par visiem projektiem un to \u012bstenot\u0101jiem. Aizvien liel\u0101ka loma neatbilst\u012bbu konstat\u0113\u0161an\u0101 ir sadarb\u012bbai ar Valsts ie\u0146\u0113mumu dienestu un Valsts kontroli inform\u0101cijas sal\u012bdzin\u0101\u0161anas un apmai\u0146as nol\u016bkos. Gad\u012bjumos, kad ir aizdomas par god\u012bgas konkurences p\u0101rk\u0101pumiem, sadarbojamies ar Konkurences padomi, k\u0101 ar\u012b ar Valsts policiju un Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroju, kad ir aizdomas par kr\u0101p\u0161anu vai korupciju. N\u0101kotn\u0113 paredzam, ka var\u0113tu izveidot cie\u0161\u0101ku sadarb\u012bbu ar\u012b ar biedr\u012bbu \u201cSabiedr\u012bba par atkl\u0101t\u012bbu \u2013 Delna\u201d.<\/p>\n Neaprobe\u017eojamies tikai ar valsts resursiem vien \u2013 jaun\u0101kais un efekt\u012bv\u0101kais veids, k\u0101 iesp\u0113jams konstat\u0113t intere\u0161u konfliktu ne tikai Latvijas ietvaros, bet ES dal\u012bbvalstu l\u012bmen\u012b, ir EK nesen izveidota elektronisk\u0101 risku vad\u012bbas sist\u0113ma \u201cArachne\u201d. Taj\u0101 ir iesp\u0113jams atrast inform\u0101ciju par saist\u012bt\u0101m person\u0101m un uz\u0146\u0113mumiem ES dal\u012bbvalstu vid\u016b. Tas noz\u012bm\u0113, ka, piem\u0113ram, m\u0113s varam noteikt, vai Latvijas uz\u0146\u0113mumam ir k\u0101da saist\u012bba ar \u0101rvalstu pieg\u0101d\u0101t\u0101ju.<\/p>\n T\u0101d\u0113j\u0101di, veidojot pla\u0161u sadarb\u012bbas t\u012bklu ar ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161aj\u0101m instit\u016bcij\u0101m un izmantojot ES pied\u0101v\u0101tos resursus, varam iesp\u0113jami efekt\u012bv\u0101k g\u016bt p\u0101rliec\u012bbu par atbilsto\u0161u ES un Latvijas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju l\u012bdzek\u013cu ieguld\u012b\u0161anu ES fondu projektos, lai nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju l\u012bdzek\u013ci tiktu izmantoti pareizajiem m\u0113r\u0137iem.<\/p>\n K\u0101 izvair\u012bties no k\u013c\u016bd\u0101m ES fondu projektos<\/font><\/strong><\/p>\n ES fondu projekta s\u0101kums ir skaidra ideja un m\u0113r\u0137is. Tie\u0161i tas ir pats pamats, nevis nol\u016bks par katru cenu tikt pie ES fondu naudas, lai p\u0113c tam gudrotu, kur to var\u0113tu izt\u0113r\u0113t. Ja nauda seko idejai, kas attiec\u012bgi sekm\u0113tu valsts tautsaimniec\u012bbas izaugsmi, ir iesp\u0113jams veiksm\u012bgi projektu \u012bstenot un ne tikai sasniegt iecer\u0113tos rezult\u0101tus, bet nodro\u0161in\u0101t ar\u012b to ilgtsp\u0113ju.<\/p>\n K\u0101 r\u0101da prakse, t\u0101diem projektiem, kuru ideju \u012bstenot\u0101js ir ilgi lolojis, r\u016bp\u012bgi pl\u0101nojis, r\u0113\u0137in\u0101jis, mekl\u0113jis lab\u0101kos un izdev\u012bg\u0101kos finans\u0113juma piesaistes veidus un avotus, l\u012bdz non\u0101cis pie ES fondu l\u012bdzfinans\u0113ta projekta izv\u0113les, parasti veicas un k\u013c\u016bdu praktiski nav. \u0160\u0101du projektu veiksm\u012bg\u0101 un efekt\u012bv\u0101 \u012bsteno\u0161an\u0101 idejas autors ir patiesi ieinteres\u0113ts. T\u0101tad, lai izvair\u012btos no k\u013c\u016bd\u0101m, vissvar\u012bg\u0101kais ir m\u0113r\u0137a apzin\u0101\u0161an\u0101s, skaidra t\u0101 defin\u0113\u0161ana, kam, protams, seko ar\u012b m\u0113r\u0137tiec\u012bga un apzin\u012bga virz\u012bba uz t\u0101 sasnieg\u0161anu projekta \u012bsteno\u0161anas gait\u0101.<\/p>\n Veiksm\u012bga projektu ievie\u0161ana ir gan individu\u0101la projekta \u012bstenot\u0101ja, gan ar\u012b visu ES fondu vad\u012bb\u0101 iesaist\u012bto instit\u016bciju interes\u0113s. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101, 2014. \u2013 2020. gada ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101 Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra (CFLA) veic vien\u012bg\u0101s sadarb\u012bbas iest\u0101des funkcijas. Tas noz\u012bm\u0113, ka m\u0113s organiz\u0113jam projektu iesniegumu atlases, sl\u0113dzam l\u012bgumus ar finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem, k\u0101 ar\u012b kontrol\u0113jam un uzraug\u0101m projektu ievie\u0161anu. M\u016bsu projektu vad\u012bbas funkcija ir virz\u012bta uz to, lai cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113ju pal\u012bdz\u0113tu vi\u0146am sekm\u012bgi sasniegt iecer\u0113to un izvair\u012bties no k\u013c\u016bd\u0101m. Savuk\u0101rt kontroles funkcijas prim\u0101r\u0101 noz\u012bme \u2013 laikus paman\u012bt k\u013c\u016bdas, ja t\u0101das ir radu\u0161\u0101s, lai p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k un efekt\u012bv\u0101k t\u0101s nov\u0113rstu. T\u0101p\u0113c m\u0113s, CFLA, cik vien sp\u0113jam, pal\u012bdzam ar sav\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m, konsult\u0113jam, sniedzam skaidrojumus, esam vienm\u0113r atv\u0113rti jaut\u0101jumiem gan projekta ievie\u0161anas posm\u0101, gan ar\u012b laik\u0101, kad v\u0113l tikai tiek apsv\u0113rtas sava projekta finans\u0113\u0161anas iesp\u0113jas.<\/p>\n Lai nodro\u0161in\u0101tu veiksm\u012bgu ES fondu finans\u0113juma ieguld\u012b\u0161anu atbilsto\u0161i m\u0113r\u0137im, CFLA savu kontroles un uzraudz\u012bbas funkciju ietvaros p\u0101rbauda projektu dokument\u0101ciju, taj\u0101 skait\u0101 l\u012bgumu nosac\u012bjumu izpildi. Tiek izskat\u012bti iesniegtie maks\u0101jumu piepras\u012bjumi, k\u0101 ar\u012b p\u0101rbaud\u0113s projektu \u012bsteno\u0161anas viet\u0101s vienlaikus tiek izv\u0113rt\u0113ta veikto darbu, sniegto pakalpojumu vai pieg\u0101d\u0101to vien\u012bbu esam\u012bba un kvalit\u0101te.<\/p>\n Liel\u0101ko da\u013cu no konstat\u0113taj\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m parasti ir iesp\u0113jams nov\u0113rst, tom\u0113r gad\u012bjumos, kad darbi ir veikti neatbilsto\u0161i vai kad konstat\u0113tos p\u0101rk\u0101pumus vairs nav iesp\u0113Centr\u0101l\u0101s Pl\u0101no\u0161ana un projekta iesnieguma sagatavo\u0161ana<\/font><\/strong><\/p>\n Sagatavojot projekta iesniegumus ES fondu finans\u0113juma piesaistei, potenci\u0101lajiem projekta \u012bstenot\u0101jiem iesniegumos b\u016btu j\u0101nor\u0101da tikai konkr\u0113tajam projektam nepiecie\u0161amais, jo p\u0113c tam, projekta ievie\u0161anas laik\u0101, CFLA k\u0101 sadarb\u012bbas iest\u0101de sekos l\u012bdzi, lai tiktu iev\u0113rots viss projektu iesniegumos paredz\u0113tais. Proti, lai b\u016btu \u012bstenotas projekt\u0101 paredz\u0113t\u0101s publicit\u0101tes, vienl\u012bdz\u012bgu iesp\u0113ju un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anas, k\u0101 ar\u012b citas pras\u012bbas. \u0160aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 \u012bpa\u0161a v\u0113r\u012bba j\u0101piev\u0113r\u0161 Ministru kabineta noteikumos un projektu iesniegumos paredz\u0113to rezultat\u012bvo, izn\u0101kuma un finan\u0161u r\u0101d\u012bt\u0101ju sasnieg\u0161anai.<\/p>\n Efekt\u012bva projektu vad\u012bba<\/font><\/strong><\/p>\n Projekta veiksm\u012bgai \u012bsteno\u0161anai viens no svar\u012bg\u0101kajiem aspektiem ir kompetenta un efekt\u012bva projekta vad\u012bba. L\u012bdz ar to projekta \u012bstenot\u0101jiem b\u016btu j\u0101izv\u0113rt\u0113 gan savu speci\u0101listu iesp\u0113jas ieviest projektu saviem sp\u0113kiem, gan ar\u012b iesp\u0113jas papildus piesaist\u012bt projektu vad\u012bbas speci\u0101listus. Jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u013coti svar\u012bga ir cie\u0161a sadarb\u012bba un savlaic\u012bga inform\u0101cijas apmai\u0146a starp pas\u016bt\u012bt\u0101ju un projekta vad\u012bt\u0101ju vai projekta vad\u012bbas grupu.<\/p>\n Laika grafika pl\u0101no\u0161ana un iev\u0113ro\u0161ana<\/font><\/strong><\/p>\n N\u0101kamais svar\u012bg\u0101kais nosac\u012bjums ir efekt\u012bva projekta ievie\u0161anas laika grafika pl\u0101no\u0161ana un iev\u0113ro\u0161ana. Projekta ievie\u0161anas laika grafiks b\u016btu j\u0101pl\u0101no, \u0146emot v\u0113r\u0101 gan iepirkumu veik\u0161anai nepiecie\u0161amo laiku, ieskaitot ar\u012b iesp\u0113jam\u0101s s\u016bdz\u012bbas par iepirkumu, gan nosl\u0113gto l\u012bgumu realiz\u0101cijai nepiecie\u0161amo laiku (piem\u0113ram, b\u016bvniec\u012bbas projektiem \u2013 iesp\u0113jamos tehnolo\u0123iskos p\u0101rtraukumus), gan ar\u012b jebkurus citus riskus, kas var\u0113tu rasties projekta \u012bsteno\u0161anas laik\u0101. Diem\u017e\u0113l j\u0101atz\u012bst, ka CFLA praks\u0113 ir biju\u0161i gad\u012bjumi, kad nepareizas laika pl\u0101no\u0161anas un laika grafika neiev\u0113ro\u0161anas d\u0113\u013c vairs nav laika veikt projektam nepiecie\u0161amos iepirkumus. T\u0101dos gad\u012bjumos projekta \u012bstenot\u0101ji ir pie\u0146\u0113mu\u0161i l\u0113mumu lauzt ar CFLA nosl\u0113gto l\u012bgumu un nesa\u0146emt ES fondu finans\u0113jumu.<\/p>\n Iepirkumu proced\u016bras<\/font><\/strong><\/p>\n Savuk\u0101rt iepirkumu proced\u016br\u0101s projekta \u012bstenot\u0101jiem b\u016btu r\u016bp\u012bgi j\u0101izv\u0113rt\u0113, tie\u0161i k\u0101das pras\u012bbas, piem\u0113ram, attiec\u012bb\u0101 uz piesaist\u0101majiem speci\u0101listiem vai veicamajiem darbiem ir nepiecie\u0161amas konkr\u0113tajam projektam un b\u016btu iek\u013caujamas iepirkumu dokument\u0101cij\u0101. Bie\u017ei vien konstat\u0113jam gad\u012bjumus, kad iepirkumu dokument\u0101cij\u0101 ir iek\u013cauta k\u0101da kvalifik\u0101cijas pras\u012bba, bet iesniegto pied\u0101v\u0101jumu izv\u0113rt\u0113\u0161anas laik\u0101 t\u0101 tiek uzskat\u012bta par neb\u016btisku un netiek vairs v\u0113rt\u0113ta. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos iepirkumam tiek piem\u0113rota finan\u0161u korekcija un projekta \u012bstenot\u0101js vairs nesa\u0146em visu ES fondu finans\u0113juma summu. Lai izvair\u012btos no k\u013c\u016bd\u0101m iepirkumos, projektu \u012bstenot\u0101jiem prec\u012bzi j\u0101iev\u0113ro iepirkumus regul\u0113jo\u0161o normat\u012bvo aktu pras\u012bbas, iepirkumu dokument\u0101cij\u0101 j\u0101paredz konkurenci neierobe\u017eojo\u0161as un skaidri saprotamas pras\u012bbas, k\u0101 ar\u012b iesniegto pied\u0101v\u0101jumu izv\u0113rt\u0113\u0161ana j\u0101veic saska\u0146\u0101 ar izvirz\u012btaj\u0101m pras\u012bb\u0101m.<\/p>\n L\u012bguma nosac\u012bjumu sast\u0101d\u012b\u0161ana<\/font><\/strong><\/p>\n T\u0101pat projekta \u012bstenot\u0101jiem b\u016btu j\u0101izv\u0113rt\u0113 nosac\u012bjumi l\u012bgumos par darbu veik\u0161anu vai pakalpojumu snieg\u0161anu. Piem\u0113ram, ja l\u012bgum\u0101 ir paredz\u0113ts, ka l\u012bguma izpild\u012bt\u0101jam j\u0101iesniedz l\u012bguma izpildes garantijas 10% apm\u0113r\u0101 no l\u012bguma summas, tad pas\u016bt\u012bt\u0101jam b\u016btu j\u0101seko l\u012bdzi, lai \u0161\u0101da garantija tiktu iesniegta. Ja l\u012bgum\u0101 ir paredz\u0113ta k\u0101rt\u012bba l\u012bguma groz\u012bjumiem vai ar\u012b soda naudas piem\u0113ro\u0161anai, piem\u0113ram, darbu vai pieg\u0101des kav\u0113juma vai neatbilsto\u0161as kvalit\u0101tes d\u0113\u013c, tad pas\u016bt\u012bt\u0101jam pa\u0161am ar\u012b j\u0101r\u016bp\u0113jas, lai \u0161ie nosac\u012bjumi b\u016btu iev\u0113roti. L\u012bgumos paredz\u0113tajam ir j\u0101str\u0101d\u0101 praks\u0113 un j\u0101nodro\u0161ina kvalitat\u012bva un savlaic\u012bga l\u012bgumos paredz\u0113to darbu vai pakalpojumu izpilde.<\/p>\n Gad\u012bjum\u0101, ja projekta \u012bstenot\u0101jam ir ba\u017eas par k\u0101du no iepriek\u0161min\u0113taj\u0101m vai cit\u0101m probl\u0113m\u0101m, CFLA ir atv\u0113rta konsult\u0101cij\u0101m. M\u016bsu kop\u0113jais m\u0113r\u0137is ir ES fondu projektu veiksm\u012bga ievie\u0161ana, t\u0101p\u0113c svar\u012bga ir projektu \u012bstenot\u0101ju un CFLA k\u0101 sadarb\u012bbas iest\u0101des cie\u0161a partner\u012bba projekta ievie\u0161anas jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101 un projekta m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161an\u0101.<\/p>\n M\u016bsu konsult\u0101cijas ir pieejamas ne tikai projekta \u012bsteno\u0161anas posm\u0101. M\u0113s sniedzam inform\u0101ciju ar\u012b par ES fondu iesp\u0113j\u0101m \u2013 ikvienam interesentam, potenci\u0101lajam projekta iesniedz\u0113jam un \u012bstenot\u0101jam \u2013 un pal\u012bdzam uzzin\u0101t un saprast, k\u0101da veida invest\u012bcijas var sa\u0146emt ES fondu atbalstu un k\u0101ds ir pl\u0101notais projektu ievie\u0161anas laika grafiks. CFLA konsult\u0101cijas ir pieejamas pa t\u0101lruni vai rakstot e-pastu, k\u0101 ar\u012b klientu apkalpo\u0161anas centr\u0101 R\u012bg\u0101 un re\u0123ion\u0101laj\u0101s noda\u013c\u0101s R\u0113zekn\u0113, Kuld\u012bg\u0101 un C\u0113s\u012bs.<\/p>\n Autori:<\/b> Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondi sniedz da\u017e\u0101das valstij un sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgas izaugsmes iesp\u0113jas, piem\u0113ram, iesp\u0113ju moderniz\u0113t infrastrukt\u016bru, veicin\u0101t nodarbin\u0101t\u012bbu un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu, atbalst\u012bt izgl\u012bt\u012bbas un vesel\u012bbas apr\u016bpes pas\u0101kumus.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6123"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=6123"}],"version-history":[{"count":8,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6123\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":6132,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/6123\/revisions\/6132"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=6123"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=6123"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=6123"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nfinan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bras Infrastrukt\u016bras projektu departamenta Eiropas Savien\u012bbas fondu vesel\u012bbas un satiksmes projektu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja vietniece LI\u0100NA TEIL\u0100NE
\njams nov\u0113rst, projekt\u0101 veiktos izdevumus neattiecina piln\u0101 apm\u0113r\u0101 finans\u0113\u0161anai no ES fondu l\u012bdzek\u013ciem. Lai \u0161\u0101du gad\u012bjumu b\u016btu iesp\u0113jami maz\u0101k, projektu \u012bstenot\u0101jiem b\u016btu j\u0101apzin\u0101s sava atbild\u012bba par projektu realiz\u0113\u0161anu un tajos paredz\u0113to m\u0113r\u0137u un rezult\u0101tu sasnieg\u0161anu. T\u0101d\u0113\u013c apkopoj\u0101m projektu ievie\u0161anas problem\u0101tisk\u0101kos aspektus, kam v\u0113lams \u012bpa\u0161i piev\u0113rst uzman\u012bbu, lai projektu ieviestu bez k\u013c\u016bd\u0101m.<\/p>\n
\nEiropas Savien\u012bbas fondu vad\u012bbas un kontroles departamenta direktore<\/i> SOLVEIGA OZOLA<\/b>
\nEiropas Savien\u012bbas fondu rev\u012bzijas departamenta direktore<\/i> NATA LASMANE<\/b>
\nCentr\u0101l\u0101s finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bras direktore<\/i> ANITA KR\u016aMI\u0145A<\/b>
\nCentr\u0101l\u0101s finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bras Infrastrukt\u016bras projektu departamenta Eiropas Savien\u012bbas fondu vesel\u012bbas un satiksmes projektu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja vietniece<\/i> LI\u0100NA TEIL\u0100NE<\/b>
\n<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"