{"id":5921,"date":"2015-10-14T16:03:08","date_gmt":"2015-10-14T14:03:08","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5921"},"modified":"2015-10-13T16:12:56","modified_gmt":"2015-10-13T14:12:56","slug":"zinas-5","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5921","title":{"rendered":"Zi\u0146as"},"content":{"rendered":"<p><strong><font size=\"3\"> August\u0101 pieaudzis banku kop\u0113jais kred\u012btportfelis<\/font><\/strong><\/p>\n<p><b>Finan\u0161u un kapit\u0101la tirgus komisijas (FKTK) operat\u012bv\u0101 inform\u0101cija par Latvijas banku darb\u012bbas rezult\u0101tiem 2015. gada august\u0101 liecina, ka banku sektora kop\u0113jo noguld\u012bjumu apm\u0113rs nedaudz sarucis (par 0,2% jeb 50 milj. eiro). Palielinoties vald\u012bbas un finan\u0161u uz\u0146\u0113mumu noguld\u012bjumiem, rezidentu noguld\u012bjumu atlikums pieaudzis (par 1,1% jeb 112 milj. eiro), tom\u0113r m\u0101jsaimniec\u012bbu un nefinan\u0161u sabiedr\u012bbu noguld\u012bjumi samazin\u0101ju\u0161ies. Nerezidentu noguld\u012bjumu atlikuma sarukumu (par 1,3% jeb 162 milj. eiro) ietekm\u0113ja ASV dol\u0101ra v\u0113rt\u012bbas samazin\u0101\u0161an\u0101s.<\/b><\/p>\n<p>Banku sektors kopum\u0101 2015. gada pirmajos asto\u0146os m\u0113ne\u0161os darboj\u0101s ar pe\u013c\u0146u 290,3 milj. eiro. Min\u0113taj\u0101 period\u0101 ar pe\u013c\u0146u darboj\u0101s 15 Latvijas bankas un piecas \u0101rvalstu banku fili\u0101les (to tirgus da\u013ca kop\u0113jos banku sektora akt\u012bvos \u2013 94,3%).<\/p>\n<p>Kop\u0113jais kred\u012btportfelis m\u0113ne\u0161a laik\u0101 palielin\u0101j\u0101s par 0,4%, t. sk. rezidentu korporat\u012bvo klientu kred\u012btatlikums \u2013 par 0,9% un nerezidentu klientu \u2013 par 0,3%, savuk\u0101rt rezidentu m\u0101jsaimniec\u012bbu kred\u012btatlikums saruka par 0,4%.<\/p>\n<p>Ar Latvijas banku bilances p\u0101rskatu kopsavilkumu par 2015. gada augustu ir iesp\u0113jams iepaz\u012bties komisijas m\u0101jaslap\u0101<br \/>\n<a href=\"http:\/\/www.fktk.lv\">www.fktk.lv<\/a> sada\u013c\u0101 Statistika\/Kred\u012btiest\u0101des\/M\u0113ne\u0161a p\u0101rskati.<br \/>\n<!--more--><br \/>\n<i>Teksts: EL\u012aNA AVOTI\u0145A, FKTK Komunik\u0101ciju da\u013cas sabiedrisko attiec\u012bbu speci\u0101liste<\/i><\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">Bankas atbalsta zi\u0146u snieg\u0161anu VID par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem, ta\u010du ar konkr\u0113tiem krit\u0113rijiem<\/font><\/strong><\/p>\n<p><b>Bankas konceptu\u0101li atbalsta vald\u012bbas ieceri uzlikt bank\u0101m par pien\u0101kumu zi\u0146ot Valsts ie\u0146\u0113mumu dienestam (VID) par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem nodok\u013cu jom\u0101, ja tiek noteikti prec\u012bzi krit\u0113riji un k\u0101rt\u012bba, k\u0101d\u0101 j\u0101notiek zi\u0146ojumu snieg\u0161anai, lai tiktu izsl\u0113gta iesp\u0113ja, ka bank\u0101m ir subjekt\u012bvi j\u0101v\u0113rt\u0113 dar\u012bjumu aizdom\u012bgums un j\u0101veic klientu nodok\u013cu nomaksas anal\u012bze un apr\u0113\u0137ini.<\/b><\/p>\n<p>K\u0101 zin\u0101ms, 2016. gada valsts bud\u017eeta likuma paket\u0113 vald\u012bba ir atbalst\u012bjusi labojumus likum\u0101 par nodok\u013ciem un nodev\u0101m, Kred\u012btiest\u0101\u017eu likum\u0101 un Maks\u0101jumu pakalpojumu un elektronisk\u0101s naudas likum\u0101. Likumprojekti paredz finan\u0161u iest\u0101d\u0113m pien\u0101kumu sniegt VID zi\u0146as par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem nodok\u013cu jom\u0101.<\/p>\n<p>Patlaban bankas saska\u0146\u0101 ar Noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas un terorisma finans\u0113\u0161anas nov\u0113r\u0161anas likumu sniedz inform\u0101ciju par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem \u0122ener\u0101lprokurat\u016bras Noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas nov\u0113r\u0161anas dienestam (Kontroles dienestam). Ne likuma groz\u012bjumos, ne sarun\u0101s ar Finan\u0161u ministrijas un VID p\u0101rst\u0101vjiem Latvijas Komercbanku asoci\u0101cija (LKA) nav sa\u0146\u0113musi konkr\u0113tas atbildes par to,<\/p>\n<ul>\n<li> vai bank\u0101m VID b\u016bs j\u0101sniedz analo\u0123iska inform\u0101cija k\u0101 Kontroles dienestam par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem,\n<li> vai VID noteiks konkr\u0113tus parametrus, p\u0113c k\u0101diem konstat\u0113t aizdom\u012bgus dar\u012bjumus nodok\u013cu jom\u0101,\n<li> vai ar\u012b tiek paredz\u0113ts, ka bankas veiks subjekt\u012bvu anal\u012bzi par dar\u012bjumu aizdom\u012bgumu tie\u0161i no nodok\u013cu nomaksas aspekta.\n<\/ul>\n<p>P\u0113c LKA uzskata, b\u016btu maksim\u0101li j\u0101izsl\u0113dz subjekt\u012bvas dar\u012bjumu atlases un v\u0113rt\u0113\u0161anas pien\u0101kums bank\u0101m.<\/p>\n<p>P\u0113c Kontroles dienesta datiem, 2014. gad\u0101 dienests kopum\u0101 sa\u0146\u0113ma 23 t\u016bksto\u0161us zi\u0146ojumu par aizdom\u012bgiem dar\u012bjumiem, un tikai 67% no tiem sniedza bankas. P\u0101r\u0113jos zi\u0146ojumus sniegu\u0161as citas finan\u0161u iest\u0101des, nodok\u013cu konsultanti, \u0101rpakalpojuma gr\u0101matve\u017ei, zv\u0113rin\u0101ti revidenti, zv\u0113rin\u0101tu revidentu komercsabiedr\u012bbas, zv\u0113rin\u0101ti not\u0101ri, zv\u0113rin\u0101ti advok\u0101ti un citi neatkar\u012bgi juridisko pakalpojumu sniedz\u0113ji saska\u0146\u0101 ar Noziedz\u012bgi ieg\u016btu l\u012bdzek\u013cu legaliz\u0101cijas un terorisma finans\u0113\u0161anas nov\u0113r\u0161anas likumu.<\/p>\n<p><i>Teksts: BAIBA MELNACE<\/i><\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">Ir j\u016btamas pozit\u012bvas v\u0113smas iedz\u012bvot\u0101ju noska\u0146ojum\u0101 un ekonomiskaj\u0101 st\u0101vokl\u012b<\/font><\/strong><\/p>\n<p><i>Iepaz\u012bstoties ar nesen publiskot\u0101 \u201cDNB Latvijas barometra\u201d p\u0113t\u012bjuma datiem, kas par\u0101da iedz\u012bvot\u0101ju kop\u0113jo noska\u0146ojumu un v\u0113rt\u0113jumu par Latvijas ekonomisko st\u0101vokli, secin\u0101ms \u2013 lai ar\u012b patlaban v\u0113rt\u0113jums ir piesardz\u012bgs, kopum\u0101 tam ir tendence uzlaboties.<\/i><\/p>\n<p>V\u0113rt\u0113jot ekonomikas situ\u0101ciju Latvij\u0101, j\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0161\u012b gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 IKP bija par 2,3% liel\u0101ks nek\u0101 pirms gada, un tas ir v\u0113rt\u0113jams k\u0101 \u013coti labs r\u0101d\u012bt\u0101js. Neskatoties uz kraso eksporta iesp\u0113ju samazin\u0101\u0161anos uz Krieviju, Latvijas tautsaimniec\u012bbas izaugsmes temps palielin\u0101s un ir strauj\u0101ks, nek\u0101 iepriek\u0161 prognoz\u0113ts. Sam\u0113r\u0101 straujais vid\u0113j\u0101s darba samaksas k\u0101pums un zem\u0101 infl\u0101cija veicina iedz\u012bvot\u0101ju pirktsp\u0113jas pieaugumu. \u0160ogad pirmaj\u0101 pusgad\u0101 priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161 bija par 2,5% liel\u0101ks nek\u0101 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada attiec\u012bgaj\u0101 period\u0101. Uzlabojas ar\u012b invest\u012bciju dinamika, kas otraj\u0101 ceturksn\u012b jau ir pozit\u012bva (pieaugums par 2,8%, atbilsto\u0161i pirmaj\u0101 ceturksn\u012b bija samazin\u0101jums par 0,9%). Pre\u010du un pakalpojumu eksporta apjomi pirmaj\u0101 pusgad\u0101 bija par 2,8% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada.<\/p>\n<p>Turpm\u0101k\u0101 Latvijas tautsaimniec\u012bbas att\u012bst\u012bba joproj\u0101m b\u016bs cie\u0161i saist\u012bta ar iek\u0161\u0113j\u0101 piepras\u012bjuma notur\u012bbu un ar eksporta papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s iesp\u0113j\u0101m. B\u016btiska loma b\u016bs uz\u0146\u0113m\u0113ju sp\u0113jai diversific\u0113t savus noieta tirgus. Turpin\u0101s augt priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161, ko liel\u0101 m\u0113r\u0101 noteiks darba samaksas k\u0101pums, kas gan kopum\u0101 b\u016bs l\u0113n\u0101ks nek\u0101 pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101. Svar\u012bgs moments kop\u0113jai izaugsmei ir ar\u012b invest\u012bciju att\u012bst\u012bbai k\u0101 ilgtermi\u0146a, t\u0101 vid\u0113ja termi\u0146a skat\u012bjum\u0101.<\/p>\n<p>Attiec\u012bgi Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Latvijas ekonomikas konkur\u0113tsp\u0113jas priek\u0161roc\u012bbu stiprin\u0101\u0161anas. ES strukt\u016brfondu 2014. \u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 paredz\u0113ts novirz\u012bt 764,15 miljonus eiro finan\u0161u resursu pieejam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai vis\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas att\u012bst\u012bbas stadij\u0101s. T\u0101pat tiek turpin\u0101ts darbs pie uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai labv\u0113l\u012bgas vides nodro\u0161in\u0101\u0161anas, mazinot barjeras uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas uzs\u0101k\u0161anai, da\u017e\u0101du at\u013cauju sa\u0146em\u0161anai l\u012bdz pat izbeig\u0161anai, \u012bpa\u0161u uzsvaru liekot uz uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai kvalitat\u012bvu un \u0113rtu valsts p\u0101rvaldes e-pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161anu.<\/p>\n<p><i>Teksts: ILZE LORE,<br \/>\nEkonomikas ministrijas Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas konkur\u0113tsp\u0113jas departamenta direktora vietniece<\/i><\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">Nozare: mazie un vid\u0113jie uz\u0146\u0113m\u0113ji var\u0113tu efektiviz\u0113t biznesu pat par tre\u0161da\u013cu<\/font><\/strong><\/p>\n<p><b>Inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT) nozares pieredze r\u0101da, ka sam\u0113r\u0101 vienk\u0101r\u0161u tehnolo\u0123iju ievie\u0161ana uz\u0146\u0113mumos \u013cauj uzlabot to efektivit\u0101ti vid\u0113ji par 30%. Tam ir iz\u0161\u0137iro\u0161a noz\u012bme situ\u0101cij\u0101, kad Latvij\u0101 produktivit\u0101te ir teju \u010detras reizes zem\u0101ka nek\u0101 15 cit\u0101s Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bs. Lai gan Latvijai ir sp\u0113c\u012bga tehnolo\u0123isk\u0101 infrastrukt\u016bra, tom\u0113r m\u0113s esam p\u0113d\u0113j\u0101 viet\u0101 Baltijas valstu vid\u016b tehnolo\u0123iju ievie\u0161an\u0101 uz\u0146\u0113mumos \u2013 Igaunija 32. viet\u0101, Lietuva 33. viet\u0101, Latvija 48. viet\u0101.<\/b><\/p>\n<p>Praktiski piem\u0113ri r\u0101da, ka tehnolo\u0123isko risin\u0101jumu ievie\u0161ana mazajos un vid\u0113jos uz\u0146\u0113mumos (MVU) \u013cauj par 20% samazin\u0101t d\u012bkst\u0101vi, par 40% palielin\u0101t klientu zvanu skaitu uz\u0146\u0113mumam, par 30% efektiviz\u0113t rekl\u0101mas bud\u017eetu, par 60% samazin\u0101t pap\u012bra pat\u0113ri\u0146u un vair\u0101k nek\u0101 par 25% ietaup\u012bt \u016bdeni un citus resursus.<\/p>\n<p><b>Latvijas paradokss<\/b><\/p>\n<p>IKT nozares vado\u0161ie uz\u0146\u0113mumi nor\u0101da, ka, no vienas puses, Latvija ir Eiropas interneta infrastrukt\u016bras lielvalsts ar pasaul\u0113 otro \u0101tr\u0101ko mobilo internetu, liel\u0101ko br\u012bvpieejas Wi-Fi t\u012bklu Eirop\u0101, l\u012bderpoz\u012bcij\u0101m optisk\u0101 interneta un 4G datu apjoma pat\u0113ri\u0146\u0101 un modern\u0101kajiem datu centriem, kas paver vispla\u0161\u0101k\u0101s iesp\u0113jas tehnolo\u0123iju izmanto\u0161anai biznes\u0101. No otras puses, Latvijas produktivit\u0101tes un e-komercijas risin\u0101jumu izmanto\u0161anas r\u0101d\u012bt\u0101ji ir \u013coti zemi un uz\u0146\u0113m\u0113ji gausi izmanto Latvijas tehnolo\u0123isk\u0101s infrastrukt\u016bras priek\u0161roc\u012bbas.<\/p>\n<p>\u201cM\u016bsupr\u0101t, viens no iemesliem ir digit\u0101l\u0101s kompetences tr\u016bkums. Ta\u010du jau tuv\u0101kajos gados Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jiem vairs neb\u016bs izv\u0113les. Glob\u0101laj\u0101 konkurenc\u0113 var\u0113s izdz\u012bvot tikai tie uz\u0146\u0113mumi, kas laikus b\u016bs ieviesu\u0161i IKT risin\u0101jumus, ce\u013cot savu produktivit\u0101ti, eksportsp\u0113ju un biznesa efektivit\u0101ti. T\u0101p\u0113c Latvijas Inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123ijas asoci\u0101cija (LIKTA) kop\u0101 ar vado\u0161ajiem nozares uz\u0146\u0113mumiem ir dibin\u0101jusi kust\u012bbu \u201cLo\u0123isk\u0101 atlase\u201d, lai pal\u012bdz\u0113tu uz\u0146\u0113m\u0113jiem paaugstin\u0101t savu digit\u0101lo kompetenci un apzin\u0101ties tehnolo\u0123iju potenci\u0101lo pienesumu biznesam,\u201d nor\u0101da LIKTA prezidente <b>Signe B\u0101li\u0146a<\/b>.<\/p>\n<p><b>Galven\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju barjera \u2013 aplami pie\u0146\u0113mumi<\/b><\/p>\n<p>\u201cLo\u0123isk\u0101s atlases\u201d kust\u012bbas biedri nor\u0101da, ka l\u012bdz \u0161im galvenais \u0161\u0137\u0113rslis tehnolo\u0123iju risin\u0101jumu ievie\u0161an\u0101 ir biju\u0161i mald\u012bgi aizspriedumi. Starp popul\u0101r\u0101kajiem pie\u0146\u0113mumiem ir m\u012bts, ka MVU nevar at\u013cauties tehnolo\u0123iskos risin\u0101jumus, ka to ievie\u0161ana ir p\u0101r\u0101k sare\u017e\u0123\u012bta vai ar\u012b tie\u0161i otr\u0101di \u2013 uz\u0146\u0113muma darb\u012bba ir tik specifiska, ka neviens tehnolo\u0123iju risin\u0101jums nevar\u0113s tikt piel\u0101gots vi\u0146u vajadz\u012bb\u0101m. T\u0101pat uz\u0146\u0113m\u0113ji m\u0113dz k\u013c\u016bdaini uzskat\u012bt, ka uz\u0146\u0113mums jau ir tik taup\u012bgs un efekt\u012bvs, ka v\u0113l vair\u0101k optimiz\u0113t t\u0101 darb\u012bbu nav iesp\u0113jams.<\/p>\n<p><b>Par \u201cLo\u0123isko atlasi\u201d<\/b><\/p>\n<p>Lo\u0123isk\u0101 atlase ir LIKTA un Latvijas vado\u0161o IKT uz\u0146\u0113mumu \u2013 \u201cDatakom\u201d, Datorzin\u012bbu centrs, \u201cFIMA\u201d, \u201cLattelecom\u201d, Latvijas Valsts radio un telev\u012bzijas centrs, \u201cLMT\u201d, \u201cRealWeb Latvia\u201d un \u201cTelia Latvija\u201d \u2013 dibin\u0101ta kust\u012bba. \u201cLo\u0123isk\u0101s atlases\u201d m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t Latvijas uz\u0146\u0113mumiem celt savu digit\u0101lo kompetenci un demonstr\u0113t tehnolo\u0123iju noz\u012bmi produktivit\u0101tes, efektivit\u0101tes un konkur\u0113tsp\u0113jas cel\u0161an\u0101. \u201cLo\u0123iskaj\u0101 atlas\u0113\u201d iesaist\u012bju\u0161ies ar\u012b uz\u0146\u0113mumi \u201cScania Latvia\u201d, \u201cValpro\u201d, \u201cHausmaster\u201d, \u201cLabais Meistars\u201d, \u201cOzolciems t\u016bre\u201d, \u201cLattako\u201d un \u201cEuroaudit\u201d, kuri eksperiment\u0113s, sav\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101 testa re\u017e\u012bm\u0101 ievie\u0161ot tehnolo\u0123iju risin\u0101jumus, un turpm\u0101k regul\u0101ri publiski zi\u0146os par to ietekmi uz biznesu.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Finan\u0161u un kapit\u0101la tirgus komisijas (FKTK) operat\u012bv\u0101 inform\u0101cija par Latvijas banku darb\u012bbas rezult\u0101tiem 2015. gada august\u0101 liecina, ka banku sektora kop\u0113jo noguld\u012bjumu apm\u0113rs nedaudz sarucis (par 0,2% jeb 50 milj. eiro). Palielinoties vald\u012bbas un finan\u0161u uz\u0146\u0113mumu noguld\u012bjumiem, rezidentu noguld\u012bjumu atlikums pieaudzis.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5921"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5921"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5921\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5929,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5921\/revisions\/5929"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5921"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5921"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5921"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}