God\u012bgam nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jam publiskajos iepirkumos uzvar\u0113t ir \u013coti gr\u016bti t\u0101p\u0113c, ka citi pretendenti var nodok\u013cus nemaks\u0101t un valsts uzraugo\u0161\u0101s iest\u0101des nev\u0113las vai neprot p\u0101rbaud\u012bt nodok\u013cu nemaks\u0101t\u0101jus. \u0160o telpu uzkop\u0161anas un apsaimnieko\u0161anas uz\u0146\u0113muma \u201cSOL Latvia\u201d direktora RITVARA BRISKAS atzi\u0146u apstiprina ar\u012b vi\u0146a vad\u012bt\u0101 uz\u0146\u0113muma darb\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji. Tie v\u0113sta, ka liel\u0101kais nozares nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js, r\u0113\u0137inot p\u0113c naudas apgroz\u012bjuma, vien \u0161aj\u0101 gad\u0101\u00a0\u2013 desmit gadus p\u0113c darb\u012bbas s\u0101k\u0161anas Latvij\u0101, kad atteicies no piedal\u012b\u0161an\u0101s daudzos publiskajos iepirkumos un akt\u012bv\u0101k pied\u0101v\u0101jis pakalpojumus priv\u0101tajiem uz\u0146\u0113mumiem,\u00a0\u2013 s\u0101ks peln\u012bt. Intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam \u201cIepirkumi\u201d RITVARS BRISKA velta p\u0101rmetumus iepirkuma procesus uzraugo\u0161aj\u0101m valsts iest\u0101d\u0113m, st\u0101sta par nodok\u013cu optimiz\u0113\u0161anas sh\u0113m\u0101m un pied\u0101v\u0101 risin\u0101jumus iepirkumu sak\u0101rto\u0161anai. <\/p>\n
R. Briska:<\/b>\u00a0\u2013 \u201cSOL\u201d, Somijas \u0123imenes uz\u0146\u0113mums, dr\u012bz Latvij\u0101 b\u016bs liel\u0101kais uz\u0146\u0113mums, patlaban tas ir viens no visliel\u0101kajiem. Darbojamies p\u0113c principa\u00a0\u2013 nodok\u013ci j\u0101maks\u0101. Somi piedzimst ar domu maks\u0101t nodok\u013cus. Vi\u0146i nesaprot, ka var r\u012bkoties at\u0161\u0137ir\u012bgi\u00a0\u2013 tais\u012bt biznesu un nemaks\u0101t vai m\u0113\u0123in\u0101t nemaks\u0101t nodok\u013cus. M\u0113s patlaban p\u0101rk\u0101rtojam savu biznesu uz priv\u0101to sektoru t\u0101p\u0113c, ka valsts, kas t\u0113r\u0113 vien nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu iepirkumos, p\u0101rdala to, vismaz\u0101k no visiem interes\u0113jas, vai pakalpojumu pieg\u0101d\u0101t\u0101js maks\u0101s nodok\u013cus. Tas \u0161aj\u0101 valst\u012b ir visparadoks\u0101l\u0101kais. <\/p>\n
\u2013 Vai 1. augusta Publisko iepirkumu likuma labojumi kaut ko main\u012bs?<\/b><\/p>\n
\u2013 Piln\u012bgi neko nemain\u012bs. M\u0113s v\u0113rt\u0113jam iesp\u0113ju piln\u012bgi atteikties no valsts iepirkumiem. Ir bezj\u0113dz\u012bgi piedal\u012bties iepirkumos, ja tajos uzvar uz\u0146\u0113mumi, kas nemaks\u0101 nodok\u013cus. Nevienu \u0161\u0101da situ\u0101cija neuztrauc.
\n
\n\u2013 K\u0101 vajadz\u0113tu r\u012bkoties?<\/b><\/p>\n
\u2013 Sabiedr\u012bb\u0101 ir j\u0101raisa diskusija par to, k\u0101p\u0113c tie, kas p\u0101rvalda nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu, vismaz\u0101k dom\u0101 par to, kas naudu apg\u016bst. K\u0101p\u0113c priv\u0101tais sektors, pat ne citu valstu priv\u0101tais sektors, liel\u0101k\u0101s mazumtirdzniec\u012bbas \u0137\u0113des ar\u012b vair\u0101kas reizes ir uzsv\u0113ru\u0161i, ka t\u0101 ir valsts probl\u0113ma. Valsts, ja nav pie\u0137\u0113rusi un atzinusi, ka ir k\u0101ds ir nemaks\u0101t\u0101js, tad to neinteres\u0113, maks\u0101 nodok\u013cus pieg\u0101d\u0101t\u0101js vai nemaks\u0101. Visvair\u0101k nodok\u013cu maks\u0101\u0161anai seko viet\u0113jie uz\u0146\u0113m\u0113ji, \u012bpa\u0161i lielie uz\u0146\u0113mumi, kam tie\u0161am r\u016bp, ar ko vi\u0146i darbojas kop\u0101. Tie ir m\u016bsu klienti, vi\u0146iem r\u016bp, ka m\u0113s maks\u0101jam nodok\u013cus un ka nauda atgrie\u017eas valsts sektor\u0101. Piem\u0113ram, AS \u201cLatvijas finieris”, \u201cValpro\u201d, bankas, t\u0101m tas ir svar\u012bgi reput\u0101cijas d\u0113\u013c. Visparadoks\u0101l\u0101k\u0101 situ\u0101cija \u2013 ir da\u017e\u0101di veidi, iesp\u0113jas, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t nodok\u013cu maks\u0101\u0161anu, tom\u0113r neviens l\u012bdz \u0161im to nav izdar\u012bjis. <\/p>\n
Iesp\u0113jams, t\u0101 ir negrib\u0113\u0161ana kaut ko main\u012bt. K\u0101p\u0113c? Nevaru atbild\u0113t. Otra iesp\u0113ja\u00a0\u2013 iest\u0101d\u0113m ir savi bud\u017eeti, t\u0101m l\u0113t\u0101k ir pirkt pakalpojumu par viszem\u0101ko cenu, nedom\u0101jot, cik no \u0161\u012bs naudas atgriez\u012bsies valsts bud\u017eet\u0101. Ier\u0113d\u0146i nereti neiedzi\u013cin\u0101s iepirkumu jaut\u0101jum\u0101. Iepirkumu sist\u0113ma Latvij\u0101 ir izveidota t\u0101, ka katr\u0101 iest\u0101d\u0113 iepirkumu komisij\u0101 darbojas vieni un tie pa\u0161i cilv\u0113ki. Vi\u0146i p\u0113rk da\u017e\u0101dus pakalpojumus. Iepirkumi nav sadal\u012bti pa nozar\u0113m. Var\u0113tu ta\u010du b\u016bt eksperti, kas specializ\u0113ju\u0161ies un vis\u0101m valsts iest\u0101d\u0113m p\u0113rk uzkop\u0161anas pakalpojumus, citi p\u0113rk kancelejas preces, v\u0113l citi, piem\u0113ram, automa\u0161\u012bnas. Tad valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu darbinieku kompetence izaugtu. Katrs darbinieks nevar b\u016bt eksperts desmit nozar\u0113s!
\nMans nov\u0113rojums\u00a0\u2013 valstij \u012bsti ner\u016bp god\u012bga konkurence. Ir ta\u010du pieejama inform\u0101cija no Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta. M\u0113s, tr\u012bs liel\u0101kie uzkop\u0161anas biznesa sp\u0113l\u0113t\u0101ji, nodok\u013cos maks\u0101jam 30\u00a0\u2013 36% no naudas apgroz\u012bjuma. Ir ar\u012b tirgus dal\u012bbnieki, kam \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir maz\u0101ks nek\u0101 10%. Ir starp\u012bba? M\u016bsu nozar\u0113 30% maks\u0101jumi nodok\u013cos skait\u0101s norm\u0101ls r\u0101d\u012bt\u0101js, uzkop\u0161anas bizness ir \u013coti darbietilp\u012bgs. Maks\u0101to nodok\u013cu \u012bpatsvara nosac\u012bjumus ielikt iepirkuma konkursa nolikum\u0101 b\u016btu \u013coti vienk\u0101r\u0161i. <\/p>\n
Ir p\u0113d\u0113jais laiks s\u0101kt dom\u0101t, k\u0101 izskaust da\u013c\u0113ju nodok\u013cu maks\u0101\u0161anu. Nevis celt nodok\u013cus, bet dom\u0101t, k\u0101 tos iekas\u0113t no tirgus dal\u012bbniekiem. Uzsv\u0113r\u0161u, patlaban valsts vismaz\u0101k v\u0113rt\u0113, cik daudz no likumos noteiktajiem nodok\u013ciem maks\u0101. Var un vajag iek\u013caut maks\u0101to nodok\u013cu nosac\u012bjumu iepirkumu konkursos un iedzi\u013cin\u0101ties, cik daudz pieg\u0101d\u0101t\u0101js tos maks\u0101. <\/p>\n
\u2013 Negod\u012bgus iepirkumus var p\u0101rs\u016bdz\u0113t.<\/b><\/p>\n
\u2013 Daudzi vairs to nedara t\u0101p\u0113c, ka ir bezcer\u012bgi to dar\u012bt. Parasti t\u012bri form\u0101li s\u016bdz\u012bbas izskata.<\/p>\n
Latvij\u0101 lieli starptautiski uz\u0146\u0113mumi ir izveidoju\u0161i citus uz\u0146\u0113mumus, kas start\u0113 valsts iepirkumos. Pa\u0161i vairs nestart\u0113, start\u0113 ar citu v\u0101rdu un ar citiem \u012bpa\u0161niekiem, tom\u0113r atrodas vien\u0101 biroj\u0101. Ar \u0161\u0101du pieeju \u201coptimiz\u0113\u201d nodok\u013cus. Viens ir aplok\u0161\u0146u algas, otrs veids\u00a0\u2013 mikrouz\u0146\u0113mumi. Savuk\u0101rt mums no darba algas fonda 45% \u012bpatsvaru veido nodok\u013cu maks\u0101jumi. Ja maks\u0101 mikrouz\u0146\u0113muma nodokli, tad tie ir 9%. Starp\u012bba ir 36%. \u013boti liela. Var atrast vort\u0101la “ss” sludin\u0101jumos, ka uz\u0146\u0113mums mekl\u0113 darbiniekus valsts iepirkuma objekt\u0101, kur uzvar\u0113jis apak\u0161uz\u0146\u0113mums, tom\u0113r uzr\u0101da galven\u0101 uz\u0146\u0113muma elektronisk\u0101 pasta adresi. <\/p>\n
Ir uz\u0146\u0113mumi, kas v\u0113las sak\u0101rtot tirgu, un, kad to sak\u0101rtotu, tad tie b\u016btu gatavi maks\u0101t. Kad cenu l\u012bme\u0146i b\u016btu adekv\u0101ti. Patlaban sp\u0113l\u0113t\u0101ju ir par daudz. Ikviens, k\u0101 nu m\u0101k, m\u0113\u0123ina izdz\u012bvot. <\/p>\n
\u2013 K\u0101 tirgus var\u0113tu sak\u0101rtoties?<\/b><\/p>\n
\u2013 Vajadz\u0113tu atrast sadarb\u012bbas modeli starp Valsts ie\u0146\u0113mumu dienestu (VID) un Valsts darba inspekciju (VDI). \u0160im iest\u0101d\u0113m ir j\u0101darbojas sasaist\u0113. VDI p\u0101rbauda, vai visp\u0101r ir izveidotas darba attiec\u012bbas, VID var\u0113tu p\u0101rbaud\u012bt, vai visu darba daudzumu fiks\u0113 un r\u0101da. Nereti darba attiec\u012bbas noform\u0113, tom\u0113r t\u0101s ir noform\u0113tas uz maz\u0101ku laiku, nek\u0101 tiek str\u0101d\u0101ts \u012bsten\u012bb\u0101. Piem\u0113ram, maks\u0101 par vienu stundu, lai gan darbinieku re\u0101li nodarbina piecas stundas dien\u0101. Attiec\u012bgi nodok\u013cos maks\u0101 vien vienu piekto da\u013cu. \u010cetras piektda\u013cas aiziet valsts bud\u017eetam gar\u0101m.
\nPatlaban z\u016bd saite starp iepirkumu, izpildi un izpildes kontroli. Iepirkum\u0101 cilv\u0113ki saraksta zilus br\u012bnumus. Neviens v\u0113l\u0101k nep\u0101rbauda, vai \u012bsten\u012bb\u0101 darbinieki sa\u0146em pieteikum\u0101 nor\u0101d\u012bto algu. T\u0101tad vajag kontroli, to vajadz\u0113tu VID dar\u012bt. Piem\u0113ram, ierasties uz\u0146\u0113mum\u0101, pa\u0146emt iepirkuma pied\u0101v\u0101jumu, kur nor\u0101d\u012bta konkr\u0113t\u0101 stundas algas likme, un p\u0101rbaud\u012bt, vai tik daudz maks\u0101 (tas redzams p\u0113c darba tabel\u0113m).<\/p>\n
M\u016bsu Latvijas Profesion\u0101l\u0101s uzkop\u0161anas un apsaimnieko\u0161anas asoci\u0101cija ir sagatavojusi iepirkumu vadl\u012bnijas. Vajag ar\u012b p\u0101rbaud\u012bt, k\u0101 uzvar\u0113t\u0101ji p\u0113c konkursa izpilda pied\u0101v\u0101jum\u0101 sol\u012bto. Visi tirgus dal\u012bbnieki zina, ka neviens vi\u0146u iepirkumu pied\u0101v\u0101jumos fiks\u0113tos nosac\u012bjumus nep\u0101rbaud\u012bs.
\nLatvij\u0101 ir v\u0113rojams, ka iepirkumu konkursu nolikumu pras\u012bb\u0101s ir defin\u0113ts pakalpojumu process un ikdien\u0101 to ar\u012b m\u0113ra. Iepirkumam ir j\u0101b\u016bt orient\u0113tam uz rezult\u0101tu. T\u0101tad patlaban pas\u016bt\u012bt\u0101ji apraksta, cik rei\u017eu k\u0101du darbu veiks, nevis apraksta rezult\u0101tu. Tikpat labi var nedar\u012bt sol\u012bto. Piem\u0113rs. Var no pakl\u0101ja piecas reizes putek\u013cus nes\u016bkt, ja tas ir t\u012brs. T\u0101 ir visliel\u0101k\u0101 iepirkumu at\u0161\u0137ir\u012bba starp Somiju, cit\u0101m Skandin\u0101vijas valst\u012bm un Baltijas valst\u012bm, kur l\u012bgumu sl\u0113dz par procesu, nevis par rezult\u0101tiem. P\u0113rk jau rezult\u0101tu, nevis darba procesu. Ar\u012b \u0161\u0101du attieksmi vajadz\u0113tu main\u012bt. M\u016bsu nozar\u0113 rezult\u0101ts b\u016bs uzkopta telpa, nevis taj\u0101 veikt\u0101s darb\u012bbas. <\/p>\n
\u2013 Un k\u0101 ar nepamatoti l\u0113tu pied\u0101v\u0101jumu, nosac\u012bjumu, lai alga nav zem\u0101ka par 80% no vid\u0113j\u0101s profesijas stundas likmes nozar\u0113, ko pa\u0123\u0113r labojumi PIL no 1.\u00a0augusta?<\/b><\/p>\n
\u2013 To jau var \u201csaz\u012bm\u0113t\u201d. Tas neko nerisina. M\u016bsdien\u0101s atrast datus par to, cik stundu cilv\u0113ks ir str\u0101d\u0101jis konkr\u0113taj\u0101 objekt\u0101 un cik cilv\u0113ki to dar\u012bja\u00a0\u2013 nav ta\u010du probl\u0113mu! Ir videokameras, nereti valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113s ir re\u0123istr\u0101cijas sist\u0113mas\u00a0\u2013 apsardzes kart\u012btes. Ir apsardzes \u017eurn\u0101li, kur pierakst\u0101s, pa\u0146emot un nododot atsl\u0113gas. Inform\u0101ciju var ieg\u016bt, salikt kop\u0101 ar p\u0113d\u0113jo tr\u012bs m\u0113ne\u0161u darba tabel\u0113m, kur redzama darba samaksa, un diezgan \u0101tri var savilkt kop\u0101 re\u0101lo situ\u0101ciju. Protams, tas uzraugo\u0161aj\u0101m iest\u0101d\u0113m prasa laiku, ar\u012b daudz ko citu, tom\u0113r tas ir vien\u012bgais veids, k\u0101 nodro\u0161in\u0101t, lai nodok\u013cus samaks\u0101 par vis\u0101m nostr\u0101d\u0101taj\u0101m stund\u0101m.<\/p>\n
Kam\u0113r Latvij\u0101 k\u0101du nesoda, tik ilgi neviens neko main\u012bt nev\u0113las. M\u0113s grib\u0113tu nodro\u0161in\u0101t, lai beidzot iepirkumos liek nosac\u012bjumus, kas ir saist\u012bti ar nodok\u013cu nomaksu. Ar visu nodok\u013cu, nevis vien da\u013cas apr\u0113\u0137in\u0101to nodok\u013cu nomaksu. Nav jau t\u0101, ka nodok\u013cus nemaks\u0101 pavisam. Runa ir par to, cik lielu \u012bpatsvaru samaks\u0101. Valsts var rad\u012bt precedentu par visu nodok\u013cu \u013coti r\u016bp\u012bgu v\u0113rt\u0113\u0161anu. Aizvien vair\u0101k vajag publiskajos iepirkumos piev\u0113rst uzman\u012bbu, cik naudas, cik liels \u012bpatsvars no apgroz\u012bjuma ir samaks\u0101ts nodok\u013cos. Tas b\u016btu pirmais sign\u0101ls tirgum, ka valstij tas ir svar\u012bgi. Iesp\u0113jams, ka s\u0101kum\u0101 \u0161\u0101da r\u012bc\u012bba situ\u0101ciju nemain\u012btu, tom\u0113r tas b\u016btu pirmais solis pareizaj\u0101 virzien\u0101. <\/p>\n
\u201cSOL Latvia\u201d redzam, ka valsts sektor\u0101 var start\u0113t lielajos iepirkumos, kur ar darba efektivit\u0101ti, tehnolo\u0123ij\u0101m un apm\u0101c\u012bb\u0101m var ar\u012b uzvar\u0113t un dab\u016bt labu cenu. Darba efektivit\u0101tes jaut\u0101jums ir svar\u012bgs vien lielajos objektos. Cik ilg\u0101 laik\u0101 k\u0101dus darbus var paveikt, k\u0101du apr\u012bkojumu vajag, k\u0101das tehnolo\u0123ijas. Viss balst\u0101s uz darbinieku apm\u0101c\u012bb\u0101m, kas ir svar\u012bga sast\u0101vda\u013ca, lai darbu izdar\u012btu \u0101tri un lab\u0101 kvalit\u0101t\u0113. M\u016b\u017e\u012bgais jaut\u0101jums pasaul\u0113 ir par darba daudzumu un kvalit\u0101ti. Tirgus dzen, ka stund\u0101 j\u0101izdara aizvien vair\u0101k, un tad izvirz\u0101s jaut\u0101jums par darba kvalit\u0101ti. M\u016bsu nozar\u0113 galvenok\u0101rt ir fizisks darbs, ko veic pirmspensijas vecuma cilv\u0113ki. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c aizvien svar\u012bg\u0101ka ir ergonomika un viss p\u0101r\u0113jais\u00a0\u2013 lai darbinieki maz\u0101k nogurtu. Pareizi str\u0101d\u0101jot, slodze samazin\u0101s un ietekme uz vesel\u012bbu ar\u012bdzan. Pamatuzdevums\u00a0\u2013 darboties \u0101tri, maz nogurt un pats galvenais neveikt darb\u012bbas, kuras nerada rezult\u0101tu \u2013 t\u012bras telpas.<\/p>\n
\u2013 Vai pirkt telpu uzkop\u0161anas \u0101rpakalpojumu ir izdev\u012bg\u0101k, nek\u0101 uz\u0146\u0113mumam maks\u0101t savai apkop\u0113jai?<\/b><\/p>\n
\u2013 Visliel\u0101k\u0101 valsts, pa\u0161vald\u012bbu un izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu probl\u0113ma\u00a0\u2013 t\u0101s nevar, nedr\u012bkst atskait\u012bt PVN priek\u0161nodokl\u012b. Tas noz\u012bm\u0113, ka m\u016bsu pakalpojumam sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar apkop\u0113ju \u0161tat\u0101 ir j\u0101b\u016bt par PVN plus v\u0113l par procentiem izdev\u012bg\u0101kam, lai to pirktu. PVN pirc\u0113jam ir j\u0101iek\u013cauj izmaks\u0101s. Izn\u0101k, ka PVN, ko m\u0113s re\u0101li nedab\u016bjam, p\u0101rskait\u0101m valstij nodok\u013cos, ier\u0113\u0137ina k\u0101 \u0161\u012bs iest\u0101des izmaksas, ko t\u0101 nevar iek\u013caut PVN izmaks\u0101s. \u0160\u0101da k\u0101rt\u012bba bremz\u0113 \u0101rpakalpojumu izmanto\u0161anu. T\u0101p\u0113c daudzas iest\u0101des nep\u0113rk \u0101rpakalpojumu. Izveido s\u0101kotn\u0113jo kalkul\u0101ciju, sal\u012bdzina savas izmaksas un pakalpojuma sniedz\u0113ja izmaksas, pieskaitot m\u016bsu izmaks\u0101m PVN. T\u0101da t\u0101 absurd\u0101 situ\u0101cija ir. Valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101des nav PVN maks\u0101t\u0101jas, t\u0101s nevar PVN dab\u016bt atpaka\u013c no valsts.<\/p>\n
PVN \u0101rpakalpojumu neobjekt\u012bvi sad\u0101rdzina. Re\u0101li \u0161\u012b nauda jau nepaliek pie uz\u0146\u0113m\u0113jiem, t\u0101 aiziet uz valsts kasi. Mums visliel\u0101k\u0101 izmaksu poz\u012bcija darbasp\u0113ka izmaksas\u00a0\u2013 aptuveni 60%\u00a0\u2013 ir bez PVN, t\u0101s ar PVN neapliek. <\/p>\n
T\u0101tad mums, telpu uzkop\u0161anas pakalpojuma pied\u0101v\u0101t\u0101jiem, ir j\u0101b\u016bt daudz efekt\u012bv\u0101kiem nek\u0101 eso\u0161\u0101 \u0161tata darbiniekiem, lai b\u016btu izdev\u012bg\u0101k m\u016bs izv\u0113l\u0113ties. Daudz\u0101s poz\u012bcij\u0101s esam par 30\u00a0\u2013 40% efekt\u012bv\u0101ki, un tad ar\u012b ar visu PVN izn\u0101ks izdev\u012bg\u0101k. Ja izmaksu at\u0161\u0137ir\u012bbas ir 15\u00a0\u2013 20%, tad PVN to no\u0113d. <\/p>\n
Telpu uzkop\u0161anas \u0101rpakalpojumi iet pla\u0161um\u0101. Ik gadu tie aug algu k\u0101puma un ar\u012b jaunu klientu piesaistes d\u0113\u013c. Tendence visur pasaul\u0113 ir katram dar\u012bt savu darbu, t\u0101p\u0113c ar\u012b izaugsme notiek. Jo vair\u0101k tehnolo\u0123iju n\u0101ks nozar\u0113, jo maz\u0101k k\u0101ds v\u0113l\u0113sies taj\u0101 iedzi\u013cin\u0101ties, saprast tehnolo\u0123ijas, k\u0101 ar\u012b apm\u0101c\u012bt darbiniekus pareizi t\u0101s izmantot.<\/p>\n
\u2013 Latvij\u0101 \u0113nu ekonomikas \u012bpatsvars, p\u0113c Eiropas Komisijas apl\u0113s\u0113m, ir aptuveni 23,5%, ES dal\u012bbvalst\u012bs\u00a0\u2013 aptuveni 18%. Cik liels t\u0101s \u012bpatsvars ir telpu uzkop\u0161anas biznes\u0101?<\/b><\/p>\n
\u2013 Noteikti vair\u0101k nek\u0101 50%, ja r\u0113\u0137in\u0101m nostr\u0101d\u0101t\u0101s stundas pret leg\u0101li uzr\u0101d\u012btaj\u0101m stund\u0101m.<\/p>\n
\u2013 Cik liels \u012bpatsvars j\u016bs uz\u0146\u0113muma apgroz\u012bjum\u0101 ir publiskajiem iepirkumiem?<\/b><\/p>\n
\u2013 Tad ir j\u0101no\u0161\u0137ir eso\u0161ie un iesp\u0113jamie iepirkumi. Patlaban aptuveni tre\u0161da\u013ca ir publisko iepirkumu l\u012bgumi.<\/p>\n
Lielie valsts iepirkumi uz trim gadiem ir \u013coti optim\u0101ls termi\u0146\u0161, ko uz\u0146\u0113m\u0113js v\u0113l kaut cik var prognoz\u0113t. Ar\u012b liela da\u013ca invest\u012bciju \u0161aj\u0101 laik\u0101 atmaks\u0101jas. Ilg\u0101ks termi\u0146\u0161 b\u016btu p\u0101r\u0101k gr\u016bts t\u0101p\u0113c, ka algas un nodok\u013cus paredz\u0113t ir \u013coti gr\u016bti. Sl\u0113gt iepirkuma l\u012bgumu uz maz\u0101k nek\u0101 diviem gadiem nav j\u0113gas t\u0101p\u0113c, ka pirmais pusgads saliek pa plaukti\u0146iem visu, p\u0113d\u0113jais pusgads ir gatavo\u0161an\u0101s jaunajam iepirkumam.<\/p>\n
T\u0101 ka ir jau ar\u012b labas lietas publiskajos iepirkumos. Agr\u0101k to termi\u0146i bija \u013coti \u012bsi vai \u013coti gari. <\/p>\n
Mums p\u0113c uz\u0146\u0113muma izveides valsts sektors veidoja 70% \u012bpatsvaru, patlaban vien 30% no bruto pe\u013c\u0146as. Patlaban \u0161ie r\u0101d\u012bt\u0101ji ir pret\u0113ji, priv\u0101tais sektors nodro\u0161ina 70% no pe\u013c\u0146as. \u0160ie skait\u013ci ar\u012b par\u0101da valsts nev\u0113l\u0113\u0161anos iedzi\u013cin\u0101ties nodok\u013cu maks\u0101\u0161an\u0101 valsts sektor\u0101. <\/p>\n
\u2013 Vai \u201cSOL Latvia\u201d ir priek\u0161roc\u012bbas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar konkurentiem?<\/b><\/p>\n
\u2013 M\u016bsu stipr\u0101 puse ir darbinieku apm\u0101c\u012bbas, kas \u013cauj ra\u017e\u012bg\u0101k darboties. V\u0113l viena priek\u0161roc\u012bba ir iesp\u0113ja mums k\u0101 starptautiskam uz\u0146\u0113mumam smelt pieredzi citviet. <\/p>\n
Pied\u0101v\u0101jam pla\u0161u pakalpojumu spektru. Protams, aicin\u0101m ar\u012b apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus, tom\u0113r darbu p\u0101rvald\u012bba ir vien\u0101s rok\u0101s. <\/p>\n
\u2013 \u201cSOL\u201d \u012bpa\u0161nieki ir somi. K\u0101das ir telpu uzkop\u0161anas biznesa trad\u012bcijas Somij\u0101?<\/b><\/p>\n
\u2013 Somij\u0101 \u0161aj\u0101 jom\u0101 ir senas biznesa trad\u012bcijas, visi maks\u0101 nodok\u013cus, cenas iepirkumos at\u0161\u0137iras \u013coti nedaudz, nevis k\u0101 Latvij\u0101, kad liel\u0101k\u0101 un maz\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma at\u0161\u0137ir\u012bba da\u017ek\u0101rt ir 100%. Tik liela cenu amplit\u016bda nav norm\u0101la. Somij\u0101 ir sp\u0113c\u012bgas arodbiedr\u012bbas, T\u0101s regul\u0113 algu l\u012bme\u0146us pa nozar\u0113m, noteic minim\u0101lo l\u012bmeni.<\/p>\n
\u2013 K\u0101p\u0113c telpu uzkop\u0161anas biznes\u0101 lielie sp\u0113l\u0113t\u0101ji ir uz\u0146\u0113mumi, kuru \u012bpa\u0161nieki galvenok\u0101rt ir cit\u0101s valst\u012bs?<\/b><\/p>\n
\u2013 S\u0101kum\u0101 visi bija viet\u0113jie uz\u0146\u0113mumi. Gr\u016btajos laikos bija divas iesp\u0113jas, k\u0101 izdz\u012bvot\u00a0\u2013 finan\u0161u aizmugure, m\u0101tesuz\u0146\u0113mums vai nodok\u013cu \u201cOptimiz\u0113\u0161ana\u201d.<\/p>\n
M\u016bsu uz\u0146\u0113mumam \u0161is ir pagrieziena gads, kuru, visticam\u0101k, nosl\u0113gsim ar pe\u013c\u0146u. Tam vajadz\u0113ja desmit gadus. Turpm\u0101k ar\u012b esam iecer\u0113ju\u0161i piedal\u012bties vien lielajos valsts iepirkumos, kur nenotiek tikai si\u0161an\u0101s par cen\u0101m, jo ir zin\u0101ms, ka mazie dal\u012bbnieki<\/p>\n
Uzzi\u0146a Teksts: SANDRIS GUNVALDIS God\u012bgam nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jam publiskajos iepirkumos uzvar\u0113t ir \u013coti gr\u016bti t\u0101p\u0113c, ka citi pretendenti var nodok\u013cus nemaks\u0101t un valsts uzraugo\u0161\u0101s iest\u0101des nev\u0113las vai neprot p\u0101rbaud\u012bt nodok\u013cu nemaks\u0101t\u0101jus. \u0160o telpu uzkop\u0161anas un apsaimnieko\u0161anas uz\u0146\u0113muma \u201cSOL Latvia\u201d direktora RITVARA BRISKAS atzi\u0146u apstiprina ar\u012b vi\u0146a vad\u012bt\u0101 uz\u0146\u0113muma darb\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5886"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5886"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5886\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5889,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5886\/revisions\/5889"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5886"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5886"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5886"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\n\u201cSOL Latvia\u201d <\/b><\/p>\n\n
\nFoto: GUNTIS PILS\u0112TNIEKS, Vizu\u0101lo mediju a\u0123ent\u016bra<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"