{"id":5882,"date":"2015-10-14T16:13:27","date_gmt":"2015-10-14T14:13:27","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5882"},"modified":"2015-10-13T16:17:05","modified_gmt":"2015-10-13T14:17:05","slug":"jaunais-likums-liks-domat-vel-vairak","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5882","title":{"rendered":"Jaunais likums liks dom\u0101t v\u0113l vair\u0101k"},"content":{"rendered":"<p><b>Finan\u0161u ministrija ar sadarb\u012bbas partneriem sagatavojusi jauno Publisko iepirkumu likuma (PIL) projektu, kas \u017eurn\u0101la izn\u0101k\u0161anas laik\u0101, visticam\u0101k, b\u016bs nodots izskat\u012b\u0161anai Valsts sekret\u0101ru san\u0101ksmei. Iecer\u0113ts, ka Ministru kabinets likumprojektu var\u0113tu apstiprin\u0101t v\u0113l \u0161aj\u0101 gad\u0101, bet sp\u0113k\u0101 tam j\u0101st\u0101jas l\u012bdz 2016. gada 18. apr\u012blim. Par izmai\u0146\u0101m jaunajos iepirkuma nosac\u012bjumos st\u0101sta likuma gatavo\u0161anas darba grupas vad\u012bt\u0101jas vietniece, Finan\u0161u ministrijas Juridisk\u0101 departamenta Iepirkumu politikas un valsts nekustamo \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012b\u0161anas politikas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja vietniece L\u012aGA NEILANDE (att\u0113l\u0101).<\/p>\n<p>\u2013 Kas piedal\u012bj\u0101s likumprojekta gatavo\u0161an\u0101?<\/p>\n<p>L. Neilande:<\/b> \u2013 Darba grupu izveidoja p\u0113rn pavasar\u012b, taj\u0101 darboj\u0101s soci\u0101lie partneri, valsts instit\u016bcijas, kur\u0101m funkcij\u0101s ir ar iepirkumiem saist\u012bti jaut\u0101jumi. Piem\u0113ram, Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas eksperti, kas atbild par za\u013co iepirkumu un par e-iepirkuma jaut\u0101jumiem, Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja speci\u0101listi un citu iest\u0101\u017eu eksperti. Likumprojekta veido\u0161an\u0101 ar koment\u0101riem, ieteikumiem un iebild\u0113m aicin\u0101j\u0101m piedal\u012bties ikvienu interesentu. Pavisam \u0161aj\u0101 proces\u0101 piedal\u012bj\u0101s aptuveni \u010detrdesmit da\u017e\u0101das organiz\u0101cijas. Protams, piln\u012bgi visi ieteikumi nav \u0146emti v\u0113r\u0101, ir mekl\u0113ti kompromisi. Ja tie nebija iesp\u0113jami, tad vair\u0101k \u0146\u0113m\u0101m v\u0113r\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju organiz\u0101ciju viedok\u013cus. Ja nu pavisam nebija iesp\u0113jams rast kopsauc\u0113ju, tad lem\u0161anu atst\u0101j\u0101m vald\u012bbas zi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Direkt\u012bva dod dal\u012bbvalst\u012bm atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos izv\u0113les iesp\u0113jas. Mums vajadz\u0113ja noskaidrot, kuriem r\u012bc\u012bbas variantiem darba grupas p\u0101rst\u0101vji piekr\u012bt. Nevar\u0113j\u0101m pa\u0161i izdom\u0101t vienu vien\u012bgo ce\u013cu un tikai tad run\u0101t ar darba grupu. S\u0101kum\u0101 inform\u0113j\u0101m par izv\u0113les iesp\u0113j\u0101m, vaic\u0101j\u0101m, kur\u0101m dod vair\u0101k priek\u0161roku. Apspried\u0101m ar\u012b to, k\u0101dam j\u0101b\u016bt likuma modelim. Patlaban taj\u0101 ietvertas visas proced\u016bras, s\u012bks regul\u0113jums. M\u0113\u0123inot dom\u0101t, lai likums b\u016btu vienk\u0101r\u0161\u0101k las\u0101ms, l\u0113m\u0101m, ka b\u016bs likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi \u2013 proced\u016br\u0101m. Patlaban t\u0101 nav, faktiski viss ir vien\u0101 likum\u0101, t\u0101p\u0113c las\u012bt\u0101jam likums ir gr\u016bti uztverams.<br \/>\n<!--more--><br \/>\n<b>\u2013 K\u0101p\u0113c bija vajadz\u012bgs jauns PIL?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Jaunais likums bija vajadz\u012bgs saist\u012bb\u0101 ar trim Eiropas Savien\u012bbas (ES) jaunaj\u0101m direkt\u012bv\u0101m iepirkumu jom\u0101: direkt\u012bvu sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113jiem, publisko iepirkumu direkt\u012bvu un koncesiju direkt\u012bvu. P\u0113d\u0113j\u0101 ir piln\u012bgi jauna. Agr\u0101k ES da\u017eos pantos koncesiju jaut\u0101jumu regul\u0113ja iepirkumu direkt\u012bv\u0101. T\u0101p\u0113c katra dal\u012bbvalsts ir izveidojusi savu regul\u0113jumu. \u0145emot v\u0113r\u0101 lielo p\u0101rrobe\u017eu interesi par koncesij\u0101m, ES izveidoja atsevi\u0161\u0137u direkt\u012bvu \u0161\u012bs jomas regul\u0113jumam. Koncesiju direkt\u012bvas nosac\u012bjumu ievie\u0161anai Latvij\u0101 gatavosim groz\u012bjumus Publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas likum\u0101, t\u0101p\u0113c ka, jau gatavojot \u0161o likumu, bij\u0101m \u013coti daudz v\u0113rt\u0113ju\u0161i starptautisko praksi. L\u012bdz ar to mums regul\u0113jums nemaz nav tik t\u0101lu no t\u0101, ko patlaban ES ir iek\u013c\u0101vusi \u0161aj\u0101 direkt\u012bv\u0101.<\/p>\n<p><b>\u2013 Kas jauns b\u016bs PIL? Uz ko ES virza iepirkumus?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 ES grib\u0113ja iepirkumus virz\u012bt, lai tie notiktu \u0101tr\u0101k, vienk\u0101r\u0161\u0101k un elast\u012bg\u0101k. ES jaun\u0101 iepirkumu direkt\u012bva ir divas reizes gar\u0101ka nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101. M\u0113s \u0161\u0101 iemesla d\u0113\u013c ar\u012b nevaram savu likumu divas reizes \u012bs\u0101ku sagatavot. Vissvar\u012bg\u0101kais attiec\u012bb\u0101 uz \u0101trumu vai vienk\u0101r\u0161\u0101ku pieeju ir nosac\u012bjums, ka tiek pl\u0101nota piln\u012bga p\u0101reja uz elektronisko iepirkumu no 2018. gada. Tas noz\u012bm\u0113, ka visi iepirkumi b\u016bs tikai elektronisk\u0101 veid\u0101, tostarp dokumentu iesnieg\u0161ana, komunic\u0113\u0161ana ar pretendentiem, iz\u0146emot gad\u012bjumus, kur j\u0101risina \u013coti specifiski jaut\u0101jumi, piem\u0113ram, paraugu vai metu iesnieg\u0161ana, ja to nevar iesniegt elektroniski. Patlaban m\u016bsu regul\u0113jums nav t\u0101ds, ka viss notiek elektroniski, jo pas\u016bt\u012bt\u0101jiem nav kapacit\u0101tes visu nodro\u0161in\u0101t elektroniski. \u0160obr\u012bd tiek izm\u0113\u0123in\u0101ts pilotprojekts Valsts re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras pasp\u0101rn\u0113, kura izveidos elektronisko iepirkumu platformu. Ja viss ar pilotprojektu b\u016bs labi, tad ies\u0101kum\u0101 tiks izm\u0113\u0123in\u0101ts, k\u0101 uz platformas pamata elektroniski var\u0113s iesniegt pied\u0101v\u0101jumus atsevi\u0161\u0137\u0101s iepirkumu proced\u016br\u0101s. Sist\u0113m\u0101 var\u0113s aug\u0161upiel\u0101d\u0113t ar\u012b pied\u0101v\u0101jumus, nekur uz\u0146\u0113m\u0113jam dokumenti neb\u016btu ne j\u0101nes, ne j\u0101s\u016bta pa pastu. Jau patlaban varam pie\u0146emt elektroniski pied\u0101v\u0101jumus un komunic\u0113t elektroniski ar pretendentiem, ta\u010du tas atkar\u012bgs no katra pas\u016bt\u012bt\u0101ja sp\u0113j\u0101m un kapacit\u0101tes nodro\u0161in\u0101t visu nepiecie\u0161amo, lai process risin\u0101tos atbilsto\u0161i likumam.<\/p>\n<p>Direkt\u012bva ievie\u0161 ar\u012b Eiropas vienoto iepirkuma dokumentu. Tas b\u016bs atvieglojums uz\u0146\u0113m\u0113jiem, lai vi\u0146iem katr\u0101 iepirkum\u0101 nevajadz\u0113tu aizpild\u012bt ik reizi vien\u0101dus pieredzes aprakstus, inform\u0101ciju par savu darb\u012bbu, kapacit\u0101ti un sniegt citas zi\u0146as. ES ievies\u012bs vis\u0101s valst\u012bs vienotu veidlapu, ko uz\u0146\u0113m\u0113js aizpilda un iesniedz pas\u016bt\u012bt\u0101jam. Tas vair\u0101k b\u016bs apliecin\u0101jums, kas satur\u0113s rakstveida inform\u0101ciju par to, k\u0101dus projektus attiec\u012bgais uz\u0146\u0113m\u0113js ir veicis, zi\u0146as par finan\u0161u apgroz\u012bjumu, uz\u0146\u0113muma neatbilst\u012bbu izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumiem. Faktiski l\u012bdz\u012bgos iepirkumos var\u0113s vienu un to pa\u0161u veidlapu iesniegt, ja neb\u016bs nepiecie\u0161amas izmai\u0146as iesniedzamaj\u0101 inform\u0101cij\u0101. Nevajadz\u0113s ne sertifik\u0101tus, ne citus apliecino\u0161os dokumentus. Pas\u016bt\u012bt\u0101js b\u016bs ties\u012bgs pras\u012bt visus iepirkuma dokumentus vien uzvar\u0113t\u0101jam. T\u0101tad atvieglojums ir \u2013 uz\u0146\u0113m\u0113js neiesniedz visu dokumentu paku, iesniedz aizpild\u012btu veidlapu. T\u0101 neb\u016bs uz vienas lapaspuses, b\u016bs gar\u0101ka, un taj\u0101 faktiski vienu reizi b\u016bs j\u0101uzraksta par savu pieredzi, atbilst\u012bbu vai neatbilst\u012bbu izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumiem. Labums b\u016bs, ka visiem iepirkumiem vis\u0101 Eirop\u0101 var\u0113s iesniegt vien\u0101das formas veidlapu. T\u0101 b\u016bs pieejama elektroniskaj\u0101 sist\u0113m\u0101, kur var\u0113s atz\u012bm\u0113t to, ko v\u0113las veidlap\u0101 ietvert, un uzreiz sist\u0113ma \u0123ener\u0113s veidlapu, ko var iesniegt pas\u016bt\u012bt\u0101jam. EK patlaban gatavo \u0161\u0101du sist\u0113mu Eiropas l\u012bmen\u012b.<\/p>\n<p><b>\u2013 Vienotais iepirkuma dokuments \u2013 vai tas risin\u0101s probl\u0113mu ar \u0101rzemju uz\u0146\u0113m\u0113ju reput\u0101cijas skaidro\u0161anu?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Nerisin\u0101s. Vi\u0146iem b\u016bs j\u0101iesniedz vi\u0146u valsts apliecino\u0161ie dokumenti. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 vi\u0146i tos iesniegs tad, kad uzvar\u0113s konkurs\u0101, tas b\u016bs atvieglojums.<\/p>\n<p><b>\u2013 T\u0101tad vajadz\u0113s maz\u0101k dokumentu un process notiks \u0101tr\u0101k.<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Tie\u0161i t\u0101. N\u0101kamais. Iepirkumos b\u016bs ar\u012b vair\u0101k elast\u012bbas. Tas gan nav tik interesanti pas\u016bt\u012bt\u0101jam, jo vair\u0101k ir paredz\u0113tas da\u017e\u0101da l\u012bme\u0146a un veidu proced\u016bras ar sarun\u0101m. \u0160obr\u012bd ir sarunu proced\u016bra un konkursa dialogs, kur var b\u016bt sarunas ar pretendentu, bet turpm\u0101k b\u016bs konkursa proced\u016bra ar sarun\u0101m, pati sarunu proced\u016bra, ar\u012b konkursa dialogs mazliet atvieglot\u0101k\u0101 veid\u0101 nek\u0101 agr\u0101k, b\u016bs iesp\u0113jama inov\u0101ciju partner\u012bba \u2013 jauna proced\u016bra. Tiek m\u0113\u0123in\u0101ts procesu padar\u012bt elast\u012bg\u0101ku, ieviest vair\u0101k komunik\u0101cijas ar uz\u0146\u0113m\u0113jiem atkar\u012bb\u0101 no t\u0101, k\u0101du proced\u016bru pas\u016bt\u012bt\u0101js izv\u0113las. Protams, \u0161\u012bs proced\u016bras nes l\u012bdzi nosac\u012bjumu, ka ir j\u0101nodro\u0161ina vienl\u012bdz\u012bgi taisn\u012bga attieksme pret visiem pretendentiem.<\/p>\n<p>Jaun\u0101 direkt\u012bva iesp\u0113jami vair\u0101k rosina izv\u0113l\u0113ties saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Tom\u0113r, neskatoties uz to, v\u0113rt\u0113\u0161ana tikai p\u0113c cenas vai p\u0113c izmaks\u0101m ir pie\u013cauta. Dal\u012bbvalstis var pa\u0161as izv\u0113l\u0113ties, cik t\u0101s pie\u013cauj \u0161\u0101du pieeju. Latvija ir izv\u0113l\u0113jusies, saprotot, ka vis\u0101m liet\u0101m uz pasaules nav nepiecie\u0161ams izv\u0113l\u0113ties saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu, v\u0113rt\u0113t p\u0113c cenas \u013coti detaliz\u0113ti aprakst\u012btas preces, kur\u0101m v\u0113rt\u0113t citus aspektus nav b\u016btiski. Piem\u0113ram, v\u0113lamies nopirkt z\u012bmu\u013cus. Jaut\u0101jums \u2013 vai gribam izv\u0113l\u0113ties saimnieciski visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113riju? Specifik\u0101cij\u0101 var aprakst\u012bt, k\u0101dus z\u012bmu\u013cus vajag. Ja nav svar\u012bgi \u012bpa\u0161i pieg\u0101des apsv\u0113rumi vai kaut kas saist\u012bb\u0101 ar z\u012bmu\u013cu materi\u0101lu, tad k\u0101p\u0113c speci\u0101li kaut ko gudrot? Var prec\u012bzi aprakst\u012bt iepirkuma priek\u0161metu un izv\u0113l\u0113ties vien p\u0113c cenas. Ar\u012b, piem\u0113ram, pap\u012bru vai naglas. Ta\u010du vis\u0101m prec\u0113m to nevajadz\u0113tu piem\u0113rot. Piem\u0113ram, t\u0101d\u0101m prec\u0113m, kur paredz\u0113ta uzpilde \u2013 k\u0101 printeriem \u2013 vai kur ir vajadz\u012bga degviela vai citas izejvielas, lai iek\u0101rta darbotos. \u0160ajos gad\u012bjumos varam nov\u0113rt\u0113t, cik maks\u0101s iek\u0101rtu ekspluat\u0113t, cik maks\u0101s k\u0101rtrid\u017ei, cik maks\u0101 uzpild\u012b\u0161ana. L\u012bdz ar to varam v\u0113rt\u0113t preces lietder\u012bbu, izmaksas vis\u0101 t\u0101s dz\u012bves cikl\u0101. Uz to aicina direkt\u012bva un paredz jaunu v\u0113rt\u0113\u0161anas meh\u0101nismu \u2013 v\u0113rt\u0113t izmaksas dz\u012bves cikla laik\u0101.<\/p>\n<p><b>\u2013 K\u0101p\u0113c \u0161\u0101du nosac\u012bjumu ievie\u0161 vien patlaban?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Pas\u016bt\u012bt\u0101ji nav tik \u013coti kompetenti \u0161\u0101du izmaksu v\u0113rt\u0113\u0161an\u0101. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ar\u012b probl\u0113ma s\u0101kuma posm\u0101 b\u016bs ar to, k\u0101 nov\u0113rt\u0113t saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. EK sol\u012bja izveidot metodiku, lai v\u0113rt\u0113\u0161ana vis\u0101 Eirop\u0101 notiktu p\u0113c vien\u0101diem nosac\u012bjumiem. Nezin\u0101m, kad \u0161\u012b metodika b\u016bs. Protams, b\u016btu labi, ja valsts l\u012bmen\u012b prec\u0113m, kam EK neb\u016bs noteikusi metodiku, to noteiktu. Patlaban mums ir ES metodika autotransporta l\u012bdzek\u013cu ekspluat\u0101cijas izmaksu apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anai. Ir pre\u010du grupas, kam varam v\u0113rt\u0113t dz\u012bves cikla izmaksas. T\u0101p\u0113c run\u0101j\u0101m ar VARAM, ka vi\u0146i k\u0101 za\u013c\u0101 iepirkuma virz\u012bt\u0101ji dom\u0101s par v\u0113rt\u0113\u0161anas metodiku, par nosac\u012bjumiem, kas vair\u0101k attieksies uz za\u013co iepirkumu, bet konteksts ir t\u0101ds pats \u2013 dz\u012bves ciklu v\u0113rt\u0113t ir za\u013ci jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101. Tas ir, cik prece maks\u0101, k\u0101 to v\u0113l\u0101k utiliz\u0113, k\u0101das izejvielas izmanto utt. Protams, n\u0101k kl\u0101t kvalit\u0101tes nosac\u012bjumi. Ar\u012b l\u012bdz \u0161im var\u0113ja noteikt kvalit\u0101tes krit\u0113rijus da\u017e\u0101dos aspektos un izmantot v\u0113rt\u0113\u0161an\u0101. Papildus n\u0101k iesp\u0113ja v\u0113rt\u0113t ekspertu pieredzi, l\u012bdz \u0161im to nevar\u0113ja dar\u012bt.<\/p>\n<p>L\u012bdz ar to v\u0113rt\u0113s cenu plus k\u0101du no kvalit\u0101tes, izmaksu krit\u0113rijiem. Bez cenas krit\u0113rija kaut kas ekonomiski visizdev\u012bg\u0101kais nevar b\u016bt. Iz\u0146emot gad\u012bjumus, kur ir jau pas\u016bt\u012bt\u0101ja noteikta likme par kaut ko, piem\u0113ram, stundas likme par konsult\u0101ciju. Tad var v\u0113rt\u0113t, ko par to pretendents var dot, k\u0101da ir lab\u0101k\u0101 kvalit\u0101te.<\/p>\n<p>V\u0113l jaunums \u2013 direkt\u012bva grib\u0113tu iedz\u012bvin\u0101t, lai dal\u012bbvalstis vair\u0101k piev\u0113r\u0161as pas\u016bt\u012bt\u0101ja, \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113ja un apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ja jaut\u0101jumam, lai kontrol\u0113tu to, kas notiek objekt\u0101. L\u012bdz ar to ir jaunie nosac\u012bjumi attiec\u012bb\u0101 uz to, ka uz\u0146\u0113m\u0113jam ir j\u0101iesniedz visu apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju saraksts, nor\u0101dot to atbild\u012bg\u0101s personas. L\u012bdz \u0161im pas\u016bt\u012bt\u0101js to var\u0113ja pras\u012bt k\u0101 oblig\u0101tu nosac\u012bjumu tiem apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem, kuriem nodeva vair\u0101k nek\u0101 20% darbu, tos ar\u012b v\u0113rt\u0113 v\u0113l p\u0113c izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumiem. Patlaban direkt\u012bva saka \u2013 oblig\u0101ti visiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ir j\u0101prasa \u0161ie saraksti ar vis\u0101m apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju kontaktperson\u0101m. Pas\u016bt\u012bt\u0101ja zi\u0146\u0101 ir b\u016bt r\u016bp\u012bgam saimniekam un kontrol\u0113t izpildi, kontrol\u0113t, lai nor\u0101d\u012btie darbinieki vai apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ji ar\u012b darbotos objekt\u0101.<\/p>\n<p>Direkt\u012bva paredz tie\u0161o maks\u0101jumu iesp\u0113ju, ja apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jam nemaks\u0101 \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113js. Ir paredz\u0113ta iesp\u0113ja, ka t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 maks\u0101 apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jam pas\u016bt\u012bt\u0101js. Dal\u012bbvalst\u012bs patlaban darbojas da\u017e\u0101das sist\u0113mas, piem\u0113ram, vien\u0101s ir jau paredz\u0113ts regul\u0113jums, kas pied\u0101v\u0101ts direkt\u012bv\u0101, cit\u0101s joproj\u0101m tas ir civiltiesisks jaut\u0101jums. Zieme\u013cvalst\u012bs vair\u0101k fokus\u0113jas uz to, uz ko ar\u012b v\u0113las m\u016bsu arodbiedr\u012bbas iet, proti, uz algu samaksu, t. i., ja apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ja darbiniekiem nav samaks\u0101ts atalgojums, tie to var pras\u012bt l\u012bdz pas\u016bt\u012bt\u0101ja l\u012bmenim. J\u0101teic, ka zieme\u013cvalst\u012bs \u0161ie nosac\u012bjumi iepirkumu likum\u0101 nav regul\u0113ti. Regul\u0113jums ir iek\u013cauts citos normat\u012bvajos aktos. Diskusija ir par to, vai Publisko iepirkumu likums ir t\u0101 vieta, kur to vajag regul\u0113t, vai tom\u0113r tas j\u0101regul\u0113 Darba likum\u0101. Patlaban karst\u0101s diskusij\u0101s non\u0101c\u0101m l\u012bdz kompromisa variantam \u2013 par to, ka apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113js no pas\u016bt\u012bt\u0101ja var pras\u012bt maks\u0101jumu vien tad, ja pie\u0146em\u0161anas un nodo\u0161anas akts starp vi\u0146u un \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113ju ir parakst\u012bts un \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113js kav\u0113 izrakst\u012bt\u0101 r\u0113\u0137ina apmaksu. Protams, pas\u016bt\u012bt\u0101js maks\u0101 vien t\u0101d\u0101 gad\u012bjuma, ja vien vi\u0146\u0161 v\u0113l nav samaks\u0101jis visus iesp\u0113jamos maks\u0101jumus \u0123ener\u0101luz\u0146\u0113m\u0113jam, kas tam saska\u0146\u0101 ar l\u012bgumu pien\u0101kas. Ja skat\u0101s no pas\u016bt\u012bt\u0101ja skatupunkta, no valsts p\u0101rvaldes puses, ja paredz\u0113tu, ka jebko var pras\u012bt no pas\u016bt\u012bt\u0101ja, tad izn\u0101ktu, ka pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir j\u0101paredz gandr\u012bz dubults bud\u017eets attiec\u012bg\u0101 l\u012bguma izpildei.<\/p>\n<p>V\u0113l ir jaunin\u0101jumi attiec\u012bb\u0101 uz izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumu piem\u0113ro\u0161anu. ES, saprotot, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji ir tie, kas rada IKP, uzskata, ka uz\u0146\u0113m\u0113jiem, ja ar\u012b tie ir atbilsto\u0161i izsl\u0113g\u0161anas nosac\u012bjumiem, piln\u012bb\u0101 aizliegt piedal\u012bties publiskajos iepirkumos b\u016btu netaisn\u012bgi. Gad\u012bjums, ja ir biju\u0161i konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumi vai, pie\u0146emsim, citi nodar\u012bjumi, par kuriem ir paredz\u0113ta izsl\u0113g\u0161ana no iepirkuma. Patlaban \u0161o nosac\u012bjumu maina. Izsl\u0113g\u0161ana no iepirkumiem ir paredz\u0113ta aizvien, tom\u0113r&#8230; uz\u0146\u0113m\u0113js ta\u010du var laboties! Tas noz\u012bm\u0113, ka pas\u016bt\u012bt\u0101jam, pirms vi\u0146\u0161 izsl\u0113dz no iepirkuma pretendentu, ja ir iest\u0101jies konkr\u0113tais gad\u012bjums, b\u016bs j\u0101prasa uz\u0146\u0113m\u0113jam: \u201cVai esat labojies?\u201d Ja uz\u0146\u0113m\u0113js b\u016bs labojies, tad vi\u0146u nedr\u012bkst izsl\u0113gt no iepirkuma.<\/p>\n<p><b>\u2013 Ko noz\u012bm\u0113 \u2013 laboties?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Direkt\u012bva nek\u0101dus nosac\u012bjumus, ieteikumus nedod. Viss ir atst\u0101ts pas\u016bt\u012bt\u0101ja zi\u0146\u0101. Tas ir t\u0101 saucamais \u201cself \u2013 cleaning\u201d princips. Ja uz\u0146\u0113m\u0113js var\u0113tu tikt izsl\u0113gts no iepirkuma, piem\u0113ram, par to, ka t\u0101 valdes loceklis bijis sod\u012bts par noziedz\u012bgu nodar\u012bjumu, tas var pier\u0101d\u012bt, ka ir labojies. T\u0101tad jaut\u0101jums \u2013 k\u0101 labojies? Piem\u0113ram, \u0161\u012bs personas vairs nav uz\u0146\u0113muma vald\u0113 un administr\u0101cij\u0101, tas b\u016btu visvienk\u0101r\u0161\u0101kais gad\u012bjums. Ja b\u016btu p\u0101rk\u0101pums konkurences ties\u012bbu jom\u0101, k\u0101 tad es b\u016btu labojies? Konkurences ties\u012bbu sist\u0113m\u0101 labo\u0161an\u0101s ir saist\u012bta ar diezgan pla\u0161\u0101m organizatoriska rakstura darb\u012bb\u0101m. M\u0113s ar\u012b dom\u0101jam, k\u0101 pal\u012bdz\u0113t pas\u016bt\u012bt\u0101jam risin\u0101t \u0161o \u013coti komplic\u0113to jaut\u0101jumu. Iecere var\u0113tu b\u016bt \u2013 kompetent\u0101s instit\u016bcijas, kas uzliek sodu, ar\u012b v\u0113rt\u0113tu, vai uz\u0146\u0113m\u0113js ir labojies. Skaidrs, ka vis\u0101s jom\u0101s nav t\u0101das instit\u016bcijas. T\u0101 var\u0113tu b\u016bt Konkurences padome \u2013 attiec\u012bb\u0101 uz konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem, ar\u012b Valsts darba inspekcija \u2013 attiec\u012bb\u0101 uz darba ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem. Redzams, ka likum\u0101 ir iestr\u0101d\u0101ts diezgan sare\u017e\u0123\u012bts instruments.<\/p>\n<p><b>\u2013 Vai EK nevar skaidrot, ieteikt \u0161\u012b normas piem\u0113ro\u0161anu?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Nevar izstr\u0101d\u0101t vienu pieeju, jo dal\u012bbvalst\u012bs var b\u016bt neskait\u0101mi daudz at\u0161\u0137ir\u012bgu situ\u0101ciju. Katrs gad\u012bjums ir j\u0101v\u0113rt\u0113 atsevi\u0161\u0137i. Jaun\u0101 direkt\u012bva liek \u013coti lielu uzsvaru uz pas\u016bt\u012bt\u0101ja v\u0113rt\u0113jumu.<\/p>\n<p><b>\u2013 Lietuvie\u0161i gatavojas no 2016. gada ieviest melno sarakstu.<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Melnais saraksts var b\u016bt, tom\u0113r tas nenoz\u012bm\u0113, ka nav j\u0101v\u0113rt\u0113, vai pretendents nav labojies. Lietuvas eksperti patlaban dom\u0101, k\u0101 \u0161\u012b saraksta piem\u0113ro\u0161ana praks\u0113 darbosies. Ar\u012b Latvij\u0101 ir uz\u0146\u0113m\u0113ji, kas atbalsta un kas neatbalsta \u0161\u0101das normas ievie\u0161anu. Sp\u0113c\u012bgi argumenti ir ab\u0101s pus\u0113s. Jaut\u0101jums ir par to, vai ir sam\u0113r\u012bga izsl\u0113g\u0161ana no tirgus uz noteiktu laiku, ja p\u0101rk\u0101pums ir bijis neliels. Lietuvas gad\u012bjum\u0101 melnaj\u0101 sarakst\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju var ievietot par jebkuru gad\u012bjumu, kad pas\u016bt\u012bt\u0101js ar to vienpus\u0113ji ir lauzis iepirkuma l\u012bgumu. Turkl\u0101t ievieto\u0161ana sarakst\u0101 ir atst\u0101ta pa\u0161u pas\u016bt\u012bt\u0101ju zi\u0146\u0101, t\u0101tad, m\u016bsu ieskat\u0101, tas rada tiesisko nenoteikt\u012bbu.<\/p>\n<p>Jaunais PIL projekts ir v\u0113rsts uz to, lai viegl\u0101k b\u016btu uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Direkt\u012bvas m\u0113r\u0137is ir vair\u0101k atbalst\u012bt mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu (MVU) piedal\u012b\u0161anos iepirkumos. Latvij\u0101 gandr\u012bz 90% ir MVU, t\u0101p\u0113c esam jau l\u012bdz \u0161im dom\u0101ju\u0161i, vai eso\u0161ais regul\u0113jums ir atbilsto\u0161s \u0161\u012bm tendenc\u0113m. Direkt\u012bva ir v\u0113rsta uz iepirkumu dal\u012b\u0161anu lot\u0113s, da\u013c\u0101s. M\u016bsu likum\u0101 jau tagad uz to ir uzsvars. ES vair\u0101k iet uz to, ka nevajag atbalst\u012bt uz\u0146\u0113m\u0113jus, kas veiku\u0161i p\u0101rk\u0101pumus vides, darba ties\u012bbu un darba aizsardz\u012bbas jom\u0101. Virz\u012bba ir uz to, lai nodro\u0161in\u0101tu \u0161o pras\u012bbu iev\u0113ro\u0161anu, t\u0101p\u0113c pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ir uzdevums ietvert \u0161\u012bs normas savos l\u012bgumos, nolikumos un sekot, lai t\u0101s izpilda.<\/p>\n<p>Jaunums ir ar\u012b tas, ka esam iecer\u0113ju\u0161i celt iepirkuma slieksni mazliet uz aug\u0161u. Prec\u0113m un pakalpojumiem no 4000 eiro uz 10 000 eiro. Atsevi\u0161\u0137as pas\u016bt\u012bt\u0101ju grupas grib\u0113tu v\u0113l augst\u0101ku slieksni, piem\u0113ram, Latvijas Pa\u0161vald\u012bbu savien\u012bba v\u0113l\u0113tos visiem iepirkumiem ES slieksni, no 134 000 eiro pakalpojumiem un prec\u0113m. Tik drastisku k\u0101pumu m\u0113s nevaram at\u013cauties. Pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir j\u0101saprot, ka aizvien ir j\u0101v\u0113rt\u0113 mantas iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113\u0161anas un l\u012bdzek\u013cu efekt\u012bvas un lietder\u012bgas izmanto\u0161anas konteksts. B\u016bvdarbiem no 10 000 eiro l\u012bdz 20 000 eiro pied\u0101v\u0101sim celt slieksni.<\/p>\n<p><b>\u2013 Patlaban sp\u0113k\u0101 eso\u0161o PIL apstiprin\u0101ja 2006. gad\u0101, un ik p\u0113c aptuveni pusgada to labo. Vai l\u012bdz\u012bgi r\u012bkosimies ar\u012b ar jauno PIL?<\/b><\/p>\n<p>\u2013 Liela da\u013ca PIL groz\u012bjumu nebija saist\u012bti ar uzlabojumiem. T\u0101 ir san\u0101cis, ka m\u0113\u0123in\u0101m da\u017e\u0101das politikas iniciat\u012bvas risin\u0101t ar iepirkumu, piem\u0113ram, nodok\u013cu nomaksu, c\u012b\u0146u pret pel\u0113ko ekonomiku. Dom\u0101ju, ka \u0161\u0101d\u0101 kontekst\u0101 likuma izmanto\u0161ana nemain\u012bsies. Iepriek\u0161\u0113jo likumu tik bie\u017ei main\u012bja ar\u012b t\u0101p\u0113c, ka m\u0113\u0123in\u0101j\u0101m iet l\u012bdzi pie\u0146emtajiem ES tiesas spriedumiem. Direkt\u012bv\u0101 ir iek\u013cauts regul\u0113jums, balstoties uz ES tiesas spriedumos atz\u012bto, m\u0113s jau daudzus nosac\u012bjumus esam iek\u013c\u0101vu\u0161i eso\u0161aj\u0101 Publisko iepirkumu likum\u0101.<\/p>\n<p>V\u0113l ir jaunumi attiec\u012bb\u0101 uz iepirkuma l\u012bgumu groz\u012b\u0161anu, bet tie jau ir iestr\u0101d\u0101ti eso\u0161aj\u0101 Publisko iepirkumu likum\u0101. Tas ir atvieglojums pas\u016bt\u012bt\u0101jiem \u2013 b\u016bt elast\u012bg\u0101kiem.<br \/>\nDirekt\u012bva paredz \u012bs\u0101kus pieteikumu un pied\u0101v\u0101jumu iesnieg\u0161anas termi\u0146us. B\u016bs ar\u012b paredz\u0113ts depoz\u012bts s\u016bdz\u012bbas iesnieg\u0161anai Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101, bet tikai tad, ja gada laik\u0101 b\u016bs jau iesniegtas divas nepamatotas s\u016bdz\u012bbas. Depoz\u012bta maksim\u0101lais apm\u0113rs paredz\u0113ts 2% no l\u012bguma summas, bet ne vair\u0101k k\u0101 10 000 eiro.<\/p>\n<p><b>Teksts: SANDRIS GUNVALDIS<br \/>\nFOTO: GUNTIS PILS\u0112TNIEKS, Vizu\u0101lo mediju a\u0123ent\u016bra<\/b><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Finan\u0161u ministrija ar sadarb\u012bbas partneriem sagatavojusi jauno Publisko iepirkumu likuma (PIL) projektu, kas \u017eurn\u0101la izn\u0101k\u0161anas laik\u0101, visticam\u0101k, b\u016bs nodots izskat\u012b\u0161anai Valsts sekret\u0101ru san\u0101ksmei. Iecer\u0113ts, ka Ministru kabinets likumprojektu var\u0113tu apstiprin\u0101t v\u0113l \u0161aj\u0101 gad\u0101, bet sp\u0113k\u0101 tam j\u0101st\u0101jas l\u012bdz 2016. gada 18. apr\u012blim.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5882"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5882"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5882\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5883,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5882\/revisions\/5883"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5882"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5882"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5882"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}