{"id":5867,"date":"2015-10-14T16:14:37","date_gmt":"2015-10-14T14:14:37","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5867"},"modified":"2015-10-15T15:17:07","modified_gmt":"2015-10-15T13:17:07","slug":"aktuali","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5867","title":{"rendered":"Aktu\u0101li"},"content":{"rendered":"<p><strong><font size=\"3\"> Latvija zaud\u0113 divas poz\u012bcijas 2015. \u2013 2016. gada glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 \u2013 probl\u0113mjomas nemain\u012bgas<\/font><\/strong><\/p>\n<p>Septembra beig\u0101s publiskotaj\u0101 pasaules ekonomikas foruma \u201cGlob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojum\u0101 2015. \u2013 2016. gadam\u201d Latvija ierindota 44. viet\u0101 starp 140 apsekotaj\u0101m pasaules ekonomik\u0101m. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu, kad Latvija bija pak\u0101pusies no 52. uz 42. poz\u012bciju, \u0161is Latvijai ir bijis kritums par div\u0101m viet\u0101m.<\/p>\n<p>Lietuva glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 atrodama 36. viet\u0101, pak\u0101pjoties no pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 ie\u0146emt\u0101s 41. poz\u012bcijas. Savuk\u0101rt Igaunija, kura iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 ie\u0146\u0113ma augsto 29. vietu, \u0161ogad ierindojas 30. poz\u012bcij\u0101.<\/p>\n<p>T\u0101pat k\u0101 p\u0113rn, ar\u012b \u0161ogad l\u012bderpoz\u012bcijas glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ie\u0146em \u0160veice, kurai seko Singap\u016bra un ASV. Ceturto poz\u012bciju \u0161ogad ie\u0146em V\u0101cija, pak\u0101pjoties par vienu vietu sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar pag\u0101ju\u0161o gadu. Savuk\u0101rt 2014. \u2013 2015. gada zi\u0146ojuma ceturtaj\u0101 viet\u0101 eso\u0161\u0101 Somija ir nosl\u012bd\u0113jusi uz astoto vietu. P\u0101r\u0113j\u0101s vietas pirmaj\u0101 desmitniek\u0101 ir sadal\u012btas l\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn un taj\u0101 joproj\u0101m atrodas Holande, Jap\u0101na, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101ko valstu 2015. \u2013 2016. gada desmitnieku nosl\u0113dz Apvienot\u0101 Karaliste.<\/p>\n<p>Glob\u0101lais konkur\u0113tsp\u0113jas indekss balst\u0101s uz pasaules valstu sal\u012bdzin\u0101jumu atbilsto\u0161i 12 krit\u0113riju grup\u0101m jeb p\u012bl\u0101riem, un tie ir: instit\u016bcijas, infrastrukt\u016bra, makroekonomisk\u0101 vide, vesel\u012bba un pamatizgl\u012bt\u012bba, augst\u0101k\u0101 izgl\u012bt\u012bba un apm\u0101c\u012bba, produktu tirgus efektivit\u0101te, darba tirgus efektivit\u0101te, finan\u0161u tirgu att\u012bst\u012bba, tehnolo\u0123isk\u0101 gatav\u012bba, tirgus lielums, biznesa vides kvalit\u0101te un inov\u0101cijas.<br \/>\n<!--more--><br \/>\nZi\u0146ojumu par glob\u0101lo konkur\u0113tsp\u0113jas indeksu Latvij\u0101 p\u0101rst\u0101v \u201cSSE Riga\u201d Ilgtsp\u0113j\u012bga biznesa centrs. L\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn, ar\u012b 2015. \u2013 2016. gad\u0101 sam\u0113r\u0101 labi Latvijai ir kl\u0101jies attiec\u012bb\u0101 uz darba tirgus efektivit\u0101ti, kur valsts glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 ie\u0146em 25. vietu, kas gan ir kritums no 17. vietas gadu agr\u0101k. \u0160\u012b indikatora komponents \u201calgu noteik\u0161anas elast\u012bba\u201d ir ierindots \u013coti augstaj\u0101 otraj\u0101 viet\u0101 pasaul\u0113, savuk\u0101rt komponenti \u201csievie\u0161u proporcija attiec\u012bb\u0101 pret v\u012brie\u0161iem darba tirg\u016b\u201d un \u201calgas un produktivit\u0101tes proporcija\u201d ie\u0146em attiec\u012bgi 21. un 23. vietu. Diem\u017e\u0113l virkne indikatoru darba tirgus efektivit\u0101tes p\u012bl\u0101r\u0101 tom\u0113r ir nov\u0113rt\u0113ti \u013coti zemu. Piem\u0113ram, \u201cvalsts sp\u0113ja pievilin\u0101t talantus\u201d \u2013 tikai 110. vieta, \u201cvalsts sp\u0113ja notur\u0113t talantus\u201d \u2013 tikai 104. vieta, k\u0101 ar\u012b \u201cnodok\u013cu sist\u0113mas sp\u0113ja motiv\u0113t str\u0101d\u0101jo\u0161os\u201d \u2013 tikai 107. vieta pasaul\u0113. Pat ja atz\u012bstam, ka lietot\u0101s metodolo\u0123ijas d\u0113\u013c glob\u0101lais konkur\u0113tsp\u0113jas indekss ne vienm\u0113r objekt\u012bvi par\u0101da valstu savstarp\u0113jo sal\u012bdzin\u0101jumu, ir skaidrs, ka Latvij\u0101 \u0161ie ir lieli probl\u0113mjaut\u0101jumi, kam j\u0101piev\u0113r\u0161 pastiprin\u0101ta uzman\u012bba visaugst\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 viszem\u0101k ar\u012b 2015. \u2013 2016. gad\u0101 Latvijai ir nov\u0113rt\u0113ti p\u012bl\u0101ri \u201ctirgus lielums\u201d (94. vieta), \u201cinov\u0101cijas\u201d (62. vieta \u2013 k\u0101pums no 70. vietas p\u0113rn) un \u201cbiznesa vide\u201d (61. vieta). Attiec\u012bb\u0101 uz p\u012bl\u0101ru \u201cinov\u0101cijas\u201d jau tradicion\u0101li visliel\u0101k\u0101 probl\u0113ma Latvij\u0101 atbilsto\u0161i glob\u0101lajam konkur\u0113tsp\u0113jas zi\u0146ojumam ir \u201czin\u0101tnieku un in\u017eenieru pieejam\u012bba\u201d (tikai 101. vieta pasaul\u0113), \u201caugsto tehnolo\u0123iju produktu iepirkums no valsts puses\u201d (100. vieta), \u201cuz\u0146\u0113mumu invest\u012bcijas p\u0113tniec\u012bb\u0101 un att\u012bst\u012bb\u0101\u201d (81. vieta) un \u201cuniversit\u0101\u0161u un industrijas sadarb\u012bba p\u0113tniec\u012bb\u0101\u201d (63. vieta). \u201cZin\u0101tniski p\u0113tniecisko instit\u016bciju kvalit\u0101te\u201d ierindota sam\u0113r\u0101 zemaj\u0101 50. viet\u0101, savuk\u0101rt \u201cpatentu pieteikumu skait\u0101 uz miljons iedz\u012bvot\u0101jiem\u201d Latvija ie\u0146em 32. vietu, kas v\u0113rt\u0113jams k\u0101 labs r\u0101d\u012bt\u0101js.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgi k\u0101 p\u0113rn, ar\u012b 2015. \u2013 2016. gad\u0101 p\u012bl\u0101r\u0101 \u201ctirgus lielums\u201d visaugst\u0101k nov\u0113rt\u0113tais komponents ir \u201ceksports procentos no IKP\u201d (27. vieta), savuk\u0101rt starp viszem\u0101k \u2013 \u201cviet\u0113j\u0101\u201d un \u201cstarptautisko tirgus lieluma indeksi\u201d (attiec\u012bgi 93. un 82. vieta). Ar\u012b p\u012bl\u0101ra \u201cbiznesa vide\u201d komponentu v\u0113rt\u0113jums daudz neat\u0161\u0137iras no iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada r\u0101d\u012bt\u0101jiem, kur visaugst\u0101k tiek v\u0113rt\u0113ta \u201cviet\u0113jo pieg\u0101d\u0101t\u0101ju kvalit\u0101te\u201d (39. vieta), bet viszem\u0101k \u2013 \u201cviet\u0113jo pieg\u0101d\u0101t\u0101ju kvantit\u0101te\u201d (105. vieta), \u201cv\u0113rt\u012bbu \u0137\u0113des dzi\u013cums\u201d (82. vieta) un \u201cklasteru att\u012bst\u012bba\u201d (78. vieta).<\/p>\n<p>Sam\u0113r\u0101 zemu glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas zi\u0146ojum\u0101 nov\u0113rt\u0113ti ar\u012b p\u012bl\u0101ri \u201cinstit\u016bcijas\u201d (48. vieta \u2013 k\u0101pums par trim viet\u0101m) un \u201cinfrastrukt\u016bra\u201d (49. vieta \u2013 kritums par div\u0101m viet\u0101m). No \u201cinstit\u016bciju\u201d p\u012bl\u0101ra viszem\u0101k nov\u0113rt\u0113tais komponents ar\u012b \u0161ogad ir \u201ctiesisk\u0101 regul\u0113juma efektivit\u0101te\u201d (tikai 112. vieta), savuk\u0101rt pozit\u012bvi tiek v\u0113rt\u0113ts komponents \u201corganiz\u0113t\u0101 noziedz\u012bba\u201d (20. vieta). Savuk\u0101rt \u201cinfrastrukt\u016bras\u201d p\u012bl\u0101r\u0101 viszem\u0101k nov\u0113rt\u0113ta \u201cce\u013cu kvalit\u0101te\u201d (108. vieta). P\u0101r\u0113jie p\u012bl\u0101ri glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas zi\u0146ojum\u0101 nov\u0113rt\u0113ti no 31. l\u012bdz 37. vietai pasaul\u0113.<\/p>\n<p>Papildus 12 p\u012bl\u0101ru nov\u0113rt\u0113jumam uz\u0146\u0113m\u0113ji v\u0113rt\u0113ja ar\u012b faktorus, kas, vi\u0146upr\u0101t, rada visliel\u0101k\u0101s probl\u0113mas biznesa veik\u0161anai Latvij\u0101. Galvenie probl\u0113mfaktori Latvij\u0101, kurus izce\u013c Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji 2015. \u2013 2016. gad\u0101 (uzskait\u012bts priorit\u0101\u0161u sec\u012bb\u0101): nodok\u013cu likmes, neefekt\u012bva vald\u012bbas birokr\u0101tija, pieeja finans\u0113jumam, nodok\u013cu regul\u0101cijas sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba, neadekv\u0101ti izgl\u012btots darbasp\u0113ks un nestabila politikas veido\u0161anas prakse.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvija zaud\u0113 divas poz\u012bcijas 2015. \u2013 2016. gada glob\u0101laj\u0101 konkur\u0113tsp\u0113jas indeks\u0101 \u2013 probl\u0113mjomas nemain\u012bgas. Septembra beig\u0101s publiskotaj\u0101 pasaules ekonomikas foruma \u201cGlob\u0101l\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa zi\u0146ojum\u0101 2015. \u2013 2016. gadam\u201d Latvija ierindota 44. viet\u0101 starp 140 apsekotaj\u0101m pasaules ekonomik\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5867"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5867"}],"version-history":[{"count":7,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5867\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5957,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5867\/revisions\/5957"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5867"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5867"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5867"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}