{"id":5756,"date":"2015-08-27T17:05:33","date_gmt":"2015-08-27T15:05:33","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5756"},"modified":"2015-09-03T14:48:52","modified_gmt":"2015-09-03T12:48:52","slug":"zinas-3","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5756","title":{"rendered":"Zi\u0146as"},"content":{"rendered":"

Pirmo reizi valsts pakalpojumus lieto vair\u0101k elektroniski nek\u0101 kl\u0101tien\u0113<\/font><\/b><\/p>\n

Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) pakalpojumus izmantojot elektroniski vair\u0101k nek\u0101 kl\u0101tien\u0113, sasniegts paradumu mai\u0146as l\u016bzuma punkts \u2013 iedz\u012bvot\u0101ji izv\u0113las e-vidi k\u0101 \u0113rt\u0101ko sazi\u0146as veidu ar valsti, liecina Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas (VARAM) aptauja \u201cSabiedrisk\u0101s domas izv\u0113rt\u0113jums par e-pakalpojumu pielietojumu\u201d.<\/b><\/p>\n

\u201cVID elektronisk\u0101s deklar\u0113\u0161anas sist\u0113ma jeb EDS k\u013c\u016bst arvien popul\u0101r\u0101ka iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b. Visspilgt\u0101k to apliecina gada ien\u0101kumu deklar\u0101ciju iesnieg\u0161anas apjomi \u2013 \u0161\u012b gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os vien iedz\u012bvot\u0101ji ir iesniegu\u0161i 490 t\u016bksto\u0161us gada ien\u0101kumu deklar\u0101ciju un puse no t\u0101m \u2013 tie\u0161i izmantojot EDS. Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 t\u0101 bija tikai tre\u0161\u0101 da\u013ca. \u0160obr\u012bd kopum\u0101 EDS iesniegto dokumentu skaits sasniedzis jau 3 259 863. Tas noteikti ir saist\u012bts ar to, ka m\u0113s turpin\u0101m pilnveidot un vienk\u0101r\u0161ot savu sist\u0113mu, pied\u0101v\u0101jot arvien jaunas iesp\u0113jas gan fizisk\u0101m, gan juridisk\u0101m person\u0101m, k\u0101 ar\u012b to ir sekm\u0113jusi m\u016bsu kop\u012bg\u0101 iniciat\u012bva \u201cValsts ir internet\u0101\u201d,\u201d skaidro Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta \u0123ener\u0101ldirektore In\u0101ra P\u0113tersone.<\/p>\n

E-pakalpojumi apsteidz kl\u0101tienes pakalpojumus <\/b><\/p>\n

Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta e-pakalpojumus ir izmantojis teju katrs tre\u0161ais iedz\u012bvot\u0101js, kas ir par 5% vair\u0101k nek\u0101 apmekl\u0113t\u0101ju kl\u0101tien\u0113, savuk\u0101rt ar izgl\u012bt\u012bbu saist\u012bto elektronisko iesp\u0113ju lieto\u0161an\u0101 v\u0113rojama 4% starp\u012bba. T\u0101pat par nepilnu procentpunktu p\u0101rsvars v\u0113rojams Pilson\u012bbas un migr\u0101cijas lietu p\u0101rvaldes un Valsts zemes dienesta e-pakalpojumu izmanto\u0161an\u0101, atkl\u0101j aptauj\u0101tie.
\n
\nAr e-pakalpojumiem ir apmierin\u0101t\u0101ki nek\u0101 ar kl\u0101tienes<\/b><\/p>\n

Iedz\u012bvot\u0101ji tika aicin\u0101ti izmantoto pakalpojumu kvalit\u0101ti nov\u0113rt\u0113t 10 punktu skal\u0101, un respondenti augst\u0101ku nov\u0113rt\u0113jumu ir pie\u0161\u0137\u012bru\u0161i ar izgl\u012bt\u012bbu saist\u012btiem e-pakalpojumiem (9,02 punkti, bet kl\u0101tienes v\u0113rt\u0113jums \u2013 8,62), Ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas direkcijai (CSDD) (9,01 pret 8,86), pa\u0161vald\u012bb\u0101m (8,94 pret 8,05). Lai noskaidrotu, vai valsts un pa\u0161vald\u012bbu e-pakalpojumu lietot\u0101ji tos ieteiktu ar\u012b saviem draugiem un pazi\u0146\u0101m, tika izmantota \u201cNet Promoter Score\u201d (NPS) metode. V\u0113rt\u0113jumam tika izmantota skala no 0 l\u012bdz 10, kur 0 noz\u012bm\u0113, ka \u201cnoteikti neieteiktu\u201d, bet 10 \u2013 \u201cnoteikti ieteiktu\u201d. T\u0101 atkl\u0101ja, ka valsts un pa\u0161vald\u012bbu e-pakalpojumu NPS ir 8,4, kas uzskat\u0101ms par \u013coti pozit\u012bvu r\u0101d\u012bt\u0101ju.<\/p>\n

Popul\u0101r\u0101ko e-pakalpojumu sniedz\u0113ju iest\u0101des saglab\u0101 poz\u012bcijas<\/b><\/p>\n

Sal\u012bdzinot ar 2014. gada pavasara aptaujas datiem, tr\u012bs popul\u0101r\u0101k\u0101s e-pakalpojumu sniedz\u0113ju iest\u0101des ir saglab\u0101ju\u0161as poz\u012bcijas, vienlaikus demonstr\u0113jot e-pakalpojumu izmanto\u0161anas pieaugumu \u2013 par 7% k\u0101pums bijis VID (no 21% uz 27,7%) un CSDD (no 10,2% uz 16,9%), savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bbu e-pakalpojumiem no 10,2% uz 10,5%. Aicin\u0101ti nosaukt, k\u0101dus jaunus valsts un pa\u0161vald\u012bbu e-pakalpojumus aptauj\u0101tie v\u0113l\u0113tos lietot, visbie\u017e\u0101k tika min\u0113ta iesp\u0113ja elektroniski sa\u0146emt vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumus \u2013 re\u0123istr\u0101cija pie \u0101rsta u. c. (25%), balsot v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s (12,5%),
\nk\u0101 ar\u012b 9,4% nosauku\u0161i vajadz\u012bbu sa\u0146emt dzimtsarakstu noda\u013cu e-pakalpojumus (b\u0113rna dzim\u0161anas re\u0123istr\u0101cija, laul\u012bbu vai \u0161\u0137ir\u0161an\u0101s re\u0123istr\u0101cija u. c.).<\/p>\n

Nesp\u0113j vienoties par iepirkumu LNB fas\u0101des t\u012br\u012b\u0161anai<\/font><\/b><\/p>\n

Latvijas Nacion\u0101l\u0101 bibliot\u0113ka (LNB) un Kult\u016bras ministrija nesp\u0113j vienoties, kurai j\u0101veic iepirkums par LNB fas\u0101des t\u012br\u012b\u0161anu, past\u0101st\u012bja LNB sabiedrisko attiec\u012bbu p\u0101rst\u0101vis Augusts Zilberts.<\/b><\/p>\n

\u201cPa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0101cij\u0101 nepast\u0101v uzskatu vienpr\u0101t\u012bba par to, kam j\u0101veic iepirkuma proced\u016bra attiec\u012bb\u0101 uz LNB jumta un fas\u0101des t\u012br\u012b\u0161anu \u2013 \u0113kas pas\u016bt\u012bt\u0101jam \u2013 Kult\u016bras ministrijai vai lietot\u0101jam \u2013 LNB,\u201d nor\u0101d\u012bja Zilberts, piebilstot, ka LNB un Kult\u016bras ministrijas divpus\u0113j\u0101 san\u0101ksme par \u0161o jaut\u0101jumu var\u0113tu notikt augusta p\u0113d\u0113j\u0101 ned\u0113\u013c\u0101.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 inform\u0113ja, ka LNB uzskata \u2013 \u0113ka ir j\u0101nomazg\u0101 \u0161ogad un darbiem vispiem\u0113rot\u0101kais b\u016btu laiks septembr\u012b vai oktobr\u012b.<\/p>\n

Zilberts sac\u012bja, ka LNB \u0113ku ekspluat\u0101cijas in\u017eenieri izm\u0113\u0123in\u0101ju\u0161i \u012bpa\u0161i efekt\u012bvu mazg\u0101\u0161anas \u0161\u0137idrumu, kas kav\u0113 putek\u013cu un nos\u0113dumu k\u0101rtas veido\u0161anos uz LNB \u0113kas. <\/p>\n

\u201cP\u0113c starptautisk\u0101m atsauksm\u0113m un ieteikumiem eksperimenta k\u0101rt\u0101 ir p\u0101rbaud\u012bta v\u0101cu uz\u0146\u0113muma \u201cFinalit\u201d produkcija, kas paredz\u0113ta ner\u016bs\u0113jo\u0161\u0101 t\u0113rauda, stikla un akmens virsmu apstr\u0101dei,\u201d vi\u0146\u0161 past\u0101st\u012bja un inform\u0113ja, ka izm\u0113\u0123in\u0101jumu veikusi \u201cAlfa Vita Life Science GmBH\u201d.<\/p>\n

Gal\u012bgais l\u0113mums par t\u012br\u012b\u0161anas l\u012bdzek\u013ca izmanto\u0161anu, darba tehnolo\u0123iju un lo\u0123istiku, k\u0101 ar\u012b dro\u0161\u012bbas apst\u0101k\u013ciem iepirkuma veic\u0113jam b\u016bs j\u0101saska\u0146o ar Nacion\u0101lo b\u016bvkomp\u0101niju apvien\u012bbu un b\u016bvuzraugu \u201cHill International\u201d.<\/p>\n

LNB cenu aptauj\u0101 Latvijas tirg\u016b pl\u0101no apzin\u0101t, vai viet\u0113jie uz\u0146\u0113m\u0113ji var pied\u0101v\u0101t ko l\u012bdzv\u0113rt\u012bgu v\u0101cu produkcijai.<\/p>\n

\u201cUzskat\u0101m, ka ekonomiski pamatoti ir mekl\u0113t komp\u0101niju, kas pied\u0101v\u0101 \u0113ku ne tikai nomazg\u0101t, bet ar\u012b apstr\u0101d\u0101t t\u0101s virsmas. Pie\u013caujams, ka viet\u0113jiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem \u0161is var\u0113tu b\u016bt izaicin\u0101jums, jo Latvij\u0101 nav citu l\u012bdz\u012bgu \u0113ku ar tik lielu t\u0113rauda virsmas plat\u012bbu,\u201d teica LNB p\u0101rst\u0101vis. <\/p>\n

Jau v\u0113st\u012bts, ka p\u0113rn\u0101 gada beig\u0101s tika s\u0101kts mazg\u0101t LNB \u0113kas jumta da\u013cu, tom\u0113r, s\u0101koties aukstam laikam, darbi bija j\u0101p\u0101rtrauc, bet Latvijas prezident\u016bras Eiropas Savien\u012bbas Padom\u0113 laik\u0101 mazg\u0101\u0161ana dro\u0161\u012bbas un protokol\u0101ro iemeslu d\u0113\u013c nebija iesp\u0113jama. <\/p>\n

LNB jauno \u0113ku jeb Gaismas pili ofici\u0101li atkl\u0101ja p\u0113rn 29. august\u0101, tom\u0113r 12. j\u016bnij\u0101 r\u012bkoja pirmo bibliot\u0113kas iepaz\u012b\u0161anas jeb st\u0101vu atv\u0113r\u0161anas pas\u0101kumu \u201cKask\u0101des\u201d, bet pilna pakalpojumu kl\u0101sta pied\u0101v\u0101\u0161anu las\u012bt\u0101jiem LNB s\u0101ka sniegt 16. septembr\u012b. Gaismas pils \u0113kas b\u016bvniec\u012bbas izmaksas bija 163,1 miljons eiro. L\u012bgumu valsts ar b\u016bvuz\u0146\u0113m\u0113jiem \u2013 b\u016bvnieku pilnsabiedr\u012bbu Nacion\u0101l\u0101 b\u016bvkomp\u0101niju apvien\u012bba \u2013 parakst\u012bja 2008. gada maij\u0101.<\/p>\n

BNS<\/i><\/p>\n

Cietumu priek\u0161niece: pl\u0101nveid\u012bgi apg\u016bt atv\u0113l\u0113to bud\u017eetu nav viegli<\/font><\/p>\n

\u201cNo vienas puses, finans\u0113jums viennoz\u012bm\u012bgi nav pietiekams, bet, no otras puses, ir j\u0101atz\u012bst, ka pl\u0101nveid\u012bgi apg\u016bt atv\u0113l\u0113to bud\u017eetu nav nemaz tik viegli,\u201d intervij\u0101 past\u0101st\u012bja Ieslodz\u012bjuma vietu p\u0101rvaldes (IeVP) priek\u0161niece Ilona Spure.<\/b><\/p>\n

Vi\u0146a paskaidroja, ka \u0161im gadam ieslodz\u012bjuma viet\u0101m ir iedal\u012bti bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ci 42,4 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 un 75% no \u0161\u012bs summas ir paredz\u0113ti atl\u012bdz\u012bb\u0101m par darbu. Prec\u0113m un pakalpojumiem paredz\u0113ti 23% un tikai 2% ir kapit\u0101lie izdevumi. <\/p>\n

\u201cDiem\u017e\u0113l \u0161ie 800 t\u016bksto\u0161i eiro [kapit\u0101lie izdevumi], sadalot tos uz visiem cietumiem, ir \u013coti maz. K\u0101 piem\u0113ru varu min\u0113t to, ka \u0161obr\u012bd esam uzs\u0101ku\u0161i darbu pie Valmieras cietuma izmekl\u0113\u0161anas korpusa, kas jau pirms 12 gadiem ar ekspertu sl\u0113dzienu tika atz\u012bts par kritisku tehnisk\u0101 st\u0101vok\u013ca zi\u0146\u0101. \u0160iem darbiem vien mums ir pl\u0101noti vismaz 1,3 miljoni eiro. Attiec\u012bgi var noprast, k\u0101 vari\u0113jam ar \u0161iem 800 t\u016bksto\u0161iem eiro, lai gada laik\u0101 uzlabotu apst\u0101k\u013cus ieslodz\u012bjuma viet\u0101s,\u201d kl\u0101st\u012bja I. Spure.<\/p>\n

Vienlaikus, run\u0101jot par bud\u017eeta izpildi, Spure skaidroja, ka pret to ir visai skeptiski noska\u0146ota. \u201cMums valst\u012b klibo pieg\u0101des, iepirkumi \u2013 \u0161o jomu var\u0113tu daudz kritiz\u0113t. T\u0101pat var\u0113tu kritiz\u0113t b\u016bvniec\u012bbas biznesa kult\u016bru,\u201d vi\u0146a piebilda. <\/p>\n

I. Spure kritiz\u0113ja b\u016bvnieku biznesa kult\u016bru, tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kas liek ap\u0161aub\u012bt bud\u017eeta izpildi. \u201cAr\u012b \u0161obr\u012bd mums ir sapl\u0101noti darbi, jau t\u0101 necilais finans\u0113jums, bet pl\u0101nu izpild\u012bt ir \u013coti gr\u016bti. Uz\u0146\u0113mumi piesak\u0101s konkursiem, iesniedz savu pied\u0101v\u0101jumu, bet, kad j\u0101sl\u0113dz l\u012bgumi, samulst, atz\u012bstot, ka nav apskat\u012bju\u0161i objektu pirms pied\u0101v\u0101juma iesnieg\u0161anas un paties\u012bb\u0101 par pied\u0101v\u0101to cenu to nemaz nevarot izpild\u012bt. Nupat bija \u0161\u0101ds gad\u012bjums, kad l\u012bgums par jumta remontu vien\u0101 cietum\u0101 bija pat nosl\u0113gts,\u201d teica I. Spure. <\/p>\n

Elektroener\u0123iju valsts autoce\u013ciem nodro\u0161in\u0101s \u201cLatvenergo\u201d.<\/p>\n

Latvijas valsts autoce\u013cu p\u0101rvald\u012bt\u0101ja \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d iepirkum\u0101 par elektroener\u0123ijas pieg\u0101di valsts autoce\u013cu uztur\u0113\u0161anas vajadz\u012bb\u0101m l\u012bdz 2020. gadam uzvar\u0113jusi energokomp\u0101nija \u201cLatvenergo\u201d, liecina pazi\u0146ojums iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja m\u0101jaslap\u0101.<\/p>\n

\u201cLatvenergo\u201d ar\u012b bija vien\u012bgais pretendents attiec\u012bgaj\u0101 konkurs\u0101. Kop\u0113j\u0101 l\u012bgumcena \u2013 670 t\u016bksto\u0161i eiro bez pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca.<\/p>\n

Inform\u0101cija iepirkuma nolikum\u0101 liecina, ka prognoz\u0113jamais elektroener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146\u0161 l\u012bguma izpildes laik\u0101 ir 15 241 900 kilovatstundu. Elektroener\u0123ija nepiecie\u0161ama apgaismojumam, luksoforiem, ce\u013cu meteorolo\u0123iskaj\u0101m stacij\u0101m, satiksmes uzskaites punktiem u. c.<\/p>\n

\u201cLatvenergo\u201d ir Latvijas valstij piedero\u0161s energoapg\u0101des komersants, kas nodarbojas ar elektroener\u0123ijas un siltumener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu un tirdzniec\u012bbu, k\u0101 ar\u012b sniedz telekomunik\u0101ciju un inform\u0101cijas tehnolo\u0123iju pakalpojumus.<\/p>\n

BNS<\/i><\/p>\n

EM par p\u0101rk\u0101pumiem ES fondu b\u016bvniec\u012bbas projektos<\/font><\/p>\n

Ekonomikas ministrija (EM) iepaz\u012bstin\u0101jusi Ministru kabinetu ar apkopoto inform\u0101ciju un izv\u0113rt\u0113jumu par ES fondu 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas perioda projektos konstat\u0113tajiem p\u0101rk\u0101pumiem b\u016bvniec\u012bbas proces\u0101.<\/b><\/p>\n

P\u0113c ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012bto \u010detrpadsmit instit\u016bciju sniegt\u0101s inform\u0101cijas, ES fondu 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 \u012bstenoto 33 pas\u0101kumu\/aktivit\u0101\u0161u\/apak\u0161aktivit\u0101\u0161u 222 projektos ir konstat\u0113ti 584 p\u0101rk\u0101pumi b\u016bvniec\u012bbas proces\u0101. Visvair\u0101k p\u0101rk\u0101pumu b\u016bvniec\u012bbas proces\u0101 konstat\u0113ti b\u016bvuzraudz\u012bbas un b\u016bvdarbu posm\u0101.<\/p>\n

Lai mazin\u0101tu ES fondu finans\u0113tajos projektos konstat\u0113tos b\u016bvniec\u012bbas speci\u0101listu p\u0101rk\u0101pumus, lai nov\u0113rstu nekvalitat\u012bvu b\u016bvprojektu izstr\u0101di, neatbilsto\u0161u b\u016bvniec\u012bbas projektu realiz\u0101ciju, EM pl\u0101no sagatavot un iesniegt ieteikumu vadl\u012bnijas Centr\u0101lajai finan\u0161u l\u012bgumu a\u0123ent\u016brai (CFLA) riska paz\u012bmju konstat\u0113\u0161anai ES fondu finans\u0113tajos b\u016bvniec\u012bbas projektos, k\u0101 ar\u012b noteiks sadarb\u012bbas sist\u0113mu un metodiku inform\u0101cijas apmai\u0146ai ar CFLA un b\u016bvspeci\u0101listu kompetences nov\u0113rt\u0113\u0161anas un patst\u0101v\u012bg\u0101s prakses uzraudz\u012bbas iest\u0101d\u0113m, taj\u0101 skait\u0101 B\u016bvniec\u012bbas valsts kontroles biroju.<\/p>\n

Papildus EM ierosin\u0101s sadarb\u012bb\u0101 ar CFLA pa\u0161vald\u012bb\u0101m un valsts iest\u0101d\u0113m ES fondu finans\u0113tajos b\u016bvniec\u012bbas projektos, kur b\u016bvdarbu l\u012bgumcena p\u0101rsniedz 5 186 000 eiro, rekomend\u0113jo\u0161i izmantot Starptautisk\u0101s in\u017eenierkonsultantu feder\u0101cijas (FIDIC) izstr\u0101d\u0101t\u0101s l\u012bguma parauga formas. Ta\u010du projektos, kuru b\u016bvdarbu l\u012bgumcena nep\u0101rsniedz \u0161o summu, izmantot EM un B\u016bvvaldes padomes sadarb\u012bb\u0101 izstr\u0101d\u0101t\u0101s l\u012bguma parauga formas, kas tiktu apkopotas EM m\u0101jas lap\u0101. FIDIC ir starptautiska in\u017eenierkonsultantu feder\u0101cija, kas ir izstr\u0101d\u0101jusi l\u012bgumu paraugformas, kuras tiek pla\u0161i lietotas pasaul\u0113 tie\u0161i b\u016bvniec\u012bbas projektu realiz\u0113\u0161an\u0101, t\u0101s ir vienk\u0101r\u0161as un saprotamas, k\u0101 ar\u012b izmantojamas da\u017e\u0101diem b\u016bvniec\u012bbas projektiem, t. sk. in\u017eenierb\u016bv\u0113m. FIDIC l\u012bgumi prec\u012bzi defin\u0113 risku, atbild\u012bbas sadal\u012bjumu, k\u0101 ar\u012b str\u012bdu iz\u0161\u0137ir\u0161anu, tajos prec\u012bzi tiek noteiktas in\u017eeniera pilnvaras.<\/p>\n

Cita starp\u0101 EM paredz organiz\u0113t apm\u0101c\u012bbu programmas pa\u0161vald\u012bb\u0101s par b\u016bvniec\u012bbas projektu uzraudz\u012bbu un jauno b\u016bvniec\u012bbas normat\u012bvo aktu regul\u0113jumu.<\/p>\n

EM sagatavotaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 ir apl\u016bkotas galven\u0101s konstat\u0113t\u0101s probl\u0113mas, k\u0101 ar\u012b sniegts skaidrojums par B\u016bvniec\u012bbas likuma un uz t\u0101 pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu regul\u0113juma izmai\u0146\u0101m, t\u0101 uzlabo\u0161anu, kas ir v\u0113rstas uz konstat\u0113to probl\u0113mu nov\u0113r\u0161anu, piem\u0113ram, pastiprinot kontroles pras\u012bbas b\u016bvdarbu veic\u0113jiem, b\u016bvuzraugiem, k\u0101 ar\u012b citiem b\u016bvniec\u012bbas speci\u0101listiem. <\/p>\n

T\u0101pat zi\u0146ojum\u0101 ir ietverta EM paredz\u0113ta faktisk\u0101 pl\u0101not\u0101 r\u012bc\u012bba ES fondu administr\u0113\u0161anas stiprin\u0101\u0161anai. <\/p>\n

Detaliz\u0113t\u0101k ar EM sagatavoto informat\u012bvo zi\u0146ojumu \u201cPar ES fondu 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas perioda projektos konstat\u0113tajiem p\u0101rk\u0101pumiem b\u016bvniec\u012bbas proces\u0101\u201d var iepaz\u012bties Ministru kabineta t\u012bmek\u013ca vietn\u0113: http:\/\/tap.mk.gov.lv\/lv\/mk\/tap\/?pid=40361604&-mode=mk&date=2015-08-11<\/a>.<\/p>\n

Elita Rubesa-Voravko,
\nEkonomikas ministrijas Sabiedrisko attiec\u012bbu noda\u013ca<\/i><\/p>\n

Iepirkumu gudrona d\u012b\u0137u san\u0101cijai pl\u0101no izsludin\u0101t septembr\u012b<\/font><\/p>\n

Valsts vides dienests (VVD) jaunu iepirkumu In\u010dukalna s\u0113rsk\u0101b\u0101 gudrona d\u012b\u0137u san\u0101cijai pl\u0101no izsludin\u0101t septembr\u012b, past\u0101st\u012bja VVD p\u0101rst\u0101ve Agnese \u017dukova.<\/b><\/p>\n

\u201cJauns iepirkums tiks izsludin\u0101ts, l\u012bdzko b\u016bs sagatavota visa dokument\u0101cija. Pl\u0101nojam p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k. Optimistisk\u0101 prognoze \u2013 august\u0101, v\u0113l\u0101kais septembr\u012b, bet, kad re\u0101li tas notiks,
\nv\u0113l nav zin\u0101ms,\u201d sac\u012bja A. \u017dukova. <\/p>\n

Vi\u0146a atzina, ka VVD nav nol\u016bka ne\u013caut \u201cSkonto B\u016bvei\u201d pabeigt ies\u0101kto un VVD \u013caus uz\u0146\u0113mumam pabeigt ies\u0101ktos darbus.<\/p>\n

Jau v\u0113st\u012bts, ka uz\u0146\u0113mums \u201cSkonto B\u016bve\u201d turpin\u0101ja darbu In\u010dukalna gudrona d\u012b\u0137u projekt\u0101 ar\u012b dienu p\u0113c tam, kad VVD pazi\u0146ojis par objekta p\u0101r\u0146em\u0161anu sav\u0101 vald\u012bjum\u0101.<\/p>\n

Iepriek\u0161 \u201cSkonto B\u016bve\u201d bija iesniegusi pras\u012bbu ties\u0101 pret VVD saist\u012bb\u0101 ar gudrona d\u012b\u0137u projektu. Uz\u0146\u0113mums uzskata, ka VVD ir p\u0101rk\u0101pis l\u012bguma nosac\u012bjumus un atteicies noteiktaj\u0101 termi\u0146\u0101 veikt apmaksu par mart\u0101 veiktajiem darbiem In\u010dukalna s\u0113rsk\u0101b\u0101 gudrona d\u012b\u0137u projekt\u0101. T\u0101p\u0113c R\u012bgas pils\u0113tas Zieme\u013cu rajona ties\u0101 iesniegts pras\u012bbas pieteikums par darba samaksas un kav\u0113juma l\u012bgumsoda piedzi\u0146u 1 854 643 eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n

T\u0101pat zi\u0146ots, ka VVD 8. j\u016blij\u0101 nos\u016bt\u012bja \u201cSkonto B\u016bvei\u201d pazi\u0146ojumu par l\u012bguma izbeig\u0161anu projekt\u0101 \u201cV\u0113sturiski pies\u0101r\u0146oto vietu \u201cIn\u010dukalna s\u0113rsk\u0101bie gudrona d\u012b\u0137i\u201d san\u0101cijas darbi\u201d. \u0160\u0101ds l\u0113mums pie\u0146emts, \u0146emot v\u0113r\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ja pazi\u0146ojumus un r\u012bc\u012bbu, kas v\u0113rsta uz l\u012bguma saist\u012bbu nepild\u012b\u0161anu.<\/p>\n

2010. gada septembr\u012b starp VVD un \u201cSkonto B\u016bvi\u201d tika nosl\u0113gts iepirkuma l\u012bgums \u201cV\u0113sturiski pies\u0101r\u0146ot\u0101s vietas \u201cIn\u010dukalna s\u0113rsk\u0101bie gudrona d\u012b\u0137i\u201d projekt\u0113\u0161ana un san\u0101cijas darbi\u201d par 28 498 514,21 eiro.<\/p>\n

2014. gada maij\u0101 VVD un \u201cSkonto B\u016bve\u201d parakst\u012bja groz\u012bjumus san\u0101cijas darbu l\u012bgum\u0101, san\u0101cijas darbu l\u012bguma summa tika palielin\u0101ta l\u012bdz 42 674 971,43 eiro saist\u012bb\u0101 ar s\u0113rsk\u0101b\u0101 gudrona izp\u0113t\u012btaj\u0101m netipiskaj\u0101m \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m un ar t\u0101m saist\u012bto san\u0101cijas procesa organizatorisko un tehnisko risin\u0101jumu mai\u0146u.<\/p>\n

Atbilsto\u0161i nosl\u0113gtajam l\u012bgumam san\u0101cijas darbi Dienvidu d\u012b\u0137\u012b j\u0101veic l\u012bdz 2015. gada 31. oktobrim, savuk\u0101rt Zieme\u013cu d\u012b\u0137\u012b \u2013 l\u012bdz 2015. gada 8. augustam.<\/p>\n

Izv\u0113rt\u0113s sadarb\u012bbu<\/font><\/p>\n

Latvijas valsts me\u017eu apsaimniekot\u0101js \u201cLatvijas Valsts me\u017ei\u201d (LVM) izv\u0113rt\u0113s turpm\u0101k\u0101s sadarb\u012bbas iesp\u0113jas ar uz\u0146\u0113mumiem, kuri bija saska\u0146oju\u0161i savus pied\u0101v\u0101jumus LVM iepirkum\u0101, past\u0101st\u012bja LVM Komunik\u0101cijas da\u013cas vad\u012bt\u0101js Tomass Kotovi\u010ds.<\/b><\/p>\n

\u201cAttiec\u012bb\u0101 uz Konkurences padomes (KP) l\u0113mumu LVM patlaban notiek izv\u0113rt\u0113\u0161anas process. Par turpm\u0101ko sadarb\u012bbu ar konkr\u0113tiem uz\u0146\u0113mumiem tiks pie\u0146emts l\u0113mums atbilsto\u0161i likuma pras\u012bb\u0101m un nosl\u0113gtajiem l\u012bgumiem. Ir skaidrs, ka atbilsto\u0161i KP l\u0113mumam iepirkuma likuma noteikt\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101 sod\u012btajiem uz\u0146\u0113mumiem ir ierobe\u017eotas iesp\u0113jas piedal\u012bties turpm\u0101kajos iepirkumos,\u201d skaidroja T. Kotovi\u010ds.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113ja, ka no iepirkuma noteikumu (nolikuma) viedok\u013ca izmai\u0146as nav nepiecie\u0161amas. \u201cT\u0101das rekomend\u0101cijas nav ar\u012b KP l\u0113mum\u0101, jo jebkura iepirkuma proces\u0101 pretendentiem var rasties v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s p\u0101rk\u0101pt likumu, ja t\u0101ds gad\u012bjums notiek, tad KP kompetenc\u0113 ir to izmekl\u0113t un pie\u0146emt l\u0113mumu,\u201d piebilda T. Kotovi\u010ds.<\/p>\n

Vi\u0146\u0161 sac\u012bja, ka jebkuri konkurences krop\u013cojumi apdraud ne tikai pas\u016bt\u012bt\u0101ja, \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u2013 LVM, intereses, bet ar\u012b visus p\u0101r\u0113jos tirgus dal\u012bbniekus \u2013 potenci\u0101los pieg\u0101d\u0101t\u0101jus.
\n\u201cGod\u012bgi str\u0101d\u0101jo\u0161am uz\u0146\u0113m\u0113jam ir kritiski svar\u012bgi, ka vi\u0146a pied\u0101v\u0101jums ir god\u012bg\u0101 konkurenc\u0113 ar p\u0101r\u0113jiem savstarp\u0113ji neatkar\u012bgu tirgus dal\u012bbnieku pied\u0101v\u0101jumiem. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c LVM nu jau vair\u0101ku gadu garum\u0101 akt\u012bvi sadarbojas ar KP un gad\u012bjumos, ja LVM izsludin\u0101tajos iepirkumos iesniegtajos pied\u0101v\u0101jumos var saskat\u012bt iesp\u0113jamus konkurences likuma p\u0101rk\u0101pumus, uz\u0146\u0113mums par to nekav\u0113joties inform\u0113 KP, kuras kompetenc\u0113 ietilpst \u0161o gad\u012bjumu izmekl\u0113\u0161ana. Ar\u012b \u0161aj\u0101 konkr\u0113taj\u0101 gad\u012bjum\u0101 tie\u0161i LVM iesniedza materi\u0101lus KP izv\u0113rt\u0113\u0161anai un iesp\u0113jamai izmekl\u0113\u0161anas veik\u0161anai,\u201d kl\u0101st\u012bja LVM Komunik\u0101cijas da\u013cas vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n

Izp\u0113t\u012bti strukt\u016brfondu iepirkumi<\/font><\/p>\n

Valsts kontrole (VK) veikusi anal\u012bzi par Eiropas Savien\u012bbas (ES) strukt\u016brfondu ietvaros veiktajiem iepirkumiem, pav\u0113st\u012bja Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiec\u012bbu speci\u0101liste Ilva Liepi\u0146a-Milzar\u0101ja.<\/b><\/p>\n

Vi\u0146a skaidroja, ka \u0161\u012b likum\u012bbas rev\u012bzija veikta ES Kontaktu komitejas Strukt\u016brfondu darba grupas ietvaros sadarb\u012bb\u0101 ar asto\u0146u citu valstu augst\u0101kaj\u0101m rev\u012bzijas iest\u0101d\u0113m. Paral\u0113lo rev\u012bziju vad\u012bja N\u012bderlandes un V\u0101cijas augst\u0101ko rev\u012bzijas iest\u0101\u017eu p\u0101rst\u0101vji. Rev\u012bzijas m\u0113r\u0137is bija nov\u0113rt\u0113t ES un nacion\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b konstat\u0113t\u0101s neatbilst\u012bbas publisko iepirkumu jom\u0101 strukt\u016brfondu programmu ietvaros laik\u0101 no 2010. l\u012bdz 2013. gadam. <\/p>\n

Liepi\u0146a-Milzar\u0101ja teica, ka Latvij\u0101 v\u0113rt\u0113tas ES fondu vad\u012bb\u0101 iesaist\u012bto instit\u016bciju konstat\u0113t\u0101s neatbilst\u012bbas ES finans\u0113to projektu ietvaros organiz\u0113tajos iepirkumos. Tostarp secin\u0101ts, ka Latvij\u0101 ir izveidota vair\u0101ku l\u012bme\u0146u ES fondu administr\u0113\u0161anas un kontroles sist\u0113ma, kas revid\u0113jam\u0101 laik\u0101 \u013c\u0101va konstat\u0113t neatbilst\u012bbas publisko iepirkumu jom\u0101 indikat\u012bvi 1% apm\u0113r\u0101 no kop\u0113j\u0101s deklar\u0113t\u0101s summas Eiropas Komisijai.<\/p>\n

P\u0113c rev\u012bzijas Finan\u0161u ministrijai k\u0101 vado\u0161ajai iest\u0101dei ir sniegti tr\u012bs ieteikumi, kurus ievie\u0161ot tiks nodro\u0161in\u0101ta detaliz\u0113tas inform\u0101cijas uzkr\u0101\u0161ana par neatbilst\u012bb\u0101m publisko iepirkumu jom\u0101, tiks izskaidrota neatbilst\u012bbas b\u016bt\u012bba, k\u0101 ar\u012b samazin\u0101sies nekvalific\u0113to neatbilst\u012bbu skaits.<\/p>\n

VK p\u0101rst\u0101ve ar\u012b inform\u0113ja, ka, apkopojot dal\u012bbvalstu iesniegtos rev\u012bzijas zi\u0146ojumus, kop\u0113j\u0101 paral\u0113l\u0101s rev\u012bzijas zi\u0146ojum\u0101 secin\u0101ts, ka vair\u0101kums ES fondu vad\u012bb\u0101 un kontrol\u0113 iesaist\u012bto instit\u016bciju sistem\u0101tiski neapkopo publisk\u0101 iepirkuma proced\u016br\u0101s konstat\u0113to neatbilst\u012bbu veidus, bet piev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu tikai konkr\u0113t\u0101m neatbilst\u012bb\u0101m. \u201cTas sakr\u012bt ar\u012b ar VK secin\u0101to par nepiln\u012bb\u0101m datu ievad\u0113 ES fondu vad\u012bbas inform\u0101cijas sist\u0113m\u0101,\u201d piebilda Liepi\u0146a-Milzar\u0101ja. Kop\u0113j\u0101 paral\u0113las rev\u012bzijas zi\u0146ojum\u0101 sniegti pieci ieteikumi, aicinot dal\u012bbvalstis veikt regul\u0101ru neatbilst\u012bbu uzskaiti, uzlabot vadl\u012bnijas finan\u0161u korekciju noteik\u0161anai, veikt m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101kas darb\u012bbas, lai samazin\u0101tu visizplat\u012bt\u0101k\u0101s neatbilst\u012bbas publisk\u0101 iepirkuma proced\u016br\u0101s, vienk\u0101r\u0161ot publisk\u0101 iepirkuma regul\u0113jumu, uzlabot darbinieku kompetenci un zin\u0101\u0161anas, k\u0101 ar\u012b pilnveidot atbalsta snieg\u0161anu finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n

Noskaidrota Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju laimes formula<\/font><\/p>\n

Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju laimes l\u012bmenis patlaban ir sasniedzis augst\u0101ko punktu kop\u0161 valsts neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anas br\u012b\u017ea. Kopum\u0101 73% Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju sevi uzskata par diezgan vai pat \u013coti laim\u012bgiem. Par sp\u012bti caurm\u0113r\u0101 maz\u0101kam atalgojumam un pla\u0161\u0101kam atbild\u012bbas lokam, sievietes Latvij\u0101 j\u016btas laim\u012bg\u0101kas nek\u0101 v\u012brie\u0161i (vid\u0113ji 77% sievie\u0161u pret 70% v\u012brie\u0161u). Kas ir Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju laimes formulas pamat\u0101? Augst\u0101ks izgl\u012bt\u012bbas l\u012bmenis, p\u0101rdom\u0101ta n\u0101kotnes pl\u0101no\u0161ana un nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101s pret iesp\u0113jamajiem riskiem, par\u016bp\u0113joties par sevi un tuviniekiem.<\/b><\/p>\n

\u201cRedzam, ka laim\u012bg\u0101ki Latvij\u0101 ir tie, kuri savu laimi ka\u013c pa\u0161i \u2013 izgl\u012btojas, pl\u0101no n\u0101kotni un nodro\u0161in\u0101s pret iesp\u0113jamiem negaid\u012btiem dz\u012bves pav\u0113rsieniem. Raugoties uz m\u016bsu datiem un sal\u012bdzinot tos ar Latvijas v\u0113rt\u012bbu p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tiem, redzam k\u0101du interesantu sakar\u012bbu \u2013 iedz\u012bvot\u0101ju laimes saj\u016btas pieaugums sakr\u012bt ar apdro\u0161in\u0101to cilv\u0113ku skaita pieaugumu. Piem\u0113ram, analiz\u0113jot datus par p\u0113d\u0113jiem pieciem gadiem, redzam, ka to cilv\u0113ku skaits, kas apdro\u0161ina savu dz\u012bv\u012bbu, ir tr\u012bsk\u0101r\u0161ojies. Par\u016bp\u0113joties par sev svar\u012bg\u0101ko, cilv\u0113ki apdro\u0161in\u0101s un, ieg\u016bdami sirdsmieru, j\u016btas laim\u012bg\u0101ki,\u201d st\u0101sta Reinis Jansons, \u201cSwedbank\u201d Uzkr\u0101jumu un apdro\u0161in\u0101\u0161anas atbalsta da\u013cas Latvij\u0101 vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n

K\u0101ds ir laim\u012bgs cilv\u0113ks Latvij\u0101?<\/b><\/p>\n

Apkopojot iedz\u012bvot\u0101ju atbildes uz jaut\u0101jumu par to, k\u0101du vi\u0146i izt\u0113lojas laim\u012bgu cilv\u0113ku Latvij\u0101, kopum\u0101 vair\u0101k nek\u0101 puse (54%) respondentu apgalvo, ka laim\u012bgs cilv\u0113ks Latvij\u0101 ir sieviete. Tendence sievietes uzskat\u012bt par laim\u012bg\u0101k\u0101m piem\u012bt gan v\u012brie\u0161iem, gan pa\u0161\u0101m sieviet\u0113m. Laim\u012bgs cilv\u0113ks Latvij\u0101 ir 31 \u2013 40 gadus vecs, vi\u0146am ir augst\u0101k\u0101 izgl\u012bt\u012bba (un \u0161\u012b sakar\u012bba nav atkar\u012bga no respondenta izgl\u012bt\u012bbas l\u012bme\u0146a). Vi\u0146a nodarbo\u0161an\u0101s visbie\u017e\u0101k ir speci\u0101lists vai ier\u0113dnis, vai ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113js, augst\u0101k\u0101 vai vid\u0113j\u0101 l\u012bme\u0146a vad\u012bt\u0101js. P\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju dom\u0101m, laim\u012bgam cilv\u0113kam Latvij\u0101 m\u0113nes\u012b j\u0101pelna vismaz 1000 eiro. Domas par laim\u012bga cilv\u0113ka b\u0113rnu skaitu dal\u0101s. Teju puse (40%) dom\u0101, ka vi\u0146am ir divi b\u0113rni, kam\u0113r gandr\u012bz katrs ceturtais (24%), nor\u0101da, ka tr\u012bs b\u0113rni. Gandr\u012bz tikpat (23%) dom\u0101, ka laim\u012bgam cilv\u0113kam b\u0113rnu nav visp\u0101r. Laim\u012bgs cilv\u0113ks Latvij\u0101 dz\u012bvo R\u012bg\u0101 vai cit\u0101 pils\u0113t\u0101. Ar\u012b laukos dz\u012bvojo\u0161ie dom\u0101, ka laim\u012bgie dz\u012bvo tie\u0161i pils\u0113t\u0101s. Laim\u012bgs cilv\u0113ks daudz sporto (apm\u0113ram piecas stundas ned\u0113\u013c\u0101) un m\u012bl\u0113jas gandr\u012bz katru otro dienu jeb 14 reizes m\u0113nes\u012b. Laim\u012bgi cilv\u0113ki Latvij\u0101 izlasa 1 \u2013 2 gr\u0101matas gad\u0101 un vismaz reizi divos l\u012bdz tr\u012bs m\u0113ne\u0161os apmekl\u0113 k\u0101du kult\u016bras pas\u0101kumu.<\/p>\n

Kas Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus dara laim\u012bgus, kas \u2013 nelaim\u012bgus?<\/b><\/p>\n

Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju galvenais laimes avots ir \u0123imene (atbildi nor\u0101d\u012bju\u0161i 65% aptauj\u0101to), m\u012blest\u012bba (21%), savs m\u0101joklis (16%), pieejamais naudas daudzums (14%), k\u0101 ar\u012b vesel\u012bba (11%) un sekss (10%). Savuk\u0101rt nelaim\u012bgus Latvijas iedz\u012bvot\u0101jus visbie\u017e\u0101k dara naudas tr\u016bkums (nor\u0101d\u012bju\u0161i 33%) un vesel\u012bbas probl\u0113mas (21%). Savuk\u0101rt katram desmitajam (11%) nelaim\u012bgam liek justies darbs. Koment\u0113jot \u0161os rezult\u0101tus, psiholo\u0123ijas profesors un \u201cSwedbank\u201d Latvijas v\u0113rt\u012bbu p\u0113t\u012bjuma metodolo\u0123ijas autors Ivars Austers teic: \u201cAr\u012b citu, l\u012bdz\u012bgu p\u0113t\u012bjumu rezult\u0101tos pasaul\u0113 redzam, ka svar\u012bg\u0101kais laimes avots cilv\u0113kiem ir kop\u0101 ar \u0123imeni pavad\u012btais laiks. Tom\u0113r p\u0101r\u0113jie divi bie\u017e\u0101k min\u0113tie laimes avoti cit\u0101s pasaules valst\u012bs, piem\u0113ram, ASV, ir at\u0161\u0137ir\u012bgi no Latvijas \u2013 t\u0101 ir telev\u012bzijas p\u0101rrai\u017eu v\u0113ro\u0161ana un m\u012bl\u0113\u0161an\u0101s.\u201d<\/p>\n

Laime un vecums<\/b><\/p>\n

Ja cit\u0101s pasaules valst\u012bs, k\u013c\u016bstot vec\u0101kiem, cilv\u0113ki kopum\u0101 k\u013c\u016bst ar\u012b laim\u012bg\u0101ki, tad Latvij\u0101 redzama piln\u012bgi pret\u0113ja tendence \u2013 vislaim\u012bg\u0101kie cilv\u0113ki j\u016btas tie\u0161i jaun\u012bbas gados (15 l\u012bdz 24 gadus vecu respondentu vid\u016b laim\u012bgi j\u016btas 72% aptauj\u0101to). Palielinoties gadu skaitam, laimes saj\u016bta r\u016bk, viszem\u0101ko punktu sasniedzot 45 l\u012bdz 54 gadu vecum\u0101, kad laim\u012bgi j\u016btas 59% aptauj\u0101to. \u201cIesp\u0113jams, \u0161\u012b tendence saist\u0101ma ar apjausmu par gaid\u0101maj\u0101m vecumdien\u0101m un pieejam\u0101s naudas daudzumu pensijas gados, jo katrs tre\u0161ais \u0161\u012b p\u0113t\u012bjuma dal\u012bbnieks nor\u0101d\u012bjis ar\u012b to, ka tie\u0161i pieejam\u0101s naudas ierobe\u017eotais daudzums liek justies nelaim\u012bgam. T\u0101p\u0113c viens no veidiem, k\u0101 palielin\u0101t savu laimes saj\u016btu vecumdien\u0101s, b\u016btu priv\u0101t\u0101s pensijas veido\u0161ana,\u201d uzsver Reinis Jansons.<\/p>\n

P\u0101rtraukts iepirkums par R\u012bgas Cirka \u0113kas tehnisko izp\u0113ti<\/font><\/p>\n

P\u0101rtraukts iepirkums par R\u012bgas Cirka \u0113kas tehnisko izp\u0113ti, liecina inform\u0101cija Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja m\u0101jaslap\u0101.<\/b><\/p>\n

Iepirkums p\u0101rtraukts saist\u012bb\u0101 ar to, ka \u201czudusi vajadz\u012bba p\u0113c iepirkuma priek\u0161meta\u201d, nor\u0101d\u012bts pazi\u0146ojum\u0101.<\/p>\n

L\u0113mums pie\u0146emts 17. august\u0101.<\/p>\n

Kult\u016bras ministres padomniece sabiedrisko attiec\u012bbu jaut\u0101jumos Dagnija Gr\u012bnfelde past\u0101st\u012bja, ka Kult\u016bras ministrija (KM) ir inform\u0113ta par R\u012bgas Cirka \u0113kas tehnisk\u0101s izp\u0113tes iepirkuma p\u0101rtrauk\u0161anu. Vi\u0146a teica, ka cirks vienojies ar konkr\u0113tu b\u016bvekspertu, kas R\u012bgas Cirka noteiktaj\u0101 termi\u0146\u0101 ir gatavs \u0113kas tehnisko izp\u0113ti veikt.<\/p>\n

Cirka direktore Lolita Lipinska a\u0123ent\u016brai BNS nor\u0101d\u012bja, ka cirku neapmierin\u0101ja pied\u0101v\u0101jumi, bet kopum\u0101 cirks no p\u0101rbaud\u0113m atteicies nav. KM ir R\u012bgas Cirka valsts kapit\u0101lda\u013cu tur\u0113t\u0101ja.<\/p>\n

Neilgi p\u0113c B\u016bvniec\u012bbas valsts kontroles biroja vad\u012bt\u0101ja P\u0113tera Dru\u0137a atzinuma, ka R\u012bgas Cirka \u0113ka ir b\u012bstam\u0101kais objekts galvaspils\u0113t\u0101, cirks izsludin\u0101ja iepirkumu par tehnisko izp\u0113ti.<\/p>\n

R\u012bgas Cirka \u0113kas st\u0101vokli pasliktin\u0101jis mart\u0101 notiku\u0161ais ugunsgr\u0113ks, kad cirks dega 120 kvadr\u0101tmetru plat\u012bb\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) pakalpojumus izmantojot elektroniski vair\u0101k nek\u0101 kl\u0101tien\u0113, sasniegts paradumu mai\u0146as l\u016bzuma punkts \u2013 iedz\u012bvot\u0101ji izv\u0113las e-vidi k\u0101 \u0113rt\u0101ko sazi\u0146as veidu ar valsti, liecina Vides aizsardz\u012bbas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas (VARAM) aptauja \u201cSabiedrisk\u0101s domas izv\u0113rt\u0113jums par e-pakalpojumu pielietojumu\u201d.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5756"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5756"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5756\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5823,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5756\/revisions\/5823"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5756"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5756"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5756"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}