Patlaban Eiropas Savien\u012bbas fondu projektu \u012bsteno\u0161an\u0101 iest\u0101jies p\u0101rejas periods\u00a0\u2013 jaun\u0101 2014.\u00a0\u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas perioda atbalsta izmanto\u0161anai notiek dokumentu gatavo\u0161ana. Finan\u0161u ministrijas Eiropas Savien\u012bbas fondu strat\u0113\u0123ijas departamenta direktora vietnieks BORISS K\u0145IGINS st\u0101sta, k\u0101 rit \u0161is darbs un ar k\u0101d\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jiem ir j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101. <\/p>\n
B. K\u0146igins:<\/b>\u00a0\u2013 Eiropas Komisija p\u0113rn 11. novembr\u012b apstiprin\u0101ja Latvijas ES fondu darb\u012bbas programmu \u201cIzaugsme un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d. Tas ir pamatdokuments, pamats vis\u0101m invest\u012bcij\u0101m. \u0160aj\u0101 programm\u0101 no tr\u012bs fondiem, tostarp no Koh\u0113zijas fonda, no Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda un Eiropas Soci\u0101l\u0101 fonda iecer\u0113ts piesaist\u012bt 4,42 miljardus eiro. Lai var\u0113tu s\u0101kt gatavot projektu pieteikumus atbalsta sa\u0146em\u0161anai, vispirms ministrij\u0101m ir j\u0101sagatavo nozaru strat\u0113\u0123ijas, t\u0101 saucamie ex-ante nosac\u012bjumi, kur par\u0101d\u012bts, k\u0101dus m\u0113r\u0137us un k\u0101 iecer\u0113ts sasniegt.<\/p>\n
\u2013 Ex-ante nosac\u012bjumus gatavo ministrijas. T\u0101tad t\u0101s patlaban nav sagatavoju\u0161as strat\u0113\u0123ijas, nav pamatoju\u0161as, k\u0101diem m\u0113r\u0137iem nauda visvair\u0101k nepiecie\u0161ama?<\/b><\/p>\n
\u2013 J\u0101. Partner\u012bbas l\u012bgum\u0101 ir iek\u013cauts pl\u0101ns \u0161o nosac\u012bjumu izpildei. Piem\u0113ram, ja m\u0113s run\u0101jam par inov\u0101ciju un zin\u0101tni, tad, lai ieguld\u012btu inov\u0101cij\u0101 un zin\u0101tn\u0113, ir j\u0101ievie\u0161 vied\u0101s specializ\u0101cijas strat\u0113\u0123ija un t\u0101s monitoringa sist\u0113ma. P\u0113c b\u016bt\u012bbas\u00a0\u2013 j\u0101apraksta, k\u0101 valsts laika gait\u0101 saprat\u012bs, kas ir inov\u0101ciju un zin\u0101tnes jom\u0101 visefekt\u012bv\u0101kais un visienes\u012bg\u0101kais tautsaimniec\u012bbai. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka \u0161is ir nep\u0101rtraukts process, mums ir nepiecie\u0161ams to dokument\u0113t un par\u0101d\u012bt komisijai. Ja komisiju tas apmierin\u0101s, tas noz\u012bm\u0113, ka pilnties\u012bgi varam s\u0101kt ieguld\u012bt inov\u0101cij\u0101. Komisijai v\u0113l\u0101k neb\u016bs iesp\u0113jams pateikt, ka r\u012bkojamies piln\u012bgi nepareizi. Tas ir t\u0101p\u0113c, lai visiem b\u016btu p\u0101rliec\u012bba.<\/p>\n
\u2013 Komisija t\u0101tad v\u0113l v\u0113rt\u0113s ex-ante nosac\u012bjumus?<\/b>
\n
\n\u2013 J\u0101. N\u0101kamais p\u0113c ex-ante nosac\u012bjumiem ir darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijiem un ievie\u0161anas nosac\u012bjumiem, pie detaliz\u0113t\u0101ka pamatojuma invest\u012bcij\u0101m, kur ministrijas aprakst\u012bs, ka, ieguldot k\u0101d\u0101 nozar\u0113 konkr\u0113tu summu, m\u0113s sasniegsim konkr\u0113tus rezult\u0101tus un konkr\u0113tu efektu. Un atkal tas viss ir j\u0101r\u0101da Uzraudz\u012bbas komitejai. Eiropas Komisijai, visiem iesaist\u012btajiem partneriem b\u016bs j\u0101pasaka\u00a0\u2013 j\u016bsu krit\u0113riji atbilst m\u0113r\u0137im, ko pl\u0101nojat sasniegt, tostarp ar\u012b Ministru kabineta noteikumi atbilst. Ar visiem dokumentiem sasniegsim pl\u0101notos rezult\u0101tus\u00a0\u2013 b\u016bs za\u013c\u0101 gaisma konkursu s\u0101k\u0161anai. S\u0101ksies konkursi. Uz\u0146\u0113m\u0113ji, visas iest\u0101des, kam paredz\u0113ts finans\u0113jums, s\u0101ks projektu ievie\u0161anu, naudas apguvi.<\/p>\n
Uz\u0146\u0113m\u0113jiem, k\u0101 teicu iepriek\u0161, atbalsts b\u016bs pieejams inov\u0101ciju ievie\u0161anai un att\u012bst\u012bbai saska\u0146\u0101 ar viedo specializ\u0101ciju. Tas ir priek\u0161nosac\u012bjums inov\u0101ciju atbalstam. Otra sada\u013ca, \u013coti apjom\u012bgs bloks ir tie\u0161ais uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas atbalsts. Taj\u0101 liel\u0101k\u0101 da\u013ca ir finan\u0161u instrumenti. Pamatojums finan\u0161u instrumentiem ir tirgus nepiln\u012bbu anal\u012bze. Tas ir dokuments, kur\u0101 pamatots, kur uz\u0146\u0113m\u0113jiem ir probl\u0113ma, kur nepietiek finans\u0113juma, kas ir tas finans\u0113jums, kas papildus banku jau pied\u0101v\u0101tajam konkurences tirg\u016b var b\u016bt nepiecie\u0161ams uz\u0146\u0113m\u0113ju izaugsmei. <\/p>\n
\u2013 Ko patlaban dara Finan\u0161u ministrija, lai uz\u0146\u0113m\u0113ji iesp\u0113jami agr\u0101k var\u0113tu pieteikties ES fondu naudai? <\/b><\/p>\n
\u2013 M\u0113s darbojamies proakt\u012bvi, negaid\u0101m, kad pien\u0101ks komisijai sol\u012btais datums. Proti, sol\u012bj\u0101m, ka ar vied\u0101s specializ\u0101cijas strat\u0113\u0123ijas monitoringa sist\u0113mu m\u0113s atn\u0101ksim j\u016bnija beig\u0101s, k\u0101 bija iecer\u0113jusi Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija. M\u0113s jau tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 ar pirmaj\u0101m iecer\u0113m dosimies uz Eiropas Komisiju un cent\u012bsimies pier\u0101d\u012bt, ka ejam pareizaj\u0101 virzien\u0101. L\u016bgsim komisiju \u013caut mums s\u0101kt invest\u012bcijas jau patlaban. Negaidot j\u016bniju. K\u0101da ir m\u016bsu gatav\u012bba? Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrija kop\u0101 ar Ekonomikas ministriju veido \u0161o sist\u0113mu. M\u0113s, Finan\u0161u ministrija, darbojamies vair\u0101k nek\u0101 \u0101r\u0113jie uzraugi, v\u0113rojam ar\u012b citu valstu pieredzi. Kop\u0101 ar Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrijas ekspertiem piedal\u012bj\u0101mies Eiropas l\u012bme\u0146a semin\u0101r\u0101 par vied\u0101s specializ\u0101cijas strat\u0113\u0123ij\u0101m. Varam secin\u0101t, ka patlaban m\u016bsu poz\u012bcijas ir stipras. No cit\u0101m valst\u012bm neatpaliekam. Ceram, ka komisija to saprot, nest\u0101sies pret\u012b sagatavotajiem materi\u0101liem un sist\u0113mas v\u012bzijai. <\/p>\n
\u2013 Kas uz\u0146\u0113m\u0113jiem b\u016btu j\u0101zina par finan\u0161u instrumentiem?<\/b><\/p>\n
\u2013 Eiropas Komisija kop\u0101 ar t\u0101s prezidenta Junkera kunga iniciat\u012bvu pied\u0101v\u0101ja\u00a0\u2013 lai ieguld\u012bjumus padar\u012btu efekt\u012bv\u0101kus, ir j\u0101vairo m\u016bsu Eiropas Savien\u012bb\u0101 pieejamie resursi. Viens no meh\u0101nismiem, k\u0101 resursus var palielin\u0101t, ir ieguld\u012bt tos finan\u0161u instrumentos. Kas tad ir finan\u0161u instruments? Tas ir aizdevums, riska kapit\u0101ls vai cita veida instruments, kas paredz iedot uz\u0146\u0113m\u0113jam naudu. Garantiju instrumenti, akseleratori, biznesa e\u0146\u0123e\u013ci, aizdevumu instrumenti, mezan\u012bna aizdevumi, mikrokred\u012bti. \u013boti daudz ir \u0161o instrumentu. Ja viss ir k\u0101rt\u012bb\u0101 un uz\u0146\u0113m\u0113js ieceri \u012bsteno, tad vi\u0146\u0161 naudu atdod. M\u0113s naudu ieguld\u0101m atkal, un t\u0101 vair\u0101kas reizes. Notiek naudas aprite. Beig\u0101s naudas summa, ko iedev\u0101m uz\u0146\u0113mumiem, ir daudz liel\u0101ka, nek\u0101 dodot grantus. Nereti uz\u0146\u0113m\u0113js nevar aiz\u0146emties bank\u0101, \u0161\u0137\u0113rslis ir augst\u0101s likmes. Proti, p\u0113c vi\u0146a biznesa idejas \u012bsteno\u0161anas atpeln\u012b\u0161anai vajadz\u0113s vair\u0101kus desmitus gadu. Tirgus nepiln\u012bbu anal\u012bze pier\u0101da\u00a0\u2013 lai uz\u0146\u0113m\u0113ji var\u0113tu att\u012bst\u012bties, vi\u0146iem vajadz\u012bga l\u0113t\u0101ku aizdevumu pieejam\u012bba. Valsts \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101, pier\u0101dot, ka bankas nevar aizdot naudu un ir uz\u0146\u0113m\u0113ji, kam aizdevumi nav pieejami augsto procentu likmju d\u0113\u013c, izveido instrumentus, ar kuriem izsniedz aizdevumus ar zem\u0101ku procentu likmi. Valsts ar\u012b nosaka ierobe\u017eojumus, lai \u0161os aizdevumus sa\u0146emtu noteiktu grupu uz\u0146\u0113m\u0113ji. <\/p>\n
\u0160ie finan\u0161u instrumenti darboj\u0101s ar\u012b iepriek\u0161\u0113j\u0101 ES pl\u0101no\u0161anas period\u0101. Tie bija Latvijas Garantiju a\u0123ent\u016bras (LGA) programm\u0101s, ALTUM (agr\u0101k Hipot\u0113ku bankai), Latvijas Lauku att\u012bst\u012bbas fondam (LAF). Jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir izveidota Apvienot\u0101 finan\u0161u instit\u016bcija (AFI), kur apvieno LGA, ALTUM un LAF. Vienlaikus ar jaunaj\u0101m programm\u0101m turpin\u0101sies ar\u012b 2007.\u00a0\u2013 2013. gada programmas.<\/p>\n
\u2013 Cik daudz naudas paredz\u0113ts finan\u0161u instrumentiem n\u0101kamaj\u0101 period\u0101?<\/b><\/p>\n
\u2013 Ir paredz\u0113ti 126 miljoni eiro. V\u0113l var pieskait\u012bt aptuveni 60\u00a0\u2013 80 miljonus eiro no iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda. Uz\u0146\u0113mumiem tas ir labs atbalsts. J\u0101, protams, saprotam, ka uz\u0146\u0113m\u0113ji v\u0113las sa\u0146emt grantus. Tom\u0113r ir j\u0101saprot Eiropas Komisijas uzst\u0101d\u012bjumi. Pirms k\u0101da laika no se\u0161iem Eiropas Komisijas komis\u0101riem sa\u0146\u0113m\u0101m v\u0113stuli, kur\u0101 l\u016bgts vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm vair\u0101k p\u0101rv\u0113rt\u0113t to iesp\u0113jas izmantot finan\u0161u instrumentus. Tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 komisija tiksies ar vis\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm, v\u0113rt\u0113s iesp\u0113jamo finan\u0161u instrumentu izmanto\u0161anas palielin\u0101jumu. Iepriek\u0161\u0113j\u0101 period\u0101 finan\u0161u instrumentus var\u0113ja izmantot vien uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai un energoefektivit\u0101tei. Patlaban to var izmantot visam invest\u012bciju spektram. Saruna v\u0113l turpin\u0101sies, mums viss v\u0113l priek\u0161\u0101. Tom\u0113r 126 miljoniem, \u0161\u012bs naudas summas ieguld\u012b\u0161anai ir j\u0101pabeidz tirgus nepiln\u012bbu anal\u012bze. Tuv\u0101kaj\u0101 laik\u0101 esam iecer\u0113ju\u0161i to prezent\u0113t ar\u012b Eiropas Komisijai. Ja t\u0101 piekr\u012bt anal\u012bzei, ja visi partneri to akcept\u0113, tad Ekonomikas ministrija sagatavos dokumentus programmu ievie\u0161anai un ar konkr\u0113taj\u0101m programm\u0101m n\u0101ks uz Uzraudz\u012bbas komiteju, m\u0113s saska\u0146osim noteikumus un krit\u0113rijus un var\u0113s r\u012bkot konkursus. P\u0113c jaun\u0101k\u0101s inform\u0101cijas, \u0161\u0101 gada beig\u0101s un n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kum\u0101 var\u0113tu s\u0101kt pie\u0146emt pieteikumus da\u013c\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ju atbalsta programmu. <\/p>\n
\u2013 Kas notiks ar grantiem?<\/b><\/p>\n
\u2013 Patlaban Ekonomikas ministrija ir izv\u0113rt\u0113jusi iesp\u0113ju un pl\u0101no ieteikt ieguld\u012bt naudu ar\u012b grantu veid\u0101 uz\u0146\u0113mumu izaugsm\u0113. Programmas ievie\u0161anas priek\u0161likum\u0101 ir kaut kas l\u012bdz\u012bgs augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas tehnolo\u0123iju aktivit\u0101tei. Detaliz\u0113ts priek\u0161likums no Ekonomikas ministrijas v\u0113l nav sa\u0146emts. Mums vajadz\u0113s ar \u0161o pied\u0101v\u0101jumu doties uz komisiju un iepaz\u012bstin\u0101t ar to.<\/p>\n
\u2013 K\u0101di jaunumi saist\u012bb\u0101 ar ES fondu naudas izmanto\u0161anu v\u0113l b\u016bs \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101? <\/b><\/p>\n
\u2013 \u0160aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no iepriek\u0161\u0113j\u0101 ir j\u016btami liel\u0101ks uzsvars uz rezult\u0101tu sasnieg\u0161anu un finan\u0161u kontrole b\u016bs sasaist\u012bta ar\u012b ar pl\u0101noto rezult\u0101tu sasnieg\u0161anu. Piem\u0113ram, ja projekts attieksies uz industri\u0101lajiem parkiem un gad\u012bjumos, kad b\u016bs iecer\u0113ts palielin\u0101t priv\u0101to invest\u012bciju apjomu vai darba vietu skaitu, tiks kontrol\u0113ts, cik konkr\u0113tie projekti b\u016bs efekt\u012bvi attiec\u012bgo m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai.<\/p>\n
Naudas ieguld\u012bjums ar\u012b citos atbalsta m\u0113r\u0137os tie\u0161i ietekm\u0113s darba vietu izveidi. Piem\u0113ram, atbalsta programm\u0101 \u201cIzaugsme un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d m\u0113s paredzam 207\u00a0\u2013 707 jaunu darba vietu izveidi l\u012bdz 2020. gadam no programmas \u201cP\u0113tniec\u012bba, tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba un inov\u0101cijas\u201d \u012bsteno\u0161anas. No priv\u0101to invest\u012bciju palielin\u0101\u0161anas nacion\u0101l\u0101s un re\u0123ion\u0101l\u0101s noz\u012bmes centros iecer\u0113ta 2000 jaunu darba vietu izveide. 4900 jaunas darba vietas rad\u012bs teritoriju revitaliz\u0101cija, bet 750 jaunu darba vietu izveide iecer\u0113ta no pils\u0113tu revitaliz\u0101cijas. T\u0101tad kop\u0113jais no jauna rad\u012bto darba vietu skaits n\u0101kamaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir 5600\u00a0\u2013 6300.<\/p>\n
\u2013 Cik darba vietu izveidots ar ES atbalstu iepriek\u0161\u0113j\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101?<\/b><\/p>\n
\u2013 2007.\u00a0\u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 programm\u0101 \u201cUz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba un inov\u0101cijas\u201d bija iecer\u0113ts izveidot 5000 darba vietas, tostarp 2500 sieviet\u0113m un tikpat\u00a0\u2013 v\u012brie\u0161iem. Biznesa inkubatoru programma \u013c\u0101va izveidot (saglab\u0101t) 1514 darba vietas, Kompeten\u010du centru programma pal\u012bdz\u0113jusi 336 darba vietu izveid\u0113, aizdevumu programma izveido\u0161ot pavisam 510 darba vietas (t\u0101 nav pabeigta). Programm\u0101 \u201cCilv\u0113kresursi un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d iecer\u0113ts izveidot 866 darba vietas, rezult\u0101tus analiz\u0113s projektu \u012bsteno\u0161anas nosl\u0113gum\u0101. Kopum\u0101 no iecer\u0113taj\u0101m 5000 darba viet\u0101m, patlaban izskat\u0101s, var\u0113tu izveidot aptuveni 2900 darba vietas. <\/p>\n
Invest\u012bcijas vides nozar\u0113 nereti nedod t\u016bl\u012bt\u0113ju atdevi vai \u0101tri redzamu izn\u0101kumu, t\u0101s sniedz ilgtermi\u0146a ieguld\u012bjumu cilv\u0113ku n\u0101kotn\u0113 un vesel\u012bb\u0101. Piem\u0113ram, naudas ieguld\u012bjumi \u016bdenssaimniec\u012bbas nozar\u0113 un atkritumu saimniec\u012bbas nozar\u0113 rosina b\u016bvniec\u012bbas nozares izaugsmi, tostarp att\u012bst\u0101s priv\u0101tie uz\u0146\u0113m\u0113ji, biedr\u012bbas un nodibin\u0101jumi.<\/p>\n
Uzzi\u0146a<\/font> <\/br> TEKSTS: Sandis Gunvaldis Patlaban Eiropas Savien\u012bbas fondu projektu \u012bsteno\u0161an\u0101 iest\u0101jies p\u0101rejas periods\u00a0\u2013 jaun\u0101 2014.\u00a0\u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas perioda atbalsta izmanto\u0161anai notiek dokumentu gatavo\u0161ana. Finan\u0161u ministrijas Eiropas Savien\u012bbas fondu strat\u0113\u0123ijas departamenta direktora vietnieks BORISS K\u0145IGINS st\u0101sta, k\u0101 rit \u0161is darbs un ar k\u0101d\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m uz\u0146\u0113m\u0113jiem ir j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5518"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5518"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5518\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5569,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5518\/revisions\/5569"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5518"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5518"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5518"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nLatvijas nacion\u0101l\u0101 aploksne 2007.\u2013 2013. gada un 2014.\u00a0\u2013 2020. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 (milj. eiro, faktiskaj\u0101s cen\u0101s)<\/font><\/strong><\/p>\n\n
\n Koh\u0113zijas politika<\/td>\n 4530<\/td>\n 4764,6<\/td>\n<\/tr>\n \n Tie\u0161maks\u0101jumi<\/td>\n 731<\/td>\n 1717<\/td>\n<\/tr>\n \n Lauku att\u012bst\u012bba<\/td>\n 1054<\/td>\n 969<\/td>\n<\/tr>\n \n Jaunie\u0161u nodarbin\u0101t\u012bba<\/td>\n 0<\/td>\n 28,9<\/td>\n<\/tr>\n \n Iemaksas ES bud\u017eet\u0101<\/td>\n 1469,2*<\/td>\n 1860**<\/td>\n<\/tr>\n \n Starp\u012bba:<\/td>\n 4845,8<\/td>\n 5619,5<\/td>\n<\/tr>\n<\/table>\n
\n* Faktisk\u0101s Latvijas iemaksas ES bud\u017eet\u0101.
\n** Prognoze.<\/p>\n
\nFOTO: Gatis Diedzi\u0146\u0161<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"