Igaunij\u0101 publisko iepirkumu konkursos gaida citu valstu uz\u0146\u0113m\u0113jus, kas rad\u012bs konkurenci un nodro\u0161in\u0101s zem\u0101ku cenu pas\u016bt\u012bt\u0101jiem. 2013. gad\u0101 m\u016bsu zieme\u013cu kaimi\u0146valsts r\u012bkotajos publiskajos iepirkumos 46 l\u012bgumus ieguva ar\u012b Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji. Igaunijas Finan\u0161u ministrijas Iepirkuma departamenta padomniece Kristiina Kaarna (Krist\u012bna K\u0101rna) st\u0101sta par kaimi\u0146valsts iepirkumu sist\u0113mu, kur jau pirms pieciem gadiem likvid\u0113ts iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs, k\u0101 ar\u012b par at\u0161\u0137ir\u012bgo Igaunijas un Latvijas publiskaj\u0101 iepirkum\u0101.<\/b><\/p>\n
K. K\u0101rna:<\/b> \u2013 Vienk\u0101r\u0161ot\u0101s iepirkuma proced\u016bras aug\u0161\u0113jais slieksnis ir 10 000 eiro prec\u0113m un pakalpojumiem un 30 000 eiro b\u016bvniec\u012bbas darbiem. Iepirkums oblig\u0101ti ir j\u0101re\u0123istr\u0113 re\u0123istr\u0101. Igaunij\u0101 re\u0123istrs darbojas tie\u0161saist\u0113. Tas ir k\u0101 inform\u0101cijas sist\u0113ma, kur var vienlaikus ar\u012b rast atbildes uz jaut\u0101jumiem. P\u0113c padoma var zvan\u012bt pa noteiktu t\u0101lruni, Finan\u0161u ministrija ik dienu zvan\u012bt\u0101jiem bez kav\u0113\u0161an\u0101s nodro\u0161ina konsult\u0101cijas. Jaut\u0101jumu var uzdot ar\u012b elektronisk\u0101 pasta v\u0113stul\u0113. Atbildi m\u0113s sniedzam piecu dienu laik\u0101. Ja j\u016bs, iepirkuma veic\u0113js \u2013 pa\u0161vald\u012bbas uz\u0146\u0113mums, ministrija vai k\u0101ds cits publisk\u0101 iepirkuma veic\u0113js, \u2013 r\u012bkojat iepirkumu, tad parasti izmantosit tie\u0161saistes k\u0101rt\u012bbu. Re\u0123istr\u0101 j\u016bs nor\u0101d\u012bsit konkr\u0113tos produktus, ko v\u0113laties pirkt.<\/p>\n
Vienk\u0101r\u0161otaj\u0101 proced\u016br\u0101 pazi\u0146ojums re\u0123istram ir diezgan neform\u0101ls. Likumi \u0161ai proced\u016brai prasa diezgan neform\u0101lu iepirkuma dokument\u0101cijas veido\u0161anu, un \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 praktiski nav iesp\u0113jams iesniegt s\u016bdz\u012bbu. Liel\u0101kos iepirkumos var celt pras\u012bbu. Mums ir \u012bpa\u0161a komisija, kas darbojas k\u0101 tiesa. T\u0101 ir k\u0101 pirmstiesas komisija. \u0160aj\u0101 komisij\u0101 darbojas \u010detri tiesne\u0161i. Katrs tiesnesis s\u016bdz\u012bbu v\u0113rt\u0113 viens. Komisijas darb\u012bbu uzrauga Finan\u0161u ministrija, bet \u012bsten\u012bb\u0101 t\u0101 darbojas k\u0101 neatkar\u012bga iest\u0101de. T\u0101tad, ja v\u0113laties apstr\u012bd\u0113t publiskaj\u0101 sektor\u0101 notiku\u0161\u0101s darb\u012bbas, tad ar s\u016bdz\u012bbu ir j\u0101v\u0113r\u0161as komisij\u0101. Ja neesat apmierin\u0101ts ar t\u0101s l\u0113mumu, tad j\u0101dodas uz Administrat\u012bvo tiesu.<\/p>\n
\u2013 K\u0101 r\u012bkojas, ja pirc\u0113js v\u0113las veikt izmai\u0146as konkursa nosac\u012bjumos?<\/b><\/p>\n
\u2013 \u0160\u012b inform\u0101cija ir j\u0101public\u0113. Ja labojumi ir b\u016btiski, tad ir j\u0101pagarina pieteikumu iesnieg\u0161anas termi\u0146\u0161. Piem\u0113ram, ja tas bija 1. janv\u0101ris, tad pagarin\u0101jums ir 11 dienas. Tirgus dal\u012bbniekiem ir j\u0101zina par izmai\u0146\u0101m. Vi\u0146iem ir j\u0101maina savi biznesa un iepirkuma pl\u0101ni.<\/p>\n
\u2013 Vai pirmstiesas komisijas tiesne\u0161iem ir daudz darba?<\/b>
\n
\n\u2013 J\u0101, vi\u0146iem ir daudz darba. Str\u012bdu daudzums aizvien k\u0101pj. Pretendenti galvenok\u0101rt ir apmierin\u0101ti ar pirmstiesas komisijas l\u0113mumiem un tos nep\u0101rs\u016bdz.<\/p>\n
\u2013 Vai s\u016bdz\u012bbas iesniedz\u0113jam ir j\u0101iemaks\u0101 naudas depoz\u012bts?<\/b><\/p>\n
\u2013 M\u0113s to nesaucam par depoz\u012btu, ir j\u0101maks\u0101 aptuveni 600 eiro valsts nodeva. S\u016bdz\u012bbu var iesniegt ar\u012b par iepirkuma pazi\u0146ojumu, ja tas k\u0101du diskrimin\u0113. Ja to atz\u012bst par pamatotu, tad naudu atg\u016bst.<\/p>\n
\u2013 K\u0101di ir atkl\u0101t\u0101s iepirkuma proced\u016bras nosac\u012bjumi?<\/b><\/p>\n
\u2013 Ja ir atkl\u0101t\u0101 iepirkuma proced\u016bra, tad slieksnis ir 40 000 eiro prec\u0113m un pakalpojumiem un 250 000 eiro \u2013 b\u016bvniec\u012bbas darbiem. P\u0113c l\u0113muma public\u0113\u0161anas p\u0101rs\u016bdz\u012bbas iesnieg\u0161anas beigu termi\u0146\u0161 ir desmit dienas. Probl\u0113ma, ka vienk\u0101r\u0161aj\u0101 iepirkuma proced\u016br\u0101 nav \u0161\u0101 termi\u0146a. Ja pas\u016bt\u012bt\u0101js \u013coti \u0101tri lemj par uzvar\u0113t\u0101ju, sl\u0113dz l\u012bgumu, m\u0113s \u013coti daudz elektroniski sl\u0113dzam l\u012bgumus ar ID karti l\u0113muma pie\u0146em\u0161anas dien\u0101, tad parasti citi pretendenti nevar s\u016bdz\u0113ties \u2013 l\u012bgums ir nosl\u0113gts. T\u0101tad t\u0101 ir probl\u0113ma vienk\u0101r\u0161otajiem iepirkumiem. Parastajiem iepirkumiem norm\u0101laj\u0101 proced\u016br\u0101 14 dienu laik\u0101 nedr\u012bkst sl\u0113gt l\u012bgumu. T\u0101tad desmit dienu laik\u0101 p\u0113c uzvar\u0113t\u0101ja pazi\u0146o\u0161anas ir j\u0101iesniedz s\u016bdz\u012bba un pavisam 14 dienas j\u0101gaida. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c statistika par vienk\u0101r\u0161otajiem iepirkumiem uzr\u0101da \u013coti mazu str\u012bdu daudzumu.<\/p>\n
\u2013 Kas notiek priv\u0101t\u0101 sektora iepirkumos?<\/b><\/p>\n
\u2013 M\u0113s redzam publisk\u0101 sektora iepirkumu caur re\u0123istru. Katrai iepirkuma iest\u0101dei 50% iepirkumu ir j\u0101veic caur re\u0123istru, ja t\u0101 to nedara, m\u0113s par to sa\u0146emam v\u0113st\u012bjumu. Ik gadu mums ir j\u0101izpilda monitor\u0113\u0161anas pl\u0101ns. \u0160\u012bs kontroles veic Finan\u0161u ministrijas Iepirkuma departaments. Tas raksta likumu, konsult\u0113 par likumu, uztur elektronisko re\u0123istru un var ar\u012b sod\u012bt. Departament\u0101 str\u0101d\u0101 maz\u0101k nek\u0101 15 darbinieku. Septi\u0146i darbinieki darbojas k\u0101 uzraudz\u012bbas inspektori, monitor\u0113 situ\u0101ciju. Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) Igaunij\u0101 nav kop\u0161 2009. gada. To iek\u013c\u0101va Finan\u0161u ministrij\u0101. Tas ar 13 darbiniekiem k\u013cuva par ministrijas Iepirkuma departamentu, kam ir pla\u0161\u0101kas funkcijas, nek\u0101 savulaik bija birojam. IUB savulaik konsult\u0113ja vien tos, kas pirka, sludin\u0101ja iepirkumus. Patlaban padomu var sa\u0146emt ikviens, padomdev\u0113ja funkcija ir papla\u0161in\u0101ta. Statistika r\u0101da, ka padomus v\u0113las sa\u0146emt aizvien vair\u0101k cilv\u0113ku. M\u0113s r\u012bkojam ar\u012b bezmaksas kursus, treni\u0146us ministrij\u0101m un da\u017e\u0101d\u0101m iepirkuma iest\u0101d\u0113m un ar\u012b pretendentiem. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c sa\u0146emam aizvien vair\u0101k jaut\u0101jumu, tostarp pa t\u0101lruni un elektronisk\u0101 pasta v\u0113stul\u0113s. M\u016bsu iek\u0161\u0113jais standarts paredz sniegt atbildi piecu darba dienu laik\u0101. Likums \u013cauj atbild\u0113t 30 dienu laik\u0101. Uzdotie jaut\u0101jumi ir t\u0101di, uz kuriem svar\u012bgi \u0101tri atbild\u0113t. Piem\u0113ram, vai iesp\u0113jams l\u0113mumu p\u0101rs\u016bdz\u0113t, vai j\u0101maina pazi\u0146ojums vai nav j\u0101maina u. c. Da\u017eas probl\u0113mas ir m\u016b\u017e\u012bgas, da\u017eas \u2013 jaunas. Patlaban redzam, ka t\u0101s k\u013c\u016bst aizvien sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kas. M\u0113s ar\u012b m\u0101c\u0101mies. Esam ar\u012b izveidoju\u0161i jaut\u0101jumu un atbil\u017eu apkopojumu.<\/p>\n
\u2013 Vai l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Latvij\u0101 vair\u0101k s\u016bdz\u012bbu ir par lielajiem iepirkumiem?<\/b><\/p>\n
\u2013 T\u0101 ir taisn\u012bba. Tom\u0113r ir j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 \u0161ie zemie iepirkuma sliek\u0161\u0146i. K\u0101 jau teicu, iepirkumiem par summ\u0101m, kas maz\u0101kas par 10 000 eiro un 30 000 b\u016bvniec\u012bb\u0101, nav s\u016bdz\u012bbu iesnieg\u0161anas, gaid\u012b\u0161anas termi\u0146a. Ja ar\u012b ir v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s s\u016bdz\u0113ties, to nevar dar\u012bt. T\u0101 statistiku novirza a\u010dg\u0101rn\u0101 virzien\u0101. Dom\u0101ju, ka ar\u012b mazajos iepirkumos s\u016bdz\u012bbu b\u016btu tikpat daudz, cik lielajos iepirkumos, tom\u0113r nav laika t\u0101s iesniegt.<\/p>\n
\u2013 K\u0101das ir Igaunijas iepirkumu sist\u0113mas probl\u0113mas?<\/b><\/p>\n
\u2013 Pirm\u0101 probl\u0113ma ir ar vienk\u0101r\u0161oto proced\u016bru \u2013 nav praktiskas iesp\u0113jas str\u012bd\u0113ties. L\u012bgumu ar ID karti nosl\u0113dz uzreiz p\u0113c l\u0113muma pazi\u0146o\u0161anas, nevar pasp\u0113t iesniegt s\u016bdz\u012bbu. Pretendenti nevar aizsarg\u0101t savas ties\u012bbas, ja nepiekr\u012bt iepirkuma iest\u0101des l\u0113mumam. Vismaz 60% iepirkuma pas\u0101kumu ir \u0161aj\u0101 mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu segment\u0101. <\/p>\n
Iepirkumiem no 40 000 eiro ir \u0161is ilgais 14 dienu p\u0101rs\u016bdz\u012bbas laiks. <\/p>\n
Probl\u0113ma ir ar\u012b likuma normu interpret\u0113\u0161ana. Gad\u012bjumos, kad ir parast\u0101 iepirkuma proced\u016bra no 40 000 eiro, j\u0101p\u0101rbauda, vai nav nodok\u013cu par\u0101du. To paredz direkt\u012bva. Mums ir probl\u0113ma \u2013 laik\u0101, kad k\u0101ds pretendents piesak\u0101s, piem\u0113ram, re\u0123istr\u0101 redzams, ka tam nav par\u0101da, un iepirkuma iest\u0101de lemj par kvalific\u0113\u0161anu un var turpin\u0101t proced\u016bru. Vienlaikus m\u016bsu nodok\u013cu likumi \u013cauj main\u012bt nodok\u013cu deklar\u0101ciju. Pretendenti izveido jaunu deklar\u0101ciju, un par\u0101d\u0101s nodok\u013ca par\u0101ds. Iepirkuma iest\u0101de vispirms secina \u2013 nav nodok\u013cu probl\u0113mu, bet l\u012bguma sl\u0113g\u0161anas laik\u0101 p\u0113k\u0161\u0146i k\u0101ds iesniedz s\u016bdz\u012bbu un izr\u0101d\u0101s, ka probl\u0113mas ir.<\/p>\n
Pie\u013caujamais valsts un pa\u0161vald\u012bbu nodok\u013cu par\u0101ds, lai var\u0113tu piedal\u012bties iepirkuma proced\u016br\u0101, ir 100 eiro. <\/p>\n
Visliel\u0101k\u0101 probl\u0113ma ir ar nodok\u013ciem, ko maks\u0101 par alg\u0101m. Var b\u016bt, ka k\u0101ds piesak\u0101s iepirkumam, bet kontrol\u0113jo\u0161\u0101 iest\u0101de pamana par 100 eiro liel\u0101ku par\u0101du. Tad \u0161o pretendentu izsl\u0113dz no iepirkuma proced\u016bras. S\u016bdz\u012bbas izskat\u012b\u0161anas laik\u0101 par\u0101du var samaks\u0101t. Tiesu prakse ir at\u0161\u0137ir\u012bga \u2013 vienas uzskata \u2013 ja p\u0101rbaudes laik\u0101 atkl\u0101ja par\u0101du, tad ir par\u0101ds, citas \u2013 ja proced\u016bras laik\u0101 samaks\u0101ja par\u0101du, tad viss k\u0101rt\u012bb\u0101, l\u0113mums ir j\u0101maina. Tas ir \u013coti b\u012bstami. T\u0101 ir \u013coti izpl\u016bdusi tiesu prakse. \u0160o probl\u0113mu ceram atrisin\u0101t jaunaj\u0101 iepirkuma likum\u0101.<\/p>\n
V\u0113l viena probl\u0113ma ir saskait\u012bt lot\u0113s dal\u012btos iepirkumus. Vienm\u0113r ir jaut\u0101jums, vai var pirkt konkr\u0113tu produktu un saskait\u012bt. Piem\u0113ram, nesen uzb\u016bv\u0113t\u0101 pa\u0161vald\u012bbas skol\u0101 ir skolas da\u013ca un b\u0113rnud\u0101rza da\u013ca. Vajag m\u0113beles. Vai dr\u012bkst t\u0101s pirkt atsevi\u0161\u0137i vai ar\u012b ir j\u0101skaita kop\u0101? Gan m\u016bsu prakse (saska\u0146\u0101 ar to ir j\u0101v\u0113rt\u0113 produktu funkcionalit\u0101te, l\u012bdz\u012bba), gan Eiropas tiesu prakse nedod skaidru atbildi. Rodas daudzi jaut\u0101jumi, tostarp galvenok\u0101rt tos atkl\u0101j audits saist\u012bb\u0101 ar ES fondu naudu. Ja izmanto ES fondu naudu projektam, tad ir j\u0101r\u012bko publiskais iepirkums. Pat ja sliek\u0161\u0146i ir zemi un pretendents ir priv\u0101tais uz\u0146\u0113mums. Ja tas izdara k\u013c\u016bdu publiskaj\u0101 iepirkum\u0101, audits var likt atmaks\u0101t da\u013cu vai visu izt\u0113r\u0113to ES naudu.<\/p>\n
\u2013 K\u0101 Igaunij\u0101 att\u012bst\u0101s za\u013cais iepirkums?<\/b><\/p>\n
\u2013 Za\u013cais iepirkums k\u013c\u016bst aizvien aktu\u0101l\u0101ks. T\u0101pat k\u0101 iepirkums inov\u0101cijai. Abi var b\u016bt l\u012bdz\u012bgi, nosakot uzvar\u0113t\u0101ju p\u0113c l\u012bdz\u012bgiem nosac\u012bjumiem. Proti, uzvar\u0113t\u0101js nav visl\u0113t\u0101kais pied\u0101v\u0101jums, bet gan tas, kas ar kaut ko ir \u012bpa\u0161s. Piem\u0113ram, atkritumu v\u0101k\u0161ana p\u0113c b\u016bvdarbiem. Igaunij\u0101 za\u013co iepirkumu nav daudz, to \u012bpatsvars ir maz\u0101ks nek\u0101 5%. Ir probl\u0113mas re\u0123ionos. Pirms vair\u0101kiem gadiem bija j\u0101veic ieraksts re\u0123istr\u0101 par to, vai \u201cteritorija ir t\u012bra\u201d. Iepirkuma iest\u0101dei nebija skaidrs, ko noz\u012bm\u0113 \u201ct\u012brs\u201d. Vislab\u0101kais piem\u0113rs bija b\u016bvniec\u012bbas nozare, kur mums bija par Kioto protokola naudu \u012bstenoti milz\u012bgi projekti.<\/p>\n
Kompetent\u0101s iest\u0101des nesaprata, ka za\u013cais iepirkums nevar b\u016bt, ja p\u0113c m\u0101jas siltin\u0101\u0161anas samazin\u0101s siltumn\u012bcefekta g\u0101zu izme\u0161i, tom\u0113r siltin\u0101\u0161an\u0101 nav izmantots za\u013cais materi\u0101ls. T\u0101 statistikas inform\u0101cija k\u013cuva neuzticama.<\/p>\n
Patlaban ir pats, pats s\u0101kums. M\u0113s gatavojamies sadarboties, lai iepirkums n\u0101kotn\u0113 b\u016btu daudz za\u013c\u0101ks un inovat\u012bv\u0101ks. Mums b\u016bs j\u0101atrod veids, k\u0101 to \u012bstenot.<\/p>\n
\u2013 Latvij\u0101 za\u013c\u0101 iepirkuma vadl\u012bnij\u0101s ir iecer\u0113ts sasniegt 15 \u2013 30% lielu za\u013co iepirkumu \u012bpatsvaru.<\/b><\/p>\n
\u2013 M\u0113s v\u0113rt\u0113j\u0101m, vai kaut k\u0101 var\u0113tu izmantot citus, ne vien cenas nosac\u012bjumus. Secin\u0101j\u0101m, ka, iesp\u0113jams, vislab\u0101k ir run\u0101t ar tirgus dal\u012bbniekiem, izgl\u012btot vi\u0146us, \u012bstenot m\u012bkst\u0101ku pieeju. T\u0101 var\u0113tu b\u016bt k\u0101 pal\u012bdz\u012bba nozarei, atbalsts jumta organiz\u0101cij\u0101m sagatavot vadl\u012bnijas. M\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m \u0161o m\u012bksto pieeju. Vispirms tas nerada psiholo\u0123isko pretest\u012bbu, otr\u0101m k\u0101rt\u0101m, liek jumta organiz\u0101cij\u0101m just, ka t\u0101s pa\u0161as ir vair\u0101k atbild\u012bgas. Atbild\u012bba par labu iepirkumu ar\u012b gulstas uz jumta organiz\u0101cij\u0101m, Igaunij\u0101 daudz\u0101s nozar\u0113s t\u0101s ir. M\u0113s m\u0113\u0123in\u0101m mudin\u0101t organiz\u0101cijas darboties \u0161aj\u0101 virzien\u0101, likt b\u016bt atbild\u012bgiem par saviem biedriem. Ekonomikas ministrija ieteica Eiropas Komisijai noteikt, ka ik gadus inovat\u012bvais iepirkums veidos 3% \u012bpatsvaru.<\/p>\n
Jaunaj\u0101 direkt\u012bv\u0101 \u012bpa\u0161s jaunums ir inov\u0101ciju sadarb\u012bba. Ja to izmanto vienu reizi, tad esi jau inovat\u012bvs.<\/p>\n
\u2013 Ja iepirkumos piedal\u0101s citu valstu uz\u0146\u0113mumi, tad nereti ir gr\u016bt\u012bbas ar inform\u0101cijas ieg\u016b\u0161anu par to reput\u0101ciju, par maks\u0101tajiem nodok\u013ciem. Vai Igaunij\u0101 \u0161is jaut\u0101jums ir aktu\u0101ls?<\/b><\/p>\n
\u2013 Gr\u016bti teikt. Iepirkumos aptuveni 2,5% pretendentu ir no cit\u0101m valst\u012bm. No re\u0123istra m\u0113s redzam, cik daudzi subjekti ir re\u0123istr\u0113ju\u0161ies \u0101rpus Igaunijas. M\u0113s neredzam, cik daudz ir akt\u012bvo apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju. Piem\u0113ram, b\u016bvniec\u012bb\u0101, pieg\u0101des sektor\u0101 ir parasta lieta, ka Igaunijas uz\u0146\u0113mumi piesak\u0101s iepirkuma konkurs\u0101, bet darbus tie uztic apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jam, kas var b\u016bt no jebkuras valsts. Dom\u0101ju, ka \u0161ie 2,5% ir maz\u0101ks skaitlis nek\u0101 \u012bsten\u012bb\u0101. T\u0101p\u0113c, ka nezin\u0101m faktisko apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju daudzumu. Manupr\u0101t, vis\u0101s valst\u012bs svar\u012bgs ir \u0161is apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju jaut\u0101jums. Apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113js
\nneparaksta iepirkuma l\u012bgumu, neiesniedz iepirkuma pieteikumu. T\u0101 vieno\u0161an\u0101s ir ar Igaunijas uz\u0146\u0113mumu.<\/p>\n
Dom\u0101ju, ka Igaunij\u0101 situ\u0101cija ir laba. Mums 70% iepirkumu ir redzami re\u0123istr\u0101. 2016. gad\u0101 ir iecer\u0113ts, ka tur redzami b\u016bs visi iepirkumi. Liela da\u013ca no \u0161\u0101 re\u0123istra inform\u0101cijas ir ang\u013cu valod\u0101. Mums piesak\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113ji, jaut\u0101 pat no Indijas, vien\u012bgais \u0161\u0137\u0113rslis ir valoda. To var dar\u012bt. Nav tehnisku \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013cu. Ir daudz valstu, kur nav tie\u0161saistes re\u0123istra vai tas izveidots tikai dzimtaj\u0101 valod\u0101 un nevar saprast, k\u0101 r\u012bkoties. Probl\u0113ma ir mazais Igaunijas tirgus. daudzos gad\u012bjumos tas dabiski nokauj interesi no \u0101rpuses.<\/p>\n
M\u0113s v\u0113lamies piesaist\u012bt vair\u0101k iepirkumu dal\u012bbnieku no cit\u0101m valst\u012bm. Nedom\u0101ju, ka k\u0101ds pret to iebilst. Ja liel\u0101ka konkurence, tad ir maz\u0101kas cenas. Iesp\u0113jams, ar\u012b vair\u0101k inov\u0101cijas. Visu Baltijas valstu probl\u0113ma ir sava valoda, savi likumi utt. Latvijai \u0101rvalstu pirc\u0113ji iepirkumos veido 5%, mums \u2013 2,5% \u012bpatsvaru.<\/p>\n
\u2013 K\u0101 j\u016bs v\u0113rt\u0113jat starptautiska uz\u0146\u0113mumu balt\u0101 saraksta veido\u0161anu, kur iek\u013cautu uz\u0146\u0113mumus ar labu reput\u0101ciju iepirkumos?<\/b><\/p>\n
\u2013 Neesmu p\u0101rliecin\u0101ta par \u0161\u0101du nepiecie\u0161am\u012bbu. Proced\u016br\u0101 ir noteikti gad\u012bjumi, kad personu nepielai\u017e konkursam. Piem\u0113ram, nodok\u013cu par\u0101di. Ar\u012b tad, ja agr\u0101kie l\u012bgumi ir izpild\u012bti slikt\u0101 veid\u0101. Patlaban gan \u0161\u0101 nosac\u012bjuma nav, n\u0101kotn\u0113 b\u016bs, to pie\u013cauj direkt\u012bva. Var\u0113tu b\u016bt melnais saraksts, par to esam dom\u0101ju\u0161i. Kad l\u012bgums ir pabeigts, mums Igaunij\u0101 ir j\u0101sagatavo p\u0101rskats par t\u0101 izpildi. Jaun\u0101 direkt\u012bva to aizliedz. Ja ievie\u0161am melno sarakstu, tad ir j\u0101att\u012bsta re\u0123istrs. Visliel\u0101k\u0101 probl\u0113ma, ko nevar ierobe\u017eot, n\u0101k no saist\u012bbu ties\u012bb\u0101m. piem\u0113ram, jums ir slikts uz\u0146\u0113mums, kura \u012bpa\u0161niekus tiesa atzinusi par vain\u012bgiem, un norm\u0101li tam vajadz\u0113tu b\u016bt iemeslam izsl\u0113g\u0161anai no konkursa. Re\u0101li notiek t\u0101 \u2013 uz\u0146\u0113muma valdes loceklis ir vain\u012bgs, es vi\u0146a viet\u0101 iece\u013cu citu, kas ir \u201ct\u012brs\u201d. Tas ir likum\u012bgi. Vai ar\u012b \u0161is uz\u0146\u0113mums ar sliktu reput\u0101ciju, ar par\u0101diem pa\u0146em labos akt\u012bvus un izveido jaunu uz\u0146\u0113mumu ar tiem pa\u0161iem str\u0101dniekiem, klientu datub\u0101zi, iepriek\u0161\u0113jiem kontraktiem. Sliktais uz\u0146\u0113mums ir vain\u012bgs, tas darbojas. P\u0113c k\u0101da laika, iesp\u0113jams, bankrot\u0113. Un nevar neko izdar\u012bt. Tas vairs nav jaut\u0101jums par iepirkumu. M\u016bsu tiesa ir pateikusi, ka krimin\u0101li nevar sod\u012bt \u0161\u0101dos gad\u012bjumos. Noziedz\u012bgu dar\u012bjumu nevar p\u0101rnest, tas ir kaut kas t\u0101ds, ko nevar izdar\u012bt. Iesp\u0113jams, ka tas ir slikts sal\u012bdzin\u0101jums, tom\u0113r kaut kas l\u012bdz\u012bgs notika Latvij\u0101 ar \u201cParex banku\u201d. Jaunais uz\u0146\u0113mums atkal piesak\u0101s iepirkumos. Ja atkal sokas slikti, veido jaunu uz\u0146\u0113mumu ar labiem akt\u012bviem. Visu laiku aizmugur\u0113 st\u0101v vieni un tie pa\u0161i cilv\u0113ki. Tas rada \u201cm\u016b\u017e\u012bgi slikti\u201d situ\u0101ciju. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ar\u012b melnais saraksts nepal\u012bdz\u0113s. Taj\u0101 b\u016bs iek\u013cauti vecie uz\u0146\u0113mumi, nevis jaunie, kurus tie pa\u0161i vecie \u012bpa\u0161nieki b\u016bs izveidoju\u0161i. Ar tiem pa\u0161iem str\u0101dniekiem un klientiem, un akt\u012bviem.<\/p>\n
V\u0113l viena liela probl\u0113ma, ka daudzi kontrakti ir nosl\u0113gti p\u0113c zem\u0101k\u0101s cenas principa. Mums tirgus nereti ir izveidojis nenorm\u0101lu konkurenci. Iepirkuma konkursa dal\u012bbnieki nosaka nenorm\u0101li zemu cenu, izmanto soci\u0101lo dempingu. T\u0101 nav likuma probl\u0113ma, t\u0101 ir l\u012bgumiest\u0101\u017eu probl\u0113ma, t\u0101m ir bail izsl\u0113gt uz\u0146\u0113mumus no konkursa. T\u0101s \u013coti baid\u0101s no str\u012bda. Jo \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 b\u016bs \u013coti skaidri j\u0101pamato, k\u0101p\u0113c \u0161\u0101ds l\u0113mums, tas nav tik viegli.<\/p>\n
Piem\u0113ram, b\u016bvniec\u012bbas darbi, kur 50% veido materi\u0101lu cena un 50% darba samaksa. Ja redz, ka cena ir tik zema, ka nevar nosegt pat materi\u0101lu cenu, tad ir viegl\u0101k pateikt, ka \u0161ie materi\u0101li maks\u0101s, piem\u0113ram, 100 eiro, darbs \u2013 tik un tik. Maks\u0101 minim\u0101lo algu str\u0101dniekiem. Pretendenti saka, ka darbojas maz\u0101k darbinieku, nek\u0101 ir \u012bsten\u012bb\u0101, bet k\u0101 to var zin\u0101t?<\/p>\n
\u2013 Vai Igaunij\u0101 ir daudz gad\u012bjumu, kad l\u012bgumu nosl\u0113dz par vienu summu, bet p\u0113c k\u0101da laika izpild\u012bt\u0101js teic, ka par \u0161o summu darbus paveikt nevar, vajag papildu atbalstu?<\/b><\/p>\n
\u2013 Ir atsevi\u0161\u0137i gad\u012bjumi. Pateikt, cik pla\u0161i \u0161\u012b prakse ir izplat\u012bta, nevar. Parasti \u0161\u0101dos gad\u012bjumos rezult\u0101ts ir \u013coti ilgs str\u012bds starp l\u012bguma sl\u0113dz\u0113ja iest\u0101di un izpild\u012bt\u0101ju. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jam ar\u012b j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar auditoru, kas p\u0101rbauda ES fondu naudas izlietojumu. Ja p\u0101rsniegtas l\u012bguma summas, tad l\u012bguma sl\u0113dz\u0113jam nauda ir j\u0101atmaks\u0101. Protams, b\u016bvniec\u012bb\u0101 \u0161ie gad\u012bjumi ir izplat\u012bti.<\/p>\n
\u2013 Vai ir iesp\u0113jams, ka notiek konkursi iepriek\u0161 zin\u0101mam uzvar\u0113t\u0101jam?<\/b><\/p>\n
\u2013 Tas ir iesp\u0113jams da\u017eos gad\u012bjumos. Kad non\u0101kam l\u012bdz vienk\u0101r\u0161otajai proced\u016brai, l\u012bdz zemsliek\u0161\u0146a iepirkumiem, riski ir daudz liel\u0101ki. Ja raksta nosac\u012bjumus draugam, nav laika str\u012bd\u0113ties. Tas ir t\u012bri teor\u0113tiski. T\u012bri teor\u0113tiski t\u0101p\u0113c, ka praktiski nevar str\u012bd\u0113ties.<\/p>\n
Norm\u0101laj\u0101 proced\u016br\u0101 vienm\u0113r ir iesp\u0113ja, ja ir liela interese par iepirkumu, tad b\u016bs str\u012bds. Ies uz str\u012bdu komisiju, teiks, ka konkr\u0113ti noteikumi nav sam\u0113r\u012bgi, lietder\u012bgi, sapr\u0101t\u012bgi. Piem\u0113ram, k\u0101p\u0113c ir vajadz\u012bgs tie\u0161i \u0161\u0101da veida druk\u0101t\u0101js, k\u0101p\u0113c \u0161\u012b funkcija ir svar\u012bga un taml\u012bdz\u012bgi. Ja raksta tehnisko specifik\u0101ciju, tad nevar nor\u0101d\u012bt, ka vajadz\u012bgs vien, piem\u0113ram, \u201cCanon\u201d druk\u0101t\u0101js. Vienm\u0113r ir j\u0101nor\u0101da ar\u012b par \u201cl\u012bdz\u012bga druk\u0101t\u0101ja\u201d vajadz\u012bbu. To nosaka direkt\u012bva. Var veidot konkursu t\u0101, ka ir tikai viena komp\u0101nija, kas p\u0101rdod \u0161os druk\u0101t\u0101jus. Tad pa\u0146em tie\u0161i \u0161\u0101 viena specifisk\u0101 druk\u0101t\u0101ja specifik\u0101ciju. Tas ir iesp\u0113jams. Tom\u0113r, ja \u0161is iepirkums ir interesants, ja sacens\u012bba, konkurence ir liela, k\u0101ds noteikti apstr\u012bd\u0113s, nor\u0101d\u012bs, ka specifik\u0101cija ir j\u0101maina.<\/p>\n
Ja sliek\u0161\u0146i ir zemi, ja da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c par iepirkumu nav lielas intereses, tad risks, protams, ir liel\u0101ks. Tas ir atkar\u012bgs no nosac\u012bjumiem. <\/p>\n
Protams, var b\u016bt \u0161\u0101dam l\u012bdz\u012bgi gad\u012bjumi, tom\u0113r nedom\u0101ju, ka to ir \u013coti daudz.<\/p>\n
\u2013 Vai ir iesp\u0113jams izveidot meh\u0101nismu, lai no \u0161\u0101diem gad\u012bjumiem izvair\u012btos?<\/b><\/p>\n
\u2013 J\u0101, var. L\u012bdz jaunajam likumam mums darbojas meh\u0101nisms, kad p\u0113c l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas ir j\u0101atskait\u0101s. Kad vieno\u0161an\u0101s veikta, produkti nopirkti, pakalpojumi veikti, tad atkal ir ir j\u0101sniedz atskaite. T\u0101 k\u0101 visa inform\u0101cija non\u0101k re\u0123istr\u0101, m\u0113s autom\u0101tiski redzam at\u0161\u0137ir\u012bbas. Piem\u0113ram, ko pa\u0161vald\u012bba ir pirkusi, k\u0101da veida l\u012bgumus sl\u0113gusi, vai l\u012bgumi ir main\u012bti. M\u0113s redzam ar\u012b tendences, novirzes. Vispirms public\u0113taj\u0101 pazi\u0146ojum\u0101 m\u0113s redzam nosac\u012bjumus, piem\u0113ram, pl\u0101noto cenu. Tad redzam cenu, par k\u0101du sl\u0113gts l\u012bgums. Tad redzam, vai l\u012bgums ir main\u012bts, t\u0101tad, vai cena ir main\u012bta. Tad var raudz\u012bties k\u0101 uz modeli. Piem\u0113ram, ja ir modelis \u2013 iepirkuma iest\u0101de ir v\u0113l\u0113jusies par 100 vien\u012bb\u0101m priek\u0161metu. Uzvar\u0113t\u0101js ir pieteicis pieteikumu par 100 vien\u012bb\u0101m tie\u0161i par to pa\u0161u summu, un ir redzams, ka gadiem ilgi uzvar viena un t\u0101 pati persona vai gadiem ilgi ir viena un t\u0101 pati cena. Tad tas ir d\u012bvaini. Iesp\u0113jams, ka bijusi k\u0101da papildu inform\u0101cija. Tad iepirkuma iest\u0101de tiek iek\u013cauta sarkanaj\u0101 kategorij\u0101, n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 m\u016bsu inspektori veiks p\u0101rbaudi, p\u0113t\u012bs visus iepirkuma dokumentus, gr\u0101matved\u012bbas dokumentus. P\u0113t\u012bs, cik daudz naudas t\u0113r\u0113ts. Sal\u012bdzin\u0101s, cik daudz naudas t\u0113r\u0113ja un cik t\u0113r\u0113ja iepirkum\u0101. Tad var vaic\u0101t \u2013 k\u0101p\u0113c vieni un tie pa\u0161i uzvar? L\u0113muma pie\u0146em\u0161anas protokoli j\u0101skata. K\u0101, cik pamatoti noteica uzvar\u0113t\u0101ju. <\/p>\n
Ja daudz nenorm\u0101l\u012bbas redz\u0113s, ar\u012b iek\u013caus sarkanaj\u0101 kategorij\u0101 un n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 \u012bstenos pamat\u012bgu p\u0101rbaudi. P\u0113c t\u0101s parasti nor\u0101da nosac\u012bjumus, ko p\u0101rk\u0101pj regul\u0101ri, darb\u012bbas, kas j\u0101maina, kas ir j\u0101iev\u0113ro, k\u0101 likums ir j\u0101interpret\u0113. Tas daudz pal\u012bdz.<\/p>\n
M\u0113s da\u017ek\u0101rt r\u012bkojamies ar\u012b t\u0101 \u2013 re\u0123istr\u0101 ir jaunumu sada\u013ca, m\u0113s piev\u0113r\u0161am uzman\u012bbu, kad ir gr\u016bt\u012bbas pareizi saprast likumu, st\u0101st\u0101m par pareizo interpret\u0101ciju, par interesantiem Augst\u0101k\u0101s tiesas vai Eiropas tiesas l\u0113mumiem, kas preciz\u0113 k\u0101du nosac\u012bjumu, tad ar\u012b to iek\u013caujam \u0161aj\u0101 sada\u013c\u0101. Tas ar\u012b pal\u012bdz. Mums patie\u0161\u0101m \u0161is monitorings ir pietiekami liels, pateicoties re\u0123istra statistikas datu apstr\u0101des iesp\u0113j\u0101m.<\/p>\n
\u2013 K\u0101 Igaunij\u0101 v\u0113rt\u0113 kop\u0113ju Baltijas valstu iepirkumu?<\/b><\/p>\n
\u2013 Patlaban direkt\u012bva nerun\u0101 par starptautiskajiem iepirkumiem. N\u0101kotn\u0113 jaunajai direkt\u012bvai b\u016bs \u012bpa\u0161i panti par \u0161o t\u0113mu. Var izv\u0113l\u0113ties da\u017e\u0101dus veidus \u2013 doties uz centr\u0101lo iepirkuma iest\u0101di vien\u0101 valst\u012b, t\u0101 var b\u016bt publiska iest\u0101de, kas pal\u012bdz ministrij\u0101m kaut ko pirkt. Tad j\u0101piem\u0113ro t\u0101s valsts likums, kur\u0101 t\u0101 atrodas.<\/p>\n
Otr\u0101 metode \u2013 pirkt kop\u0101. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 direkt\u012bva saka \u2013 vajadz\u0113tu lemt par l\u012bguma sl\u0113g\u0161anu. Taj\u0101 ir j\u0101pasaka, k\u0101du, kuras valsts likumu iepirkum\u0101 piem\u0113ros.<\/p>\n
Tre\u0161ais, iesp\u0113jams, visteor\u0113tisk\u0101kais veids. Izveidot kop\u012bgu uz\u0146\u0113mumu. T\u0101 darb\u012bbu var regul\u0113t ar\u012b \u012bpa\u0161as ES direkt\u012bvas. \u012apa\u0161s ir tas, ka \u0161is uz\u0146\u0113mums ir j\u0101atz\u012bst vis\u0101s ES valst\u012bs. Tas ir j\u0101re\u0123istr\u0113 vien\u0101 valst\u012b, p\u0101r\u0113j\u0101m tas ir j\u0101atz\u012bst k\u0101 juridisk\u0101 persona. Ja l\u012bgumu ir iecer\u0113ts nosl\u0113gt Latvij\u0101, tad ar\u012b Latvijas likumi j\u0101piem\u0113ro.<\/p>\n
Uzzi\u0146a<\/font> Finansi\u0101li apjom\u012bg\u0101kie iepirkumi \u2013 TOP 10<\/font><\/strong><\/p>\n <\/br> ** Mikrouz\u0146\u0113mumi 0 \u2013 9 darbinieki *** ik pa 3 \u2013 4 gadiem Igaunijas vesel\u012bbas valde medic\u012bnas nozar\u0113 veic iepirkumu n\u0101kamajiem 3 \u2013 4 gadiem, t\u0101p\u0113c statistik\u0101 uzr\u0101d\u0101s lielas at\u0161\u0137ir\u012bbas sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2013. gadu.<\/p>\n TEKSTS: Sandis Gunvaldis Igaunij\u0101 publisko iepirkumu konkursos gaida citu valstu uz\u0146\u0113m\u0113jus, kas rad\u012bs konkurenci un nodro\u0161in\u0101s zem\u0101ku cenu pas\u016bt\u012bt\u0101jiem. 2013. gad\u0101 m\u016bsu zieme\u013cu kaimi\u0146valsts r\u012bkotajos publiskajos iepirkumos 46 l\u012bgumus ieguva ar\u012b Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji. <\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5511"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5511"}],"version-history":[{"count":6,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5511\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5568,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5511\/revisions\/5568"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5511"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5511"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5511"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}
\nElektronisk\u0101 re\u0123istra darb\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji 2013. un 2014. gad\u0101*<\/font><\/strong><\/p>\n\n
\n Dal\u012bbnieki**<\/td>\n Dal\u012bbnieku skaits<\/strong><\/td>\n Iesniegtie pied\u0101v\u0101jumi un pieteikumi<\/strong><\/td>\n Nosl\u0113gtie l\u012bgumi<\/strong><\/td>\n L\u012bgumu summas (eiro)<\/strong><\/td>\n<\/tr>\n \n <\/td>\n 2013. g.<\/strong><\/td>\n 2014. g.<\/strong><\/td>\n 2013. g.<\/strong><\/td>\n 2014. g.<\/strong><\/td>\n 2013. g.<\/strong><\/td>\n 2014. g.<\/strong><\/td>\n 2013. g.<\/strong><\/td>\n 2014. g.<\/strong><\/td>\n<\/tr>\n \n Mikrouz\u0146\u0113mumi<\/td>\n 2811<\/td>\n 2706<\/td>\n 8861<\/td>\n 9255<\/td>\n 3274<\/td>\n 3013<\/td>\n 355540309<\/td>\n 351852870<\/td>\n<\/tr>\n \n Mazie uz\u0146\u0113mumi<\/td>\n 1242<\/td>\n 1293<\/td>\n 9577<\/td>\n 10526<\/td>\n 3433<\/td>\n 3226<\/td>\n 650843396<\/td>\n 509283947<\/td>\n<\/tr>\n \n Vid\u0113jie uz\u0146\u0113mumi<\/td>\n 378<\/td>\n 405<\/td>\n 5207<\/td>\n 5471<\/td>\n 1820<\/td>\n 1726<\/td>\n 521908294<\/td>\n 508991547<\/td>\n<\/tr>\n \n Lielie uz\u0146\u0113mumi***<\/td>\n 104<\/td>\n 112<\/td>\n 2537<\/td>\n 2802<\/td>\n 944<\/td>\n 862<\/td>\n 394818440<\/td>\n 2544864435<\/td>\n<\/tr>\n \n Citu valstu uz\u0146\u0113mumi (ja tie nav mazie un vid\u0113jie uz\u0146\u0113mumi)<\/td>\n 817<\/td>\n 561<\/td>\n 1174<\/td>\n 906<\/td>\n 577<\/td>\n 351<\/td>\n <\/td>\n <\/td>\n<\/tr>\n \n Pavisam<\/strong><\/td>\n 5352<\/strong><\/td>\n 5077<\/strong><\/td>\n 27 156<\/strong><\/td>\n 28960<\/strong><\/td>\n 10048<\/strong><\/td>\n 9178<\/strong><\/td>\n <\/td>\n <\/td>\n<\/tr>\n<\/table>\n
\n* 2013. gad\u0101 iepirkumu konkursos piedal\u012bj\u0101s 817 citu valstu pretendenti, tostarp konkursos \u0101rzemnieki ieguva 577 l\u012bgumus, no tiem 46 l\u012bgumus ieguva Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113ji, 35 \u2013 Lietuvas uz\u0146\u0113m\u0113ji.<\/p>\n
\n Mazie uz\u0146\u0113mumi 10 \u2013 49 darbinieki
\n Vid\u0113jie uz\u0146\u0113mumi 50 \u2013 249 darbinieki
\n Lielie uz\u0146\u0113mumi 250 un vair\u0101k darbinieki<\/p>\n
\nFOTO: Svens Arbets<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"