{"id":5507,"date":"2015-04-01T20:07:29","date_gmt":"2015-04-01T18:07:29","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5507"},"modified":"2015-03-31T15:17:59","modified_gmt":"2015-03-31T13:17:59","slug":"eiropa-reformas-notiek-parak-leni","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5507","title":{"rendered":"Zi\u0146as"},"content":{"rendered":"<p><strong><font size=\"3\">Eirop\u0101 reformas notiek p\u0101r\u0101k l\u0113ni<\/font><\/strong><\/p>\n<p><b>Vien 22% Eiropas Komisijas rekomend\u0101ciju dal\u012bbvalst\u012bs sekm\u012bgi \u012bstenotas\u00a0\u2013 \u0161\u0101ds ir Eiropas darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas \u201cBUSINESSEUROPE\u201d ikgad\u0113j\u0101 Reformu barometra vissvar\u012bg\u0101kais secin\u0101jums.<\/b> <\/p>\n<p><b>\u201cBUSINESSEUROPE\u201d \u0123ener\u0101ldirektors Markuss Beirers:<\/b> \u201cIr skaidri redzams, ka t\u0101s ES dal\u012bbvalstis, kur\u0101s p\u0113d\u0113jos gados veiktas nopietnas reformas,\u00a0\u2013 \u012bpa\u0161i \u012arija, Portug\u0101le, Sp\u0101nija un ar\u012b Baltijas valstis\u00a0\u2013 jau patlaban bauda reformu aug\u013cus, tas ir, pieaugo\u0161u ekonomisko aktivit\u0101ti, bezdarba samazin\u0101jumu un uzlabotu tirdzniec\u012bbas bilanci. Tom\u0113r kopum\u0101 daudzas valstis v\u0113l nav piln\u012bb\u0101 apjautu\u0161as, ka reformas patie\u0161\u0101m darbojas un pal\u012bdz. Eiropa patlaban zaud\u0113 konkurences c\u012b\u0146\u0101 ar ASV, \u0136\u012bnu, Indiju un Jap\u0101nu. M\u0113s risk\u0113jam vistuv\u0101kaj\u0101 n\u0101kotn\u0113 piedz\u012bvot stagn\u0101ciju un augstu bezdarbu.\u201d<br \/>\n<!--more--><br \/>\nB\u016btisk\u0101kie \u201cBUSINESSEUROPE\u201d \u201cReformu barometra 2015\u201d secin\u0101jumi: <\/p>\n<ul>\n<li>Ekonomisk\u0101 aktivit\u0101te Eiropas Savien\u012bb\u0101 aizvien par 0,2% atpaliek no pirmskr\u012bzes l\u012bme\u0146a, kam\u0113r ASV t\u0101 jau ir par 8% augst\u0101ka nek\u0101 2008. gad\u0101. Kop\u0161 kr\u012bzes s\u0101kuma ES ir zaud\u0113jusi piecus miljonus darba vietu, kam\u0113r ASV darba vietu skaits ir pieaudzis.\n<li>\u0100rvalstu tie\u0161o invest\u012bciju apjoms ES 2013. gad\u0101 bija nokrities l\u012bdz 17% no kop\u0113j\u0101 apjoma pasaul\u0113 (sal\u012bdzin\u0101jumam\u00a0\u2013 2000. gad\u0101 tas bija 40%).\n<li>Kop\u0113jais nodok\u013cu slogs (\u012bpa\u0161i darba nodok\u013ci un soci\u0101l\u0101s iemaksas) ES ir aptuveni par 50% augst\u0101ks nek\u0101 ASV un par 25% augst\u0101ks nek\u0101 Jap\u0101n\u0101.\n<li>Uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas uzs\u0101k\u0161anas izmaksas ES ir tr\u012bsk\u0101rt augst\u0101kas, un biznesa uzs\u0101k\u0161anai nepiecie\u0161amais laiks\u00a0\u2013 aptuveni divk\u0101rt ilg\u0101ks nek\u0101 ASV.\n<li>Pat neskatoties uz neseno naftas cenu kritumu pasaul\u0113, elektroener\u0123ijas izmaksas biznesam Eirop\u0101 ir 2,5 reizes augst\u0101kas nek\u0101 ASV.\n<\/ul>\n<p>\u201cBUSINESSEUROPE\u201d nor\u0101da, ka visi min\u0113tie nosac\u012bjumi b\u016btiski bremz\u0113 ekonomisko aktivit\u0101ti Eirop\u0101 un pasliktina t\u0101s konkur\u0113tsp\u0113ju glob\u0101l\u0101 m\u0113rog\u0101.<br \/>\nReformu barometrs ar\u012b iez\u012bm\u0113 konkr\u0113tu dal\u012bbvalstu progresu reformu sekm\u012bg\u0101 \u012bsteno\u0161an\u0101, balstoties uz Eiropas Komisijas izteiktaj\u0101m rekomend\u0101cij\u0101m 2014. gad\u0101. Latvijai tika ieteikts notur\u0113t stabilu fisk\u0101lo poz\u012bciju, nodro\u0161in\u0101t augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un soci\u0101l\u0101s sist\u0113mas reformu, veicin\u0101t jaunu g\u0101zes un elektr\u012bbas savienojumu izveidi ar kaimi\u0146os eso\u0161aj\u0101m ES dal\u012bbvalst\u012bm un pabeigt tieslietu sist\u0113mas reformu, nodro\u0161inot investoru aizsardz\u012bbu un efekt\u012bv\u0101ku saimniecisko str\u012bdu izskat\u012b\u0161anu. <\/p>\n<p><b>LDDK \u0123ener\u0101ldirektore L\u012bga Me\u0146\u0123elsone:<\/b> \u201cNo uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides viedok\u013ca visneapmierino\u0161\u0101k\u0101 situ\u0101cija ir tie\u0161i tieslietu sist\u0113mas un investoru aizsardz\u012bbas jom\u0101, kas pastarpin\u0101ti ietekm\u0113 ar\u012b citus noz\u012bm\u012bgus procesus\u00a0\u2013 piem\u0113ram, tiesu sist\u0113mas neefektivit\u0101te un vides neprognoz\u0113jam\u012bba paaugstina kredit\u0113\u0161anas riskus un l\u012bdz ar to bremz\u0113 biznesa kredit\u0113\u0161anu. Problematisks ir ar\u012b energoizmaksu jaut\u0101jums, kas nav saist\u012bts tikai ar papildu savienojumu izveidi, bet ar\u012b ar OIK izmaks\u0101m un citiem nosac\u012bjumiem. Savuk\u0101rt fisk\u0101l\u0101s stabilit\u0101tes un soci\u0101l\u0101s sist\u0113mas jom\u0101s, kuru l\u012bdz\u0161in\u0113jo progresu var v\u0113rt\u0113t gana atzin\u012bgi, p\u0113d\u0113j\u0101s dien\u0101s dzird\u0113tie vald\u012bbas izteikumi par to, ka jau divk\u0101rt sol\u012bto un pat likum\u0101 ietverto iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca samazin\u0101jumu var\u0113tu nepild\u012bt, ir neizprotami. Jo \u012bpa\u0161i kontekst\u0101, kad tikko publiskots jaunais Eiropas Komisijas zi\u0146ojums, kur l\u012bdz\u0101s citiem b\u016btiskiem punktiem nor\u0101d\u012bts ar\u012b tas, ka tie\u0161i augstie darba nodok\u013ci neveicina soci\u0101l\u0101s nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anos valst\u012b.\u201d <\/p>\n<p>Run\u0101jot par kop\u0113jiem Reformu barometra secin\u0101jumiem Eiropas m\u0113rog\u0101, \u201cBUSINESSEUROPE\u201d prezidente Emma Mar\u010degalija jau ir v\u0113rsusies pie Latvijas Republikas Ministru prezientes Laimdotas Straujumas k\u0101 ES prezid\u0113jo\u0161\u0101s valsts vad\u012bt\u0101jas, pie visas Eiropadomes un t\u0101s prezidenta Donalda Tuska ar aicin\u0101jumu akt\u012bv\u0101k \u012bstenot t\u0101s reformas, kas nav veiktas l\u012bdz \u0161im, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jami dr\u012bz\u0101k likt pamatu Eiropas Ener\u0123\u0113tikas savien\u012bbas pilnv\u0113rt\u012bgai izveidei.<\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">Vai turbulence b\u016bvniec\u012bb\u0101 beigusies?<\/font><\/strong><\/p>\n<p>Kred\u012btrisku apdro\u0161in\u0101t\u0101js \u201cCoface\u201d v\u0113sta, ka uz\u0146\u0113mumu bankrotu statistika Polijas b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 liecina \u2013 iz\u0161\u0137iro\u0161ais punkts ir sasniegts un b\u016bvniec\u012bba, kurai bija viens no visaugst\u0101kajiem bankrotu skaita r\u0101d\u012bt\u0101jiem 2010. \u2013 2012. gad\u0101, patlaban uzr\u0101da visstrauj\u0101ko uzlabojumu maks\u0101tnesp\u0113ju skaita zi\u0146\u0101.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Baltijas valst\u012bs b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi aizvien ir starp liel\u0101kajiem apdro\u0161in\u0101\u0161anas atl\u012bdz\u012bbu piepras\u012bt\u0101jiem un nozare joproj\u0101m p\u0101rdz\u012bvo savu ne lab\u0101ko laiku.<\/p>\n<p>\u201cPatlaban b\u016bvniec\u012bb\u0101 ir neakt\u012bv\u0101 sezona, k\u0101 tas parasti ir ziemas m\u0113ne\u0161os, bet jebkur\u0101 gad\u012bjum\u0101 nozar\u0113 ir v\u0113rojama stagn\u0101cija un zemi apgroz\u012bjumi sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar ekonomisk\u0101s izaugsmes gadiem. Latvij\u0101 celtniec\u012bbas nozare pat ir slikt\u0101k\u0101 st\u0101vokl\u012b nek\u0101 Lietuv\u0101, par to liecina fakts, ka m\u0113s Latvij\u0101 no b\u016bvkomp\u0101nij\u0101m sa\u0146emam par 30% vair\u0101k apdro\u0161in\u0101\u0161anas atl\u012bdz\u012bbu piepras\u012bjumu nek\u0101 Lietuv\u0101,\u201d uzsver Mantv\u012bds Stareika, \u201cCoface\u201d direktors Baltijas valst\u012bs. P\u0113c Krievijas rub\u013ca devalv\u0101cijas uztur\u0113\u0161an\u0101s at\u013cauju ietekme Baltijas nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma tirgus att\u012bst\u012bb\u0101 ir savu lomu zaud\u0113jusi. Tie Krievijas pirc\u0113ji, kas var\u0113ja at\u013cauties pirkt nekustamo \u012bpa\u0161umu Latvij\u0101 vai Lietuv\u0101, to ir jau izdar\u012bju\u0161i, un, p\u0113c \u201cCoface\u201d datiem, patlaban dar\u012bjumi tikpat k\u0101 nenotiek. Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 b\u016bvniec\u012bbas nozare cie\u0161 ar\u012b no nepietiekam\u0101 valsts iepirkumu apjoma, k\u0101 ar\u012b no neefekt\u012bvas padomju laiku m\u0101jok\u013cu renov\u0101cijas politikas.<\/p>\n<p>B\u016bvniec\u012bbas nozare Eirop\u0101 dala pirmo vietu ar met\u0101lr\u016bpniec\u012bbu izmaks\u0101to apdro\u0161in\u0101\u0161anas atl\u012bdz\u012bbu zi\u0146\u0101. \u201cT\u0101 k\u0101 \u0161\u012bs biznesa nozares ir cie\u0161i saist\u012btas, m\u0113s dro\u0161i varam teikt, ka, neskatoties uz uzlabojumiem Polij\u0101 un v\u0113l atsevi\u0161\u0137\u0101s valst\u012bs, celtniec\u012bbas nozare kopum\u0101 Eirop\u0101 joproj\u0101m ir pirmaj\u0101 viet\u0101 maks\u0101tnesp\u0113ju skaita zi\u0146\u0101,\u201d st\u0101sta \u201cCoface\u201d p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">K\u0101p\u0113c nesokas ar lielo projektu \u012bsteno\u0161anu<\/font><\/strong><\/p>\n<p>Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) kapacit\u0101te ir viens no galvenajiem iemesliem, k\u0101p\u0113c Latvij\u0101 nesokas ar lielo projektu \u012bsteno\u0161anu, vald\u012bbas s\u0113d\u0113 sac\u012bja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.<\/p>\n<p>Finan\u0161u ministrija s\u0113d\u0113 zi\u0146oja par Latvijas rev\u012bzijas iest\u0101des 2014. gada Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu rev\u012bzijas rezult\u0101tiem. Finan\u0161u ministrs J\u0101nis Reirs, koment\u0113jot rev\u012bzijas rezult\u0101tus,<br \/>\natz\u012bm\u0113ja, ka \u0161\u0101 gada bud\u017eet\u0101 ir atv\u0113l\u0113ti papildu l\u012bdzek\u013ci, lai stiprin\u0101tu IUB kapacit\u0101ti. Straujuma s\u0113d\u0113 pauda gandar\u012bjumu par papildus atv\u0113l\u0113tajiem l\u012bdzek\u013ciem IUB, jo tie\u0161i biroja kapacit\u0101te esot viens no vissvar\u012bg\u0101kajiem iemesliem, k\u0101p\u0113c Latvij\u0101 nesokas ar lielo projektu \u012bsteno\u0161anu.<\/p>\n<p>Finan\u0161u ministrij\u0101 v\u0113st\u012bja, ka, pateicoties veiksm\u012bgai Latvijas rev\u012bzijas iest\u0101des darb\u012bbai ES fondu auditu jom\u0101, Latvij\u0101 konstat\u0113tais kop\u0113jais k\u013c\u016bdu l\u012bmenis ir zem\u0101ks nek\u0101 Eiropas Komisijas (EK) noteiktie 2%. Turkl\u0101t 2013. gad\u0101 konstat\u0113tais k\u013c\u016bdu l\u012bmenis ES fondu projektos bija 1,4%, 2014. gad\u0101 \u2013 0,93%. Lai uzlabotu ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012bto iest\u0101\u017eu darb\u012bbu, rev\u012bzijas iest\u0101de regul\u0101ri analiz\u0113 konstat\u0113t\u0101s k\u013c\u016bdas un sniedz priek\u0161likumus ES fondu vad\u012bbas un kontroles sist\u0113mas pilnveido\u0161anai. Piem\u0113ram, ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012btaj\u0101m iest\u0101d\u0113m 2013. gad\u0101 kopum\u0101 izteikti 188 ieteikumi, tom\u0113r 2014. gad\u0101 ieteikumu skaits samazin\u0101j\u0101s l\u012bdz 123.<\/p>\n<p>\u201cL\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas perioda ES fondu administr\u0113\u0161anas sist\u0113ma v\u0113rt\u0113jama pozit\u012bvi, tom\u0113r esam konstat\u0113ju\u0161i ar\u012b da\u017eus mazsvar\u012bgus tr\u016bkumus. Piem\u0113ram, p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 regul\u0101ri tiek kav\u0113ti nor\u0113\u0137ini ar finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem. Tas var\u0113tu b\u016bt saist\u012bts ar tuvo\u0161anos pl\u0101no\u0161anas perioda beig\u0101m. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c rev\u012bzijas iest\u0101de veiks papildu p\u0101rbaudes 2015. gada otraj\u0101 pusgad\u0101, lai p\u0101rliecin\u0101tos, ka maks\u0101jumu piepras\u012bjumu kontro\u013cu kvalit\u0101te nav pasliktin\u0101jusies. L\u012bdz \u0161im ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012bt\u0101s iest\u0101des veiksm\u012bgi dar\u012bju\u0161as savu darbu, t\u0101d\u0113\u013c v\u0113lamies pan\u0101kt efekt\u012bvu rezult\u0101tu ar\u012b turpm\u0101k,\u201d atz\u012bm\u0113ja rev\u012bzijas iest\u0101des vad\u012bt\u0101ja Nata Lasmane.<\/p>\n<p>P\u0113c Finan\u0161u ministrij\u0101 v\u0113st\u012bt\u0101, rev\u012bzij\u0101s konstat\u0113ts ar\u012b tas, ka EEZ un Norv\u0113\u0123ijas finan\u0161u instrumentu l\u012bdzek\u013ci tiek apg\u016bti l\u0113n\u0101m, jo l\u012bgumus sl\u0113dz v\u0113l\u0101k, nek\u0101 s\u0101kotn\u0113ji paredz\u0113ts. L\u012bdzek\u013cus iesp\u0113jams apg\u016bt v\u0113l gadu, t\u0101d\u0113\u013c rev\u012bzijas iest\u0101de v\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, ka vair\u0101ku projektu ievie\u0161ana notiks vienlaikus. Tas ir vissvar\u012bg\u0101kais iemesls, k\u0101d\u0113\u013c atbild\u012bgaj\u0101m iest\u0101d\u0113m \u012bpa\u0161i pastiprin\u0101ti j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba kvalitat\u012bvai projektu uzraudz\u012bbai. \u201cT\u0101pat rev\u012bzij\u0101s ieg\u016btie dati liecina, ka l\u012bdz\u012bgi k\u0101 iepriek\u0161\u0113jos pl\u0101no\u0161anas perioda gados ar\u012b \u0161oreiz ES fondu projektos visvair\u0101k k\u013c\u016bdu konstat\u0113ts publisk\u0101 iepirkuma jom\u0101. Tas nereti ir ar\u012b iemesls finan\u0161u korekcijas piem\u0113ro\u0161anai, k\u0101 d\u0113\u013c projekta ievies\u0113jam j\u0101\u0161\u0137iras no piesaist\u012btajiem ES fondu l\u012bdzek\u013ciem. Nereti probl\u0113mas rada nepietiekam\u0101 iepirkuma procesa dokument\u0101cija, k\u0101 ar\u012b pretendentiem izvirz\u012bt\u0101s nesam\u0113r\u012bgi augst\u0101s vai pat diskrimin\u0113jo\u0161\u0101s pras\u012bbas. M\u0113dz gad\u012bties, ka no pretendenta prasa pat desmit gadus ilgu pieredzi konkr\u0113t\u0101 jom\u0101. Projektu ievies\u0113ji to ierasti skaidro ar v\u0113lmi sa\u0146emt augst\u0101ko pakalpojuma kvalit\u0101ti, tom\u0113r rev\u012bzijas iest\u0101de konstat\u0113jusi, ka pakalpojuma snieg\u0161anas kvalit\u0101te ne vienm\u0113r ir saist\u0101ma ar pretendenta pieredzi,\u201d kl\u0101st\u012bja Finan\u0161u ministrijas p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n<p>Ik gadu p\u0113c EK izvirz\u012bt\u0101m pras\u012bb\u0101m Latvijas rev\u012bzijas iest\u0101de izv\u0113rt\u0113 \u0101rvalstu finan\u0161u l\u012bdzek\u013cu ieguld\u012bjumu atbilst\u012bbu izvirz\u012btajiem m\u0113r\u0137iem. Izv\u0113rt\u0113jot gan ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 iesaist\u012bto instit\u016bciju darbu, gan konkr\u0113tus projektus, tiek veidots gada kontroles zi\u0146ojums. Uz t\u0101 pamata tiek sniegts atzinums EK.<\/p>\n<p><strong><font size=\"3\">B\u016bvniec\u012bb\u0101 p\u0101rejas periods Eiropas fondu apguv\u0113<\/font><\/strong><\/p>\n<p><b>Centr\u0101l\u0101s statistikas p\u0101rvaldes (CSP) dati liecina, ka 2014. gad\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2013. gadu b\u016bvniec\u012bbas apjomi p\u0113c kalend\u0101ri izl\u012bdzin\u0101tiem datiem sal\u012bdzin\u0101m\u0101s cen\u0101s k\u0101pu\u0161i par 8,1%. Taj\u0101 skait\u0101 \u0113ku b\u016bvniec\u012bbas apjoms palielin\u0101jies par 33,7%, bet in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bba piedz\u012bvojusi kritumu par 9,3%. 2014. gada ceturtaj\u0101 ceturksn\u012b sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2013. gada atbilsto\u0161o ceturksni b\u016bvniec\u012bbas produkcijas apjoms p\u0113c kalend\u0101ri izl\u012bdzin\u0101tiem datiem sal\u012bdzin\u0101m\u0101s cen\u0101s k\u0101pis par 4,4%. Taj\u0101 skait\u0101 \u0113ku b\u016bvniec\u012bbas apjoms pieaudzis par 21,1%, in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bba samazin\u0101jusies par 7,5%.<\/b><\/p>\n<p>Nordea bankas Lielo uz\u0146\u0113mumu departamenta vad\u012bt\u0101ja vietnieks <b>J\u0101nis Zagorskis<\/b>:<\/p>\n<p>\u201cB\u016bvniec\u012bbas apjoms 2014. gad\u0101 faktiskaj\u0101s cen\u0101s veidoja 1,8 miljardus eiro, kas ir par 141 miljonu vair\u0101k nek\u0101 2013. gad\u0101. K\u0101pums sasniegts, galvenok\u0101rt pateicoties \u0113ku b\u016bvniec\u012bbai, kam ir bijis strauj\u0101kais pieaugums p\u0113d\u0113jos gados. Savuk\u0101rt in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bbas segments piedz\u012bvojis pirmo kritumu kop\u0161 kr\u012bzes perioda no 2008. l\u012bdz 2010. gadam. \u0160\u0101du b\u016bvniec\u012bbas segmentu struktur\u0101lo p\u0101rmai\u0146u pamat\u0101 ir divi iemesli.<\/p>\n<p>Pirmk\u0101rt, \u0113ku b\u016bvniec\u012bba no sam\u0113r\u0101 zemas b\u0101zes piedz\u012bvoja strauju apjoma pieaugumu, kas aizs\u0101k\u0101s 2013. gad\u0101 un turpin\u0101j\u0101s 2014. gada pirmajos tr\u012bs ceturk\u0161\u0146os, dz\u012bvojamo \u0113ku b\u016bvniec\u012bbai pieaugot par 31,1%, izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu b\u016bvniec\u012bbas apjomiem palielinoties par 87,8% un viesn\u012bcu b\u016bvniec\u012bbai \u2013 par 98,5%.<\/p>\n<p>Otrk\u0101rt, gandr\u012bz visu in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bbas segmenti, kas iepriek\u0161\u0113jos gados biju\u0161i nozares galvenais dzin\u0113jsp\u0113ks, ir piedz\u012bvoju\u0161i kritumu. Tostarp b\u016bvniec\u012bbas apjoms ostu b\u016bvniec\u012bb\u0101 krities par 52,6%, ma\u0123istr\u0101lo komunik\u0101ciju b\u016bvniec\u012bb\u0101 \u2013 par 22% un ce\u013cu b\u016bv\u0113, kas veido liel\u0101ko \u012bpatsvaru kop\u0113j\u0101 b\u016bvniec\u012bbas sektor\u0101, \u2013 par 2,4%.<\/p>\n<p>Kritums in\u017eenierb\u016bvju b\u016bvniec\u012bb\u0101, visticam\u0101k, iez\u012bm\u0113 p\u0101rejas periodu Eiropas fondu apguv\u0113, kur, beidzoties iepriek\u0161\u0113j\u0101 bud\u017eeta perioda l\u012bdzek\u013cu apguvei, radies jau agr\u0101k prognoz\u0113ts p\u0101rejas posms.<\/p>\n<p>Raugoties n\u0101kotn\u0113 \u2013 2015. gada b\u016bvniec\u012bbas apjoms b\u016bs atkar\u012bgs galvenok\u0101rt no sp\u0113jas nodro\u0161in\u0101t publisk\u0101 pas\u016bt\u012bjuma apjoma nep\u0101rtraukt\u012bbu, kas noz\u012bm\u0113 infrastrukt\u016bras un sabiedriskas noz\u012bmes \u0113ku b\u016bvniec\u012bbas pas\u016bt\u012bjumus. Tas iet roku rok\u0101 ar Latvijas sp\u0113ju iesp\u0113jami \u0101tri uzs\u0101kt jauna bud\u017eeta perioda pieejamo Eiropas fondu l\u012bdzek\u013cu apguvi, bez kuras b\u016bvniec\u012bbas nozare var piedz\u012bvot ar\u012b kritumu.<\/p>\n<p>Dro\u0161i var prognoz\u0113t, ka publiskais sektors saglab\u0101sies k\u0101 vissvar\u012bg\u0101kais pas\u016bt\u012bt\u0101js b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 ar\u012b 2015. gad\u0101. Priv\u0101t\u0101 sektora \u012bpatsvars, visticam\u0101k, nep\u0101rsniegs 25% no kop\u0113j\u0101 nozares apjoma, un t\u0101 piepras\u012bjums var samazin\u0101ties \u012bpa\u0161i dz\u012bvojamo \u0113ku b\u016bvniec\u012bbas segment\u0101, ko pastarpin\u0101ti sk\u0101ru\u0161i atsevi\u0161\u0137i likumdev\u0113ja pie\u0146emtie l\u0113mumi.\u201d<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p><b>Vien 22% Eiropas Komisijas rekomend\u0101ciju dal\u012bbvalst\u012bs sekm\u012bgi \u012bstenotas\u00a0\u2013 \u0161\u0101ds ir Eiropas darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas \u201cBUSINESSEUROPE\u201d ikgad\u0113j\u0101 Reformu barometra vissvar\u012bg\u0101kais secin\u0101jums.<\/b> <\/p>\n<p>\u201cBUSINESSEUROPE\u201d \u0123ener\u0101ldirektors Markuss Beirers:<\/b> \u201cIr skaidri redzams, ka t\u0101s ES dal\u012bbvalstis, kur\u0101s p\u0113d\u0113jos gados veiktas nopietnas reformas,\u00a0\u2013 \u012bpa\u0161i \u012arija, Portug\u0101le, Sp\u0101nija un ar\u012b Baltijas valstis\u00a0\u2013 jau patlaban bauda reformu aug\u013cus, tas ir, pieaugo\u0161u ekonomisko aktivit\u0101ti, bezdarba samazin\u0101jumu un uzlabotu tirdzniec\u012bbas bilanci.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5507"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=5507"}],"version-history":[{"count":7,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5507\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5567,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/5507\/revisions\/5567"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=5507"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=5507"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=5507"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}