{"id":5348,"date":"2015-02-04T20:13:51","date_gmt":"2015-02-04T18:13:51","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5348"},"modified":"2015-02-02T15:03:00","modified_gmt":"2015-02-02T13:03:00","slug":"nauda-pieskirta-klat-netiek","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=5348","title":{"rendered":"Nauda pie\u0161\u0137irta, kl\u0101t netiek"},"content":{"rendered":"

Jaunaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 visu ES fondu projektu uzraudz\u012bbu \u012bstenos Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra<\/font><\/strong><\/p>\n

Jaunais Eiropas Savien\u012bbas (ES) pl\u0101no\u0161anas periods s\u0101k\u0101s jau p\u0113rn, savien\u012bbas septi\u0146gadu bud\u017eets ar\u012b apstiprin\u0101ts, tom\u0113r neviens atkl\u0101tais konkurss (atlase) projektu pieteikumiem nav izsludin\u0101ts. Turkl\u0101t, k\u0101 aizvad\u012btaj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 nor\u0101d\u012bja Finan\u0161u ministrijas p\u0101rst\u0101vji, nav ar\u012b zin\u0101ms, kad tas notik\u0161ot. Ministrija projektu pieteikumu iesnieg\u0161anas termi\u0146us uz\u0146\u0113m\u0113jiem pazi\u0146o\u0161ot mart\u0101 vai apr\u012bl\u012b. J\u0101sagatavo ar\u012b Ministru kabineta noteikumi.<\/p>\n

Lietder\u012bgai atliku\u0161\u0101 laika izmanto\u0161anai l\u012bdz pieteikumu pie\u0146em\u0161anai pied\u0101v\u0101jam iepaz\u012bties ar jaun\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda (2014. \u2013 2020. gads) priorit\u0101t\u0113m, ar izmai\u0146\u0101m ES fondu administr\u0113\u0161an\u0101 un citiem, m\u016bsupr\u0101t, noder\u012bgiem jaunumiem.<\/p>\n

3004 eiro \u201cuz galvi\u0146u\u201d<\/font><\/strong><\/p>\n

Latvija pavisam \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 no ES bud\u017eeta sa\u0146ems 7453 miljonus eiro, bet iemaks\u0101s 1860 miljonus eiro. T\u0101tad t\u012brais ien\u0101kums b\u016bs 5593 miljoni eiro. Var ar\u012b teikt \u2013 par katru ES bud\u017eet\u0101 iemaks\u0101to eiro pretim sa\u0146emsim \u010detrus eiro (tikpat, cik aizvad\u012btaj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101). Ja vien b\u016bsim sagatavoju\u0161i un \u012bstenoju\u0161i labus projektus. No aizvad\u012bt\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda aizvien v\u0113l projektu \u012bstenot\u0101jiem nav atmaks\u0101ti aptuveni 800 miljoni eiro, kas j\u0101prasa Eiropas Komisijai.<\/p>\n

L\u012bdz 2020. gadam viens Latvijas iedz\u012bvot\u0101js no ES fondu naudas sa\u0146ems vid\u0113ji 3004 eiro lielu ieguld\u012bjumu. Tas ir tre\u0161ais liel\u0101kais atbalsts aiz Lietuvas, kur atbalsts ir vid\u0113ji 3496 eiro, un Igaunijas, kur uz vienu \u0161\u012bs valsts iedz\u012bvot\u0101ju b\u016bs 3336 eiro liels ES fondu naudas atbalsts. Latvijai seko Ung\u0101rija ar 2890, Slov\u0101kija ar 2590 un Polija ar 2268 eiro lielu fondu naudas atbalstu, r\u0113\u0137inot uz vienu cilv\u0113ku. Savuk\u0101rt, piem\u0113ram, ikviens kiprietis \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 maks\u0101s 15, it\u0101lietis \u2013 777, be\u013c\u0123is \u2013 1090, soms \u2013 1160, franc\u016bzis \u2013 1210, bet austrietis \u2013 1282 eiro ES fondu naudas nodro\u0161in\u0101\u0161anai t\u0101 saucamaj\u0101m jaunaj\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm.<\/p>\n

ES bud\u017eets \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 b\u016bs 960 miljardi eiro. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo pl\u0101no\u0161anas periodu \u2013 par aptuveni 3,4% maz\u0101ks. Visliel\u0101k\u0101s izmai\u0146as ir sk\u0101ru\u0161as konkur\u0113tsp\u0113jas sada\u013cu, kas pieaugusi no 91,5 l\u012bdz 125,6 miljardiem eiro. Savuk\u0101rt lauksaimniec\u012bbai pie\u0161\u0137irt\u0101s naudas daudzums samazin\u0101jies no 420,6 l\u012bdz 373,1 miljardam eiro. Aptuveni 40 000 ES ier\u0113d\u0146u uztur\u0113\u0161anai septi\u0146os gados t\u0113r\u0113s 61,6 miljardus eiro \u2013 par pieciem miljardiem vair\u0101k nek\u0101 2007. \u2013 2013. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101. \u0160ie t\u0113ri\u0146i veido 6% no kop\u0113j\u0101 ES bud\u017eeta.<\/p>\n

Nauda nozar\u0113m<\/font><\/strong><\/p>\n

Naudas dal\u012bjums pa nozar\u0113m Latvij\u0101 \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 ir l\u012bdz\u012bgs aizvad\u012btajam pl\u0101no\u0161anas periodam, proti:
\nTransports 27%
\nVide 14%
\nNodarbin\u0101t\u012bba 13%
\nIzgl\u012bt\u012bba 12%
\nP\u0113tniec\u012bba 11%
\nZa\u013c\u0101 ekonomika 11%
\nMazie un vid\u0113jie uz\u0146\u0113mumi 6%
\nIKT\/e-p\u0101rvalde 4%
\nTehnisk\u0101 pal\u012bdz\u012bba 2%
\nLauksaimniec\u012bbas tie\u0161maks\u0101jumiem 1,7 miljardi eiro<\/p>\n

Finan\u0161u ministrijas ES fondu strat\u0113\u0123ijas departamenta direktora vietnieks Boriss K\u0146igins uzsver \u2013 liels sp\u0113ks \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 b\u016bs Eiropas Komisijas ieteikumiem. Ja t\u0101 pras\u012bs, tad dal\u012bbvalstij b\u016bs j\u0101maina pl\u0101no\u0161anas dokumenti. Katrai nozarei ir j\u0101izveido strat\u0113\u0123ijas, t\u0101 saucamie ex – ante nosac\u012bjumi, kas par\u0101da, ko ar ES fondu naudu, nacion\u0101lo l\u012bdzfinans\u0113jumu un uz\u0146\u0113m\u0113ju naudu kop\u0101 liekot, ir iecer\u0113ts sasniegt. Patlaban \u0161os nosac\u012bjumus veido. M\u0101rti\u0146\u0161 Zem\u012btis, Eiropas Komisijas padomnieks, uzsver \u2013 \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no iepriek\u0161\u0113j\u0101 fondu naudas izmanto\u0161anai ir strat\u0113\u0123iska pieeja un vienots regul\u0113jums. Par katru no pieciem ES fondiem ir apstiprin\u0101ta regula. Lielu uzman\u012bbu piev\u0113rs\u012bs rezultat\u012bvajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem un naudas l\u012bdzek\u013cu koncentr\u0113\u0161anai. V\u0113l par priorit\u0101t\u0113m fondu naudas apguv\u0113 ir izvirz\u012bta sasniegumu rezerve (6%) \u2013 vien tad, ja dal\u012bbvalstis b\u016bs sasniegu\u0161as izvirz\u012btos m\u0113r\u0137us, t\u0101s var\u0113s izmantot noteiktu pie\u0161\u0137irt\u0101s naudas da\u013cu. Daudz vair\u0101k b\u016bs finan\u0161u instrumentu, nevis grantu. Ar e-koh\u0113zijas pas\u0101kumiem iecer\u0113ts mazin\u0101t birokr\u0101tiju, p\u0101rrobe\u017eu sadarb\u012bbas rosin\u0101\u0161anai veidos re\u0123ion\u0101l\u0101s strat\u0113\u0123ijas. Ir ar\u012b pl\u0101ns makroekonomisko samezglojumu gad\u012bjumiem.<\/p>\n

Vissvar\u012bg\u0101kais jaunums<\/font><\/strong><\/p>\n

Agr\u0101k ES fondu naudu administr\u0113ja ministriju p\u0101rraudz\u012bbas iest\u0101des, atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos pa\u0161as ministrijas, bet \u0161aj\u0101 pl\u0101no\u0161anas period\u0101 to dar\u012bs vien Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra (CFLA). T\u0101 v\u0113rt\u0113s projektus, sl\u0113gs l\u012bgumus, p\u0101rbaud\u012bs projektu \u012bsteno\u0161anu. Dos ar\u012b padomus ar projektu \u012bsteno\u0161anu saist\u012btajos jaut\u0101jumos un veiks projektu atlasi \u2013 par to b\u016bs pazi\u0146ojums \u201cLatvijas V\u0113stnes\u012b\u201d un CFLA m\u0101jas vietn\u0113. Protams, ar\u012b veiks maks\u0101jumus naudas sa\u0146\u0113m\u0113jam, sagatavos izdevumu deklar\u0101ciju un sniegs p\u0101rskatus un inform\u0101ciju Latvijas un ES iest\u0101d\u0113m par projektu \u012bsteno\u0161anu. ES fondu projektu nodo\u0161ana vienai iest\u0101dei veidos vienotu pieeju visiem projektiem, vienk\u0101r\u0161os projektu \u012bsteno\u0161anas un administr\u0113\u0161anas gaitu, k\u0101 ar\u012b \u013caus efekt\u012bvi izskat\u012bt str\u012bdus, uzskata FM. Katram projektam CFLA b\u016bs savs atbild\u012bgais eksperts. CFLA ar\u012b veiks projektu p\u0113cp\u0101rbaudi p\u0113c to \u012bsteno\u0161anas. Dace Burk\u0101ne, CFLA Programmu uzraudz\u012bbas un strat\u0113\u0123isk\u0101s pl\u0101no\u0161anas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja, nosauc vienk\u0101r\u0161o\u0161anas pas\u0101kumus uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n

<\/font><\/strong>Vienk\u0101r\u0161o\u0161anas pas\u0101kumi:<\/font><\/strong><\/p>\n