{"id":4740,"date":"2014-09-30T10:08:53","date_gmt":"2014-09-30T08:08:53","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4740"},"modified":"2014-09-30T15:32:03","modified_gmt":"2014-09-30T13:32:03","slug":"veselibas-apdrosinasanas-iepirkumi-aug","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4740","title":{"rendered":"Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas iepirkumi aug"},"content":{"rendered":"

P\u0113c ekonomisk\u0101s kr\u012bzes gadiem, kad valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m praktiski nebija \u013cauts apmaks\u0101t vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises saviem darbiniekiem vai uz kop\u0113j\u0101 izdevumu samazin\u0101\u0161anas fona tas skait\u012bj\u0101s ne\u0113tiski, pa\u0161laik ierobe\u017eojumu vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anai valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s nav. Viss atkar\u012bgs no pieejamiem finan\u0161u l\u012bdzek\u013ciem, kurus var atv\u0113l\u0113t vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas poli\u0161u ieg\u0101dei. Tiesa, ir noteikti ierobe\u017eojumi apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises cenai.<\/strong><\/p>\n

Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s arvien bijis kutel\u012bgs temats, jo darbinieku apdro\u0161in\u0101\u0161anai tiek izlietoti valsts vai pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u resursi, tostarp iedz\u012bvot\u0101ju nomaks\u0101tie nodok\u013ci. \u0160\u0101 iemesla d\u0113\u013c daudzas bud\u017eeta finans\u0113tas iest\u0101des nelabpr\u0101t dal\u0101s ar inform\u0101ciju, k\u0101, cik liel\u0101 apm\u0113r\u0101 t\u0101s izlieto naudu vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anai. Vislabpr\u0101t\u0101k un skaidri atbild t\u0101s valsts iest\u0101des, kur\u0101s vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana par valsts bud\u017eeta l\u012bdzek\u013ciem darbiniekiem netiek nodro\u0161in\u0101ta \u2013 visbie\u017e\u0101k\u0101 atbilde ir: mums nav lieku naudas l\u012bdzek\u013cu, ko t\u0113r\u0113t apdro\u0161in\u0101\u0161anai. Ta\u010du valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m, lai ieg\u0101d\u0101tos vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises saviem darbiniekiem, ir j\u0101izsludina iepirkuma proced\u016bra, lai izv\u0113l\u0113tos izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu, lai iepirkumu proced\u016bra b\u016btu caurskat\u0101ma, jo sabiedr\u012bbai ir ties\u012bbas zin\u0101t, k\u0101 nodok\u013cu finans\u0113tas strukt\u016bras izlieto nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu.
\n
\nKop\u0161 kr\u012bzes beig\u0101m, kad valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m ir at\u013cauts atkal apdro\u0161in\u0101t savus darbiniekus, izsludin\u0101to iepirkumu skaits arvien pieaug, liecina apdro\u0161in\u0101t\u0101ju dati. Ta\u010du probl\u0113mas sag\u0101d\u0101 neprofesion\u0101li sagatavotie iepirkumi, kur v\u0113lmes nav sam\u0113rojamas ar iesp\u0113j\u0101m, proti, par \u013coti zemu cenu iepirc\u0113js v\u0113las simtprocent\u012bgu pakalpojumu apmaksu un v\u0113l bonusus, piem\u0113ram, skaistumkop\u0161anas pakalpojumus. Valsts un pa\u0161vald\u012bbu darbinieku vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas konkursos ir noteikts limits par izmaks\u0101m vienam apdro\u0161in\u0101tajam darbiniekam, ta\u010du, neraugoties uz noteiktajiem limitiem, pras\u012bbas \u0161ajos iepirkumos parasti ir neadekv\u0101ti augstas.<\/p>\n

Likums \u013cauj apdro\u0161in\u0101t<\/strong><\/p>\n

Valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bciju amatpersonu un darbinieku atl\u012bdz\u012bbas likuma 7. pants par vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anu un apdro\u0161in\u0101\u0161anu pret nelaimes gad\u012bjumiem noteic, ka valsts vai pa\u0161vald\u012bbas instit\u016bcija var apdro\u0161in\u0101t amatpersonu (darbinieku) vesel\u012bbu atbilsto\u0161i tai pie\u0161\u0137irtajiem finan\u0161u l\u012bdzek\u013ciem, bet oblig\u0101ti j\u0101apdro\u0161ina darbinieku vesel\u012bbu likum\u0101 noteiktos gad\u012bjumos, tas ir, ja \u0161ie darbinieki, veicot darba pien\u0101kumus, ir pak\u013cauti re\u0101lam dz\u012bv\u012bbas vai vesel\u012bbas apdraud\u0113jumam. Valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bcijas neapdro\u0161ina to amatpersonu vesel\u012bbu, kur\u0101m \u0161aj\u0101 likum\u0101 noteikta apmaks\u0101ta vesel\u012bbas apr\u016bpe.<\/p>\n

Finan\u0161u ministrijas Sabiedrisk\u0101 sektor\u0101 nodarbin\u0101to atl\u012bdz\u012bbas politikas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Laila Ru\u0161kule, atsaucoties uz \u0161o likumu, skaidro: likuma 3. panta pirm\u0101 da\u013ca nosaka, ka darba samaksa ir m\u0113ne\u0161alga, piemaksas, pr\u0113mijas un naudas balvas. Soci\u0101l\u0101s garantijas ir pabalsti, kompens\u0101cijas, apdro\u0161in\u0101\u0161ana un \u0161aj\u0101 likum\u0101 noteikto izdevumu seg\u0161ana. Valsts vai pa\u0161vald\u012bbas instit\u016bcija var apdro\u0161in\u0101t amatpersonu jeb darbinieku vesel\u012bbu atbilsto\u0161i tai pie\u0161\u0137irtajiem finan\u0161u l\u012bdzek\u013ciem. Iest\u0101des vad\u012bt\u0101js ir atbild\u012bgs par cilv\u0113kresursu organiz\u0113\u0161anu un pamatfunkciju nodro\u0161in\u0101\u0161anu pie\u0161\u0137irto bud\u017eeta l\u012bdzek\u013cu ietvaros. Ta\u010du likums noteic ar\u012b ierobe\u017eojumus vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polis\u0113m izmantojamajam finans\u0113jumam. Likuma 37. panta otraj\u0101 da\u013c\u0101 nor\u0101d\u012bts, ka visp\u0101r\u012bgaj\u0101 gad\u012bjum\u0101 vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises cena nedr\u012bkst p\u0101rsniegt pusi no normat\u012bvajos aktos par iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodokli noteikt\u0101 apm\u0113ra.<\/strong> Savuk\u0101rt t\u0101m amatperson\u0101m, kuras likum\u0101 ir min\u0113tas k\u0101 oblig\u0101ti apdro\u0161in\u0101m\u0101s, vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises cena nedr\u012bkst p\u0101rsniegt normat\u012bvajos aktos par iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodokli noteikto apm\u0113ru (10 procenti no maks\u0101t\u0101jam apr\u0113\u0137in\u0101t\u0101s bruto darba samaksas taks\u0101cijas gad\u0101, bet ne vair\u0101k k\u0101 426,86 eiro gad\u0101, ja ir izpild\u012bti likuma “Par iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodokli” 8. panta piektaj\u0101 da\u013c\u0101 min\u0113tie nosac\u012bjumi).<\/p>\n

Likum\u0101 noteikts, ka valsts instit\u016bcija apdro\u0161ina tiesne\u0161u, prokuroru un to Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroja amatpersonu vesel\u012bbu, kuras veic izmekl\u0113\u0161anu un operat\u012bvo darb\u012bbu, k\u0101 ar\u012b to tiesu ekspertu vesel\u012bbu, kuri ir pak\u013cauti dz\u012bv\u012bbas vai vesel\u012bbas apdraud\u0113jumam, piedaloties izmekl\u0113\u0161anas darb\u012bb\u0101s. T\u0101pat ir oblig\u0101ti j\u0101apdro\u0161ina vesel\u012bba Valsts me\u017ea dienesta, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvaldes valsts vides inspektoriem, k\u0101 ar\u012b Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta Muitas krimin\u0101lp\u0101rvaldes, Muitas p\u0101rvaldes un Finan\u0161u policijas p\u0101rvaldes darbiniekiem, kas ir pak\u013cauti dz\u012bv\u012bbas vai vesel\u012bbas apdraud\u0113jumam savu darba pien\u0101kumu veik\u0161an\u0101. Apdro\u0161in\u0101mi ir ar\u012b prob\u0101cijas dienesta darbinieki.<\/p>\n

Savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bbas domes var pa\u0161as noteikt amatus, kurus ie\u0146emo\u0161\u0101s amatpersonas ir pak\u013cautas re\u0101lam dz\u012bv\u012bbas vai vesel\u012bbas apdraud\u0113jumam un kuras var apdro\u0161in\u0101t. \u0100rlietu ministrija, kam j\u0101apdro\u0161ina visu diplom\u0101tu, diplom\u0101tisk\u0101 un konsul\u0101r\u0101 dienesta amatpersonu vesel\u012bba, k\u0101 ar\u012b to vi\u0146u \u0123imenes locek\u013cu vesel\u012bba, kuri p\u0101rce\u013cas uz attiec\u012bgo dienesta vietu \u0101rvalst\u012b, apdro\u0161in\u0101\u0161anas apm\u0113ru nosaka pati atbilsto\u0161i tai pie\u0161\u0137irtajiem finan\u0161u l\u012bdzek\u013ciem.<\/p>\n

Tirgus audzis par 10%<\/strong><\/p>\n

Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas poli\u0161u ieg\u0101de ir ats\u0101kusies ar pilnu jaudu, par to liecina Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101 (IUB) public\u0113tie iepirkumi, tiesa, birojs atsevi\u0161\u0137i neapkopo inform\u0101ciju tie\u0161i par iepirkumiem vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas nozar\u0113. Valsts kanceleja \u017eurn\u0101lam “Iepirkumi” atbild, ka netiek apkopota inform\u0101cija par vis\u0101m valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m, vai t\u0101s ieg\u0101d\u0101jas vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises. Iepirkumus par vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anu izsludina galvenok\u0101rt valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101des vai lielie uz\u0146\u0113mumi, bet par maz\u0101ka m\u0113roga iepirkumiem tiek r\u012bkotas cenu aptaujas. <\/p>\n

Latvijas Apdro\u0161in\u0101t\u0101ju asoci\u0101cijas apkopot\u0101 inform\u0101cija liecina, ka 2014. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 Latvij\u0101 iek\u0161\u0113jais apdro\u0161in\u0101\u0161anas tirgus pieaudzis par 10% un kopum\u0101 apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas parakst\u012bju\u0161as pr\u0113mijas 169,8 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana p\u0113c parakst\u012btaj\u0101m pr\u0113mij\u0101m ir pirmaj\u0101 viet\u0101 starp visiem apdro\u0161in\u0101\u0161anas veidiem (21% tirgus; pieaugums par 11,7%), ar\u012b p\u0113c izmaks\u0101taj\u0101m atl\u012bdz\u012bb\u0101m vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana ir galvgal\u012b \u2013 otraj\u0101 viet\u0101 uzreiz p\u0113c KASKO (19,5% tirgus, pieaugums 12%). P\u0113c apdro\u0161in\u0101t\u0101ju datiem, vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises akt\u012bvi ieg\u0101d\u0101jas darba dev\u0113ji, kuri ir ieinteres\u0113ti veselos darbiniekos. P\u0113c apdro\u0161in\u0101t\u0101ju apl\u0113s\u0113m, \u0161\u0101das vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises ieg\u0101d\u0101tas 30 l\u012bdz 40% nodarbin\u0101to. <\/p>\n

“Iepirkumi” iepazin\u0101s ar iepirkumiem vesel\u012bbas apr\u016bpes apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 \u0161\u0101gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101: iepirkumu summas sv\u0101rst\u0101s no da\u017eiem t\u016bksto\u0161iem eiro l\u012bdz pat miljonam eiro. Tie\u0161\u0101 veid\u0101 sal\u012bdzin\u0101t iepirkumus nav iesp\u0113jams, jo j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, cik at\u0161\u0137ir\u012bgas darbinieku skaita zi\u0146\u0101 ir valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101des, ar\u012b tas, ka nereti t\u0101s izsludin\u0101ju\u0161as iepirkumu vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polis\u0113m uz diviem vai pat trim gadiem. <\/p>\n

S\u012bva konkurence<\/strong><\/p>\n

Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana jau ilg\u0101ku laiku ir starp liel\u0101kajiem apdro\u0161in\u0101\u0161anas veidiem. Pirmais pusgads ierasti vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 raksturojams ar strauj\u0101ku biznesa apjomu pieaugumu, kas gada otraj\u0101 pus\u0113 k\u013c\u016bst m\u0113ren\u0101ks, paredzams, ka l\u012bdz gada beig\u0101m parakst\u012bto pr\u0113miju apjoms kopum\u0101 var\u0113tu pieaugt 10% robe\u017e\u0101s,” situ\u0101ciju vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas jom\u0101 v\u0113rt\u0113 “ERGO” Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas departamenta direktors Baltij\u0101 Gints Konrads.<\/strong> Piepras\u012bjuma pieaugumu nemain\u012bgi nodro\u0161ina uz\u0146\u0113mumu interese par savu darbinieku apdro\u0161in\u0101\u0161anu gan valsts, gan priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana joproj\u0101m tiek uzskat\u012bta par iev\u0113rojamu bonusu, ko saviem darbiniekiem nodro\u0161ina uz\u0146\u0113mums, t\u0101p\u0113c t\u0101 bie\u017ei tiek iek\u013cauta da\u017e\u0101d\u0101s darbinieku motiv\u0113\u0161anas programm\u0101s. Liel\u0101ko da\u013cu jauno vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas klientu veido tie\u0161i valsts un pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101des, t\u0101 k\u0101, kr\u012bzes sek\u0101m mazinoties, tiem atkal ir at\u013cauts to ieg\u0101d\u0101ties. Tom\u0113r ekonomisk\u0101 izaugsme ir veicin\u0101jusi ar\u012b arvien liel\u0101ku priv\u0101t\u0101 sektora uz\u0146\u0113mumu interesi par savu darbinieku vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anu.<\/p>\n

Uz jaut\u0101jumu, k\u0101 apdro\u0161in\u0101t\u0101js izv\u0113las \u2013 piedal\u012bties vai ne izsludin\u0101tajos konkursa iepirkumos vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anai,<\/strong> G.\u00a0Konrads atbild: apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bba “ERGO” r\u016bp\u012bgi izv\u0113rt\u0113 katra iepirkuma pras\u012bbas un iesp\u0113jas t\u0101s izpild\u012bt, k\u0101 ar\u012b to, vai nolikum\u0101 pras\u012btais segums ir atbilsto\u0161s noteiktajam pakalpojuma ieg\u0101des bud\u017eetam. B\u016btisks krit\u0113rijs ir ar\u012b noteiktie iepirkuma termi\u0146i. \u012apa\u0161i svar\u012bga t\u0101da izv\u0113rt\u0113\u0161ana un izp\u0113te ir gad\u012bjumos, kad potenci\u0101lais klients prasa nestandarta apdro\u0161in\u0101\u0161anas risin\u0101jumu, kas piel\u0101gots individu\u0101l\u0101m darbinieku vajadz\u012bb\u0101m, vai \u013coti pla\u0161u ietverto risku segumu. Svar\u012bga ir ar\u012b pakalpojumu sa\u0146em\u0161anas vieta un vesel\u012bbas apr\u016bpes l\u012bgumiest\u0101\u017eu pieejam\u012bba konkr\u0113t\u0101 re\u0123ion\u0101. Ta\u010du min\u0113tie ir tikai p\u0101ris no aspektiem, kas tiek apsv\u0113rti, pie\u0146emot l\u0113mumu par dal\u012bbu iepirkum\u0101. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka piepras\u012bjums p\u0113d\u0113jos gados ir pieaudzis, pieredze r\u0101da, ka p\u0113c iepirkuma pras\u012bbu izv\u0113rt\u0113\u0161anas piedal\u0101mies tikai maz\u0101k nek\u0101 pus\u0113 no izsludin\u0101tajiem iepirkumiem,<\/strong> jo saviem klientiem pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 mums ir b\u016btiski sniegt augst\u0101ko kvalit\u0101ti. Dal\u012bba iepirkumos un uz\u0146\u0113mumu apkalpo\u0161ana galvenok\u0101rt ir “ERGO” Korporat\u012bv\u0101s klientu apkalpo\u0161anas noda\u013cas p\u0101rzi\u0146\u0101, ta\u010du kopum\u0101 pied\u0101v\u0101juma izstr\u0101d\u0113 tiek iesaist\u012bta daudz pla\u0161\u0101ka komanda. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 ir maz standarta risin\u0101jumu un pied\u0101v\u0101jums katram klientam tiek gatavots individu\u0101li, t\u0101p\u0113c tas prasa daudz resursu un pla\u0161u speci\u0101listu iesaisti.<\/p>\n

L\u012bdz\u012bgas cenas situ\u0101cij\u0101 apdro\u0161in\u0101t\u0101ji var konkur\u0113t ar vair\u0101k\u0101m liet\u0101m \u2013 polises segumu, klientu apkalpo\u0161anas servisu, l\u012bgumiest\u0101\u017eu p\u0101rkl\u0101jumu, cenr\u0101\u017eiem par pakalpojumiem un citu, skaidro G.\u00a0Konrads. Pied\u0101v\u0101jums var p\u0101rsniegt konkr\u0113taj\u0101 iepirkum\u0101 defin\u0113t\u0101s minim\u0101l\u0101s pras\u012bbas, kas jau sniedz b\u016btiskas priek\u0161roc\u012bbas. P\u0113d\u0113jos gados vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumu jom\u0101 notikusi b\u016btiska att\u012bst\u012bba. Klienti arvien vair\u0101k nov\u0113rt\u0113 kvalit\u0101ti un servisu, \u012bpa\u0161i atl\u012bdz\u012bbu regul\u0113\u0161an\u0101. “Redzam, cik b\u016btiski ir samazin\u0101jies laiks no medic\u012bnas pakalpojuma izmanto\u0161anas l\u012bdz atl\u012bdz\u012bbas sa\u0146em\u0161anai. Liel\u0101ko da\u013cu atl\u012bdz\u012bbu “ERGO” regul\u0113 p\u0101ris dienu laik\u0101. Tas galvenok\u0101rt ir iesp\u0113jams, pateicoties tehnolo\u0123iskajiem risin\u0101jumiem \u2013 piem\u0113ram, 70% “ERGO” klientu jau izmanto iesp\u0113ju pietikt atl\u012bdz\u012bbu elektroniski,” saka G.\u00a0Konrads. Vi\u0146\u0161 atz\u012bst, ka vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 ir maz t\u0101du iepirkumu, kuros noteico\u0161ais krit\u0113rijs ir tikai cena.<\/strong> \u0160\u0101ds princips, visdr\u012bz\u0101k nol\u016bk\u0101 ieekonom\u0113t, tiek \u012bstenots reti. Diem\u017e\u0113l iepirkumi ar vienu domin\u0113jo\u0161o krit\u0113riju visdr\u012bz\u0101k non\u0101k strupce\u013c\u0101 un ne vienm\u0113r, sa\u0146emot vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumus, var apmierin\u0101t klienta v\u0113lmes. Vai apdro\u0161in\u0101t\u0101jam ir izdev\u012bgi piedal\u012bties ar zem\u0101ko cenu, vai tas p\u0113c tam atmaks\u0101jas? Uz \u0161o jaut\u0101jumu “ERGO” eksperts atbild: katram vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polis\u0113 ietvertajam pakalpojumu segumam ir atbilsto\u0161a cena \u2013- zem\u0101ka cena attiec\u012bgi noz\u012bm\u0113 maz\u0101ku polises segumu. Viss atkar\u012bgs no konkursa r\u012bkot\u0101ja pras\u012bb\u0101m. Jaut\u0101jums ir tikai par to, vai iesp\u0113jams atrast l\u012bdzsvaru starp klienta v\u0113lm\u0113m un zemo polises cenu.<\/p>\n

Latvijas apdro\u0161in\u0101\u0161anas tirg\u016b joproj\u0101m valda s\u012bva konkurence. “Esam nov\u0113roju\u0161i, ka \u0161ogad apdro\u0161in\u0101t\u0101ji maz\u0101k akt\u012bvi piedal\u0101s iepirkumu konkursos, nek\u0101 tas bija iepriek\u0161. Iesp\u0113jams, vair\u0101k izv\u0113rt\u0113 savu dal\u012bbu un iesp\u0113jas nodro\u0161in\u0101t pakalpojuma rentabilit\u0101ti. Daudziem apdro\u0161in\u0101t\u0101jiem vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segments joproj\u0101m nes zaud\u0113jumus, t\u0101p\u0113c rentabilit\u0101tes nodro\u0161in\u0101\u0161ana daudziem ir liels izaicin\u0101jums. Turkl\u0101t pied\u0101v\u0101juma sagatavo\u0161ana jebkuram iepirkumam vai konkursam prasa laiku un resursus, t\u0101p\u0113c r\u016bp\u012bgi j\u0101veic visu risku izv\u0113rt\u0113\u0161ana,” nor\u0101da G.\u00a0Konrads.<\/p>\n

Cenu dempings past\u0101v<\/strong><\/p>\n

Arvien vair\u0101k ir to valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu un uz\u0146\u0113mumu, kuri saviem darbiniekiem ieg\u0101d\u0101jas vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises. Kop\u0161 2011. gada beig\u0101m, kad atkal tika at\u013cauts ieg\u0101d\u0101ties vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anu, konkursu skaits vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segment\u0101 palielin\u0101s, un, visticam\u0101k, ar\u012b turpm\u0101k v\u0113rosim izaugsmi, nor\u0101da AAS “Gjensidige Baltic” Personu apdro\u0161in\u0101\u0161anas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Ludmila \u0160\u010dego\u013ceva.<\/strong> V\u0113rt\u0113jot eso\u0161o situ\u0101ciju, varot prognoz\u0113t, ka n\u0101kamaj\u0101 gad\u0101 izsludin\u0101to iepirkumu skaits palielin\u0101sies aptuveni par 10%. Ta\u010du L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva teic, ka \u0161is palielin\u0101jums notiks nevis uz izsludin\u0101to iepirkumu skaita pieauguma r\u0113\u0137ina, bet gan uz iepirkum\u0101 iek\u013cauto atdro\u0161in\u0101to darbinieku skaita palielin\u0101\u0161an\u0101s r\u0113\u0137ina. Pa\u0161laik tirg\u016b nov\u0113rojama tendence r\u012bkot iepirkumus, apvienojot vair\u0101kas uz\u0146\u0113muma pak\u013caut\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101s iest\u0101des vien\u0101 iepirkum\u0101.<\/strong> Tas notiek ar m\u0113r\u0137i samazin\u0101t kop\u0113j\u0101s izmaksas iepirkum\u0101, jo, apvienojot vien\u0101 iepirkum\u0101 vair\u0101kas iest\u0101des, notiek riska diversifik\u0101cija un apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nijas pied\u0101v\u0101 pla\u0161\u0101ku apdro\u0161in\u0101\u0161anas segumu. T\u0101pat apdro\u0161in\u0101t\u0101js paredz, ka turpin\u0101sies tendence r\u012bkot iepirkumus diviem vai trim gadiem, kas, p\u0113c “Gjensidige Baltic” dom\u0101m, nav lab\u0101kais iepirkuma risin\u0101jums, jo visas apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nijas ilgtermi\u0146\u0101 nevar prec\u012bzi prognoz\u0113t risku un tas var palielin\u0101t izteikto pied\u0101v\u0101juma cenu vai samazin\u0101t iek\u013cauto apmaks\u0101jamo pakalpojumu grozu. <\/p>\n

Apdro\u0161in\u0101t\u0101ji izv\u0113rt\u0113 konkursus un tikai p\u0113c tam pie\u0146em l\u0113mumu, piedal\u012bties tajos vai ne, uzsver L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva. Ir da\u017e\u0101di apst\u0101k\u013ci, kas var ietekm\u0113t apdro\u0161in\u0101t\u0101ja l\u0113mumu, tostarp iepirkuma tehnisk\u0101s specifik\u0101cijas kvalit\u0101te, proti, vai t\u0101 ir skaidri uzrakst\u012bta un defin\u0113tas visas pras\u012bbas, iepriek\u0161\u0113ja apdro\u0161in\u0101\u0161anas pieredze. Noteico\u0161ais ir ar\u012b atv\u0113l\u0113tais bud\u017eets vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises ieg\u0101dei un t\u0101 atbilst\u012bba v\u0113lamajam pakalpojumu grozam. Pie\u0146emot l\u0113mumu par dal\u012bbu vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas iepirkum\u0101, pie dokument\u0101cijas sast\u0101d\u012b\u0161anas str\u0101d\u0101 cilv\u0113ki, kas “Gjensidige Baltic” atbild par iepirkumu sagatavo\u0161anu un specifisko programmu piel\u0101go\u0161anu atbilsto\u0161i specifik\u0101cijas izvirz\u012btaj\u0101m pras\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b pie riska kalkul\u0101cijas. Tie ir cilv\u0113ki, kas vislab\u0101k p\u0101rzina situ\u0101ciju medic\u012bn\u0101, ir inform\u0113ti par pl\u0101notaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m vesel\u012bbas apr\u016bpes sist\u0113m\u0101 un paredzamaj\u0101m izmaks\u0101m ilgtermi\u0146\u0101, k\u0101 ar\u012b vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas tirgus att\u012bst\u012bbas tendenc\u0113m kopum\u0101.<\/p>\n

Pamat\u0101, izsludinot iepirkumu, taj\u0101 tiek ietverti krit\u0113riji, kam atbilsto\u0161u pied\u0101v\u0101jumu no pretendentiem v\u0113las redz\u0113t uz\u0146\u0113mums, valsts vai pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101de, kas attiec\u012bgo iepirkumu izsludina. Visiem pretendentiem ir vien\u0101di noteikumi, at\u0161\u0137ir\u012bga var b\u016bt pied\u0101v\u0101t\u0101 pakalpojuma cena vai citi faktori, kas at\u0161\u0137ir apdro\u0161in\u0101t\u0101jus. Piem\u0113ram, l\u012bgumiest\u0101\u017eu skaits, jo tas atspogu\u013co pieejamo medic\u012bnas pakalpojumu sa\u0146em\u0161anas \u0113rtumu. T\u0101pat noz\u012bm\u012bgs faktors ir termi\u0146i, kuros izmaks\u0101 atl\u012bdz\u012bbas. Piem\u0113ram, “Gjensidige Baltic” pie\u0146em l\u0113mumu un izmaks\u0101 atl\u012bdz\u012bbas piecu darba dienu laik\u0101. V\u0113l viens faktors \u2013 papildu programmu iek\u013cau\u0161ana l\u012bdz\u0101s tehniskaj\u0101 specifik\u0101cij\u0101 noteiktaj\u0101m, nepalielinot iepirkum\u0101 defin\u0113to polises pr\u0113miju. Atkar\u012bb\u0101 no sav\u0101m iesp\u0113j\u0101m apdro\u0161in\u0101t\u0101js pied\u0101v\u0101 pla\u0161\u0101ku vai \u0161aur\u0101ku papildu programmu kl\u0101stu. L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva uzsver, ka svar\u012bgs konkurences faktors ir sazi\u0146as iesp\u0113jas ar savu apdro\u0161in\u0101t\u0101ju: “Esam orient\u0113ti uz veiksm\u012bgu komunik\u0101ciju ar klientiem, t\u0101p\u0113c tiek pied\u0101v\u0101ta individu\u0101la l\u012bguma apkalpo\u0161ana katram uz\u0146\u0113mumam.”<\/p>\n

Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segment\u0101 ir da\u017e\u0101di aspekti, kas ietekm\u0113 apdro\u0161in\u0101t\u0101ju darbu. “Ja run\u0101jam par cenu dempingu, tas joproj\u0101m past\u0101v, kas negat\u012bvi ietekm\u0113 apdro\u0161in\u0101\u0161anas tirgu. Zem\u0101k\u0101s cenas izv\u0113le samazina iesp\u0113jamo pakalpojumu iek\u013cau\u0161anu pied\u0101v\u0101jum\u0101. T\u0101p\u0113c ies\u0101kam izv\u0113l\u0113ties saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko v\u0113rt\u0113\u0161anas sist\u0113mu, nevis zem\u0101k\u0101s cenas pied\u0101v\u0101jumu,” nor\u0101da L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva. Priv\u0101tiem uz\u0146\u0113mumiem ir br\u012bva iesp\u0113ja izv\u0113l\u0113ties saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu,toties uz valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu un uz\u0146\u0113mumu izsludin\u0101tajiem iepirkumiem attiecas ierobe\u017eojo\u0161ie faktori, tas ir, jau min\u0113t\u0101 maksim\u0101l\u0101 pr\u0113mija 213,43 eiro apm\u0113r\u0101, ko valsts vai pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101des un uz\u0146\u0113mumi var maks\u0101t apdro\u0161in\u0101t\u0101jam par vienu apdro\u0161in\u0101\u0161anas polisi. “V\u0113rt\u0113jot p\u0113d\u0113jo gadu iepirkumu izvirz\u012btas pras\u012bbas, redzam, ka no apdro\u0161in\u0101t\u0101jiem prasa piln\u012bgu pakalpojumu kl\u0101stu, ko par atv\u0113l\u0113tajiem 213,43 eiro un pie pa\u0161reiz\u0113j\u0101m medic\u012bnas pakalpojumu cen\u0101m nodro\u0161in\u0101t nav iesp\u0113jams. \u0160aj\u0101 summ\u0101 nav iesp\u0113jams iek\u013caut iepirkumos defin\u0113to 100% apmaksas programmu, kur\u0101 iek\u013cautas papildu programmas: maksas stacion\u0101ra pal\u012bdz\u012bba ar lieliem apmaksas limitiem, zob\u0101rstniec\u012bba, medikamenti, sports,” uzsver eksperte. Kopum\u0101 Latvijas tirg\u016b \u0161obr\u012bd darbojas devi\u0146as apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas, kas pied\u0101v\u0101 vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anu. P\u0113c ekonomisk\u0101s kr\u012bzes, kad Latvij\u0101 s\u0101k\u0101s taup\u012bbas re\u017e\u012bms, visvair\u0101k cieta tie\u0161i vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segments. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s un uz\u0146\u0113mumos k\u0101 lojalit\u0101tes programma tika atcelta 2009. gad\u0101. “Kad to atjaunoja, visas apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas met\u0101s c\u012b\u0146\u0101 p\u0113c iepirkumiem, lai izl\u012bdzin\u0101tu tos finansi\u0101los zaud\u0113jumus, kas tika g\u016bti kr\u012bzes laik\u0101. \u0160\u012b tendence joproj\u0101m turpin\u0101s, un, lai gan vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segments arvien turpina augt, ik rudeni, kad valsts un pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101des un lielie priv\u0101tie uz\u0146\u0113mumi izsludina iepirkumus un pl\u0101no savu n\u0101kam\u0101 gada bud\u017eetu, v\u0113rojama tirgus aktiviz\u0113\u0161an\u0101s,” nor\u0101da L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva.<\/p>\n

Pras\u012bbas \u2013 neadekv\u0101ti augstas
\n<\/strong>
\nVesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas segments ir augo\u0161s, ta\u010du produkta rentabilit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101ji kopum\u0101 pasliktin\u0101s, \u017eurn\u0101lam “Iepirkumi” saka “If P&C Insurance AS” Produktu att\u012bst\u012bbas un risku parakst\u012b\u0161anas anal\u012bzes noda\u013cas vad\u012bt\u0101js Raitis Birznieks.<\/strong> \u0160obr\u012bd j\u016btot piepras\u012bjuma palielin\u0101\u0161anos p\u0113c programm\u0101m, kas pied\u0101v\u0101 pakalpojumu apmaksu 100% apm\u0113r\u0101, ta\u010du \u0161\u012bs programmas ir ar slikt\u0101kiem rentabilit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101jiem nek\u0101 programmas, kur\u0101s da\u013cu no pakalpojuma summas sedz klients. Ta\u010du konkurence dara savu un, neraugoties uz slikt\u0101kajiem rentabilit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101jiem, tirg\u016b vienm\u0113r ir k\u0101da apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bba, kas 100% programm\u0101m pied\u0101v\u0101 \u013coti zemas cenas. L\u012bdz ar ekonomikas atvese\u013co\u0161anos ir ats\u0101ku\u0161ies iepirkumi valsts sektor\u0101, kas \u013cauj darbiniekus nodro\u0161in\u0101t ar vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polis\u0113m. Valsts un pa\u0161vald\u012bbu darbinieku vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas konkursos ir noteikts limits par izmaks\u0101m vienam apdro\u0161in\u0101tajam darbiniekam, ta\u010du, neraugoties uz noteiktajiem limitiem, pras\u012bbas \u0161ajos iepirkumos parasti ir neadekv\u0101ti augstas.<\/strong> Ar\u012b te ir apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas, kas bie\u017ei uzvar \u0161ajos iepirkumos, jo izv\u0113las start\u0113t ar nerentabliem l\u012bgumiem un pied\u0101v\u0101t re\u0101laj\u0101m pakalpojumu izmaks\u0101m neatbilsto\u0161i zemas cenas. “M\u016bsu galvenais nosac\u012bjums, izlemjot par dal\u012bbu konkr\u0113t\u0101 iepirkum\u0101, \u2013 vai par noteikto pr\u0113miju var programm\u0101 iek\u013caut visus minim\u0101laj\u0101s pras\u012bb\u0101s nosauktos pakalpojumus,” uzsver R.\u00a0Birznieks, t\u0101p\u0113c visos izsludin\u0101tajos iepirkumos uz\u0146\u0113mums nepiedal\u0101s.<\/p>\n

Cenu aptauj\u0101 ir viens krit\u0113rijs \u2013 cena ar nosac\u012bjumu, ka pied\u0101v\u0101jumam j\u0101atbilst minim\u0101laj\u0101m pras\u012bb\u0101m. Konkursos cena ir tikai viens no krit\u0113rijiem, t\u0101pat tiek v\u0113rt\u0113ta ar\u012b kvalit\u0101te (programmu papla\u0161in\u0101jumi, apdro\u0161in\u0101juma summas, atl\u012bdz\u012bbu limiti u.\u00a0c.) un pakalpojumu funkcionalit\u0101te (l\u012bgumiest\u0101\u017eu t\u012bkls, apmaksas nosac\u012bjumi \u2013 tie\u0161ie un netie\u0161ie, pakalpojuma apmaksas laiks). Iepirkumu konkursa uzvar\u0113t\u0101js k\u0101 saimnieciski izdev\u012bg\u0101kais tiek noteikts, izmantojot formulas. “Ja tiek veikta cenu aptauja, tad noteikt\u0101 cena jau t\u0101pat ir pietiekami zema, par kuru v\u0113l \u012bpa\u0161i zem\u0101ku vairs nepied\u0101v\u0101. Jaut\u0101jums ir par to, vai apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bba ir gatava piedal\u012bties konkurs\u0101. Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas tirg\u016b vienm\u0113r ir v\u0113rojama s\u012bva konkurence.<\/strong> Konkurence tirg\u016b main\u0101s vi\u013c\u0146veid\u012bgi, kas atkar\u012bga no apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbu strat\u0113\u0123ijas,” situ\u0101ciju v\u0113rt\u0113 R.\u00a0Birznieks. Konkurs\u0101 piedal\u012bties ar zem\u0101ko cenu noteikti atmaks\u0101jas, ja pras\u012bbas ir adekv\u0101tas un iesp\u0113jams pied\u0101v\u0101t rentablu pakalpojumu. Diem\u017e\u0113l, k\u0101 atz\u012bst R.\u00a0Birznieks, vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas produkts tirg\u016b pamaz\u0101m k\u013c\u016bst nerentabls. Pe\u013c\u0146a vai zaud\u0113jumi no konkr\u0113ta klienta var noz\u012bm\u012bgi sv\u0101rst\u012bties.<\/p>\n

Specifisks apdro\u0161in\u0101\u0161anas veids<\/strong><\/p>\n

Visas apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas, kas pied\u0101v\u0101 vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumus uz\u0146\u0113mumiem, akt\u012bvi piedal\u0101s iepirkumos, bet taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 ir atsevi\u0161\u0137i iepirkumi, kuri tiek izbeigti bez pretendentu iesniegtiem pied\u0101v\u0101jumiem vai ar\u012b tos iesniegu\u0161as vien p\u0101ris komp\u0101nijas. T\u0101da aina v\u0113rojama gad\u012bjumos, ja pras\u012bbas ir neadekv\u0101tas pret pie\u013caujamo cenu un nereti nodro\u0161in\u0101mas tikai ar dempinga cenu, situ\u0101ciju vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas jom\u0101 v\u0113rt\u0113 “BALTA” Personu produktu un risku parakst\u012b\u0161anas p\u0101rvaldes vad\u012bt\u0101ja Sandra Pietk\u0113vi\u010da.<\/strong> Ja konkurss tiek v\u0113rt\u0113ts p\u0113c zem\u0101k\u0101s cenas principa, tad apdro\u0161in\u0101t\u0101ji var sa\u0161aurin\u0101t segumu, lai var\u0113tu pied\u0101v\u0101t \u0161\u0101du zem\u0101ku cenu. Rezult\u0101t\u0101 izveidojas situ\u0101cija, ka pas\u016bt\u012bt\u0101js ir ieguvis tikai cenu, bet nav sa\u0146\u0113mis sev optim\u0101lo pied\u0101v\u0101jumu, jo nevar b\u016bt kvalitat\u012bvs un izteikti l\u0113ts produkts. Nemainoties valsts sektor\u0101 izsludin\u0101to iepirkumu pras\u012bb\u0101m, pie\u013caujamam bud\u017eetam vienai personai, var gad\u012bties, ka apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bbas nepiedal\u012bsies konkursos vai pied\u0101v\u0101jumu kvalit\u0101te krit\u012bsies. “Daudzos nolikumos redzam, ka v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijos cenas \u012bpatsvaram tiek pie\u0161\u0137irts pietiekami liels punktu skaits, proti, 30 vai pat 40 punkti, kas s\u012bvas konkurences apst\u0101k\u013cos nereti noved l\u012bdz cenu dempingam,” saka S.\u00a0Pietk\u0113vi\u010da.<\/p>\n

K\u0101 apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nija izdara izv\u0113li par dal\u012bbu iepirkum\u0101? Apdro\u0161in\u0101t\u0101js iepaz\u012bstas ar nolikumu un v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijiem, izv\u0113rt\u0113 savas izredzes. S.\u00a0Pietk\u0113vi\u010da: “Pirmk\u0101rt, b\u016btiski ir redz\u0113t nolikum\u0101 defin\u0113to pras\u012bbu un cenas balansu. Ja, piem\u0113ram, nolikum\u0101 redzam, ka defin\u0113ta cena par vienu apdro\u0161in\u0101\u0161anas polisi 213,42 eiro, bet konkurs\u0101 noteikt\u0101s minim\u0101l\u0101s pras\u012bbas seguma zi\u0146\u0101 atbilst daudz d\u0101rg\u0101kai polisei, bie\u017ei vien tiek pie\u0146emts l\u0113mums nestart\u0113t \u0161\u0101dos konkursos, jo nor\u0101d\u012btais bud\u017eets nav sabalans\u0113ts ar klienta v\u0113lm\u0113m un vajadz\u012bb\u0101m. Otrk\u0101rt, skat\u0101mies, cik ilgs ir l\u012bguma periods, standarta prakse 90% gad\u012bjumu ir gada l\u012bgums, t\u0101tad saist\u012bbas, ko uz\u0146emsies apdro\u0161in\u0101t\u0101js, ir uz vienu gadu. Praks\u0113 ir ar\u012b iepirkumi, kuros paredz\u0113ts divu un tr\u012bs gadu apdro\u0161in\u0101\u0161anas periods, t\u0101d\u0113j\u0101di, nosl\u0113dzot l\u012bgumu un piedaloties iepirkum\u0101, ir j\u0101uz\u0146emas saist\u012bbas uz n\u0101kamajiem diviem vai tr\u012bs gadiem ar gr\u016bti nov\u0113rt\u0113jamu infl\u0101cijas risku. San\u0101k, ka jau \u0161odien ir j\u0101paredz vair\u0101ku main\u012bgu lietu, t\u0101du k\u0101 vesel\u012bbas apr\u016bpes finans\u0113\u0161anas k\u0101rt\u012bba un \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101\u017eu izcenojumu, att\u012bst\u012bba p\u0113c diviem un trim gadiem. “BALTA” izskata piln\u012bgi visus izsludin\u0101tos konkursus, bet to, vai piedal\u012bsimies, izlemjam, vadoties no iepriek\u0161 min\u0113tajiem krit\u0113rijiem.” Ar\u012b “BALTA” ar konkursiem str\u0101d\u0101 speci\u0101listi, kam ir ar atbilsto\u0161a pieredze un zin\u0101\u0161anas apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 un medic\u012bn\u0101, jo vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161ana ir \u013coti specifisks apdro\u0161in\u0101\u0161anas veids.<\/strong><\/p>\n

Probl\u0113ma: nesabalans\u0113 v\u0113lmes ar iesp\u0113j\u0101m<\/strong><\/p>\n

Piedaloties iepirkumos, svar\u012bgi sa\u0146emt skaidrus konkursa noteikumus, saprast, ko tie\u0161i v\u0113las iepirkuma veic\u0113js. Gints Konrads<\/strong> no “ERGO”<\/strong> atz\u012bst, ka nereti iepirkumu nolikumi un tajos ietvert\u0101s pras\u012bbas m\u0113dz b\u016bt sam\u0113r\u0101 visp\u0101r\u012bgas, un konkr\u0113tu priorit\u0101ro krit\u0113riju noteik\u0161ana daudzk\u0101rt ir sagatavoto iepirkumu tr\u016bkums. “Iepirkumu r\u012bkot\u0101jam, kam, iesp\u0113jams, nav atbilsto\u0161as pieredzes vai specifisku zin\u0101\u0161anu tie\u0161i vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101, b\u016btu ieteicams piesaist\u012bt zino\u0161u konsultantu. T\u0101 ir ierasta prakse, un j\u0101atz\u012bst, \u0161ie nolikumi ir daudz prec\u012bz\u0101ki, lab\u0101k atbilst klientu vajadz\u012bb\u0101m un gaid\u0101m. Tas ir pa\u0161a uz\u0146\u0113muma interes\u0113s, lai nerastos k\u0101di p\u0101rpratumi vai iesp\u0113jas interpret\u0101cij\u0101m un b\u016btu viegl\u0101k pie\u0146emt l\u0113mumu, lai p\u0113c tam sa\u0146emtu kvalitat\u012bvu pakalpojumu saska\u0146\u0101 ar sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m un iesp\u0113j\u0101m.”<\/p>\n

Skatoties glob\u0101li uz vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas iepirkumiem Latvij\u0101, Ludmila \u0160\u010dego\u013ceva (“Gjensigide Baltic”) secina, ka probl\u0113mas pamat\u0101 ir neprofesion\u0101li izveidoti iepirkumi,<\/strong> to tehnisk\u0101 specifik\u0101cija. Iepirkuma izveides procesam netiek piesaist\u012bti profesion\u0101\u013ci, kas p\u0101rzin\u0101tu tirgu un medic\u012bnas pakalpojumu cenas, netiek veikts tirgus monitorings. T\u0101pat, v\u0113rt\u0113jot iepirkumu tehnisko specifik\u0101ciju, redzam, ka tie nav izstr\u0101d\u0101ti atbilsto\u0161i konkr\u0113t\u0101s iest\u0101des vai to darbinieku vajadz\u012bb\u0101m \u2013 to izveid\u0113 ir izmantotas citos iepirkumos defin\u0113t\u0101s pras\u012bbas. Nereti \u0161ajos iepirkumos tiek ietvertas ar\u012b pras\u012bbas p\u0113c pakalpojumiem, kas dr\u012bz\u0101k saist\u012bti ar skaistumkop\u0161anas, ne medic\u012bniskiem pakalpojumiem un ko noteiktaj\u0101 summ\u0101 iek\u013caut nav iesp\u0113jams. “T\u0101pat ir biju\u0161as situ\u0101cijas, kad redzam, ka attiec\u012bg\u0101 iepirkuma tehnisk\u0101 specifik\u0101cij\u0101 izstr\u0101d\u0101ta t\u0101, lai to var\u0113tu realiz\u0113t konkr\u0113ta apdro\u0161in\u0101\u0161anas sabiedr\u012bba, iek\u013caujot noteiktas pras\u012bbas un v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijus. Te gan m\u0113s varam run\u0101t par god\u012bgas konkurences jaut\u0101jumu,” t\u0101 L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva.<\/p>\n

B\u016btiski, lai iepirkums b\u016btu izstr\u0101d\u0101ts, piesaistot nozares profesion\u0101\u013cus, ekspertus, kuri var skaidri defin\u0113t pras\u012bbas, k\u0101 ar\u012b ir inform\u0113ti par tirgus situ\u0101ciju un medic\u012bnas pakalpojumu izmaks\u0101m. “Vien t\u0101d\u0113\u013c, ka cilv\u0113ki, kuri parasti sast\u0101da iepirkumus, neizprot situ\u0101ciju, krit\u0113riji, kurus vi\u0146i ieliek iepirkum\u0101, ir neizpild\u0101mi par defin\u0113to summu vai ar\u012b visp\u0101r neattiecas uz medic\u012bnas pakalpojumiem,” uzsver L.\u00a0\u0160\u010dego\u013ceva. Iest\u0101\u017eu darbiniekiem, kuri atbild\u012bgi par iepirkumu sagatavo\u0161anu, ir nepiecie\u0161amas konsult\u0101cijas ar apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nijas p\u0101rst\u0101vjiem<\/strong> vai Latvijas Apdro\u0161in\u0101\u0161anas asoci\u0101ciju vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas iepirkuma sagatavo\u0161anai, lai pareizi noteiktu pakalpojumu grozu jeb polises segumu defin\u0113t\u0101 bud\u017eeta apjomam. Ja run\u0101jam par valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m un uz\u0146\u0113mumiem, nereti neizpratni rada iepirkumi, kur tiek pras\u012bts, lai polis\u0113 iek\u013cauj maksas ambulatoros pakalpojumus, maksas stacion\u0101ro pal\u012bdz\u012bbu, ambulatoro rehabilit\u0101ciju, ta\u010du visu \u0161o grozu v\u0113las sa\u0146emt, par vienu polisi maks\u0101jot 85 eiro. Ar atv\u0113l\u0113to bud\u017eetu var pied\u0101v\u0101t polises segumu ar pacienta iemaks\u0101m un oblig\u0101to vesel\u012bbas p\u0101rbaudi, \u0146emot v\u0113r\u0101 pa\u0161reiz\u0113jo pakalpojumu cenu prognoz\u0113to infl\u0101ciju medic\u012bniskiem pakalpojumiem, ta\u010du ne vair\u0101k. Ir zin\u0101mi gad\u012bjumi, kad nepamatoto pras\u012bbu d\u0113\u013c iepirkumos start\u0113ja tikai viens apdro\u0161in\u0101t\u0101js. \u0160\u0101da situ\u0101cija nav pie\u013caujama br\u012bv\u0101s konkurences apst\u0101k\u013cos. T\u0101pat nepiecie\u0161ams noteikt pakalpojumu grozu, lai iek\u013cautos konkr\u0113t\u0101 naudas summ\u0101, \u2013 j\u0101b\u016bt minimumam, kas defin\u0113ts par konkr\u0113to summu, papildu pakalpojumiem, ko katra apdro\u0161in\u0101\u0161anas komp\u0101nija var iek\u013caut pied\u0101v\u0101jum\u0101, sa\u0146emot par to papildu punktus iepirkum\u0101 un izveidojot t\u0101du pied\u0101v\u0101jumu, ar kuru apdro\u0161in\u0101t\u0101ji sav\u0101 starp\u0101 tie\u0161\u0101m var\u0113tu konkur\u0113t. Apdro\u0161in\u0101t\u0101ji atkl\u0101j, ka visi ir \u013coti piesardz\u012bgi attiec\u012bb\u0101 uz iepirkumiem, kurus r\u012bko medic\u012bnas iest\u0101des, farm\u0101ciju firmas un izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des.<\/p>\n

Raitis Birznieks<\/strong> no “If P&C Insurance AS”<\/strong> saka: galvenok\u0101rt v\u0113lamies sa\u0146emt iesp\u0113jami prec\u012bz\u0101kus v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijus un prec\u012bzus apdro\u0161in\u0101\u0161anas programmu defin\u0113jumus \u2013 pas\u016bt\u012bt\u0101ja v\u0113lmes. Visbie\u017e\u0101k probl\u0113mas iepirkumos sag\u0101d\u0101 pas\u016bt\u012bt\u0101ja v\u0113lme ar apdro\u0161in\u0101t\u0101ju nosl\u0113gt l\u012bgumu ar vien\u0101du pr\u0113miju apm\u0113ru uz diviem vai trim gadiem, turkl\u0101t iek\u013caujot normu, kas apdro\u0161in\u0101t\u0101jam ne\u013cauj main\u012bt apdro\u0161in\u0101\u0161anas nosac\u012bjumus p\u0113c pirm\u0101 apdro\u0161in\u0101\u0161anas gada.<\/strong> \u0145emot v\u0113r\u0101 infl\u0101ciju \u0101rstniec\u012bbas iest\u0101d\u0113s, \u0161\u0101di nosac\u012bjumi bie\u017ei ir gr\u016bti izpild\u0101mi.<\/p>\n

Ir vair\u0101ki jaut\u0101jumi, kuros “BALTA”<\/strong> saredz iesp\u0113jas uzlabojumiem: pirmk\u0101rt, da\u017e\u0101s situ\u0101cij\u0101s gr\u016bt\u012bbas rada nolikumi, kuros ir paredz\u0113ts augsts komisijas locek\u013cu subjekt\u012bvais v\u0113rt\u0113jums, kas rada lielu neskaidr\u012bbu par v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113riju objektivit\u0101ti, nor\u0101da Sandra Pietk\u0113vi\u010da.<\/strong> Otrk\u0101rt, rakstot iepirkumu pras\u012bbas, b\u016btu objekt\u012bv\u0101k j\u0101izv\u0113rt\u0113 pras\u012bbu l\u012bmenis un pakalpojumu apjoms pret iesp\u0113jamo bud\u017eetu, lai \u0161\u012bs lietas b\u016btu sabalans\u0113tas. Tre\u0161k\u0101rt, prec\u012bz\u0101k ir j\u0101defin\u0113 nolikum\u0101 iek\u013caut\u0101s minim\u0101l\u0101s pras\u012bbas, lai t\u0101s ir maz\u0101k interpret\u0113jamas un objekt\u012bv\u0101k v\u0113rt\u0113jamas.<\/p>\n

V\u0113las samazin\u0101t administrat\u012bvo slogu<\/strong><\/p>\n

Valsts Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (VRAA) pa\u0161laik sadarb\u012bb\u0101 ar Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas asoci\u0101ciju str\u0101d\u0101 pie e-kataloga pilotprojekta, lai Elektronisko iepirkumu sist\u0113mai (EIS) tiktu pievienots jauns \u2013 vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas poli\u0161u \u2013 katalogs. Valsts iest\u0101d\u0113m, pa\u0161vald\u012bb\u0101m un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m administrat\u012bv\u0101 sloga samazin\u0101\u0161anai ir iesp\u0113ja izmantot EIS pre\u010du un pakalpojumu e-katalogus. Ar\u012b \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 pirc\u0113ji, tas ir, visas uzskait\u012bt\u0101s iest\u0101des, var\u0113s izv\u0113l\u0113ties, vai izmantot EIS katalogu vai ar\u012b pa\u0161iem k\u0101 l\u012bdz \u0161im veikt savu iepirkumu saska\u0146\u0101 ar Publisko iepirkumu likumu. Ja pirc\u0113ji izv\u0113las lietot EIS, tiek b\u016btiski samazin\u0101ts administrat\u012bvais slogs, jo vi\u0146iem nav j\u0101veic iepirkuma proced\u016bra \u2013 to jau ir veikusi VRAA, kuras viena no funkcij\u0101m ir centraliz\u0113tu iepirkumu veik\u0161ana saska\u0146\u0101 ar Publisko iepirkumu likumu. Jaunais vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas e-katalogs<\/strong> (pilotprojekts) paredz\u0113ts t\u0101m valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m, kas v\u0113las savus resursus izmantot racion\u0101li un taup\u012bgi un vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumus ieg\u0101d\u0101ties centraliz\u0113ti, izmantojot EIS. “Jaunais EIS katalogs tiek veidots, ikdien\u0101 saskaroties ar valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu jaut\u0101jumiem, k\u0101p\u0113c EIS nevar ieg\u0101d\u0101ties vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises l\u012bdz\u012bgi cit\u0101m EIS katalogos pied\u0101v\u0101taj\u0101m prec\u0113m,” \u017eurn\u0101lam skaidro VRAA speci\u0101liste Irina Me\u013c\u0146ika. \u0160\u0101da jauna vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas poli\u0161u kataloga izveidi atbalst\u012bjusi ar\u012b Vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas asoci\u0101cija, sadarb\u012bbu ar kuru katalogs patlaban tiek veidots. Gints Konrads<\/strong> no “ERGO” saka: iecere iek\u013caut vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojuma ieg\u0101di elektronisko iepirkumu sist\u0113m\u0101 var nest p\u0101rmai\u0146as apdro\u0161in\u0101\u0161anas nozar\u0113.<\/strong> Tas var\u0113tu nodro\u0161in\u0101t caursp\u012bd\u012bg\u0101ku iepirkumu procesu un, iesp\u0113jams, ar\u012b ieviest korekcijas vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas pakalpojumu cen\u0101s. Ar\u012b apdro\u0161in\u0101t\u0101ju darba grupa ir iesaist\u012bta darb\u0101 ar vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas publiskajiem iepirkumiem, lai izstr\u0101d\u0101tu elektronisku sist\u0113mu, saska\u0146\u0101 ar kuru publiskie iepirkumi \u0161aj\u0101 jom\u0101 var\u0113tu notikt p\u0113c vienk\u0101r\u0161as un vien\u0101dotas sist\u0113mas. “Nenoliedzami, pieredze un darbs pie e-iepirkumu sist\u0113mas izveido\u0161anas ir liels izaicin\u0101jums, tom\u0113r, ja tas tiks realiz\u0113ts, tas rad\u012bs zin\u0101mas \u0113rt\u012bbas vis\u0101m pus\u0113m,” nor\u0101da G.\u00a0Konrads.
\n\u00a0<\/p>\n

Autors: Inga Paparde<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

P\u0113c ekonomisk\u0101s kr\u012bzes gadiem, kad valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m praktiski nebija \u013cauts apmaks\u0101t vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas polises saviem darbiniekiem vai uz kop\u0113j\u0101 izdevumu samazin\u0101\u0161anas fona tas skait\u012bj\u0101s ne\u0113tiski, pa\u0161laik ierobe\u017eojumu vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anai valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s nav.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4740"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=4740"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4740\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4745,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4740\/revisions\/4745"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=4740"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=4740"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=4740"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}