{"id":4688,"date":"2014-09-30T10:05:29","date_gmt":"2014-09-30T08:05:29","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4688"},"modified":"2014-09-30T15:31:14","modified_gmt":"2014-09-30T13:31:14","slug":"ka-italija-pariet-uz-elektroniskajiem-iepirkumiem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4688","title":{"rendered":"K\u0101 It\u0101lija p\u0101riet uz elektroniskajiem iepirkumiem"},"content":{"rendered":"

It\u0101lijas vald\u012bba v\u0113las sak\u0101rtot valsts iepirkumu tirgu, kur l\u012bdz \u0161im vald\u012bjusi patva\u013ca un iz\u0161\u0137\u0113rd\u012bba. Lai ietaup\u012btu valsts l\u012bdzek\u013cus un vienk\u0101r\u0161otu iepirkumu veik\u0161anu, aizvien vair\u0101k valsts iest\u0101\u017eu uzdod pirkumam oblig\u0101ti izmantot Valsts p\u0101rvaldes elektronisko tirgu (VPET), kas izveidots jau 2000. gad\u0101. L\u012bdz \u0161im VPET bijis fakultat\u012bvs, tom\u0113r \u013c\u0101vis saviem lietot\u0101jiem ietaup\u012bt vid\u0113ji 22 procentus no pre\u010du cenas.<\/strong><\/p>\n

Haoss un iz\u0161\u0137\u0113rd\u012bba<\/strong><\/p>\n

\u201eTas ir valsts nosl\u0113pums,\u201d ironiski secina viens no It\u0101lijas liel\u0101kajiem laikrakstiem \u201eLa Repubblica\u201d, rakstot par valsts iepirkumos iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113tajiem miljardiem. \u201eNeviens \u012bsti nezina, k\u0101di noteikumi j\u0101iev\u0113ro, parakstot l\u012bgumus starp valsts iest\u0101d\u0113m un uz\u0146\u0113mumiem par pre\u010du pieg\u0101di.\u201d It\u0101lij\u0101 pavisam ir vair\u0101k nek\u0101 32 000 valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu, kas t\u0113r\u0113 nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu un ik gadu iep\u0113rk preces par 130 miljardiem eiro. It\u0101lijas vald\u012bbas m\u0113r\u0137is ir samazin\u0101t \u0161o summu vismaz par 10 procentiem un vienk\u0101r\u0161ot, k\u0101 ar\u012b padar\u012bt p\u0101rskat\u0101m\u0101ku iepirkumu proced\u016bru.
\n
\nPatlaban katra iest\u0101de iep\u0113rk darbam nepiecie\u0161amo p\u0113c saviem ieskatiem un maks\u0101 \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas summas par l\u012bdz\u012bg\u0101m prec\u0113m. Visbie\u017e\u0101k pre\u010du pieg\u0101d\u0101t\u0101ju izrauga konkursa k\u0101rt\u012bb\u0101. Piem\u0113ram, k\u0101das Romas skolas skolot\u0101js Fran\u010desko past\u0101st\u012bja \u2013 ja skolai vajag pirkt tualetes pap\u012bru, t\u0101 izsludina konkursu par tualetes pap\u012bra pieg\u0101di, kur\u0101 j\u0101piedal\u0101s vismaz trim da\u017e\u0101diem uz\u0146\u0113mumiem, no kuriem izraug\u0101s visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Ar\u012b klases ekskursiju, ja tai nepiecie\u0161ams autobuss, nav iesp\u0113jams organiz\u0113t p\u0113d\u0113j\u0101 br\u012bd\u012b, jo v\u0113rsties pie viena konkr\u0113ta autotransporta uz\u0146\u0113muma b\u016btu likump\u0101rk\u0101pums. Vispirms ir j\u0101izsludina konkurss un j\u0101izraug\u0101s l\u0113t\u0101kie no pied\u0101v\u0101tajiem transporta pakalpojumiem. Ta\u010du \u0161\u0101da k\u0101rt\u012bba ne vien ir laikietilp\u012bga, bet ar\u012b ne vienm\u0113r garant\u0113 tie\u0161\u0101m izdev\u012bgu cenu.<\/p>\n

It\u0101lijas R\u0113\u0137inu tiesa, kuras pamatuzdevums ir kontrol\u0113t valsts ien\u0101kumus un izdevumus, ir nov\u0113rojusi vair\u0101kas d\u012bvain\u012bbas. Valsts iest\u0101\u017eu izmaks\u0101m teor\u0113tiski vajadz\u0113tu b\u016bt l\u012bdz\u012bg\u0101m visos valsts re\u0123ionos, bet praks\u0113 notiek cit\u0101di: valsts centr\u0101lajos re\u0123ionos atrodo\u0161\u0101s iest\u0101des 2012. gad\u0101 izmaks\u0101ja 10,5 eiro uz katru iedz\u012bvot\u0101ju, zieme\u013cu re\u0123ionos \u2013 11 eiro uz iedz\u012bvot\u0101ju, bet ekonomiski atpaliku\u0161\u0101kajos dienvidu re\u0123ionos \u2013 24,9 eiro. Tom\u0113r, sal\u012bdzinot atsevi\u0161\u0137as izmaksas, ne vienm\u0113r saglab\u0101jas t\u0101 pati tendence. Par datorprogramm\u0101m dienvidu re\u0123ionos atrodo\u0161\u0101s iest\u0101des t\u0113r\u0113 2,7 eiro uz katru iedz\u012bvot\u0101ju, bet zieme\u013cu re\u0123ionos \u2013 14,7 eiro uz iedz\u012bvot\u0101ju. Ar\u012b telpu \u012bre un aparat\u016bras noma zieme\u013cos izmaks\u0101 piecas reizes d\u0101rg\u0101k nek\u0101 dienvidos.<\/p>\n

Cik tiek kr\u0101pniekiem un kuku\u013c\u0146\u0113m\u0113jiem?<\/strong><\/p>\n

Ir sare\u017e\u0123\u012bti noteikt, vai min\u0113to at\u0161\u0137ir\u012bbu pamat\u0101 ir tikai kompetences tr\u016bkums vai ar\u012b t\u012b\u0161a valsts l\u012bdzek\u013cu izzag\u0161ana. Atrast atbildi uz \u0161o jaut\u0101jumu ir m\u0113\u0123in\u0101ju\u0161i tr\u012bs it\u0101lie\u0161u tautsaimnieki \u2013 Oriana Bandiera, Andrea Prats un Tom\u0101zo Valeti, kuru p\u0113t\u012bjums guva starptautisku rezonansi. To public\u0113ja presti\u017es ekonomikas studiju \u017eurn\u0101ls \u201eAmerican Economic Review\u201d, kas gandr\u012bz nekad neatv\u0113l vietu rakstiem par vienu atsevi\u0161\u0137u \u0101rvalsti. It\u0101lija \u0161aj\u0101 reiz\u0113 ir k\u013cuvusi par iz\u0146\u0113mumu p\u0101rsteidzo\u0161o triju ekonomistu p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tu d\u0113\u013c.<\/p>\n

Bandiera, Prats un Valeti ir sal\u012bdzin\u0101ju\u0161i cenas, ko re\u0123ionu p\u0101rvaldes un citas iest\u0101des maks\u0101ju\u0161as par 21 da\u017e\u0101du preci, tostarp par benz\u012bnu un printeriem. Pirmais secin\u0101jums, pie k\u0101 non\u0101ku\u0161i tautsaimnieki: ja visas valsts iest\u0101des pirktu preces par t\u0101m cen\u0101m, ko maks\u0101 taup\u012bg\u0101kie, ietaup\u012bjums b\u016btu 30 miljardi eiro. Otrk\u0101rt, ekonomisti izmantoja matem\u0101tikas formulas, lai nodal\u012btu nem\u0101kul\u012bbu no negod\u012bgas r\u012bc\u012bbas, un secin\u0101ja, ka 83 procentos gad\u012bjumu iz\u0161\u0137\u0113rd\u012bbas pamat\u0101 ir bijis kompetences tr\u016bkums, bet 17 procentos \u2013 kr\u0101p\u0161ana un zag\u0161ana.<\/p>\n

Savuk\u0101rt Eiropas Komisija (EK) It\u0101lijai ir p\u0101rmetusi korupciju, kas atrod pla\u0161as iesp\u0113jas birokr\u0101tijas l\u012bklo\u010dos, tostarp valsts iepirkumu da\u017e\u0101dos posmos: \u201eIt\u0101lij\u0101 korupcija izr\u0101d\u0101s \u012bpa\u0161i alkat\u012bga f\u0101z\u0113, kas seko uzvarai valsts konkurs\u0101, sevi\u0161\u0137i kvalit\u0101tes kontroles un l\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anas laik\u0101. Vair\u0101kk\u0101rt ir gad\u012bjies, ka R\u0113\u0137inu tiesa konstat\u0113 konkursa pareizu norisi un visizdev\u012bg\u0101k\u0101 pied\u0101v\u0101juma atz\u012b\u0161anu par uzvar\u0113t\u0101ju, ta\u010du p\u0113c tam darbi tiek t\u012b\u0161upr\u0101t izpild\u012bti nekvalitat\u012bvi.\u201d<\/p>\n

P\u0113c R\u0113\u0137inu tiesas apl\u0113s\u0113m, korupcija It\u0101lij\u0101 ik gadu \u201eap\u0113d\u201d 60 miljardus eiro. Un \u0161\u012b probl\u0113ma koncentr\u0113jas galvenok\u0101rt ap liel\u0101kajiem konkursiem. T\u0101 saucamajos lielajos valsts projektos, k\u0101 \u0101trgaitas dzelzce\u013ca b\u016bve vai \u201eExpo 2015\u201d teritorijas sak\u0101rto\u0161ana un apb\u016bve, kuku\u013cos aiziet aptuveni 40 procenti no kop\u0113j\u0101m izmaks\u0101m. \u0160os R\u0113\u0137inu tiesas apr\u0113\u0137inus apstiprina ar\u012b EK nov\u0113rojumi, ka It\u0101lij\u0101 \u0101trgaitas dzelzce\u013ca b\u016bve izmaks\u0101 daudz d\u0101rg\u0101k nek\u0101 cit\u0101s valst\u012bs: posm\u0101 Roma \u2013 Neapole katrs kilometrs ir izmaks\u0101jis 47,1 miljonu eiro, bet posm\u0101 Bolo\u0146a \u2013 Florence \u2013 96,4 miljonus eiro, kam\u0113r Par\u012bzes \u2013 Lionas \u0101trgaitas dzelzce\u013ca b\u016bvei izt\u0113r\u0113ti 10,2 miljoni eiro uz kilometru un Tokijas \u2013 Osakas \u0101trgaitas dzelzce\u013cam \u2013 9,3 miljoni eiro uz kilometru.<\/p>\n

Lai samazin\u0101tu valsts l\u012bdzek\u013cu iz\u0161\u0137\u0113rd\u0113\u0161anu, It\u0101lijas vald\u012bba ir nol\u0113musi samazin\u0101t konkursu r\u012bkot\u0101ju skaitu un aizvien vair\u0101k izmantot Valsts p\u0101rvaldes elektronisko tirgu.<\/p>\n

Valsts iest\u0101\u017eu eBay<\/strong><\/p>\n

VPET, ko It\u0101lijas biznesa laikraksts \u201eIl Sole 24 Ore\u201d piel\u012bdzin\u0101jis valsts p\u0101rvaldes eBay, ir B2G (Business to Government) tipa elektronisk\u0101s tirdzniec\u012bbas instruments, ko p\u0101rvalda It\u0101lijas Ekonomikas ministrijai pak\u013cauta akciju sabiedr\u012bba \u201eConsip\u201d. VPET ir dinamisks instruments, kas \u013cauj pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem pievienot un main\u012bt preces un to cenas un kur\u0101 preces ir sak\u0101rtotas standartiz\u0113t\u0101 katalog\u0101. Pirc\u0113ji ir valsts p\u0101rvaldes strukt\u016bras, valsts iest\u0101des, tostarp skolas, universit\u0101tes un medic\u012bnas iest\u0101des, k\u0101 ar\u012b soci\u0101l\u0101 sektora bezpe\u013c\u0146as organiz\u0101cijas, kas var sal\u012bdzin\u0101t katalog\u0101 iek\u013caut\u0101s preces un to cenas un t\u016bl\u012bt pirkt t\u0101s vai ar\u012b piepras\u012bt no pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem izmaksu t\u0101mes.<\/p>\n

VPET ir da\u013ca no pla\u0161\u0101kas valsts izdevumu racionaliz\u0101cijas programmas, ko It\u0101lijas Ekonomikas ministrija s\u0101ka jau 2000. gad\u0101. Viens no programmas m\u0113r\u0137iem ir garant\u0113t valsts iest\u0101d\u0113m kvalitat\u012bvu pre\u010du un pakalpojumu pirk\u0161anu vienk\u0101r\u0161ot\u0101 veid\u0101 un par izdev\u012bg\u0101m cen\u0101m. L\u012bgumus ar pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 sl\u0113dz \u201eConsip\u201d, l\u012bgumos nosaka cenu un nosac\u012bjumus, p\u0113c kuriem uz\u0146\u0113mums ap\u0146emas pieg\u0101d\u0101t valsts iest\u0101d\u0113m konkr\u0113to preci l\u012bdz l\u012bgum\u0101 noteikt\u0101 daudzuma limitam. Pirkumi caur VPET ir \u012bpa\u0161i piem\u0113roti pla\u0161i lietojamu pre\u010du pirkumam valsts iest\u0101\u017eu vajadz\u012bb\u0101m, bet specifisk\u0101kos gad\u012bjumos t\u0101s caur sist\u0113mu var piepras\u012bt izmaksu t\u0101mes pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem un izraudz\u012bties no t\u0101m izdev\u012bg\u0101ko.<\/p>\n

L\u012bdz aizvad\u012bt\u0101 gada oktobrim VPET bija fakultat\u012bvs un valsts iest\u0101des iesaist\u012bj\u0101s taj\u0101 p\u0113c br\u012bvpr\u0101t\u012bbas principa, bet p\u0113rn pie\u0146emtie likuma labojumi uzliek lielai da\u013cai valsts p\u0101rvaldes strukt\u016bru un valsts iest\u0101\u017eu pien\u0101kumu oblig\u0101ti izmantot VPET noteiktiem iepirkumiem. Br\u012bvpr\u0101t\u012bg\u0101s lieto\u0161anas f\u0101z\u0113 caur VPET veica aptuveni desmito da\u013cu no visiem valsts iepirkumiem.<\/p>\n

Ietaupa piekto da\u013cu
\n<\/strong>
\nAnaliz\u0113jot l\u012bdz\u0161in\u0113jos rezult\u0101tus, izr\u0101d\u012bjies, ka vid\u0113jais ietaup\u012bjums, kas rodas, nep\u0113rkot nepiecie\u0161amos materi\u0101lus patst\u0101v\u012bgi, bet gan caur VPET, ir 22 procenti, atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos tas ir daudz liel\u0101ks. Piem\u0113ram, valsts iest\u0101des, kas patst\u0101v\u012bgi pirku\u0161as printeri, par to maks\u0101ju\u0161as vid\u0113ji 214,95 eiro, bet VPET druk\u0101t\u0101ju var nopirkt par 39 eiro. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 ietaup\u012bjums ir 81,86 procenti. Par portat\u012bvo datoru atsevi\u0161\u0137as valsts iest\u0101des maks\u0101ju\u0161as 573,87 eiro, bet VPET dal\u012bbnieki \u2013 483 eiro.<\/p>\n

Kolekt\u012bvie iepirkumi attiecas ar\u012b uz pakalpojumiem. Piem\u0113ram, fiks\u0113t\u0101 t\u0101lru\u0146a izmaksas, ja l\u012bgums nosl\u0113gts bez VPET starpniec\u012bbas, ir vid\u0113ji par 70 procentiem augst\u0101kas, bet katra mobil\u0101 telefona \u012bszi\u0146a \u2013 par 57 procentiem d\u0101rg\u0101ka. Kop\u0101 2013. gad\u0101 VPET izdar\u012bti 423\u00a0000 t\u016bl\u012bt\u0113ju pirkumu 4,3 miljardu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b nosl\u0113gti l\u012bgumi par specifisk\u0101m prec\u0113m vai pakalpojumiem 10,2 miljardu eiro v\u0113rt\u012bb\u0101. Pavisam aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101, pateicoties VPET, valsts iest\u0101des ietaup\u012bju\u0161as 4,6 miljardus eiro, bet It\u0101lijas Valsts l\u012bgumu kontroles p\u0101rvaldes direktors Rafaele Kantone uzskata, ka l\u012bdz 2016. gadam kop\u0113jais ietaup\u012bjums var\u0113tu palielin\u0101ties v\u0113l par 7,2 miljardiem eiro.<\/p>\n

Kantone dom\u0101, ka pietiktu izmatot standarta cenr\u0101\u017eus, lai valsts medic\u012bnas iest\u0101des ietaup\u012btu 14,6 procentus izmaksu par ve\u013cas mazg\u0101\u0161anu, \u0113din\u0101\u0161anu un telpu uzkop\u0161anu. \u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 b\u016btu iesp\u0113jams ietaup\u012bt ar\u012b 7,4 procentus no medikamentu izmaks\u0101m un 26 procentus no medic\u012bnas aparat\u016bras izmaks\u0101m. Ar\u012b \u201eConsip\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Domeniko Kazalino ir p\u0101rliecin\u0101ts, ka iesp\u0113jas ietaup\u012bt valsts l\u012bdzek\u013cus par pre\u010du iepirkumiem ir \u013coti lielas: \u201eVaram ietaup\u012bt vismaz desmit miljardus un ar\u012b vair\u0101k, ja iepirkumi tiek centraliz\u0113ti un proced\u016bra tiek vienk\u0101r\u0161ota un padar\u012bta atkl\u0101ta, \u013caujot izdar\u012bt izv\u0113li datorprogrammai, kas apkopo un sal\u012bdzina cenas.\u201d<\/p>\n

Meda\u013cas otra puse
\n<\/strong>
\nTom\u0113r \u0161ie pl\u0101notie valsts ietaup\u012bjumi, ja prognozes izdosies padar\u012bt par \u012bsten\u012bbu, atst\u0101s ar\u012b negat\u012bvu iespaidu uz valsts tautsaimniec\u012bbu, it \u012bpa\u0161i uz mazajiem un vid\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem. Ekonomists un biju\u0161ais \u201eConsip\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Gustavo Spiga br\u012bdina, ka sist\u0113ma, kas balst\u0101s uz kolekt\u012bvajiem iepirkumiem un t\u0101d\u0113j\u0101di uz v\u0113rien\u012bgiem l\u012bgumiem, ir n\u0101ves spriedums daudziem \u0123imenes uz\u0146\u0113mumiem, kas patlaban izdz\u012bvo, tie\u0161i pateicoties valsts pas\u016bt\u012bjumiem. Iepirkumu reforma risk\u0113 main\u012bt It\u0101lijas ra\u017eot\u0101ju \u0123eogr\u0101fisko izvietojumu, privile\u0123\u0113jot da\u017eus lielos uz\u0146\u0113mumus, bet atst\u0101jot \u0101rpus\u0113 lielu daudzumu mazo ra\u017eot\u0101ju. Ra\u017eot\u0101ju arodbiedr\u012bba uzskata, ka reforma \u201enogalin\u0101s da\u013cu viet\u0113j\u0101s ekonomikas\u201d. Jau tagad liel\u0101kajos konkursos uzvar tikai lielie koncerni un kooperat\u012bvi, kas izspie\u017e mazos uz\u0146\u0113mumus un nereti p\u0101rvilina vi\u0146u person\u0101lu.<\/p>\n

It\u0101lij\u0101 mazie uz\u0146\u0113mumi l\u012bdz \u0161im ir biju\u0161i \u013coti svar\u012bgi valsts ekonomikas virz\u012bt\u0101ji, un valsts likumi mudina uz\u0146\u0113mumus saglab\u0101t nelielus apm\u0113rus, piem\u0113ram, uz\u0146\u0113mumiem, kuros ir ne vair\u0101k k\u0101 15 darbinieki, ir liel\u0101kas garantijas kred\u012btu sa\u0146em\u0161anai un iesp\u0113jas sl\u0113gt elast\u012bg\u0101kus darba l\u012bgumus. Tagad vald\u012bbai vajadz\u0113s izv\u0113l\u0113ties \u2013 samazin\u0101t valsts izdevumus vai atbalst\u012bt mazos uz\u0146\u0113mumus.<\/p>\n

Teksts: Iveta Kor\u0146ejeva, Rom\u0101<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

It\u0101lijas vald\u012bba v\u0113las sak\u0101rtot valsts iepirkumu tirgu, kur l\u012bdz \u0161im vald\u012bjusi patva\u013ca un iz\u0161\u0137\u0113rd\u012bba. Lai ietaup\u012btu valsts l\u012bdzek\u013cus un vienk\u0101r\u0161otu iepirkumu veik\u0161anu, aizvien vair\u0101k valsts iest\u0101\u017eu uzdod pirkumam oblig\u0101ti izmantot Valsts p\u0101rvaldes elektronisko tirgu (VPET), kas izveidots jau 2000. gad\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4688"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=4688"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4688\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4691,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4688\/revisions\/4691"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=4688"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=4688"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=4688"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}