{"id":461,"date":"2013-02-25T15:57:11","date_gmt":"2013-02-25T13:57:11","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=461"},"modified":"2013-03-03T22:26:10","modified_gmt":"2013-03-03T20:26:10","slug":"kapec-fotoradaru-sagai-nebija-laimigas-beigas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=461","title":{"rendered":"K\u0101p\u0113c fotoradaru s\u0101gai nebija laim\u012bgas beigas"},"content":{"rendered":"

Sabiedr\u012bb\u0101 pla\u0161u rezonansi ir ieguvis publiskais iepirkums Par ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anai nepiecie\u0161amo m\u0113rier\u012b\u010du sist\u0113mas ievie\u0161anu<\/em> jeb sabiedr\u012bb\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101 fotoradaru s\u0101ga. Galarezult\u0101t\u0101 valsts r\u012bc\u012bb\u0101 nav efekt\u012bvas satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anas sist\u0113mas, savuk\u0101rt komersants non\u0101cis b\u016btisk\u0101s finansi\u0101l\u0101s gr\u016bt\u012bb\u0101s. Ne vilks pa\u0113dis, ne kaza dz\u012bva. K\u0101p\u0113c t\u0101?<\/strong><\/p>\n

Zv\u0113rin\u0101tu advok\u0101tu birojam TRINITI<\/em>, sniedzot klientam juridisko pal\u012bdz\u012bbu, ir bijis iesp\u0113jams un nepiecie\u0161ams izv\u0113rt\u0113t \u0161\u012b iepirkuma faktiskos un tiesiskos apst\u0101k\u013cus. Str\u0101d\u0101jot ar \u0161o lietu, ir izveidojies noteikts viedoklis par c\u0113lo\u0146iem, kas izrais\u012bju\u0161i \u0161\u012b s\u0101kotn\u0113ji daudzsolo\u0161\u0101 un uz ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anu v\u0113rst\u0101 projekta nesekm\u012bgo izn\u0101kumu.
\nKopum\u0101 v\u0113rt\u0113jot projektu, j\u0101atz\u012bst, ka tas nebija veidots atbilsto\u0161i noteiktiem industrijas standartiem. Dar\u012bjums tika balst\u012bts uz divu b\u016btiski at\u0161\u0137ir\u012bgu intere\u0161u pamata: publisk\u0101 sektora (valsts) puses m\u0113r\u0137is bija pan\u0101kt satiksmes (sabiedr\u012bbas) dro\u0161\u012bbas uzlabojumus, savuk\u0101rt priv\u0101t\u0101 sektora (komersanta) m\u0113r\u0137is bija g\u016bt pe\u013c\u0146u. Veiksm\u012bgs ilgtermi\u0146a dar\u012bjums starp pus\u0113m ar at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101m interes\u0113m var \u012bstenoties tikai tad, ja tas paredz sabalans\u0113tus ieguvumus abiem. Diem\u017e\u0113l, k\u0101 par\u0101da projekta izn\u0101kums, nepiecie\u0161amo intere\u0161u l\u012bdzsvaru pan\u0101kt neizdev\u0101s, puses non\u0101ca savstarp\u0113j\u0101 konflikt\u0101 un dar\u012bjums tika izbeigts.<\/p>\n

Projektu v\u0113rt\u0113jot, bez iev\u0113r\u012bbas nevar atst\u0101t faktu, ka tas mald\u012bgi tika asoci\u0113ts ar publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas projektu (turpm\u0101k ar\u012b \u2013 PPP). Nedz p\u0113c b\u016bt\u012bbas, nedz juridisk\u0101 noform\u0113juma tas nebija PPP, lai gan var\u0113ja t\u0101ds b\u016bt. Balstoties uz Publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas likum\u0101 noteikto, Finan\u0161u ministrija ir skaidrojusi, ka PPP ir publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora sadarb\u012bbas forma, kas veidota uz noteiktu laiku un nosac\u012bjumiem. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no publisk\u0101 iepirkuma, kur\u0101 pakalpojumus nodro\u0161ina un finans\u0113 pas\u016bt\u012bt\u0101js, PPP tradicion\u0101li raksturo iez\u012bme, ka pakalpojumu nodro\u0161in\u0101\u0161anai tiek piesaist\u012bts priv\u0101tais kapit\u0101ls, vienlaikus starp publisko un priv\u0101to partneri sadalot ar PPP \u012bsteno\u0161anu saist\u012btos riskus, ieguld\u012bjumus un ieguvumus. No min\u0113t\u0101 secin\u0101ms, ka PPP un publisk\u0101 iepirkuma no\u0161\u0137ir\u0161an\u0101 b\u016btiska ir projekta finans\u0113\u0161anas k\u0101rt\u012bba, k\u0101 ar\u012b atbild\u012bbas un risku sadal\u012bjums. <\/p>\n

Jebkura dar\u012bjuma sekm\u012bgas izpildes b\u016btisks faktors ir t\u0101 finans\u0113jums, turkl\u0101t \u2013 re\u0101ls, pieejams un prognoz\u0113jams finans\u0113jums. Fotoradaru pakalpojumu iepirkuma l\u012bguma izpildes izmaksas bija m\u0113r\u0101mas vair\u0101ku miljonu latu apm\u0113r\u0101. \u0160\u0101da apm\u0113ra projekti pa\u0161i par sevi liek piev\u0113rst \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu tam, vai projekta izpildes nosac\u012bjumi ir skaidri un izpild\u0101mi. Tom\u0113r ac\u012bmredzami, ka tie\u0161i fotoradaru pakalpojumu iepirkuma finans\u0113\u0161anas k\u0101rt\u012bbu izpild\u012bt\u0101js nebija pien\u0101c\u012bgi izv\u0113rt\u0113jis. Pas\u016bt\u012bt\u0101ja un izpild\u012bt\u0101ja finansi\u0101l\u0101s attiec\u012bbas tika balst\u012btas uz pamatnosac\u012bjumu \u2013 izpild\u012bt\u0101js l\u012bguma izpildes laik\u0101 par saviem l\u012bdzek\u013ciem nodro\u0161ina noteikta skaita p\u0101rvietojamo un stacion\u0101ro fotoradaru ieg\u0101di, uzst\u0101d\u012b\u0161anu (izvieto\u0161anu) un darb\u012bbu pas\u016bt\u012bt\u0101ja nor\u0101d\u012bt\u0101s viet\u0101s, bet pas\u016bt\u012bt\u0101js par to maks\u0101 izpild\u012bt\u0101jam da\u013cu no naudas sodiem, kas tiek ieg\u016bti no p\u0101rk\u0101pumiem, kuri fiks\u0113ti ar izpild\u012bt\u0101ja fotoradariem. Konkr\u0113ti pas\u016bt\u012bt\u0101js ap\u0146\u0113m\u0101s ik m\u0113nesi izpild\u012bt\u0101jam maks\u0101t 35% no faktiskajiem ie\u0146\u0113mumiem no naudas sodiem, kas piem\u0113roti par administrat\u012bvajiem p\u0101rk\u0101pumiem (MK 2011.gada 26.apr\u012b\u013ca noteikumi Nr.329). T\u0101d\u0113j\u0101di iepirkuma l\u012bgums rad\u012bja izpild\u012bt\u0101jam past\u0101v\u012bgas pakalpojuma snieg\u0161anas izmaksas, savuk\u0101rt ie\u0146\u0113mumu apm\u0113rs nebija prognoz\u0113jams, jo piln\u0101 m\u0113r\u0101 atkar\u012bgs no p\u0101rk\u0101p\u0113ju veiktajiem naudas sodu maks\u0101jumiem.<\/p>\n

Noprotams, ka, piedaloties konkurs\u0101 un sl\u0113dzot l\u012bgumu ar \u0161\u0101diem nosac\u012bjumiem, izpild\u012bt\u0101js cer\u0113ja, ka l\u012bgumsaist\u012bbu izpildi liel\u0101 da\u013c\u0101 izdosies nodro\u0161in\u0101t ar to finans\u0113jumu, ko tas sa\u0146ems atbilsto\u0161i l\u012bgumam, neieguldot pietiekamus pa\u0161a l\u012bdzek\u013cus. Lai gan t\u0101 ir pa\u0161saprotama komersanta v\u0113lme, \u0161oreiz izpild\u012bt\u0101ja apr\u0113\u0137ini izr\u0101d\u012bj\u0101s k\u013c\u016bdaini un tas nevar\u0113ja vai nev\u0113l\u0113j\u0101s veikt citas papildu darb\u012bbas, lai uz\u0146emt\u0101s l\u012bgumsaist\u012bbas izpild\u012btu. Rezult\u0101t\u0101, izpild\u012bt\u0101jam uz\u0146emoties saist\u012bbas, kuru izpildi tas cer\u0113ja finans\u0113t no ien\u0101kumiem, kuru apm\u0113rs atkar\u012bgs no tre\u0161o personu darb\u012bbas vai bezdarb\u012bbas (nezin\u0101ma daudzuma un veida p\u0101rk\u0101pumu skaita, k\u0101 ar\u012b naudas sodu samaksas discipl\u012bnas un dinamikas), projekta izdo\u0161an\u0101s tika apdraud\u0113ta.
\nPie \u0161\u0101da finans\u0113juma mode\u013ca, \u0146emot v\u0113r\u0101 projekta apjomu, izpild\u012bt\u0101jam jau s\u0101kotn\u0113ji b\u016btu vajadz\u0113jis r\u0113\u0137in\u0101ties ar to, ka sagaid\u0101mie (prognoz\u0113tie) p\u0101rk\u0101pumu rezult\u0101t\u0101 sa\u0146emtie finan\u0161u l\u012bdzek\u013ci vien var neb\u016bt pietiekami sekm\u012bgai projekta \u012bsteno\u0161anai, t\u0101p\u0113c izpild\u012bt\u0101jam b\u016btu j\u0101b\u016bt sp\u0113j\u012bgam ieguld\u012bt papildu l\u012bdzek\u013cus, kaut ar\u012b tas samazin\u0101tu projekta rentabilit\u0101ti.<\/p>\n

Otrs, ne maz\u0101k svar\u012bgs apst\u0101klis, kas ietekm\u0113ja projekta finans\u0113jumu un ar ko izpild\u012bt\u0101jam bija j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s, sagatavojot savu finan\u0161u pied\u0101v\u0101jumu min\u0113t\u0101 projekta ietvaros, bija iesp\u0113jam\u0101s un pas\u016bt\u012bt\u0101ja nosak\u0101m\u0101s izmai\u0146as pie\u013caujam\u0101s \u0101truma p\u0101rsnieg\u0161anas robe\u017e\u0101s, k\u0101 ar\u012b p\u0101rvietojamo radaru atra\u0161an\u0101s viet\u0101s. Atkar\u012bb\u0101 no pas\u016bt\u012bt\u0101ja noteikt\u0101 un ar fotoradariem m\u0113r\u0101m\u0101 pie\u013caujam\u0101 brauk\u0161anas \u0101truma p\u0101rsnieguma, k\u0101 ar\u012b ce\u013cu st\u0101vok\u013ca, konfigur\u0101cijas un radaru atra\u0161an\u0101s viet\u0101s noteikt\u0101 \u0101truma ierobe\u017eojuma, autovad\u012bt\u0101ju \u2013 \u0101truma p\u0101rk\u0101p\u0113ju skaits, k\u0101 ar\u012b to pie\u013caut\u0101 brauk\u0161anas \u0101truma p\u0101rk\u0101pumu apm\u0113rs un par to piem\u0113rojamo naudas sodu summas var\u0113ja b\u016bt \u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgas. Nenoliedzami, ka \u0161\u0101du main\u012bgo lielumu past\u0101v\u0113\u0161ana v\u0113rt\u0113jama k\u0101 b\u016btisks faktors, kas tie\u0161i ietekm\u0113ja ar\u012b izpild\u012bt\u0101jam izmaks\u0101jamo projekta ie\u0146\u0113mumu apm\u0113ru.
\nJ\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka visi iepriek\u0161 min\u0113tie main\u012bgie apst\u0101k\u013ci<\/em> bija iek\u013cauti iepirkuma dokument\u0101cij\u0101 un izpild\u012bt\u0101jam bija zin\u0101mi v\u0113l pirms l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas, sagatavojot un iesniedzot pas\u016bt\u012bt\u0101jam savu pied\u0101v\u0101jumu. Tom\u0113r izpild\u012bt\u0101js ar tiem nebija pien\u0101c\u012bgi r\u0113\u0137in\u0101jies. <\/p>\n

L\u012bdz\u012bgi izpild\u012bt\u0101js nebija r\u0113\u0137in\u0101jies ar\u012b ar iesp\u0113jamajiem sare\u017e\u0123\u012bjumiem stacion\u0101ro fotoradaru izb\u016bves saska\u0146o\u0161an\u0101 ar valsts instit\u016bcij\u0101m un priv\u0101tperson\u0101m, k\u0101 d\u0113\u013c izpild\u012bt\u0101jam neizdev\u0101s iev\u0113rot to uzst\u0101d\u012b\u0161anai nol\u012bgtos termi\u0146us. Fakts, ka izpild\u012bt\u0101jam noteiktos termi\u0146os b\u016bs j\u0101uzb\u016bv\u0113 noteikti objekti, tam bija zin\u0101ms no konkursa nolikumu veidojo\u0161\u0101s dokument\u0101cijas satura. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka, iesniedzot savu pied\u0101v\u0101jumu dal\u012bbai iepirkum\u0101, izpild\u012bt\u0101js \u0161iem noteikumiem piekrita, tie nevar tikt v\u0113rt\u0113ti k\u0101 neparedz\u0113ti apst\u0101k\u013ci, kas objekt\u012bvi attaisnotu izpild\u012bt\u0101ja nesp\u0113ju izpild\u012bt uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas.
\nPublisko iepirkumu likum\u0101 noteiktais regul\u0113jums (piem\u0113ram, pas\u016bt\u012bt\u0101ju pien\u0101kums sniegt atbildes uz pretendentu jaut\u0101jumiem par neskaidr\u012bb\u0101m iepirkumu dokument\u0101cij\u0101; pretendentu ties\u012bbas v\u0113rsties Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101 par prettiesisk\u0101m iepirkuma dokument\u0101cijas pras\u012bb\u0101m u.c.) rada pas\u016bt\u012bt\u0101jiem pamatu pa\u013cauties, ka iepirkuma l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas ties\u012bbas ieguvu\u0161ais pretendents ir izpratis iepirkuma b\u016bt\u012bbu, ir apzin\u0101jis visus riskus un l\u012bgumu izpild\u012bs, tom\u0113r prakse da\u017ek\u0101rt liecina par pret\u0113jo. Ar\u012b konkr\u0113t\u0101 projekta sakar\u0101 j\u0101nor\u0101da \u001e lai ar\u012b ir konstat\u0113jama izpild\u012bt\u0101ja atbild\u012bba par iepirkuma l\u012bguma pirmstermi\u0146a izbeig\u0161anu, tas nemaina faktu, ka ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anai nepiecie\u0161amo m\u0113rier\u012b\u010du sist\u0113mas ievie\u0161ana nav izdevusies un no t\u0101 ir zaud\u0113jusi sabiedr\u012bba kopum\u0101. <\/p>\n

Iepriek\u0161min\u0113t\u0101 kontekst\u0101 uzskat\u0101m par nepiecie\u0161amu akcent\u0113t, ka \u0161\u0101du un l\u012bdz\u012bga rakstura projektu neizdo\u0161an\u0101s risku mazin\u0101\u0161anai pas\u016bt\u012bt\u0101jiem \u012bpa\u0161a uzman\u012bba un r\u016bp\u012bba ir j\u0101piev\u0113r\u0161 pras\u012bbu defin\u0113\u0161anai iepirkumu dokument\u0101cij\u0101, p\u0113c iesp\u0113jas izvairoties no main\u012bgu apst\u0101k\u013cu<\/em> ietekmes uz projekta \u012bsteno\u0161anu, k\u0101 ar\u012b prec\u012bzi nosakot atbild\u012bbas un risku sadal\u012bjumu par projekta izpildi. <\/p>\n

Nobeigum\u0101 v\u0113los akcent\u0113t \u0161\u0101das t\u0113zes:<\/p>\n