{"id":4079,"date":"2014-08-25T14:51:44","date_gmt":"2014-08-25T12:51:44","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4079"},"modified":"2014-09-08T21:24:52","modified_gmt":"2014-09-08T19:24:52","slug":"paradu-neesamiba-vel-neliecina-par-godpratibu","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=4079","title":{"rendered":"Par\u0101du neesam\u012bba v\u0113l neliecina par godpr\u0101t\u012bbu"},"content":{"rendered":"

Gandr\u012bz ikviens autoservisu darbinieks zina, ka Valsts ie\u0146\u0113mumu dienestam (VID) ir jauna \u0123ener\u0101ldirektore. Vi\u0146u sauc In\u0101ra P\u0113tersone, un vi\u0146a ir gatava r\u012bkoties. Vi\u0146a ne vien n\u0101kotn\u0113 grib\u0113tu izsekot l\u012bdzi iepirkuma procesam ar\u012b p\u0113c iepirkuma l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas, bet ar\u012b gatava atz\u012bt iepriek\u0161\u0113jo VID neprecizit\u0101ti \u2013 ieteikumu c\u012b\u0146\u0101 ar \u0113nu ekonomiku izmantot vid\u0113jo algu nozar\u0113. I. P\u0113tersone inici\u0113jusi Saeimai likumdo\u0161an\u0101 k\u0101 krit\u0113riju iestr\u0101d\u0101t vid\u0113jo darba samaksu profesij\u0101. <\/strong><\/p>\n

VID \u0123ener\u0101ldirektore intervij\u0101 \u017eurn\u0101lam Iepirkumi<\/em> past\u0101sta ar\u012b par uz\u0146\u0113mumiem ar m\u0101rketinga un finan\u0161u speci\u0101listiem un apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem ar d\u012bvain\u0101m alg\u0101m, k\u0101 ar\u012b par ieceri publiskot sarakstu, kur\u0101 blakus uz\u0146\u0113muma nomaks\u0101to nodok\u013cu apjomam par\u0101d\u012bsies nodarbin\u0101to skaits.<\/p>\n

<\/p>\n

– Tuv\u0101ko divu gadu laik\u0101 Latvij\u0101 t\u0101pat k\u0101 par\u0113j\u0101s Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bs, likumdo\u0161an\u0101 un normat\u012bvajos j\u0101p\u0101r\u0146em jaun\u0101s direkt\u012bvas publisko iepirkumu un koncesiju jom\u0101. Ko visvair\u0101k sagaid\u0101t no t\u0101 un ko grib\u0113tu \u012bpa\u0161i akcent\u0113t?<\/strong><\/p>\n

\u2013 Man k\u0101 Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta vad\u012bt\u0101jai b\u016btu j\u0101atz\u012bm\u0113 divas lietas attiec\u012bb\u0101 par iepirkumiem: k\u0101 jaun\u0101s direkt\u012bvas un to iestr\u0101d\u0101\u0161ana nacion\u0101laj\u0101 likumdo\u0161an\u0101 var pal\u012bdz\u0113t no nodok\u013cu iekas\u0113\u0161anas viedok\u013ca mums k\u0101 iest\u0101dei. Otra lieta \u2013 ar\u012b VID ir nepiecie\u0161amas gan preces, gan pakalpojumi, ko iest\u0101de dr\u012bkst ieg\u0101d\u0101ties tikai publiskajos iepirkumos, t\u0101p\u0113c svar\u012bgi, k\u0101 \u0161\u012b joma tiek sak\u0101rtota. V\u0113l b\u016btiska lieta ir par apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem \u2013 ar\u012b to reglament\u0113 Eiropas direkt\u012bvas. Par to vair\u0101k satraucamies, pildot savus pien\u0101kumus. <\/p>\n

M\u016bsu valst\u012b jaut\u0101jums par apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem ir sevi\u0161\u0137i izteikts, piem\u0113ram, b\u016bvniec\u012bb\u0101. Zin\u0101m, ka visus krit\u0113rijus iepirkumiem nosaka pareizi, ar\u012b, piem\u0113ram, to, ka galvenajam uz\u0146\u0113m\u0113jam nedr\u012bkst b\u016bt nodok\u013cu par\u0101di. Bet vienlaikus tiek piesaist\u012bti apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ji, un tad par\u0101d\u0101s nodok\u013cu nenomaksa, kas izkrop\u013co tirgu un cenas. T\u0101 tas notiek jebkur\u0101 nozar\u0113. <\/p>\n

Uz\u0146\u0113m\u0113ji, piedaloties publiskajos iepirkumos un sa\u0146emot pas\u016bt\u012bjumus no valsts un pa\u0161vald\u012bbas, dab\u016b naudu. Piesaistot apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus, kas ir negodpr\u0101t\u012bgi nodok\u013cu zi\u0146\u0101, pa\u0161izmaksa pakalpojumam ir zem\u0101ka, un starp\u012bbu galvenais uz\u0146\u0113m\u0113js, rupji run\u0101jot ieb\u0101\u017e sav\u0101 person\u012bgaj\u0101 kabat\u0101<\/em>. <\/p>\n

V\u0113l direkt\u012bv\u0101s min\u0113ti svar\u012bgi parametri \u2013 par saimniecisko izdev\u012bgumu, ietekmi uz vidi un inovat\u012bv\u0101m liet\u0101m. T\u0101tad n\u0101ku\u0161i kl\u0101t papildu krit\u0113riji un tas, ko sabiedr\u012bba defin\u0113 k\u0101 \u013coti b\u016btisku m\u016bsdienu pras\u012bb\u0101m. Dom\u0101ju, neviens sapr\u0101t\u012bgs cilv\u0113ks neatz\u012bs, ka var realiz\u0113t projektus, kas kait\u0113 dabai. Gribu akcent\u0113t to, lietas tiek skat\u012btas t\u0101lredz\u012bg\u0101k. Neesmu s\u012bk\u0101k analiz\u0113jusi jaun\u0101s direkt\u012bvas saist\u012bb\u0101 ar iepirkumiem, tas vair\u0101k ir Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja kompetenc\u0113.<\/p>\n

\u2013 Tom\u0113r noteikti analiz\u0113jat, k\u0101 izmai\u0146as var ietekm\u0113t nodok\u013cu maks\u0101\u0161anu.<\/strong><\/p>\n

Ir run\u0101ts agr\u0101k un ar\u012b jaunaj\u0101s direkt\u012bv\u0101s min\u0113ts, ka iepirkumos noteico\u0161ais krit\u0113rijs nevar\u0113tu b\u016bt vien\u012bgi cena. Bie\u017ei vien ierobe\u017eoto finansi\u0101lo resursu d\u0113\u013c izv\u0113le tiek veikta p\u0113c viena parametra \u2013 kas ir l\u0113t\u0101ks, to es ar\u012b \u0146emu<\/em>. Tom\u0113r skatoties pla\u0161\u0101k un dom\u0101jot valstiski par saimniecisko izdev\u012bgumu, tas vienm\u0113r nenoz\u012bm\u0113, ka l\u0113t\u0101kais ir tas lab\u0101kais. Ne velti da\u017e\u0101s valst\u012bs iepirkumos \u201catmet\u201d pirmo, l\u0113t\u0101ko, un p\u0113d\u0113jo, d\u0101rg\u0101ko, pied\u0101v\u0101jumu, bet izv\u0113rt\u0113 p\u0101r\u0113jos. <\/p>\n

Tom\u0113r m\u016bsu valst\u012b, paanaliz\u0113jot iepirkumus, nojau\u0161ams, ka galvenais ir l\u0113tums, bet tas var noz\u012bm\u0113t ar\u012b ap\u0161aub\u0101mu kvalit\u0101ti. T\u0101l\u0101k izrieto\u0161as ir nodok\u013cu sekas \u2013 bie\u017ei vien l\u0113tums ir saist\u012bts ar nenomaks\u0101tiem nodok\u013ciem. Nodok\u013cu par\u0101du esam\u012bba vai neesam\u012bba neliecina, ka nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js ir godpr\u0101t\u012bgs pret valsti un samaks\u0101 visus nodok\u013cus. K\u0101p\u0113c? <\/p>\n

Par\u0101ds var veidoties tad, kad uz\u0146\u0113m\u0113js ir deklar\u0113jis visu un pietr\u016bcis naudas l\u012bdzek\u013cu, lai samaks\u0101tu nodok\u013cus. Tikl\u012bdz uz\u0146\u0113m\u0113js neuzr\u0101da visu un tiek sl\u0113pts, cik paties\u012bb\u0101 b\u016btu nodok\u013cos j\u0101maks\u0101, form\u0101li ar\u012b uz\u0146\u0113mums var neb\u016bt nodok\u013cu par\u0101dnieks. Te ir t\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bba. <\/p>\n

Bie\u017ei vien, ja nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js ir par\u0101d\u0101, tas nenoz\u012bm\u0113, ka vi\u0146\u0161 ir visslikt\u0101kais<\/em> attiec\u012bb\u0101 pret valsti, pretstat\u0101 tam, kur\u0161 form\u0101li nav par\u0101dnieks, bet, piem\u0113ram, uzr\u0101d\u012bjis zemas algas vai visp\u0101r neuzr\u0101da nodarbin\u0101tos, vai ar\u012b pe\u013c\u0146u. <\/p>\n

Tikai viens krit\u0113rijs iepirkumos \u2013 ka pretendents nedr\u012bkst b\u016bt par\u0101d\u0101 vair\u0101k par 150 eiro valstij, tas man person\u012bgi neko neizsaka. Tikpat labi vi\u0146\u0161 var pateikt, ka man valstij ir j\u0101samaks\u0101 tikai 1 eiro. Tikm\u0113r taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 cits uz\u0146\u0113m\u0113js god\u012bgi visu uzr\u0101da un uzskaita, bet atrodas k\u0101d\u0101s finansi\u0101l\u0101s gr\u016bt\u012bb\u0101s un, pie\u0146emsim, ir par\u0101d\u0101 nodok\u013cos 10 000 eiro. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja vi\u0146\u0161 ir god\u012bgs un visu uzr\u0101da, turkl\u0101t att\u012bsta savu uz\u0146\u0113mumu un piedal\u0101s iepirkumos, tad pat grib\u0113tos nosliekties par labu t\u0101dam uz\u0146\u0113m\u0113jam, nevis k\u0101dam, kas imit\u0113.<\/p>\n

\u2013 K\u0101 to var atkl\u0101t \u2013 uz\u0146\u0113m\u0113js visu uzr\u0101da vai imit\u0113 savu god\u012bgumu?<\/strong><\/p>\n

To iesp\u0113jams atkl\u0101t. VID jau vair\u0101kk\u0101rt ir pied\u0101v\u0101jis: k\u0101 vienu no r\u0101d\u012bt\u0101jiem \u0146emt v\u0113r\u0101 ne tikai samaks\u0101tos nodok\u013cus, bet ar\u012b apr\u0113\u0137in\u0101tos. Pirms da\u017eiem gadiem bija iestr\u0101d\u0101ts viens no izsl\u0113dzo\u0161ajiem krit\u0113rijiem iepirkumos \u2013 tika sal\u012bdzin\u0101ta vid\u0113j\u0101 darba alga attiec\u012bgaj\u0101 nozar\u0113, un t\u0101 nedr\u012bkst\u0113ja b\u016bt zem\u0101ka par 70 procentiem no \u0161\u012b vid\u0113j\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja. <\/p>\n

Tad n\u0101ca nelaim\u012bgais<\/em> Sen\u0101ta spriedums, kur tika teikts, ka \u0161\u0101ds krit\u0113rijs neatbilst Satversmei. Paanaliz\u0113jot spriedumu, redzams, ka m\u016bsu secin\u0101jumi nebija pareizi izdar\u012bti, jo ne vienm\u0113r p\u0113c darba samaksas, kas ir zem\u0101ka par 70 procentiem nek\u0101 vid\u0113ji nozar\u0113, var secin\u0101t: tas ir \u201caplok\u0161\u0146u algu\u201d maks\u0101t\u0101js. M\u0113s zin\u0101m, ka ir \u013coti daudzi citi ietekm\u0113jo\u0161ie faktori, piem\u0113ram, saist\u012bti ar sezonalit\u0101ti, var ar\u012b b\u016bt \u012bslaic\u012bgi p\u0101rtraukumi darb\u012bb\u0101, kas, protams, ietekm\u0113 \u0161o vid\u0113jo samaksu. <\/p>\n

T\u0101p\u0113c \u0161obr\u012bd m\u0113s ideju esam inici\u0113ju\u0161i atk\u0101rtoti \u2013 apr\u0113\u0137inot j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 stundu skaits un profesija, jo t\u0101 vid\u0113jo samaksu iesp\u0113jams noteikt daudz prec\u012bz\u0101k. Manupr\u0101t, Finan\u0161u ministrijas parlament\u0101r\u0101 sekret\u0101re Lolita \u010cig\u0101ne ir iesniegusi uz tre\u0161o las\u012bjumu izskat\u012b\u0161anai Saeim\u0101 groz\u012bjumus, aizst\u0101jot iepriek\u0161\u0113jo variantu, kad tika \u0146emta v\u0113r\u0101 p\u0113d\u0113jo devi\u0146u m\u0113ne\u0161u vid\u0113j\u0101 darba samaksa nozar\u0113. <\/p>\n

Piem\u0113rs \u2013 ir liels b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mums, un zin\u0101ms, ka t\u0101 darbinieki pa\u0161i v\u0113rien\u012bgus celtniec\u012bbas apjomus b\u016bvlaukum\u0101 neveic. Uz\u0146\u0113mum\u0101 ir daudz cilv\u0113ku, kas nodarbojas ar mened\u017ementu, m\u0101rketingu, ir finansisti un juristi \u2013 tiem atalgojums ir pavisam cit\u0101d\u0101ks nek\u0101 str\u0101dniekiem, kas veic maz\u0101k kvalific\u0113tus darbus b\u016bvlaukum\u0101. Ja darbinieku \u012bpatsvar\u0101 vair\u0101k ir iepriek\u0161 uzskait\u012bto speci\u0101listu, tad, apr\u0113\u0137inot algu, t\u0101 vid\u0113ji san\u0101ks liel\u0101ka, nek\u0101, piem\u0113ram, k\u0101dam uz\u0146\u0113mumam, kas veic tikai beton\u0113\u0161anas darbus. Tam darbinieku \u0161tatu sarakst\u0101 var\u0113tu b\u016bt viens direktors un finansists, bet 100 beton\u0113t\u0101ji. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101, protams, vid\u0113j\u0101 darba alga uz\u0146\u0113mum\u0101 b\u016bs zem\u0101ka nek\u0101 pirmaj\u0101 piem\u0113r\u0101, kur vair\u0101k nodarbojas ar mened\u017ementu un m\u0101rketingu pas\u016bt\u012bjumu piesaist\u012b\u0161anai. <\/p>\n

VID ir inform\u0101cija par profesiju kodiem, k\u0101da ir vid\u0113j\u0101 darba samaksa. Un \u0161\u012b inform\u0101cija ir pietiekami prec\u012bza. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 ar\u012b, ka darbinieks var nestr\u0101d\u0101t pilnu slodzi. T\u0101tad m\u0113s \u0161obr\u012bd pied\u0101v\u0101jam v\u0113rt\u0113t nevis m\u0113ne\u0161a vid\u0113jo darba samaksu nozar\u0113, bet pa profesij\u0101m \u2013 stundas darba samaksu. V\u0113l m\u0113s iesak\u0101m raudz\u012bties ne tikai uz galveno uz\u0146\u0113m\u0113ju, bet ar\u012b uz piesaist\u012btajiem apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jiem. Uz tiem j\u0101attiecina t\u0101di pa\u0161i krit\u0113riji. <\/p>\n

M\u0113s valst\u012b neko neatrisin\u0101sim, ja iepirkum\u0101 uzvar\u0113ju\u0161ais galvenais uz\u0146\u0113m\u0113js piesaist\u012bs apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus, kuriem b\u016bs ofici\u0101li nor\u0101d\u012bts \u013coti zems atalgojums un turpin\u0101sies izteikta \u201caplok\u0161\u0146u\u201d algu izmaks\u0101\u0161ana. M\u016bsu pied\u0101v\u0101jums ir \u0161o parametru, vid\u0113jo stundas tarifu, apr\u0113\u0137in\u0101t un \u0146emt v\u0113r\u0101, v\u0113rt\u0113jot gan galveno uz\u0146\u0113m\u0113ju, gan ar\u012b piesaist\u012btos apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus. Nepiecie\u0161ams uz to skat\u012bties kompleksi.<\/p>\n

– T\u0101tad iepirkumu jom\u0101 notieko\u0161ais sasaucas ar \u0113nu ekonomikas<\/em> apkaro\u0161anu un \u0161os saskarsmes punktus iesp\u0113jams regul\u0113t?<\/p>\n

Vismaz m\u0113s liekam lielas cer\u012bbas un uzskat\u0101m, ka tas ir vien\u012bgais veids, k\u0101 regul\u0113t jomu. Jau iepriek\u0161 bij\u0101m pied\u0101v\u0101ju\u0161i ar\u012b uzraudz\u012bbu no VID puses, jo, protams, viens ir kaut ko nor\u0101d\u012bt normat\u012bvajos aktos, bet, ja to pien\u0101c\u012bgi neuzrauga, tad \u012bpa\u0161as j\u0113gas nav. Protams, iepirkumu izv\u0113rt\u0113\u0161ana ir Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja zi\u0146\u0101, bet m\u0113s bij\u0101m pied\u0101v\u0101ju\u0161i \u0161os pa\u0161us parametrus un krit\u0113rijus v\u0113rt\u0113t un skat\u012bties ar\u012b vis\u0101 projekta realiz\u0101cijas laik\u0101. <\/p>\n

Tas ir j\u0101nodro\u0161ina, cit\u0101di uz to br\u012bdi, kad uz\u0146\u0113mums uzvar\u0113jis iepirkumu konkurs\u0101, viss var izr\u0101d\u012bties k\u0101rt\u012bb\u0101, bet p\u0113c tam atkal p\u0101riet uz \u201caplok\u0161\u0146u\u201d alg\u0101m. VID nevajag piesaist\u012bt nek\u0101dus papildu resursus, vienk\u0101r\u0161i j\u0101nostiprina atbild\u012bba par to \u2013 ja m\u0113s ejam p\u0101rbaud\u012bt un, veicot auditu, redzam, ka uz\u0146\u0113mums \u0161o krit\u0113riju nav notur\u0113jis un \u0161ai atk\u0101pei nav nek\u0101du objekt\u012bvu apst\u0101k\u013cu, t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 tiek piem\u0113rots sods. Tom\u0113r \u0161\u012b laikam ir tik sensit\u012bva lieta, ka visu uzreiz m\u0113s nevaram paveikt.<\/p>\n

– Nevaram apiet autoservisu t\u0113mu. K\u0101 uzlabot situ\u0101ciju iepirkumos \u0161aj\u0101 nozar\u0113, jo zin\u0101ms, ka pla\u0161i iesp\u0113jams manipul\u0113t ar konkr\u0113to pas\u016bt\u012bjumu gan stundu skaita, gan stundas apmaksas lieluma zi\u0146\u0101?<\/strong><\/p>\n

Ja \u0161o jomu saist\u0101m ar iepirkumiem, tad \u0161eit ir v\u0113l viena probl\u0113ma \u2013 k\u0101di pas\u016bt\u012bjumi no valsts puses vai pa\u0161vald\u012bb\u0101m ir un k\u0101du preci p\u0113rkam. Saist\u012bb\u0101 ar autoservisiem un izsludin\u0101to tenderi \u2013 t\u0101tad ir summa un konkr\u0113tais pakalpojums. Un \u0161eit ir iesp\u0113ja manipul\u0113\u0161anai ar pakalpojuma sa\u0146em\u0161anu un izmaks\u0101m. <\/p>\n

Autoservisos uzr\u0101d\u012btas \u013coti zemas algas, bet zin\u0101m, ka tas nav vismaz\u0101k kvalific\u0113tais darbs valst\u012b. \u0160aj\u0101 jom\u0101 tom\u0113r ir j\u0101b\u016bt lab\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m tehnik\u0101. Ja run\u0101jam kaut vai par kr\u0101so\u0161anu, pul\u0113\u0161anu vai s\u012bk\u0101t par to, kas saist\u012bts ar tehniskaj\u0101m liet\u0101m, \u0161\u0101du darbu nevar paveikt jebkur\u0161 bez attiec\u012bgaj\u0101m tehniskaj\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m. <\/p>\n

Savuk\u0101rt, sal\u012bdzinot statistiku \u2013 ja vid\u0113j\u0101 darba alga valst\u012b ir p\u0101ri par 700 eiro, tad atalgojums autoservisos ir vien 45 procenti no \u0161\u012b valst\u012b vid\u0113j\u0101 r\u0101d\u012bt\u0101ja. Statistik\u0101 iek\u013cauti visi \u2013 gan mazkvalific\u0113tais darbasp\u0113ks, gan kvalific\u0113ta person\u0101la darba atalgojums. T\u0101tad man\u0101mi lieli \u201caplok\u0161\u0146u\u201d algu apjomi. <\/p>\n

Var b\u016bt t\u0101, ka valsts un pa\u0161vald\u012bbu iepirkumos uzvar\u0113ju\u0161ie uz\u0146\u0113mumi pa\u0161i \u0161o autoservisa pakalpojumu nenodro\u0161ina. Vi\u0146i, t\u0101pat k\u0101 b\u016bvniec\u012bb\u0101, piesaista apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus. Protams, autoservisu uzraudz\u012bba ir pietiekami sare\u017e\u0123\u012bta. To nevar veikt cilv\u0113ks bez priek\u0161zin\u0101\u0161an\u0101m, aizejot un uzreiz pier\u0101dot, ka kaut kas nav bijis uzr\u0101d\u012bts ien\u0101kumos, t\u0101p\u0113c ir avots l\u012bdzek\u013ciem, ko izmaks\u0101t aplok\u0161\u0146u<\/em> alg\u0101s. <\/p>\n

Mums ir izveidojusies laba sadarb\u012bba ar Autotirgot\u0101ju asoci\u0101ciju un vi\u0146i mums daudz l\u012bdz\u0113ju\u0161i, skaidrojot, k\u0101 iesp\u0113jams ieg\u016bt \u0161os pier\u0101d\u012bjumus. Autoservisos ir viens b\u016btisks elements: ja ir nosl\u0113gts l\u012bgums ar apdro\u0161in\u0101t\u0101jiem par atl\u012bdz\u012bbas izmaksu, tad sal\u012bdzin\u0101\u0161anai der r\u0101d\u012bt\u0101ji, par ko un vai apdro\u0161in\u0101t\u0101ji ir maks\u0101ju\u0161i un vai tas ir ien\u0101kumos uzr\u0101d\u012bts. T\u0101s ir matem\u0101tisk\u0101s sakrit\u012bbas, ko var sal\u012bdzin\u0101t. T\u0101pat ar kr\u0101so\u0161anu vai pul\u0113\u0161anu, sal\u012bdzinot izmaksas visai automa\u0161\u012bnai vai tikai vienam sp\u0101rnam, \u2013 t\u0101s ir lietas, ko nodok\u013cu speci\u0101listi var nezin\u0101t. Ja iesaist\u0101s nozares asoci\u0101cija, t\u0101 var sniegt praktisko pal\u012bdz\u012bbu par konkr\u0113taj\u0101 jom\u0101 rakstur\u012bgaj\u0101m \u012bpatn\u012bb\u0101m.<\/p>\n

– Aizvien savu noz\u012bmi nezaud\u0113 cenas jaut\u0101jums, tas noz\u012bm\u012bgs ne tikai iepirkumu jom\u0101, bet ar\u012b jebkuram no mums\u2026<\/strong><\/p>\n

Viena da\u013ca iedz\u012bvot\u0101ju atbalsta \u201c\u0113nu ekonomiku\u201d. Bie\u017ei vien saku, ka vaina ir dom\u0101\u0161an\u0101. Ja klientam neizsniedz nevienu attaisnojo\u0161u dokumentu, tad savas ties\u012bbas nevar pier\u0101d\u012bt gad\u012bjumos, kad radusies s\u016bdz\u012bba par sa\u0146emto preci vai pakalpojumu. Liekas it k\u0101 element\u0101ra lieta \u2013 riepu nomai\u0146a automa\u0161\u012bnai. Viens ir vienk\u0101r\u0161i rite\u0146u p\u0101rskr\u016bv\u0113\u0161ana, bet otrs \u2013 sabalans\u0113\u0161ana. Ar laiku to var redz\u0113t, jo sabalans\u0113tas riepas ilg\u0101k kalpo. <\/p>\n

T\u0101 ir \u012bslaic\u012bga dom\u0101\u0161ana \u2013 priec\u0101ties, ka kaut ko l\u0113t\u0101k dab\u016b un apm\u0101na valsti. Ja s\u0101k \u0161\u012bs lietas \u0161\u0137etin\u0101t un v\u0113rt\u0113t, k\u0101di ir \u201cplusi\u201d un k\u0101di \u201cm\u012bnusi\u201d, tad visticam\u0101k p\u0113d\u0113jo ir vair\u0101k, nemaz nerun\u0101jot par savu dro\u0161\u012bbu. Jo jebkur\u0101 nelikum\u012bb\u0101 ir divas puses \u2013 vai nu t\u0101 ir aplok\u0161\u0146u alga, par kuru vienoju\u0161\u0101s abas puses, vai tom\u0113r nav vienoju\u0161\u0101s un \u201cizst\u0101jas no sp\u0113les\u201d. Bie\u017ei vien ar savu attieksmi stimul\u0113jam \u0113nu ekonomikas past\u0101v\u0113\u0161anu. <\/p>\n

\u2013 Kas b\u016btu svar\u012bg\u0101kais, kas j\u0101p\u0101rdom\u0101 gan uz\u0146\u0113m\u0113jiem, gan likumdev\u0113jam \u0161o divu gadu laik\u0101, kam\u0113r ES direkt\u012bvas j\u0101iestr\u0101d\u0101 nacion\u0101laj\u0101 likumdo\u0161an\u0101?<\/strong><\/p>\n

Viennoz\u012bm\u012bgi, ka galvenais nosac\u012bjums nevar b\u016bt l\u0113tums. Cena nevar b\u016bt vien\u012bgais noteico\u0161ais faktors, mums j\u0101iem\u0101c\u0101s v\u0113rt\u0113t saimniecisko izdev\u012bgumu kopum\u0101. Finansi\u0101li, ja m\u0113s nerun\u0101jam tikai par savu kabatu, bet par saimniecisko izdev\u012bgumu valstij, tad svar\u012bgi, lai netiktu izkrop\u013cota god\u012bga konkurence, lai b\u016btu god\u012bga nodok\u013cu nomaksa. Tas viss ietekm\u0113 cenu, korel\u0113jas kop\u0101, un j\u0101v\u0113rt\u0113 daudz pla\u0161\u0101k. <\/p>\n

J\u0101dom\u0101 ar\u012b par apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju piesaisti \u2013 cik daudz \u012bpatsvara zi\u0146\u0101 tos var piesaist\u012bt. Piem\u0113rs: nav lo\u0123iski, ja iepirkum\u0101 vinn\u0113jis uz\u0146\u0113mums prot veikli sak\u0101rtot dokument\u0101ciju, tad piesaista apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113jus, kas ir aplok\u0161\u0146u<\/em> algu izmaks\u0101t\u0101ji vai nodok\u013cu nemaks\u0101t\u0101ji. Piedaloties iepirkum\u0101, j\u0101b\u016bt skaidrai proporcijai, k\u0101du da\u013cu veiks piesaist\u012btie apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ji un k\u0101du vinn\u0113ju\u0161ais uz\u0146\u0113mums pats \u2013 vai tie b\u016btu 30 vai 70 procenti. Jo liel\u0101ks \u0161is \u012bpatsvars, jo lab\u0101k. <\/p>\n

Protams, ir gad\u012bjumi, kad neatmaks\u0101jas tur\u0113t k\u0101du specifisku profesiju veic\u0113jus un izdev\u012bg\u0101k tos piesaist\u012bt konkr\u0113tajam objektam uz vajadz\u012bgo laiku. Tom\u0113r, piesakoties izsludin\u0101tajiem iepirkumiem, uz\u0146\u0113mumam j\u0101b\u016bt sp\u0113j\u012bgam liel\u0101ko da\u013cu no nepiecie\u0161am\u0101 pakalpojuma nodro\u0161in\u0101t pa\u0161am. <\/p>\n

Uz\u0146\u0113mumiem iesp\u0113jams ar\u012b apvienoties, un m\u016bsu uz\u0146\u0113m\u0113ji t\u0101 ar\u012b dara, veicot pas\u016bt\u012bjumus k\u0101dam liel\u0101kam objektam. Saprotams, ka specifisku lietu veik\u0161anai piesaista apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju un nop\u0113rk vajadz\u012bgo pakalpojumu. Bet mums gadu gait\u0101 ir izveidojusies hroniska<\/em> apak\u0161uz\u0146\u0113m\u0113ju sist\u0113ma. <\/p>\n

Manas filozofijas saist\u012bb\u0101 ar re\u0101lo nodok\u013cu nomaksu, nevis ar par\u0101diem pamatprincips ir sekojo\u0161s: ja nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js ir maks\u0101jis god\u012bgi nodok\u013cus, tam b\u016btu j\u0101dod priek\u0161roka attiec\u012bb\u0101 pret tiem, kas nemaks\u0101 nodok\u013cus. K\u0101p\u0113c vajadz\u0113tu \u013caut nopeln\u012bt uz citu nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju r\u0113\u0137ina t\u0101dam uz\u0146\u0113mumam, kas izvair\u0101s no nodok\u013ciem?!<\/p>\n

\u2013 Atgrie\u017eoties v\u0113lreiz pie ES direkt\u012bv\u0101m \u2013 vai to pild\u012b\u0161ana var\u0113tu pal\u012bdz\u0113t sak\u0101rtot tirgu? <\/strong><\/p>\n

\u2013 Dom\u0101ju, ka j\u0101. Viss atkar\u012bgs no mums pa\u0161iem. Var veidot uzraugo\u0161os meh\u0101nismus un uzlikt soda sankcijas, likt vain\u012bgos cietumos, bet daudz l\u0113t\u0101k un efekt\u012bv\u0101k ir iztur\u0113ties atbild\u012bgi pret
\nnodok\u013cu nomaksu, nevis m\u0113\u0123in\u0101t izvair\u012bties un v\u0113l liel\u012bties ar to. Viss ir saist\u012bts ar attieksmi. <\/p>\n

Ir iecere n\u0101kt klaj\u0101 un public\u0113t zi\u0146as par samaks\u0101tajiem nodok\u013ciem. Piem\u0113ram, ja n\u0101kam\u0101 gada febru\u0101r\u012b public\u0113sim sav\u0101 m\u0101jaslap\u0101, ka SIA A<\/em> ir samaks\u0101jusi nodok\u013cos (nevis apr\u0113\u0137in\u0101jusi!) kop\u0101 pa visu gadu miljonu, 500 vai 600, vai 3 eiro, un pret\u012b noliksim nodarbin\u0101to skaitu, tad \u013coti interesanti sevi\u0161\u0137i pirmaj\u0101 gad\u0101 b\u016bs v\u0113rot \u0161os r\u0101d\u012bt\u0101jus. <\/p>\n

AUTORS: Arta Baumane<\/strong><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Gandr\u012bz ikviens autoservisu darbinieks zina, ka Valsts ie\u0146\u0113mumu dienestam (VID) ir jauna \u0123ener\u0101ldirektore. Vi\u0146u sauc In\u0101ra P\u0113tersone, un vi\u0146a ir gatava r\u012bkoties. Vi\u0146a ne vien n\u0101kotn\u0113 grib\u0113tu izsekot l\u012bdzi iepirkuma procesam ar\u012b p\u0113c iepirkuma l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas, bet ar\u012b gatava atz\u012bt iepriek\u0161\u0113jo VID neprecizit\u0101ti…<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4079"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=4079"}],"version-history":[{"count":9,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4079\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4298,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/4079\/revisions\/4298"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=4079"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=4079"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=4079"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}