{"id":3887,"date":"2014-05-28T11:43:16","date_gmt":"2014-05-28T09:43:16","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=3887"},"modified":"2014-09-09T08:30:42","modified_gmt":"2014-09-09T06:30:42","slug":"nabaga-latvijas-burkans-biete-un-citi-darzeni","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=3887","title":{"rendered":"Nabaga Latvijas burk\u0101ns, biete un citi d\u0101rze\u0146i"},"content":{"rendered":"

Par to, cik daudz b\u0113rnu uztur\u0101 skol\u0101s dr\u012bkst lietot s\u0101li un k\u0101 pan\u0101kt, lai \u0113diens b\u016btu ne tikai vesel\u012bgs, bet ar\u012b gar\u0161\u012bgs, tiek run\u0101ts daudz. Tik daudz un emocion\u0101li, ka nevi\u013cus aiz t\u0101 visa paz\u016bd pats galvenais. Ko tad \u012bsti b\u0113rni \u0113d? <\/strong><\/p>\n

Kas un no kurienes pieg\u0101d\u0101 produktus skol\u0101m? K\u0101da ir to izcelsme un l\u012bdz ar to \u2013 kvalit\u0101te? Turkl\u0101t runa jau nav tikai par skol\u0101m, bet ar\u012b par b\u0113rnud\u0101rziem, pansion\u0101tiem un cit\u0101m pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113m. K\u0101 ar\u012b par valsts cietumiem. V\u0101rdu sakot, par vis\u0101m viet\u0101m, kur \u0113din\u0101\u0161anu nodro\u0161ina, izmantojot publisko iepirkumu. Vai \u0161obr\u012bd, p\u0113rkot l\u0113t\u0101ko un vienlaikus m\u0113\u0123inot procesu maksim\u0101li unific\u0113t, m\u0113s paties\u012bb\u0101 neapzogam pa\u0161i sevi? K\u0101p\u0113c parasti ne\u0146em v\u0113r\u0101 to cilv\u0113ku, kuri spiesti p\u0101rtikt no citu pieg\u0101d\u0101t\u0101s p\u0101rtikas, viedokli un k\u0101p\u0113c daudzviet, sevi\u0161\u0137i lielaj\u0101s pils\u0113t\u0101s, ir gan izdev\u012bg\u0101k, gan \u0113rt\u0101k viet\u0113jos produktus aizst\u0101t ar importa? Un visbeidzot, k\u0101 tas atsaucas uz valsts ekonomiku, nodok\u013ciem un tautsaimniec\u012bbu kopum\u0101? K\u0101 jau nereti \u0161\u0101d\u0101s probl\u0113msitu\u0101cij\u0101s jaut\u0101jumu ir daudz. Tiesa ir ar\u012b atbildes. Diem\u017e\u0113l pietr\u016bkst tikai visaptvero\u0161as, valstiskas un sabiedr\u012bbas interes\u0113m atbilsto\u0161as r\u012bc\u012bbas.
\n<\/em>
\nNieka 1% un 140\u00a0000 t d\u0101rze\u0146u <\/strong><\/p>\n

P\u0101rtikas iepirkums ir tikpat specifisks k\u0101 pati p\u0101rtika ar saviem at\u0161\u0137ir\u012bgajiem uzglab\u0101\u0161anas nosac\u012bjumiem, realiz\u0101cijas termi\u0146iem un izlieto\u0161anas veidu. Viens ir zivis un zivju izstr\u0101d\u0101jumi, pavisam kas cits \u2013 milti vai piena produkti. P\u0113c P\u0101rtikas un veterin\u0101r\u0101 dienesta (PVD) pras\u012bb\u0101m, produkti, kas j\u0101uzglab\u0101 da\u017e\u0101d\u0101s temperat\u016br\u0101s, pat j\u0101ved b\u016btu katrs ar citu ma\u0161\u012bnu.<\/p>\n

Ne velti p\u0101rtikas iepirkums tiek dal\u012bts lot\u0113s atbilsto\u0161i \u0161\u012bm produktu grup\u0101m. Run\u0101t par visu iepirkumu kopum\u0101 b\u016btu diezgan bezj\u0113dz\u012bgi, jo viet\u0113j\u0101 tirg\u016b svar\u012bgi tie produkti, ar kuriem Latvija sevi piln\u012bb\u0101 var nodro\u0161in\u0101t. Viens no t\u0101diem nenoliedzami ir viet\u0113jie d\u0101rze\u0146i, kuru izcelsme b\u016btu viegli izsekojama, bet kvalit\u0101ti garant\u0113tu attiec\u012bgie ra\u017eot\u0101ji. <\/p>\n

D\u0101nija, piem\u0113ram, noteikusi, ka no 2015. gada publiskajos iepirkumos 90% p\u0101rtikas b\u016bs biolo\u0123iski audz\u0113ta. Latvij\u0101 tik ambiciozus pl\u0101nus neviens pagaid\u0101m nelolo, jo, \u0146emot v\u0113r\u0101 situ\u0101ciju, k\u0101da p\u0101rtikas iepirkumos pa\u0161laik valda pie mums, tas b\u016btu piln\u012bgi nere\u0101li. Pat Zviedrijas l\u012bmenis, kur p\u0101rtikas iepirkumos pa\u0161vald\u012bbas jau sen dod priek\u0161roku tikai viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem, mums joproj\u0101m ir neaizsniedzams. Tur neviens pat nesp\u0113j iedom\u0101ties, ka b\u0113rni skol\u0101s var\u0113tu tik baroti ar import\u0113tiem, nevis viet\u0113jiem d\u0101rze\u0146iem un aug\u013ciem. Iz\u0146emot, protams, aug\u013cus, kas Skandin\u0101vij\u0101 neaug.<\/p>\n

Latvij\u0101 aina ir, ja ne glu\u017ei pret\u0113ja, tad krasi at\u0161\u0137ir\u012bga gan, lai ar\u012b pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 izaudz\u0113ts (ieskaitot siltumn\u012bc\u0101s) ap 140\u00a0000 t d\u0101rze\u0146u un vair\u0101k nek\u0101 27\u00a0000 t kartupe\u013cu. Tom\u0113r tikai niec\u012bga da\u013ca no t\u0101 tiek realiz\u0113ta ar iepirkuma starpniec\u012bbu.<\/p>\n

Vienas no liel\u0101kaj\u0101m d\u0101rze\u0146u ra\u017eot\u0101j\u0101m valst\u012b \u2013 Kooperat\u012bv\u0101s sabiedr\u012bbas M\u016aSM\u0100JU D\u0100RZE\u0145I<\/em> \u2013 valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Ed\u012bte Strazdi\u0146a st\u0101sta: \u201eSabiedr\u012bb\u0101 apvienoju\u0161\u0101s desmit saimniec\u012bbas, kur\u0101s audz\u0113 teju visus d\u0101rze\u0146us un saknes, ko vien iesp\u0113jams izaudz\u0113t Latvij\u0101. S\u0101kot ar kartupe\u013ciem, biet\u0113m, burk\u0101niem, tom\u0101tiem, gur\u0137iem un beidzot ar dill\u0113m, da\u017e\u0101da veida pupi\u0146\u0101m, selerij\u0101m, puraviem. Kopum\u0101 m\u0113s pieg\u0101d\u0101jam pat\u0113r\u0113t\u0101jiem vair\u0101k nek\u0101 \u010detrdesmit da\u017e\u0101dus produktus jeb no 10\u00a0000 \u2013 16\u00a0000 t d\u0101rze\u0146u ik gadu. Diem\u017e\u0113l tikai nepilns 1% m\u016bsu izaudz\u0113t\u0101 ar iepirkuma pal\u012bdz\u012bbu non\u0101k viet\u0113j\u0101s skol\u0101s vai b\u0113rnud\u0101rzos.\u201d T\u0101tad t\u0101s ir nedaudz vair\u0101k k\u0101 100 tonnas no visa izaudz\u0113t\u0101. Un tas ir \u013coti, \u013coti maz. K\u0101 turpina E. Strazdi\u0146a: \u201eV\u0113l sal\u012bdzino\u0161i nesen pieg\u0101d\u0101j\u0101m d\u0101rze\u0146us ar\u012b ieslodz\u012bjumu viet\u0101m. T\u0101s bija gandr\u012bz 5 000 tonnas gad\u0101.\u201d<\/p>\n

Diem\u017e\u0113l pa\u0161laik Ieslodz\u012bjuma vietu p\u0101rvalde ar viet\u0113jiem d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101jiem tie\u0161\u0101 veid\u0101 vairs nesadarbojas. Vai tas noz\u012bm\u0113, ka viet\u0113jie d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101ji tiek izstumti no iepirkuma tirgus? Maz ticams, ka taj\u0101 sekm\u012bgi var konkur\u0113t atsevi\u0161\u0137i zemnieki, ja pat lieliem kooperat\u012bviem tas nav pa sp\u0113kam. Form\u0101li to, protams, atz\u012bs vien retais, bet praktiski t\u0101 ir re\u0101lit\u0101te, ar ko j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ne tikai viet\u0113jiem d\u0101rze\u0146u audz\u0113t\u0101jiem, bet ar\u012b pat\u0113r\u0113t\u0101jiem. <\/p>\n

18 miljoni p\u0101rtikai<\/strong><\/p>\n

P\u0101rtikas produktu iepirkumiem Latvijas pa\u0161vald\u012bbas gad\u0101 t\u0113r\u0113 vair\u0101k nek\u0101 18 miljonus eiro. Protams, uz p\u0101r\u0113jo iepirkumu fona tas nav daudz. (Sal\u012bdzin\u0101jumam: TEC- 2 otr\u0101s k\u0101rtas rekonstrukcijas iepirkums vien bija 260 milj. eiro.) Tom\u0113r noskaidrot, k\u0101 \u0161\u012b summa tiek sadal\u012bta pa re\u0123ioniem un konkr\u0113t\u0101m pa\u0161vald\u012bb\u0101m, kas tiek pirkts, no kurienes n\u0101k iepirktie produkti un uz kurieni aizpl\u016bst Latvijas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju vai vienk\u0101r\u0161i to cilv\u0113ku nauda, kas, piem\u0113ram, maks\u0101 par savu b\u0113rnu pusdien\u0101m skol\u0101, ir gandr\u012bz neiesp\u0113jami. Ac\u012bmredzot kapeikas nevienam nav laika skait\u012bt. Raksta tap\u0161anas laik\u0101 \u0161\u0101du datu un to anal\u012bze nebija atrodami ne Zemkop\u012bbas ministrij\u0101 (ZM), ne cit\u0101s ministrij\u0101s. Tiesa, Zemkop\u012bbas ministrija inform\u0113ja, ka Latvijas Lauku konsult\u0101ciju un izgl\u012bt\u012bbas centrs (LLKC) marta s\u0101kum\u0101 veicis pla\u0161u aptauju, lai noskaidrotu situ\u0101ciju katr\u0101 novad\u0101 un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101d\u0113s. <\/p>\n

LKKC sabiedrisko attiec\u012bbu vad\u012bt\u0101ja Iveta Tomsone apliecin\u0101ja, ka p\u0113t\u012bjums esot pabeigts, tom\u0113r situ\u0101cija katr\u0101 novad\u0101 at\u0161\u0137ir\u012bga. T\u0101p\u0113c darbs ieg\u016bto rezult\u0101tu apkopo\u0161an\u0101 un anal\u012bz\u0113 v\u0113l k\u0101du laiku turpin\u0101\u0161oties. Bet jau pa\u0161laik, k\u0101 apgalvoja I. Tomsone, iez\u012bm\u0113jas galven\u0101s probl\u0113mas. <\/p>\n

Pa\u0161vald\u012bbu vad\u012bt\u0101ji un aptauj\u0101tie speci\u0101listi neb\u016bt neesot pret viet\u0113jo d\u0101rze\u0146u un lauksaimniec\u012bbas produktu iepirkumu, tom\u0113r taj\u0101 pa\u0161\u0101 laik\u0101 atz\u012bst, ka izdev\u012bg\u0101k iepirkumus nedal\u012bt lot\u0113s jeb atsevi\u0161\u0137u produktu grup\u0101s, bet visu iepirkt un pieg\u0101d\u0101t uzreiz. Tas pa sp\u0113kam vien\u012bgi vairumtirdzniec\u012bbas b\u0101z\u0113m, nevis zemniekiem. Turkl\u0101t \u013coti liel\u0101m b\u0101z\u0113m. <\/p>\n

K\u0101 v\u0113l viens no iemesliem, kas apgr\u016btina viet\u0113jo produktu iepirkumu, tiek min\u0113ts ar\u012b Publisko iepirkumu likums (PIL). Iesp\u0113jams t\u0101p\u0113c, ka iepirkuma organiz\u0113t\u0101ji, iep\u0113rkot viet\u0113jos produktus, baid\u0101s, ka tiem tiks p\u0101rmesta konkurences ierobe\u017eo\u0161ana un l\u012bdz ar to iepirkuma rezult\u0101tus k\u0101ds no pretendentiem p\u0101rs\u016bdz\u0113s Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroj\u0101 (IUB). <\/p>\n

Visbeidzot \u2013 izr\u0101d\u0101s, ar\u012b pa\u0161i zemnieki nav \u012bsti gatavi publiskajam iepirkumam. Gan v\u0101j\u0101s kooper\u0101cijas d\u0113\u013c, jo tikai apvienojoties iesp\u0113jams nodro\u0161in\u0101t vair\u0101ku produktu regul\u0101ras pieg\u0101des. Gan iepirkumu zem\u0101k\u0101s cenas d\u0113\u013c, kas tom\u0113r at\u0161\u0137iras no tirgus cenas. Kuram tad gribas p\u0101rdot l\u0113t\u0101k, ja ir izredzes nopeln\u012bt vair\u0101k?<\/p>\n

T\u0101tad, ja zin\u0101m, ka l\u012bdz\u012bgi k\u0101 daudzos citos publiskajos iepirkumos ar\u012b p\u0101rtikas iepirkum\u0101 galvenais krit\u0113rijs parasti ir zem\u0101k\u0101 cena, nevis saimnieciski visizdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums, k\u0101 tam vajadz\u0113tu b\u016bt, tad izn\u0101k, ka rad\u012bti teju vai visi priek\u0161noteikumi, lai no iepirkumiem izspiestu viet\u0113jos p\u0101rtikas produktus, taj\u0101 skait\u0101 ar\u012b d\u0101rze\u0146us. Tas ir gandr\u012bz neizb\u0113gami, lai cik kvalitat\u012bvi tie ar\u012b b\u016btu. <\/p>\n

Nevienam nav nosl\u0113pums, ka Polijas bietes, kartupe\u013ci, burk\u0101ni un ziedk\u0101posti, pat atvesti l\u012bdz Latvijai, \u0146emot v\u0113r\u0101 \u0161\u012bs valsts ra\u017eo\u0161anas apjomus, nodok\u013cu politiku un atbalstu lauksaimniec\u012bbai, vienalga b\u016bs l\u0113t\u0101ki nek\u0101 viet\u0113j\u0101 produkcija. Sevi\u0161\u0137i, ja tiem netiks pras\u012bti nek\u0101di kvalit\u0101tes sertifik\u0101ti un tos realiz\u0113s caur t\u0101 d\u0113v\u0113to nakts tirgu R\u012bg\u0101. <\/p>\n

\u201eM\u0113s viet\u0113jam tirgum ra\u017eojam kvalitat\u012bvus produktus. Tie attiec\u012bgi sertific\u0113ti gan ar pre\u010du z\u012bmi Za\u013c\u0101 karot\u012bte,<\/em> gan pasaules l\u012bme\u0146a sertifik\u0101tu Global GAP. <\/em>T\u0101p\u0113c nekad neb\u016bs tik l\u0113ti k\u0101 nakts tirgus produkcija, jo vienlaikus t\u0101s ir ar\u012b papildu izmaksas, lai nodro\u0161in\u0101tu kvalit\u0101ti un produktu izsekojam\u012bbu,\u201d uzsver E. Strazdi\u0146a.<\/p>\n

Kad un k\u0101p\u0113c viet\u0113jie d\u0101rze\u0146i k\u013cuva nevajadz\u012bgi
\n<\/strong>
\nPirms\u0101kumi pa\u0161reiz\u0113jai situ\u0101cijai, kad no daudzu jo daudzu m\u0101c\u012bbu iest\u0101\u017eu virtuv\u0113m tika padz\u012btas nabaga viet\u0113j\u0101s bietes, burk\u0101ni un citi d\u0101rze\u0146i, mekl\u0113jami apm\u0113ram pirms desmit gadiem. Toreiz izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des masveid\u0101 bija spiestas attiekties no sav\u0101m skolu vai b\u0113rnud\u0101rzu virtuv\u0113m un saviem pav\u0101riem. \u0160\u012bs funkcijas, sl\u0113dzot l\u012bgumus ar m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m, p\u0101r\u0146\u0113ma \u0113din\u0101\u0161anas uz\u0146\u0113mumi. Turkl\u0101t p\u0101r\u0146\u0113ma p\u0113c principa, jo l\u0113t\u0101ks pied\u0101v\u0101jums, ja vien tas iek\u013caujas speci\u0101listu noteiktaj\u0101s b\u0113rnu \u0113din\u0101\u0161anas norm\u0101s, jo liel\u0101kas izredzes tikt pie pas\u016bt\u012bjuma. T\u0101p\u0113c Latvij\u0101 ien\u0101ca lietuvie\u0161u \u0113din\u0101\u0161anas uz\u0146\u0113mumi, kas specializ\u0113j\u0101s darbam m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113s.
\nSpeci\u0101listi atceras ne vienu vien t\u0101 laika kuriozu. Piem\u0113ram, k\u0101ds \u0113din\u0101t\u0101js, kad tam aizr\u0101d\u012bts, ka pied\u0101v\u0101taj\u0101 \u0113dienkart\u0113 mazliet pietr\u016bkst l\u012bdz oblig\u0101taj\u0101m b\u0113rnu \u0113din\u0101\u0161anas norm\u0101m, to papildin\u0101jis ar vienu cepumu katram \u0113d\u0101jam, t\u0101d\u0113j\u0101di form\u0101li normu izpildot. <\/p>\n

Run\u0101, ka pa\u0161laik skolu virtuv\u0113s lietuvie\u0161u uz\u0146\u0113m\u0113ju palicis maz\u0101k, tom\u0113r uz\u0146\u0113m\u0113js neatkar\u012bgi no taut\u012bbas ir un paliek uz\u0146\u0113m\u0113js, kuru pirmk\u0101rt interes\u0113 pe\u013c\u0146a. T\u0101p\u0113c faktiski ne skolu vad\u012bba, ne v\u0113l jo vair\u0101k pa\u0161vald\u012bbas, pat zinot kop\u0113jo summu, b\u016bt\u012bb\u0101 \u0161o iepirkumu nevar ietekm\u0113t un piln\u012bb\u0101 izkontrol\u0113t. <\/p>\n

Kaut ar\u012b vec\u0101ki, pedagogi un dietologi vienispr\u0101tis, ka b\u0113rnu \u0113dienkart\u0113 nepiecie\u0161ams vair\u0101k sak\u0146u, maz\u0101k makaronu un citu miltu \u0113dienu, b\u016bt\u012bb\u0101 ar\u012b vi\u0146i daudzviet nemaz \u0161o \u0113dienkarti nesp\u0113j ietekm\u0113t. Ac\u012bmredzot t\u0101p\u0113c t\u0101l\u0101k par diskusij\u0101m, cik tad daudz s\u0101ls dr\u012bkst \u0113st b\u0113rni, neesam tiku\u0161i. <\/p>\n

Savuk\u0101rt, lai atvieglotu ar pieg\u0101di saist\u012btos jaut\u0101jumus un to vienk\u0101r\u0161otu, iepirkumi bie\u017ei vien vairs netiek dal\u012bts lot\u0113s, k\u0101 tam vajadz\u0113tu b\u016bt. Toties tajos tiek iestr\u0101d\u0101ti nosac\u012bjumi, lai visi produkti tiktu pieg\u0101d\u0101ti uzreiz un ar vienu transportu. Pas\u016bt\u012bt\u0101jiem t\u0101 nenoliedzami ir \u0113rt\u0101k. Vien\u012bgi rodas jaut\u0101jums, kam tad \u012bsti kalpo iepirkums \u2013 pat\u0113r\u0113t\u0101ju un sabiedr\u012bbas interes\u0113m vai pa\u0161u pas\u016bt\u012bt\u0101ju \u0113rt\u012bbai?<\/p>\n

\u201ePietiek ieskat\u012bties R\u012bgas domes Izgl\u012bt\u012bbas, kult\u016bras un sporta departamenta nupat izsludin\u0101tajos p\u0101rtikas iepirkumos pirmskolas izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m, lai redz\u0113tu, ka no pretendenta tiek pras\u012bta visu b\u0113rnu \u0113din\u0101\u0161anai nepiecie\u0161amo produktu pieg\u0101de. T\u0101 ir gan maize, ban\u0101ni, aprikozes, kartupe\u013ci, tom\u0101ti, gur\u0137i, \u0137iploki un citi p\u0101rtikas produkti. Skaidrs, ka m\u0113s esam viet\u0113jais d\u0101rze\u0146u pieg\u0101d\u0101t\u0101js un nestr\u0101d\u0101jam ne ar maizi, ne ban\u0101niem, ne aprikoz\u0113m,\u201d pa\u0161reiz\u0113jo situ\u0101ciju, kas viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem k\u013c\u016bst arvien nelabv\u0113l\u012bg\u0101ka, sevi\u0161\u0137i R\u012bg\u0101, skaidro E. Strazdi\u0146a. <\/p>\n

Ar\u012b vienas no Latvij\u0101 liel\u0101k\u0101s p\u0101rtikas vairumtirdzniec\u012bbas komp\u0101nijas Futurus Food<\/em> komercdirektors \u0112riks Jansons, kas jau vair\u0101k nek\u0101 desmit gadus piedal\u0101s valsts un pa\u0161vald\u012bbu iest\u0101\u017eu organiz\u0113tajos p\u0101rtikas iepirkumu konkursos, p\u0113rn \u017eurn\u0101lam Iepirkumi<\/em> teica, ka R\u012bgai iepirkumos esot, maigi izsakoties, savas \u012bpatn\u012bbas. \u0160\u0101da sist\u0113ma, kas laika gait\u0101 izveidojusies galvaspils\u0113t\u0101, neesot nevien\u0101 cit\u0101 pa\u0161vald\u012bb\u0101. Apm\u0113ram 90% R\u012bgas b\u0113rnud\u0101rzu visu p\u0101rtiku iep\u0113rk no viena pieg\u0101d\u0101t\u0101ja. Futurus Food,<\/em> kas galvenok\u0101rt str\u0101d\u0101 ar viet\u0113jo produkciju un pieg\u0101d\u0101 tikai tos produktus, ko var uzglab\u0101t bez temperat\u016bras ierobe\u017eojumiem (t\u0101tad d\u0101rze\u0146i, ga\u013ca, piens vai zivis vi\u0146u sortiment\u0101 neietilps), uzvar\u0113t \u0161ajos iepirkumos neesot izred\u017eu. <\/p>\n

Latvijas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ji uztur \u0101rvalstu ra\u017eot\u0101jus<\/strong><\/p>\n

ZM Tirgus un tie\u0161\u0101 atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe uzskata, ka viens no iemesliem, k\u0101p\u0113c viet\u0113jos ra\u017eot\u0101jus izstumj no tirgus, esot tie\u0161i tas, ka p\u0101rtikas iepirkumi vairs netiek dal\u012bti lot\u0113s un netiek r\u012bkoti konkursi un sl\u0113gti l\u012bgumi par atsevi\u0161\u0137u produktu grupu iepirkumu.<\/p>\n

\u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 no p\u0101rtikas iepirkumiem tiek izsl\u0113gti ne tikai viet\u0113jie pieg\u0101d\u0101t\u0101ji un, pirmk\u0101rt, jau viet\u0113jie lauksaimnieki, bet ar\u012b viet\u0113j\u0101s vairumtirdzniec\u012bbas komp\u0101nijas. To vietu aiz\u0146em liel\u0101s vairumtirdzniec\u012bbas b\u0101zes, kas var nodro\u0161in\u0101t gan visu piepras\u012bt\u0101s produkcijas kl\u0101stu, gan pats galvenais \u2013 ar\u012b l\u0113t\u0101ko cenu. Vien\u012bg\u0101 nelaime, ka \u0161\u012bs b\u0101zes ar viet\u0113jo tirgu saist\u012btas visai nosac\u012bti jeb, pareiz\u0101k sakot, Latvijas tirgus t\u0101m p\u0101rsvar\u0101 kalpo vien\u012bgi produkcijas realiz\u0101cijai. Izsekot, no kurienes n\u0101kusi pati produkcija, ir \u013coti gr\u016bti. T\u0101p\u0113c m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113s un pansion\u0101tos non\u0101k ne tikai Lietuvas piena izstr\u0101d\u0101jumi, bet ar\u012b Polijas d\u0101rze\u0146i. V\u0113l \u013caun\u0101k \u2013 \u0146emot v\u0113r\u0101, ka \u0161\u012bs b\u0101zes vienlaikus apkalpo lielveikalu \u0137\u0113des, nav izsl\u0113gts, ka ar publisko iepirkumu starpniec\u012bbu tiek realiz\u0113ti ar\u012b tie produkti, kurus da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c realiz\u0113t veikalos vairs nevar. Tas jau vistie\u0161\u0101k\u0101 veid\u0101 saist\u012bts ar pre\u010du kvalit\u0101ti, kas b\u0113rnud\u0101rziem vai pansion\u0101tiem izrad\u0101s gana laba.<\/p>\n

Savuk\u0101rt E. Strazdi\u0146u visvair\u0101k uztrauc, ka, iep\u0113rkot importa p\u0101rtiku, Latvijas nodok\u013cu maks\u0101t\u0101js ar iepirc\u0113ju starpniec\u012bbu, pats to nezinot, uztur nevis viet\u0113jos, bet \u0101rvalstu ra\u017eot\u0101jus. Nauda aizpl\u016bst no valsts, kas no tautsaimniec\u012bbas viedok\u013ca ir absurds! Jo absurds ir izsludin\u0101t konkursu, lai par zem\u0101ko cenu iepirktu p\u0101rtiku skolai, b\u0113rnud\u0101rzam, slimn\u012bcai vai k\u0101dai citai valsts iest\u0101dei, bet rezult\u0101t\u0101 ar \u0161o naudu att\u012bst\u012btu nevis viet\u0113jo ra\u017eo\u0161anu un viet\u0113jos zemniekus, bet gan k\u0101das citas valsts tautsaimniec\u012bbu.<\/p>\n

Satraukusies par \u0161o attieksmi ir Zemkop\u012bbas ministrija, kas sadarb\u012bb\u0101 ar IUB izstr\u0101d\u0101jusi p\u0101rtikas iepirkumu vadl\u012bnijas. T\u0101s paredz iepirkumos dot priek\u0161roku Za\u013c\u0101s karot\u012btes<\/em> produktiem, vienlaikus nodro\u0161inot \u012bs\u0101s pieg\u0101des \u0137\u0113des, kas noz\u012bm\u0113 nelielu att\u0101lumu l\u012bdz pieg\u0101des viet\u0101m. <\/p>\n

\u201eVien\u012bgi jaut\u0101jums, vai tie, kas izstr\u0101d\u0101 konkursa nolikumus, \u0146em v\u0113r\u0101 vadl\u012bnijas vai ne\u0146em,\u201d saka E. Strazdi\u0146a, jo tas prasa papildu darbu, gan apzinot ra\u017eot\u0101jus novados, gan izstr\u0101d\u0101jot t\u0101du nolikumu un specifik\u0101ciju, kas \u013cautu tiem piedal\u012bties iepirkum\u0101 tie\u0161i ar produktiem, ko vi\u0146i audz\u0113. Tas savuk\u0101rt ir papildu darbs un zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 pat riskanti, jo konkursa r\u012bkot\u0101jiem var p\u0101rmest konkurences ierobe\u017eo\u0161anu, lai gan atbilsto\u0161i PIL ierobe\u017eo\u0161ana b\u016btu vien tad, ja k\u0101dam pretendentam apzin\u0101ti tiktu rad\u012bti \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci vai k\u0101dam citam \u2013 priek\u0161roc\u012bbas.<\/p>\n

Protams, daudzas no min\u0113taj\u0101m probl\u0113m\u0101m tiktu nov\u0113rstas vai izzustu pa\u0161as no sevis, ja iepirkumu r\u012bkot\u0101ji atteiktos no zem\u0101k\u0101s cenas k\u0101 vien\u012bg\u0101 krit\u0113ja un t\u0101 viet\u0101 liktu saimnieciski visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Diem\u017e\u0113l nolikumu un specifik\u0101cijas izstr\u0101de \u0161\u0101dam konkursam pras\u012btu v\u0113l liel\u0101kas p\u016bles, profesionalit\u0101ti, ar\u012b uz\u0146\u0113m\u012bbu un pat zin\u0101mu drosmi. Ac\u012bmredzot daudzviet iepirkumu organiz\u0113t\u0101ji tam v\u0113l nav gatavi da\u017e\u0101du iemeslu d\u0113\u013c, iesp\u0113jams, pat t\u012bri savt\u012bgu iemeslu d\u0113\u013c, ieinteres\u0113ti pa\u0161reiz\u0113j\u0101s sist\u0113mas saglab\u0101\u0161an\u0101. T\u0101p\u0113c ac\u012bmredzot vi\u0146iem vienalga, ko iep\u0113rk un kas notiek ar nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju naudu. <\/p>\n

Taisn\u012bbas labad gan j\u0101saka, ka atsevi\u0161\u0137os novados situ\u0101cija p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 uzlabojas un viet\u0113jiem ra\u017eot\u0101jiem nav iemesla s\u016bdz\u0113ties. Tiesa, ar\u012b pa\u0161iem ra\u017eot\u0101jiem vajadz\u0113tu k\u013c\u016bt akt\u012bv\u0101kiem, piesakot savus produktus Za\u013cajai karot\u012btei,<\/em> k\u0101 ar\u012b piedaloties iepirkumos. Tom\u0113r vissare\u017e\u0123\u012bt\u0101k\u0101 situ\u0101cija joproj\u0101m ir Latvijas lielaj\u0101s pils\u0113t\u0101s. <\/p>\n

<\/br>
\nKoment\u0101rs<\/strong><\/em><\/p>\n

Zemkop\u012bbas ministrijas Tirgus un tie\u0161\u0101 atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe<\/strong>
\nInform\u0101ciju par problem\u0101tiskajiem jaut\u0101jumiem saist\u012bb\u0101 ar iepirkumiem un viet\u0113jo produktu p\u0101rst\u0101v\u012bbu tajos esam ieguvu\u0161i no p\u0101rtikas ra\u017eot\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja speci\u0101listiem. To analiz\u0113jot, m\u016bsu speci\u0101listi konstat\u0113ju\u0161i \u0161\u0101das pamatprobl\u0113mas, kas neveicina viet\u0113j\u0101s produkcijas \u012bpatsvaru publiskajos iepirkumos:<\/p>\n