{"id":27677,"date":"2026-10-23T15:19:44","date_gmt":"2026-10-23T13:19:44","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=27677"},"modified":"2026-10-23T15:19:44","modified_gmt":"2026-10-23T13:19:44","slug":"eiropa-plano-220-miljonu-eiro-finansejumu-6g-projektiem-techritory-2026-iezime-jaunas-starptautiskas-sadarbibas-iespejas","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=27677","title":{"rendered":"Eiropa pl\u0101no 220 miljonu eiro finans\u0113jumu 6G projektiem; \u201cTechritory 2026\u201d iez\u012bm\u0113 jaunas starptautisk\u0101s sadarb\u012bbas iesp\u0113jas"},"content":{"rendered":"\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Eiropas viedo t\u012bklu un pakalpojumu kopuz\u0146\u0113mums (<em>Smart Networks and Services Joint Undertaking<\/em>, SNS JU) n\u0101kamaj\u0101 6G p\u0113tniec\u012bbas un inov\u0101ciju projektu konkurs\u0101, kas b\u016bs p\u0113d\u0113jais pa\u0161reiz\u0113j\u0101 Eiropas Savien\u012bbas daudzgadu bud\u017eeta period\u0101, pl\u0101no paredz\u0113t aptuveni 220 miljonus eiro. To starptautisk\u0101 digit\u0101l\u0101s savienojam\u012bbas un tehnolo\u0123iju foruma \u201cTechritory 2026\u201d otraj\u0101 dien\u0101, 22. oktobr\u012b, R\u012bg\u0101 inform\u0113ja SNS JU izpilddirektore Er\u017e\u0113beta Fitori (Erzs\u00e9bet Fitori).<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>Eiropas 6G att\u012bst\u012bb\u0101 jau ieguld\u012bti 630 miljoni eiro<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Er\u017e\u0113beta Fitori nor\u0101d\u012bja, ka Eiropas 6G p\u0113tniec\u012bbas programm\u0101 l\u012bdz \u0161im s\u0101kti 100 projekti, kuros ieguld\u012bti 630 miljoni eiro ES finans\u0113juma. Kad b\u016bs \u012bstenotas visas asto\u0146as pl\u0101not\u0101s projektu k\u0101rtas, to skaits pieaugs l\u012bdz aptuveni 120.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201c6G neb\u016bs vienk\u0101r\u0161i v\u0113l viens \u0101tr\u0101ks radio piek\u013cuves t\u012bkls. T\u0101 b\u016bs m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta ekonomikas nervu sist\u0113ma. T\u012bkl\u0101 b\u016bs ieb\u016bv\u0113ta skait\u013co\u0161anas jauda, un t\u0101 b\u016bs pirm\u0101 sakaru tehnolo\u0123ija, kur\u0101 m\u0101ksl\u012bgais intelekts ir ieb\u016bv\u0113ts no pa\u0161a s\u0101kuma,\u201d uzsv\u0113ra <strong>Fitori<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vi\u0146a skaidroja, ka 6G t\u012bkli sp\u0113s ar\u012b uztvert apk\u0101rt\u0113jo vidi. Tie apvienos satel\u012btu, gaisa, j\u016bras un sauszemes sakarus vienot\u0101 sist\u0113m\u0101 un nodro\u0161in\u0101s notur\u012bbu un p\u0101rkl\u0101jumu, k\u0101da iepriek\u0161\u0113j\u0101m sakaru paaudz\u0113m nav bijis. Tas pav\u0113rs jaunas iesp\u0113jas aizsardz\u012bbai, autonomajam transportam un dronu bariem, ost\u0101m un lo\u0123istikai, r\u016bpniec\u012bbai un lauksaimniec\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Viens no piem\u0113riem ir prec\u012bz\u0101 lauksaimniec\u012bba. Fitori min\u0113ja SNS JU atbalst\u012btu risin\u0101jumu, kas \u013cauj ietaup\u012bt 33% ap\u016bde\u0146o\u0161anai izmantot\u0101 \u016bdens. Programma saska\u0146ota ar glob\u0101l\u0101s standartiz\u0101cijas grafiku \u2013 starptautiskaj\u0101 standartiz\u0101cijas organiz\u0101cij\u0101 3GPP pilna 6G sist\u0113mas defin\u012bcija gaid\u0101ma l\u012bdz 2029. gada martam.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">SNS JU ir Eiropas Komisijas un 6G nozares asoci\u0101cijas (<em>6G Industry Association<\/em>, 6G-IA) institucionaliz\u0113ta publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora partner\u012bba. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 daudzgadu finan\u0161u period\u0101 t\u0101s p\u0113tniec\u012bbas un inov\u0101ciju darb\u012bb\u0101m paredz\u0113ti 900 miljoni eiro no programmas \u201cApv\u0101rsnis Eiropa\u201d, un paredz\u0113ts ar\u012b l\u012bdzv\u0113rt\u012bgs priv\u0101t\u0101 sektora ieguld\u012bjums.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>220 miljoni eiro \u2013 p\u0113d\u0113jais lielais konkurss \u0161aj\u0101 bud\u017eeta period\u0101<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">SNS JU programmu pa\u0161reiz\u0113j\u0101 daudzgadu bud\u017eeta period\u0101 nosl\u0113gs konkurss ar aptuveni 220 miljonu eiro finans\u0113jumu. Taj\u0101 pl\u0101nots atbalst\u012bt ap 20 jaunu projektu, kuru darbs s\u0101ksies 2028. gad\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">2027. gada darba programmas projekt\u0101 iek\u013cauti m\u0101ksl\u012bgaj\u0101 intelekt\u0101 balst\u012bti viedie t\u012bkli, telekomunik\u0101ciju m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta platforma, optisk\u0101 savienojam\u012bba masveida m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta vajadz\u012bb\u0101m, kvantu dro\u0161a komunik\u0101cija, mikroelektronika, satel\u012btu un sauszemes t\u012bklu integr\u0101cija un pla\u0161a m\u0113roga izm\u0113\u0123in\u0101jumi kop\u0101 ar nozar\u0113m. Paredz\u0113ts ar\u012b jauns SNS JU vado\u0161ais (<em>flagship<\/em>) projekts nosl\u0113gu\u0161\u0101 Hexa-X-II viet\u0101, k\u0101 ar\u012b starptautisk\u0101s sadarb\u012bbas projekti, tostarp ar Taiv\u0101nu m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta radiot\u012bklu (AI-RAN) jom\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cSal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101m darba programm\u0101m liekam lielu uzsvaru uz pla\u0161a m\u0113roga izm\u0113\u0123in\u0101jumiem kop\u0101 ar nozar\u0113m, jo tehnolo\u0123ija k\u013c\u016bst nobriedu\u0161\u0101ka. M\u0113s v\u0113lamies izveidot ce\u013cu no laboratorijas l\u012bdz tirgum,\u201d skaidroja <strong>Fitori.<\/strong>\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vi\u0146a uzsv\u0113ra, ka darba programma v\u0113l ir projekts un t\u0113mas ir indikat\u012bvas. SNS JU valde to pl\u0101no apstiprin\u0101t decembra beig\u0101s, bet konkursu izsludin\u0101t 2027. gada janv\u0101r\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Fitori ar\u012b atkl\u0101ja, ka SNS JU apkopojusi programmas desmit noz\u012bm\u012bg\u0101kos tehnolo\u0123iskos sasniegumus 2026. gad\u0101 \u2013 tie tiks prezent\u0113ti atsevi\u0161\u0137\u0101 semin\u0101r\u0101 \u2013, bet visu projektu p\u0101rskats pieejams izdevum\u0101 \u201cSNS JU Journal 2026\u201d.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>Hamburga un Latvija stiprina sadarb\u012bbu kiberdro\u0161\u012bb\u0101 un digit\u0101laj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Hamburgas parlamenta prezidente Karola Faite (Carola Veit) uzsv\u0113ra, ka Krievijas agresijas, hibr\u012bduzbrukumu un kiberuzbrukumu d\u0113\u013c situ\u0101cija Latvij\u0101, Hamburg\u0101 un vis\u0101 Eirop\u0101 k\u013c\u016bst arvien saspringt\u0101ka. T\u0101p\u0113c nepiecie\u0161ami kop\u012bgi risin\u0101jumi m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta, kiberdro\u0161\u012bbas, valsts p\u0101rvaldes tehnolo\u0123iju un infrastrukt\u016bras digitaliz\u0101cijas jom\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Faite ieradusies R\u012bg\u0101 ar pla\u0161u Hamburgas politikas un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas deleg\u0101ciju. Vi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka Hamburga un Latvija v\u0113las papla\u0161in\u0101t sadarb\u012bbu Baltijas j\u016bras re\u0123ion\u0101, \u012bpa\u0161i j\u016bras dro\u0161\u012bbas, kiberdro\u0161\u012bbas un aizsardz\u012bbas industrijas jom\u0101. Partner\u012bba past\u0101v kop\u0161 1990. gadiem un p\u0113d\u0113jos gados iev\u0113rojami pastiprin\u0101jusies \u2013 pag\u0101ju\u0161aj\u0101 ruden\u012b Hamburg\u0101 viesoj\u0101s 170 cilv\u0113ku deleg\u0101cija no R\u012bgas.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">K\u0101 sadarb\u012bbas piem\u0113rus Faite min\u0113ja Hamburgas un R\u012bgas ostu sapra\u0161an\u0101s memorandu par ostu infrastrukt\u016bras digitaliz\u0101ciju un notur\u012bgu lo\u0123istiku, sadarb\u012bbu avi\u0101cij\u0101, ko vi\u0146a saist\u012bja ar \u201cairBaltic\u201d Airbus A220 floti un Hamburgas k\u0101 avi\u0101cijas centra lomu, k\u0101 ar\u012b R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes, R\u012bgas Biznesa skolas un Latvijas IT klastera l\u012bgumus ar Hamburgas m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta klasteri ARIC un Hamburgas Eiropas digit\u0101l\u0101s inov\u0101cijas centru. R\u012bgas viz\u012btes laik\u0101 Faite tik\u0101s ar\u012b ar Saeimas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201c\u0160eit m\u0113s kop\u012bgi str\u0101d\u0101jam pie dro\u0161as Eiropas n\u0101kotnes,\u201d uzsv\u0113ra <strong>Faite<\/strong>, aicinot stiprin\u0101t sadarb\u012bbu ne tikai politik\u0101 un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101, bet ar\u012b zin\u0101tn\u0113, izgl\u012bt\u012bb\u0101 un kult\u016br\u0101.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>Baltijas re\u0123ionam pl\u0101no jaunu sadarb\u012bbas platformu ar Pasaules vald\u012bbu samitu<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pasaules vald\u012bbu samita (<em>World Governments Summit<\/em>) r\u012bkot\u0101jdirektors Muhameds a\u0161 \u0160arh\u0101ns (Mohamed AlSharhan), kur\u0161 p\u0101rst\u0101v ar\u012b Apvienoto Ar\u0101bu Emir\u0101tu premjerministra biroju, pazi\u0146oja par ieceri sadarb\u012bb\u0101 ar \u201cTechritory\u201d izveidot \u012bpa\u0161u Baltijas re\u0123iona un Pasaules vald\u012bbu samita sadarb\u012bbas platformu Apvienotajos Ar\u0101bu Emir\u0101tos.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pl\u0101not\u0101s platformas m\u0113r\u0137is b\u016bs pulc\u0113t Baltijas valstu l\u012bderus, politikas veidot\u0101jus, inovatorus un dom\u0101t\u0101jus diskusij\u0101m par valsts p\u0101rvaldes, tehnolo\u0123iju un sabiedr\u012bbas n\u0101kotni. M\u0113r\u0137is ir ne tikai par\u0101d\u012bt re\u0123iona sasniegumus, bet ar\u012b ienest Baltijas skat\u012bjumu glob\u0101l\u0101s diskusij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">A\u0161 \u0160arh\u0101ns atg\u0101din\u0101ja 1865. gadu, kad 20 valstis Par\u012bz\u0113 vienoj\u0101s par kop\u012bgiem telegr\u0101fa standartiem. T\u0101s neizgudroja \u0101tr\u0101ku telegr\u0101fu, bet gan veidu, k\u0101 da\u017e\u0101d\u0101m sist\u0113m\u0101m str\u0101d\u0101t kop\u0101. P\u0113c vi\u0146a teikt\u0101, ar\u012b \u0161odien liel\u0101kais \u0161\u0137\u0113rslis n\u0101kamajai tehnolo\u0123iju revol\u016bcijai var b\u016bt nevis v\u0113l neizgudrotas tehnolo\u0123ijas, bet instit\u016bcijas, kas v\u0113l j\u0101p\u0101rveido.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cValstis, kuras no m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta ieg\u016bs visvair\u0101k, ne vienm\u0113r b\u016bs t\u0101s, kur\u0101m ir vissp\u0113c\u012bg\u0101kie mode\u013ci. T\u0101s var\u0113tu b\u016bt valstis, kuru instit\u016bcijas sp\u0113j p\u0101rv\u0113rst intelektu l\u0113mumos un l\u0113mumus \u2013 rezult\u0101tos,\u201d nor\u0101d\u012bja <strong>a\u0161 \u0160arh\u0101ns<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Atsaucoties uz Pasaules vald\u012bbu samita 2026. gada glob\u0101lo ministru aptauju, a\u0161 \u0160arh\u0101ns min\u0113ja, ka 79% ministru sagaida vald\u012bbu lomas pieaugumu, ta\u010du tikai 34% uzskata, ka vi\u0146u vald\u012bbas piln\u012bb\u0101 pie\u0146\u0113mu\u0161as p\u0101rmai\u0146as. Cit\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101, kur\u0101 aptauj\u0101ti gandr\u012bz 5000 valsts p\u0101rvaldes darbinieku 26 valst\u012bs, secin\u0101ts: lai gan 58% par m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta ievie\u0161anu atbild\u012bgo jau str\u0101d\u0101 pie konkr\u0113tiem projektiem, tikai 10% ir pilns sp\u0113ju kopums t\u0101 atbild\u012bgai izmanto\u0161anai pla\u0161\u0101 m\u0113rog\u0101.<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>\u201cTechritory\u201d atver jaunu, starptautisku lappusi<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cTechritory\u201d ekosist\u0113mas direktors Neils Kalni\u0146\u0161 atg\u0101din\u0101ja, ka forums s\u0101cies k\u0101 neliela VAS \u201cElektroniskie sakari\u201d iniciat\u012bva Latvijas nacion\u0101laj\u0101s interes\u0113s, lai pulc\u0113tu savienojam\u012bbas att\u012bst\u012bb\u0101 iesaist\u012bt\u0101s puses. Jau s\u0101kum\u0101 k\u013cuvis skaidrs, ka Latvija viena pati ilgtsp\u0113j\u012bgai ekosist\u0113mai ir par mazu, t\u0101p\u0113c partneri atrasti Zieme\u013cvalstu un Baltijas re\u0123ion\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">P\u0113c devi\u0146\u0101m sezon\u0101m \u201cTechritory\u201d atver jaunu, starptautisku lappusi. \u201cV\u0113lamies nest savas v\u0113rt\u012bbas \u0101rpus Latvijas un Eiropas Savien\u012bbas robe\u017e\u0101m,\u201d sac\u012bja <strong>Kalni\u0146\u0161.<\/strong>\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ekosist\u0113ma jau izveidojusi sadarb\u012bbu ar partneriem ASV, Lat\u012b\u0146amerik\u0101 un Centr\u0101l\u0101zij\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cV\u0113rt\u012bbas patie\u0161\u0101m rada at\u0161\u0137ir\u012bbu. T\u0101s pal\u012bdz\u0113s mums izdz\u012bvot gr\u016btos laikos,\u201d uzsv\u0113ra <strong>Kalni\u0146\u0161.<\/strong><\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\"><strong>Latvijas uz\u0146\u0113mumu priek\u0161roc\u012bba ir kompaktums un efektivit\u0101te&nbsp;<\/strong><\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Foruma diskusij\u0101 par uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas digitaliz\u0101ciju, invest\u012bcij\u0101m un Eiropas partner\u012bb\u0101m uz\u0146\u0113mumu p\u0101rst\u0101vji uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu padar\u012bt inov\u0101ciju atbalsta programmas elast\u012bg\u0101kas un piem\u0113rot\u0101kas tehnolo\u0123iju izstr\u0101des procesam. Diskusiju moder\u0113ja Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras (LIAA) Latvijas inov\u0101ciju un tehnolo\u0123iju p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas Brisel\u0113 vad\u012bt\u0101ja Egita Aizsilniece-Ibema. Vi\u0146a nor\u0101d\u012bja, ka Eirop\u0101 tiek mekl\u0113ti veidi, k\u0101 apvienot publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s invest\u012bcijas, lai inov\u0101cijas att\u012bst\u012btos lab\u0101k un \u0101tr\u0101k.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cTilde\u201d valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Art\u016brs Vasi\u013cevskis nor\u0101d\u012bja, ka Latvijas uz\u0146\u0113mumu priek\u0161roc\u012bba ir kompaktums un efektivit\u0101te. \u201cTilde\u201d ne tikai izmanto eso\u0161\u0101s tehnolo\u0123ijas, bet pati t\u0101s att\u012bsta \u2013 uz\u0146\u0113mum\u0101 str\u0101d\u0101 vair\u0101k nek\u0101 desmit zin\u0101t\u0146u doktoru. \u201cTilde\u201d ir viena no \u010detriem Eiropas Komisijas konkursa \u201cLarge AI Grand Challenge\u201d uzvar\u0113t\u0101jiem un ar Eiropas superdatora LUMI jaud\u0101m izstr\u0101d\u0101jusi Eiropas valod\u0101m paredz\u0113tu atv\u0113rt\u0101 koda lielo valodas modeli \u201cTildeOpen\u201d. P\u0113c Vasi\u013cevska v\u0113rt\u0113juma, Eirop\u0101 ir tikai p\u0101ris uz\u0146\u0113mumu, kam ir kompetence izstr\u0101d\u0101t lielos valodas mode\u013cus no nulles, \u2013 viens Francij\u0101 un \u201cTilde\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vi\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka Eiropas p\u0113tniec\u012bbas finans\u0113jums uz\u0146\u0113mumiem dod ne tikai finansi\u0101lu atbalstu, bet ar\u012b iesp\u0113ju sadarboties ar vado\u0161aj\u0101m universit\u0101t\u0113m un p\u0113tniec\u012bbas centriem. Vasi\u013cevskis aicin\u0101ja valsts p\u0101rvaldi proakt\u012bv\u0101k izmantot Eiropas fondus un atbalst\u012bt Latvijas dal\u012bbu Eiropas m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta iniciat\u012bv\u0101s. Vi\u0146\u0161 atzin\u012bgi v\u0113rt\u0113ja, ka atbalstu sa\u0146\u0113musi m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta gigar\u016bpn\u012bcas iniciat\u012bva, jo t\u0101 nodro\u0161ina Latvijas iesaisti Eiropas m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cMobilly\u201d vad\u012bt\u0101js \u0122irts Slavi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja, ka b\u016btisk\u0101kie \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci uz\u0146\u0113mumiem ir sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 projektu pieteikumu valoda un ierobe\u017eojumi, kas ne vienm\u0113r atbilst m\u016bsdienu tehnolo\u0123iju izstr\u0101des realit\u0101tei. Maz\u0101kiem uz\u0146\u0113mumiem nav iesp\u0113ju algot atsevi\u0161\u0137u cilv\u0113ku, kas p\u0101rzin\u0101tu \u0161o valodu un proced\u016bras. \u201cInov\u0101ciju proces\u0101 da\u017ek\u0101rt s\u0101kum\u0101 nav iesp\u0113jams prec\u012bzi zin\u0101t, k\u0101ds b\u016bs gala risin\u0101jums un k\u0101 tas darbosies,\u201d skaidroja Slavi\u0146\u0161. Ta\u010du gan atbalsta programm\u0101s, gan iepirkumos rezult\u0101ts j\u0101apraksta \u013coti prec\u012bzi jau pirms darba s\u0101k\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Latvijas IT klastera valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Aiga Irmeja, kas p\u0101rst\u0101v ar\u012b Eiropas digit\u0101l\u0101s inov\u0101cijas centru, uzsv\u0113ra, ka digitaliz\u0101cijas atbalst\u0101 nedr\u012bkst koncentr\u0113ties tikai uz tehnolo\u0123iski att\u012bst\u012bt\u0101kajiem uz\u0146\u0113mumiem. Tikpat svar\u012bgi ir pal\u012bdz\u0113t pla\u0161\u0101kam uz\u0146\u0113mumu lokam, kuriem nepiecie\u0161ams sak\u0101rtot datus, iek\u0161\u0113jos procesus un ieviest digit\u0101los r\u012bkus.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">P\u0113c vi\u0146as teikt\u0101, centra darb\u012bbas pirmajos tr\u012bsarpus gados pie t\u0101 v\u0113rsu\u0161ies aptuveni 7000 uz\u0146\u0113mumu. Centrs cie\u0161i sadarboj\u0101s ar nacion\u0101lo digitaliz\u0101cijas grantu programmu. Irmeja aicin\u0101ja n\u0101kam\u0101 pl\u0101no\u0161anas perioda atbalsta programm\u0101s paredz\u0113t kvalit\u0101tes meh\u0101nismu, kas no\u0161\u0137irtu parast\u0101s darb\u012bbas izmaksas no invest\u012bcij\u0101m uz\u0146\u0113muma izaugsm\u0113 un efektivit\u0101t\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Eiropas Komisijas p\u0101rst\u0101vniec\u012bbas Latvij\u0101 vad\u012bt\u0101js Andris Ku\u017enieks nor\u0101d\u012bja, ka Eiropas konkur\u0113tsp\u0113jai nepiecie\u0161ams gan att\u012bst\u012bt pa\u0161as tehnolo\u0123ijas, gan veicin\u0101t to izmanto\u0161anu uz\u0146\u0113mumos. Vi\u0146\u0161 atg\u0101din\u0101ja, ka ES kop\u0113j\u0101 bud\u017eet\u0101 tiek p\u0101rdal\u012bts tikai ap 1% no nacion\u0101l\u0101 kopien\u0101kuma, t\u0101p\u0113c ir b\u016btiski, kur \u0161os l\u012bdzek\u013cus iegulda.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nism\u0101 20% pl\u0101nu bija j\u0101velta digit\u0101lajai jomai \u2013 kopum\u0101 ap 140 miljardiem eiro. Ne visi ES Digit\u0101l\u0101s desmitgades 2030. gada m\u0113r\u0137i, visticam\u0101k, tiks sasniegti, ta\u010du Eiropas digit\u0101l\u0101s inov\u0101cijas centri \u2013 to ES ir vair\u0101k nek\u0101 200 \u2013 ir pier\u0101d\u012bju\u0161i savu v\u0113rt\u012bbu un b\u016btu j\u0101turpina.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Ku\u017enieks uzsv\u0113ra, ka n\u0101kamaj\u0101 ES daudzgadu bud\u017eet\u0101 b\u016btiska uzman\u012bba piev\u0113rsta konkur\u0113tsp\u0113jai un digit\u0101lajai att\u012bst\u012bbai. Eiropas Komisija priek\u0161likum\u0101 par Eiropas Konkur\u0113tsp\u0113jas fondu rosin\u0101jusi digit\u0101lajai l\u012bder\u012bbai paredz\u0113t aptuveni 50 miljardus eiro. Priek\u0161likums v\u0113l nav apstiprin\u0101ts \u2013 n\u0101kamo ES bud\u017eetu pa\u0161laik apsprie\u017e dal\u012bbvalstu l\u012bderi. T\u0101 k\u0101 Latvija ar\u012b n\u0101kamaj\u0101 period\u0101 paliks ES fondu neto sa\u0146\u0113m\u0113ja, \u0161ie l\u012bdzek\u013ci j\u0101izmanto gudri. Vienlaikus j\u0101mazina birokr\u0101tija, lai uz\u0146\u0113mumiem finans\u0113juma pieteik\u0161an\u0101s b\u016btu vienk\u0101r\u0161\u0101ka.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cLatvijas uz\u0146\u0113mumiem ir zin\u0101\u0161anas un tehnolo\u0123ijas, ar kur\u0101m piedal\u012bties Eiropas n\u0101kam\u0101s paaudzes sakaru, m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta un dro\u0161\u012bbas risin\u0101jumu att\u012bst\u012bb\u0101. Iesaistoties starptautiskos projektos, uz\u0146\u0113mumi ieg\u016bst iesp\u0113ju str\u0101d\u0101t ar vado\u0161ajiem p\u0113tniec\u012bbas centriem un industrijas partneriem, p\u0101rbaud\u012bt savas izstr\u0101des un sasniegt jaunus klientus. LIAA pal\u012bdz atrast sadarb\u012bbas partnerus un finans\u0113juma iesp\u0113jas, k\u0101 ar\u012b atbalsta digit\u0101lo tehnolo\u0123iju ievie\u0161anu uz\u0146\u0113mumos. Eiropas ieguld\u012bjumu v\u0113rt\u012bba b\u016bs redzama gan jaunos produktos, kurus sp\u0113jam p\u0101rdot pasaul\u0113, gan uz\u0146\u0113mumu sp\u0113j\u0101 str\u0101d\u0101t ra\u017e\u012bg\u0101k. Techritory dod iesp\u0113ju \u0161\u0101du sadarb\u012bbu s\u0101kt tepat R\u012bg\u0101,\u201d uzsver Latvijas Invest\u012bciju un att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras direktore <strong>Ieva J\u0101gere<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">\u201cTechritory 2026\u201d \u0161ogad notiek dev\u012bto reizi. To organiz\u0113 VAS \u201cElektroniskie sakari\u201d, savuk\u0101rt strat\u0113\u0123iskie partneri ir LMT Grupa, Zieme\u013cvalstu Ministru padome, \u201cDELSKA\u201d un Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrija.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><em>Pas\u0101kums tiek l\u012bdzfinans\u0113ts no Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda projekta \u201cAtbalsts procesu digitaliz\u0101cijai Latvij\u0101\u201d (projekta Nr. 1.2.2.1\/1\/25\/I\/001) un Atvese\u013co\u0161anas un notur\u012bbas meh\u0101nisma projekta \u201cPilnv\u0113rt\u012bga inov\u0101ciju sist\u0113mas p\u0101rvald\u012bbas mode\u013ca izstr\u0101de un t\u0101 nep\u0101rtraukta darbin\u0101\u0161ana\u201d (Nr. 5.1.1.1.i.0\/1\/23\/I\/EM\/002). Paustie uzskati un viedok\u013ci ir tikai autora(-u) uzskati un viedok\u013ci un ne vienm\u0113r atspogu\u013co Eiropas Savien\u012bbas vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedok\u013cus. Par tiem nav atbild\u012bga ne Eiropas Savien\u012bba, ne Eiropas Komisija.<\/em><\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Eiropas viedo t\u012bklu un pakalpojumu kopuz\u0146\u0113mums (Smart Networks and Services Joint Undertaking, SNS JU) n\u0101kamaj\u0101 6G p\u0113tniec\u012bbas un inov\u0101ciju projektu konkurs\u0101, kas b\u016bs p\u0113d\u0113jais pa\u0161reiz\u0113j\u0101 Eiropas Savien\u012bbas daudzgadu bud\u017eeta period\u0101, pl\u0101no paredz\u0113t aptuveni 220 miljonus eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":27676,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[120,44],"tags":[],"class_list":["post-27677","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-iepirkumi-es-fondi","category-tehnologijas-un-iekartas"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27677","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=27677"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27677\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":27679,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/27677\/revisions\/27679"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/27676"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=27677"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=27677"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=27677"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}