R\u012bg\u0101 ir potenci\u0101ls samazin\u0101t siltumener\u0123ijas tarifu, tom\u0113r tas netiek pilnv\u0113rt\u012bgi izmantots, secin\u0101ts Valsts kontroles rev\u012bzij\u0101. Situ\u0101cij\u0101, kad lietder\u012bgi izmantojams siltums no AS \u201cLatvenergo\u201d termoelektrostacijas (TEC) non\u0101k atmosf\u0113r\u0101, tiek iepirkta biokurin\u0101m\u0101 katlum\u0101j\u0101s ra\u017eota siltumener\u0123ija, neveicinot efekt\u012bvu energoresursu izmanto\u0161anu.\u00a0\u0160\u012b iemesla d\u0113\u013c 2024.\u20132025. gada apkures sezon\u0101 r\u012bdzinieki par siltumener\u0123iju p\u0101rmaks\u0101ja gandr\u012bz 8\u00a0milj.\u00a0eiro, savuk\u0101rt AS \u201cLatvenergo\u201d neguva vair\u0101k nek\u0101 6 milj. eiro potenci\u0101los ie\u0146\u0113mumus. Turkl\u0101t iesaist\u012bto pu\u0161u sadarb\u012bbas tr\u016bkuma un at\u0161\u0137ir\u012bgas normat\u012bvo aktu interpret\u0101cijas d\u0113\u013c AS \u201cLatvenergo\u201d ir biju\u0161as ierobe\u017eotas iesp\u0113jas R\u012bgai pied\u0101v\u0101t vair\u0101k l\u0113t\u0101ka siltuma dien\u0101s, kad TEC str\u0101d\u0101ja elektroener\u0123ijas tirg\u016b. Vienlaikus\u00a0bez neatkar\u012bgo biokurin\u0101mo katlum\u0101ju dal\u012bbas R\u012bgas siltumener\u0123ijas tirg\u016b r\u012bdzinieki 2024.\u20132025. gada apkures sezon\u0101 par siltumener\u0123iju papildus samaks\u0101tu 25,2\u00a0milj. eiro. Tas apliecina, ka l\u0113t\u0101ku siltumener\u0123ijas tarifu\u00a0sp\u0113j nodro\u0161in\u0101t tikai efekt\u012bvs siltumener\u0123ijas tirgus meh\u0101nisms, kur\u0101 iesaist\u0101s visi tirgus dal\u012bbnieki un kur\u0101 iev\u0113ro ekonomisk\u0101 pak\u0101peniskuma principu.<\/p>\n\n\n\n
21. apr\u012bl\u012b plkst. 10.00 Valsts kontrol\u0113 norisin\u0101sies\u00a0preses konference<\/a>, kur\u0101 valsts kontrolieris Edgars Kor\u010dagins un Valsts kontroles padomes loceklis M\u0101rti\u0146\u0161 \u0100boli\u0146\u0161 pla\u0161\u0101k iepaz\u012bstin\u0101s ar rev\u012bzijas secin\u0101jumiem.<\/p>\n\n\n\n \u012aSUM\u0100 <\/strong><\/p>\n\n\n\n \u201cSiltums Latvij\u0101 ir pamatvajadz\u012bba \u2013 tas nepiecie\u0161ams iedz\u012bvot\u0101jiem aptuveni 200 dienas gad\u0101. Tie\u0161i t\u0101p\u0113c sabiedr\u012bbai ir svar\u012bgi, lai siltumapg\u0101de b\u016btu organiz\u0113ta efekt\u012bvi un par zem\u0101ko iesp\u0113jamo cenu.\u00a0Potenci\u0101ls samazin\u0101t siltumener\u0123ijas tarifus R\u012bg\u0101 ir, ta\u010du tas b\u016bs iesp\u0113jams tikai tad, ja gadiem zin\u0101m\u0101s probl\u0113mas beidzot risin\u0101s \u2013 sak\u0101rtojot tirgus regul\u0113jumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucion\u0101lo sadarb\u012bbu un nodro\u0161inot efekt\u012bvu konkurenci siltumener\u0123ijas tirg\u016b,\u201d\u00a0uzsver Valsts kontroles padomes loceklis M\u0101rti\u0146\u0161 \u0100boli\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d izveidotais siltumener\u0123ijas iepirkuma meh\u0101nisms ne vienm\u0113r nodro\u0161ina l\u0113t\u0101ko pieejamo siltumu R\u012bg\u0101.<\/p>\n\n\n\n Lai gan iepirkumos form\u0101li iev\u0113ro ekonomisk\u0101 pak\u0101peniskuma principu, b\u016btisku da\u013cu siltumener\u0123ijas iep\u0113rk \u0101rpus apstiprin\u0101t\u0101 dienas tirgus, t\u0101d\u0113j\u0101di ne\u013caujot piln\u0101 apjom\u0101 izmantot l\u0113t\u0101k\u0101s pieejam\u0101s siltumener\u0123ijas pied\u0101v\u0101jumus. Jebk\u0101da minim\u0101l\u0101 vai fiks\u0113t\u0101 apjoma garant\u0113\u0161ana \u2013 gan monopolda\u013c\u0101, gan pied\u0101v\u0101jot ilg\u0101ka termi\u0146a vieno\u0161anos tirgus da\u013c\u0101, kur\u0101 darbojas ar\u012b neatkar\u012bgie ra\u017eot\u0101ji, \u2013 b\u016btiski samazina siltumener\u0123ijas tirgus elast\u012bbu un rada situ\u0101cijas, kur\u0101s da\u013cu ko\u0123ener\u0101cijas proces\u0101 sara\u017eot\u0101 siltuma izvada atmosf\u0113r\u0101. Lai mazin\u0101tu nelietder\u012bgi izlietoto energoresursu apjomu, k\u0101 ar\u012b palielin\u0101tu kop\u0113jo R\u012bgas centr\u0101l\u0101s siltumapg\u0101des sist\u0113mas elast\u012bbu un dienas tirgus apm\u0113ru, AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d b\u016btu j\u0101motiv\u0113 tirgus dal\u012bbnieki palielin\u0101t siltumener\u0123ijas akumul\u0101cijas iesp\u0113jas.<\/p>\n\n\n\n AS \u201cLatvenergo\u201d TEC darb\u012bbu nosaka elektroener\u0123ijas tirgus piepras\u012bjums, t\u0101p\u0113c ko\u0123ener\u0101cijas proces\u0101 sara\u017eot\u0101s siltumener\u0123ijas apjoms ne vienm\u0113r sakr\u012bt ar R\u012bgas siltumapg\u0101des sist\u0113mas piepras\u012bjumu. Rev\u012bzij\u0101 nov\u0113rt\u0113taj\u0101 period\u0101 \u2013 no 2024. gada 1. j\u016blija l\u012bdz 2025. gada 30. j\u016bnijam \u2013 AS \u201cLatvenergo\u201d atmosf\u0113r\u0101 izvad\u012bja 532 052 MWh ko\u0123ener\u0101cijas iek\u0101rt\u0101s sara\u017eotas siltumener\u0123ijas gan iepirkuma meh\u0101nisma \u012bpatn\u012bbu d\u0113\u013c, gan t\u0101p\u0113c, ka bija situ\u0101cijas, kad sara\u017eotais siltuma apjoms b\u016btiski p\u0101rsniedza sist\u0113mas piepras\u012bjumu. No \u0161\u012b apjoma 270 334 MWh jeb 51 % izvad\u012bti atmosf\u0113r\u0101 laik\u0101, kad to bija iesp\u0113jams nodot R\u012bgas siltumapg\u0101des sist\u0113m\u0101. Atliku\u0161o siltuma apjomu nebija iesp\u0113jams nodot AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d, jo R\u012bgai nepiecie\u0161amais siltumener\u0123ijas apjoms bija maz\u0101ks par AS \u201cLatvenergo\u201d sara\u017eot\u0101s siltumener\u0123ijas apjomu. Vienlaikus rev\u012bzij\u0101 konstat\u0113tas 80 dienas jeb 36 % no vis\u0101m darb\u012bbas dien\u0101m, kad AS \u201cLatvenergo\u201d ir izvad\u012bjusi siltumu gais\u0101, nepiedaloties siltumener\u0123ijas tirg\u016b. \u0160aj\u0101s dien\u0101s kopum\u0101 atmosf\u0113r\u0101 izvad\u012btas 150 694 MWh. No \u0161\u012b apjoma tehniski R\u012bgas siltumapg\u0101des sist\u0113m\u0101 var\u0113ja pa\u0146emt 87 179 MWh.<\/p>\n\n\n\n P\u0113c revidentu apr\u0113\u0137iniem, dien\u0101s, kad ko\u0123ener\u0101cijas siltumener\u0123ija bija pieejama, t\u0101s pilnv\u0113rt\u012bg\u0101ka izmanto\u0161ana AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d \u013cautu \u0161aj\u0101 period\u0101 ietaup\u012bt 7,8 milj. eiro, samazinot siltumapg\u0101des gala tarifu aptuveni par 2,6 % jeb 2,1 eiro\/MWh. Tom\u0113r pat piln\u012bga neatkar\u012bgo siltumener\u0123ijas ra\u017eot\u0101ju izsl\u0113g\u0161ana no tirgus samazin\u0101tu izvad\u012bt\u0101 ko\u0123ener\u0101cijas siltuma apjomu tikai par 51 %, savuk\u0101rt bez \u0161o ra\u017eot\u0101ju dal\u012bbas iev\u0113rojams siltumener\u0123ijas apjoms b\u016btu j\u0101nodro\u0161ina, darbinot dabasg\u0101zes \u016bdenssild\u0101mos katlus par SPRK apstiprin\u0101to tarifu, kas AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d katru gadu rad\u012btu papildu 25,2 milj. eiro izmaksas.<\/p>\n\n\n\n Galvenais c\u0113lonis augstaj\u0101m siltumener\u0123ijas cen\u0101m joproj\u0101m ir d\u0101rg\u0101s dabasg\u0101zes cenas un CO2<\/sub> emisijas kvotu izmaksas, kas kop\u0161 2020. gada ir iek\u013cautas tarif\u0101. Rezult\u0101t\u0101 dabasg\u0101ze R\u012bgas siltumapg\u0101d\u0113 ir aptuveni 2,5 reizes d\u0101rg\u0101ks energoresurss nek\u0101 \u0161\u0137elda. Tom\u0113r AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d izveidotais tirgus meh\u0101nisms un ierobe\u017eota konkurence tirgus da\u013c\u0101 nenodro\u0161ina to, ka zem\u0101k\u0101s \u0161\u0137eldas izmaksas piln\u0101 apjom\u0101 tiek atspogu\u013cotas gala pat\u0113r\u0113t\u0101ju tarifos, bet rada priek\u0161noteikumus papildu pe\u013c\u0146as veido\u0161anai tirgus dal\u012bbniekiem.<\/p>\n\n\n\n Vienlaikus AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d no 2025. gada novembra ieviestie siltumener\u0123ijas tirgus uzlabojumi v\u0113rt\u0113jami atzin\u012bgi. Tie ir \u013c\u0101vu\u0161i da\u013c\u0113ji risin\u0101t iepirkuma sist\u0113mas nepiln\u012bbas un nodot vair\u0101k ko\u0123ener\u0101cijas siltuma. Rezult\u0101t\u0101 atmosf\u0113r\u0101 izvad\u012bt\u0101 siltuma apjoms sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jo gadu ir samazin\u0101jies par 44 % un ir nodro\u0161in\u0101ta zem\u0101ka iepirkt\u0101s siltumener\u0123ijas cena. T\u0101tad uz\u0146\u0113mums sp\u0113j veidot efekt\u012bv\u0101ku tirgu. Tom\u0113r ieviestie uzlabojumi tikai da\u013c\u0113ji risina b\u016btisk\u0101k\u0101s iepirkumu sist\u0113m\u0101 konstat\u0113t\u0101s probl\u0113mas. V\u0113l joproj\u0101m R\u012bg\u0101 netiek ieg\u0101d\u0101ts l\u0113t\u0101kais siltums un da\u013ca ko\u0123ener\u0101cijas proces\u0101 sara\u017eot\u0101 siltuma izvad\u012bta atmosf\u0113r\u0101 laik\u0101, kad to bija iesp\u0113jams nodot R\u012bgas siltumapg\u0101des sist\u0113m\u0101. Turkl\u0101t ar\u012b jaunais tirgus meh\u0101nisms joproj\u0101m nenodro\u0161ina, ka ieguvumi no neatkar\u012bgo ra\u017eot\u0101ju zem\u0101k\u0101m siltumener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas izmaks\u0101m piln\u0101 apm\u0113r\u0101 atspogu\u013cotos iedz\u012bvot\u0101ju r\u0113\u0137inos. <\/p>\n\n\n\n B\u016btiska ietekme uz siltumener\u0123ijas cenu ir ar\u012b Sabiedrisko pakalpojumu regul\u0113\u0161anas komisijas (SPRK) izmantotajai siltumener\u0123ijas tarifa apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anas metodikai,\u00a0kas apstiprin\u0101ta 2010. gad\u0101\u00a0pirms elektroener\u0123ijas tirgus liberaliz\u0101cijas un balans\u0113\u0161anas un aktiviz\u0101cijas tirgu izveido\u0161anas.<\/p>\n\n\n\n Metodik\u0101 ne\u0146em v\u0113r\u0101 ie\u0146\u0113mumus no elektroener\u0123ijas realiz\u0101cijas ko\u0123ener\u0101cij\u0101 un nenodala siltumener\u0123ijas izmaksas p\u0113c ra\u017eo\u0161anas tehnolo\u0123ijas \u2013 ko\u0123ener\u0101cij\u0101 vai \u016bdenssild\u0101majos katlos. T\u0101 balst\u0101s uz dabasg\u0101zes izmaksu proporcion\u0101lu attiecin\u0101\u0161anu uz elektroener\u0123ijas un siltumener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu. Tom\u0113r, ra\u017eojot elektr\u012bbu, ir nepiecie\u0161ams sal\u012bdzino\u0161i neliels papildu dabasg\u0101zes apjoms, lai vienlaikus ar elektroener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anu ieg\u016btu ar\u012b lietder\u012bgu siltumener\u0123iju. \u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 ko\u0123ener\u0101cija ir b\u016btiski efekt\u012bv\u0101ka par \u016bdenssild\u0101majiem katliem. Ta\u010du SPRK apstiprin\u0101taj\u0101 metodik\u0101 \u0161is apst\u0101klis nav \u0146emts v\u0113r\u0101, ne\u013caujot pilnv\u0113rt\u012bgi izmantot augstas efektivit\u0101tes ko\u0123ener\u0101cijas priek\u0161roc\u012bbas un ierobe\u017eojot iesp\u0113jas zem\u0101kas ra\u017eo\u0161anas izmaksas p\u0101rv\u0113rst zem\u0101k\u0101 tarif\u0101 galalietot\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n \u201cDiem\u017e\u0113l SPRK nav pilnv\u0113rt\u012bgi nodro\u0161in\u0101jis lietot\u0101ju intere\u0161u aizsardz\u012bbu un nav pan\u0101cis, ka galalietot\u0101jiem sabiedriskie pakalpojumi ir par iesp\u0113jami zem\u0101ku cenu, kas atspogu\u013co faktisk\u0101s sara\u017eot\u0101s siltumener\u0123ijas izmaksas,\u201d\u00a0secina M\u0101rti\u0146\u0161 \u0100boli\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n SPRK nav pilnv\u0113rt\u012bgi izv\u0113rt\u0113jusi tarifa apr\u0113\u0137in\u0101\u0161anas metodikas atbilst\u012bbu main\u012bgajiem tirgus apst\u0101k\u013ciem un nav v\u0113rt\u0113jusi iemeslus, k\u0101p\u0113c AS \u201cLatvenergo\u201d tirg\u016b var pied\u0101v\u0101t to pa\u0161u ko\u0123ener\u0101cijas siltumener\u0123iju par daudz maz\u0101ku cenu nek\u0101 apstiprin\u0101tais tarifs ar\u012b gad\u012bjumus, kad da\u013cu ko\u0123ener\u0101cijas siltuma izvada atmosf\u0113r\u0101. SPRK ar\u012b nep\u0101rliecin\u0101s par p\u0101rdot\u0101s siltumener\u0123ijas cenas atbilst\u012bbu faktiskaj\u0101m ko\u0123ener\u0101cijas izmaks\u0101m konkr\u0113taj\u0101 period\u0101 un nenodro\u0161ina, ka tarifs atspogu\u013co ekonomiski pamatotas izmaksas.<\/p>\n\n\n\n Metodikas nep\u0101rskat\u012b\u0161anu SPRK pamato ar kompeten\u010du sadal\u012bjumu starp SPRK un Konkurences padomi. Instit\u016bcijas un uz\u0146\u0113mumi vilcin\u0101s uz\u0146emties iniciat\u012bvu, gaidot r\u012bc\u012bbu no cit\u0101m iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m. Valsts kontrole uzsver, ka, mainoties tirgus situ\u0101cijai un ekonomiskajam pamatojumam, SPRK ir ne tikai ties\u012bbas, bet ar\u012b pien\u0101kums p\u0101rskat\u012bt tarifu noteik\u0161anas metodiku, lai nodro\u0161in\u0101tu lietot\u0101jiem siltumapg\u0101di par iesp\u0113jami zem\u0101ku cenu, kas atspogu\u013co faktisk\u0101s siltumener\u0123ijas ra\u017eo\u0161anas izmaksas.<\/p>\n\n\n\n Valsts kontroles ieteikumi #P\u0113cRev\u012bzijas\u00a0<\/p>\n\n\n\n Ievie\u0161ot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus, tiks pilnveidots AS \u201cR\u012bgas Siltums\u201d siltumener\u0123ijas iepirkuma meh\u0101nisms un SPRK ko\u0123ener\u0101cijas siltumener\u0123ijas tarifa metodika. Tas rad\u012bs priek\u0161nosac\u012bjumus ekonomisk\u0101 pak\u0101peniskuma principa iev\u0113ro\u0161anai un konkurences stiprin\u0101\u0161anai R\u012bgas siltumener\u0123ijas tirg\u016b. Rezult\u0101t\u0101 siltumener\u0123ijas iepirkuma meh\u0101nisms nodro\u0161in\u0101s l\u0113t\u0101kas siltumener\u0123ijas iepirk\u0161anu dienas tirg\u016b un zem\u0101kus siltumener\u0123ijas tarifus iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n Pla\u0161\u0101ka inform\u0101cija\u00a0\u2013\u00a0rev\u012bzijas zi\u0146ojums, infografika<\/a>.<\/strong>\u00a0<\/p>\n\n\n\n\n