{"id":2681,"date":"2013-12-01T08:59:57","date_gmt":"2013-12-01T06:59:57","guid":{"rendered":"http:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2681"},"modified":"2013-12-16T09:24:03","modified_gmt":"2013-12-16T07:24:03","slug":"ka-nopirkt-to-ko-nevar-nosvert-un-nomerit","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=2681","title":{"rendered":"K\u0101 nopirkt to, ko nevar nosv\u0113rt un nom\u0113r\u012bt?"},"content":{"rendered":"

B\u016bvniec\u012bba, \u0113ku renov\u0101cija, da\u017e\u0101das preces un pakalpojumi, kas nodro\u0161ina gan valsts iest\u0101\u017eu, gan pa\u0161vald\u012bbu darbu; p\u0101rtikas iepirkumi m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m un skol\u0113nu \u0113din\u0101\u0161ana\u2026 Tos visbie\u017e\u0101k min, run\u0101jot par publiskajiem iepirkumiem. Tom\u0113r t\u0101 ir tikai da\u013ca. Prec\u012bz\u0101k \u2013 Publisko iepirkumu likuma (PIL) 2. pielikuma A da\u013cas iepirkumi. Bez t\u0101s ir v\u0113l B da\u013cas pakalpojumu iepirkumi, par kuriem ikdien\u0101 run\u0101 nesal\u012bdzin\u0101mi maz\u0101k.
\nVai t\u0101p\u0113c tie b\u016btu nenoz\u012bm\u012bg\u0101ki?! Bet varb\u016bt tos piemin ret\u0101k t\u0101p\u0113c, ka uz \u0161iem iepirkumiem attiecas da\u017ei atvieglojumi, kas da\u013c\u0113ji mazina to probl\u0113mu slogu, kas rakstur\u012bgas A da\u013cas iepirkumiem? Tom\u0113r tas neb\u016bt nenoz\u012bm\u0113, ka probl\u0113mu nav.
\nKo sabiedr\u012bba sa\u0146em ar \u0161o B da\u013cas iepirkumu starpniec\u012bbu? K\u0101 pan\u0101kt maksim\u0101lu iepirkto pakalpojumu kvalit\u0101ti? Un ko dar\u012bt, ja r\u016bpes par kvalit\u0101ti nevi\u013cus non\u0101k pretrun\u0101 ar cit\u0101m likuma norm\u0101m?<\/strong><\/p>\n

Kas ir B da\u013cas iepirkumi?<\/strong><\/p>\n

K\u0101 nor\u0101d\u012bts Eiropas Komisijas dokumentos, uz Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B da\u013cas (no \u0161ejienes tad ar\u012b ikdien\u0101 parasti lietotais nosaukums B da\u013cas iepirkumi) pakalpojumu iepirkumiem attiecas tie pa\u0161i ES ties\u012bbu pamatprincipi, kas uz visiem iepirkumiem. Jo \u012bpa\u0161i atkl\u0101t\u012bba, vienl\u012bdz\u012bba un br\u012bva konkurence. At\u0161\u0137ir\u012bba vien\u012bgi, ka t\u0101s nav preces vai pakalpojumi \u0161\u012b v\u0101rda tie\u0161aj\u0101 noz\u012bm\u0113, bet gan t\u0101das nemateri\u0101las v\u0113rt\u012bbas k\u0101, piem\u0113ram, apm\u0101c\u012bba, kvalifik\u0101cijas paaugstin\u0101\u0161anas iesp\u0113jas, rekl\u0101mas un sabiedrisko attiec\u012bbu pas\u0101kumu vai kampa\u0146u veido\u0161ana. <\/p>\n

\u201eVadoties p\u0113c \u0161\u012b principa, tad ar\u012b visi iepirkumi sadal\u012bti div\u0101s \u2013 A un B \u2012 da\u013c\u0101s,\u201d skaidro Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja (IUB) vad\u012bt\u0101jas vietniece, Juridisk\u0101 departamenta direktore Evija Mugina.<\/strong> <\/p>\n

V\u0113l b\u016btiski, ka B da\u013cas pakalpojumu l\u012bgumcenas var b\u016bt no 3000 l\u012bdz 20\u00a0000 (bez PVN), k\u0101 ar\u012b liel\u0101kas par 20\u00a0000 (bez PVN). Tie\u0161i no l\u012bgumcenas atkar\u012bgs, k\u0101das PIL normas katr\u0101 atsevi\u0161\u0137\u0101 gad\u012bjum\u0101 j\u0101piem\u0113ro. \u201eKopum\u0101 tie tom\u0113r ir specifiski pakalpojumi, kuru iepirk\u0161anai netiek izvirz\u012btas tik stingras pras\u012bbas nedz attiec\u012bb\u0101 uz termi\u0146iem, nedz v\u0113rt\u0113\u0161anas krit\u0113rijiem,\u201d turpina Evija Mugina. Vi\u0146aspr\u0101t, v\u0113sturiski tas Eiropas Savien\u012bb\u0101 izveidojies saist\u012bb\u0101 ar pakalpojumiem, kuri neietver p\u0101rnacion\u0101l\u0101s jeb starpvalstu intereses. T\u0101tad tie atspogu\u013co tikai konkr\u0113t\u0101s valsts iek\u0161\u0113j\u0101s vajadz\u012bbas, un nacion\u0101l\u0101s specifikas d\u0113\u013c tajos nestart\u0113 \u0101rvalstu pieg\u0101d\u0101t\u0101ji. L\u012bdz ar to ar\u012b pas\u016bt\u012bt\u0101js esot br\u012bv\u0101ks savu pras\u012bbu defin\u0113\u0161an\u0101 un atsevi\u0161\u0137as likuma normas, kuras piem\u0113ro A da\u013cas iepirkumiem, B da\u013cai var nepiem\u0113rot.
\n
\nLikuma pras\u012bbas un probl\u0113mas ar konkurenci<\/strong><\/p>\n

Tom\u0113r mald\u0101s ikviens, kur\u0161 dom\u0101, ka uz B da\u013cas iepirkumiem neattiecas PIL normas. Var gan teikt, ka pas\u016bt\u012bt\u0101ji un pretendenti no likumdo\u0161anas aspekta ir br\u012bv\u0101ki, tom\u0113r neb\u016bt ne pavisam br\u012bvi.<\/p>\n

\u201eVienk\u0101r\u0161\u0101k sakot, ir atsevi\u0161\u0137i \u0161\u012b likuma panti, kuri j\u0101piem\u0113ro B da\u013cas iepirkumiem, un p\u0101r\u0113jos var ar\u012b nepiem\u0113rot,\u201d saka Evija Mugina. To, kas uz \u0161o iepirkumu attiecas un kas ne, nosaka PIL 8. panta 7. da\u013ca.<\/p>\n

Piem\u0113ram, ja pakalpojuma paredzam\u0101 l\u012bgumcena ir 20 000 latu vai liel\u0101ka, pas\u016bt\u012bt\u0101js ir ties\u012bgs nepublic\u0113t pazi\u0146ojumu pirms iepirkuma veik\u0161anas, ja \u0161\u0101da pazi\u0146ojuma public\u0113\u0161ana nav objekt\u012bvi iesp\u0113jama pas\u016bt\u012bt\u0101jam neparedzamu \u0101rk\u0101rtas apst\u0101k\u013cu, tehnisku vai m\u0101ksliniecisku iemeslu d\u0113\u013c, kuri saist\u012bti ar iz\u0146\u0113muma ties\u012bbu aizsardz\u012bbu, un l\u012bgumu var izpild\u012bt tikai konkr\u0113ts pieg\u0101d\u0101t\u0101js. Tom\u0113r vienlaikus, ar\u012b veicot B da\u013cas pakalpojumu iepirkumu, ieteicams izveidot iepirkuma komisiju vai uztic\u0113t \u0161o iepirkumu veik\u0161anu past\u0101v\u012bgajai iepirkumu komisijai, kas izraug\u0101s uzvar\u0113t\u0101ju atbilsto\u0161i noteiktajiem izv\u0113les krit\u0113rijiem. Tie var b\u016bt \u2012 saimnieciski izdev\u012bg\u0101kais pied\u0101v\u0101jums, pied\u0101v\u0101jums ar zem\u0101ko cenu, vai ar\u012b citi iepriek\u0161 noteikti krit\u0113riji.<\/p>\n

V\u0113l vienk\u0101r\u0161\u0101k ir ar tiem B da\u013cas iepirkumiem, kuru paredzam\u0101 l\u012bgumcena ir no 3000 l\u012bdz 20\u00a0000 latu. \u0160\u0101dos gad\u012bjumos pati iepirkuma komisija var noteikt krit\u0113rijus, ko \u0146ems v\u0113r\u0101, lai no pras\u012bb\u0101m atbilsto\u0161ajiem izv\u0113l\u0113tos visizdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu. Vienlaikus iepirkuma komisija ar\u012b noskaidro iesp\u0113jamos pakalpojumu sniedz\u0113jus, vadoties p\u0113c tai pieejam\u0101s inform\u0101cijas, un nos\u016bta tiem uzaicin\u0101jumus iesniegt pied\u0101v\u0101jumu. <\/p>\n

B\u016btiski, ka atbilsto\u0161i PIL 8.1<\/sup> panta otrajai da\u013cai, iepirkuma komisijai, nosakot pras\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz pretendentiem un iepirkuma priek\u0161metu, j\u0101nodro\u0161ina, lai min\u0113t\u0101s pras\u012bbas iepirkuma laik\u0101 nerad\u012btu nepamatotus ierobe\u017eojumus konkurencei. L\u012bdz\u012bgi nosac\u012bjumi attiecas ar\u012b uz iepirkumiem, kuru l\u012bgumcena ir virs 20\u00a0000 latu. To atcer\u0113simies, jo pie jaut\u0101juma par konkurenci v\u0113l atgriez\u012bsimies: k\u0101 r\u0101da prakse, tas \u0161ajos iepirkumos var izr\u0101d\u012bties viens no liel\u0101kajiem klup\u0161anas akme\u0146iem.<\/p>\n

No uz\u0146\u0113m\u0113jiem, kuri str\u0101d\u0101 ar B da\u013cas iepirkumiem, n\u0101cies dzird\u0113t, ka tie\u0161i \u0161is konkurences jaut\u0101jums esot viens no neskaidr\u0101kajiem un diskutabl\u0101kajiem min\u0113tajos iepirkumos. V\u0113l vair\u0101k \u2012 SIA Dialogs AB<\/em> M\u0101c\u012bbu centra direktors Mareks Spr\u016bd\u017es<\/strong> uzskata, ka virknei iepirkumu viet\u0113j\u0101 tirg\u016b tiek rad\u012bta un realiz\u0113ta konkurence ar nevienl\u012bdz\u012bgiem nosac\u012bjumiem un atbalstu, ko pa\u0161i iepirkuma organiz\u0113t\u0101ji neredz vai izliekas neredzam. <\/p>\n

Vai pretendenti par to s\u016bdz\u0113ju\u0161ies?<\/strong><\/p>\n

K\u0101 atz\u012bst Evija Mugina, kura, b\u016bdama IUB Juridisk\u0101 departamenta vad\u012bt\u0101ja, vistie\u0161\u0101k saist\u012bta ar pretendentu biroj\u0101 iesniegto s\u016bdz\u012bbu izskat\u012b\u0161anu, s\u016bdz\u012bbu skaits par B da\u013cas iepirkumiem neesot liels. Aptuveni r\u0113\u0137inot, nedaudz virs pieciem procentiem. Da\u013c\u0113ji tas izskaidrojams ar\u012b ar to, ka pa\u0161u B da\u013cas iepirkumu ir maz\u0101k. <\/p>\n

\u201eB\u016bt\u012bb\u0101 \u0161\u012bs s\u016bdz\u012bbas neat\u0161\u0137iras no t\u0101m, ko parasti sa\u0146emam par A da\u013cas iepirkumiem,\u201d vi\u0146a st\u0101sta. \u201eGalvenok\u0101rt s\u016bdzas par atsevi\u0161\u0137\u0101m nolikuma pras\u012bb\u0101m, par konkursa rezult\u0101tiem, ja pretendents ar tiem nav apmierin\u0101ts.\u201d To, ka B da\u013cas iepirkumos domin\u0113tu s\u016bdz\u012bbas par nevienl\u012bdz\u012bgu konkurenci, vi\u0146a nav nov\u0113rojusi. Tom\u0113r mums tik un t\u0101 v\u0113l n\u0101ksies atgriezties pie jaut\u0101juma par nevienl\u012bdz\u012bgo konkurenci. <\/p>\n

Liel\u0101kais B da\u013cas pakalpojumu iepirc\u0113js \u2012 NVA<\/strong><\/p>\n

Nenoliedzami viens no liel\u0101kajiem B da\u013cas iepirc\u0113jiem valst\u012b ir Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016bra (NVA). \u201e\u0160o iepirkumu nepiecie\u0161am\u012bbu nosaka normat\u012bvie akti, kuros fiks\u0113ta m\u016bsu kompetence, jo, k\u0101 zin\u0101ms, a\u0123ent\u016bra ir iest\u0101de, kas nodro\u0161ina nodarbin\u0101t\u012bbas, k\u0101 ar\u012b bezdarba samazin\u0101\u0161anas politiku,\u201d st\u0101sta NVA Juridisk\u0101 departamenta Iepirkumu un l\u012bgumu noda\u013cas vad\u012bt\u0101js J\u0101nis Muzikants.<\/strong> \u201eL\u012bdz ar to no \u0161iem normat\u012bvajiem aktiem ar\u012b izriet nosac\u012bjumi, ka a\u0123ent\u016brai j\u0101veic pas\u0101kumi, lai ieg\u0101d\u0101tos apm\u0101c\u012bbu kursus gan bezdarbniekiem, lai pan\u0101ktu to atgrie\u0161anos darba tirg\u016b, gan nodarbin\u0101tajiem, lai palielin\u0101tu vi\u0146u konkur\u0113tsp\u0113ju, gan ar\u012b bezdarba riskam pak\u013cautaj\u0101m person\u0101m. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka apm\u0101c\u012bbu pakalpojumi ietilpst Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B da\u013c\u0101, m\u0113s likumsakar\u012bgi ar\u012b esam viens no liel\u0101kajiem \u0161o pakalpojumu iepirc\u0113jiem.\u201d<\/p>\n

Aizvad\u012btaj\u0101 gad\u0101 bija 44 \u0161\u0101di iepirkumi, \u0161ogad l\u012bdz novembrim nosl\u0113gu\u0161ies, izsludin\u0101ti un izv\u0113rt\u0113ti vai v\u0113l joproj\u0101m proces\u0101 atrodas 52 iepirkumi.<\/p>\n

Tom\u0113r, \u0146emot v\u0113r\u0101 NVA specifiku, pretendentu skaits, ar kuriem sl\u0113gts l\u012bgums un kuri sa\u0146\u0113mu\u0161i pas\u016bt\u012bjumu, ir nesal\u012bdzin\u0101mi liel\u0101ks, nek\u0101 iepirkumu skaits. <\/p>\n

\u201e\u0160os apm\u0101c\u012bbu pakalpojumus m\u0113s iep\u0113rkam visai valstij. T\u0101p\u0113c pras\u012bbas visur vien\u0101das,\u201d turpina J\u0101nis Muzikants. \u201ePiem\u0113ram, Profesion\u0101l\u0101s pilnveides programmu iepirkums.<\/em> To pretendents var \u012bstenot jebkur\u0101 viet\u0101 Latvij\u0101, kas re\u0123istr\u0113ta Izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu re\u0123istr\u0101. L\u012bdz\u012bgi ar\u012b ar cit\u0101m programm\u0101m.\u201d<\/p>\n

Profesion\u0101l\u0101s pilnveides programmu iepirkums<\/em> ietver piecpadsmit izgl\u012bt\u012bbas programmas, un kop\u0113j\u0101 iepirkuma ietvaros, katra no t\u0101m tiek iepirkta atsevi\u0161\u0137i. Bet pats apjom\u012bg\u0101kais no visiem iepirkumiem ir Konkur\u0113tsp\u0113jas paaugstin\u0101\u0161anas pakalpojumu iepirkums<\/em> (KPP), kur vien\u0101 pa\u0161\u0101 ir l\u012bdz 42 da\u013c\u0101m, un katras da\u013cas iepirkum\u0101 start\u0113 vid\u0113ji no desmit l\u012bdz \u010detrdesmit pretendentu. Nek\u0101du limitu vai citu nosac\u012bjumu, kas ierobe\u017eotu pretendentu skaitu \u0161ajos iepirkumos neesot. Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 pavisam kop\u0101 \u0161aj\u0101 iepirkum\u0101 start\u0113jusi 110 pretendenti. <\/p>\n

Turkl\u0101t gan \u0161aj\u0101, gan citu programmu iepirkumos pretendentam neb\u016bt nav oblig\u0101ti j\u0101piedal\u0101s vis\u0101 iepirkum\u0101 kopum\u0101. Vi\u0146\u0161 var start\u0113t gan vien\u0101 vien\u012bg\u0101, gan vair\u0101k\u0101s no iepirkuma da\u013c\u0101m. <\/p>\n

\u201eAt\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no tradicion\u0101lajiem A da\u013cas un ar\u012b vairuma B da\u013cas iepirkumu, mums nav viena uzvar\u0113t\u0101ja, ar kuru, iepirkumam beidzoties, tiek nosl\u0113gts l\u012bgums,\u201d turpina J\u0101nis Muzikants. \u201eUzvar\u0113t\u0101ji var b\u016bt piln\u012bgi visi, kas iesniegu\u0161i savus pied\u0101v\u0101jumus. Atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos pat tr\u012bsdesmit un \u010detrdesmit attiec\u012bgo pakalpojumu sniedz\u0113ji katr\u0101 iepirkuma da\u013c\u0101, ja vien tie atbilst izvirz\u012btaj\u0101m pras\u012bb\u0101m. Un pras\u012bbas ir \u2013 izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101dei, kas pretend\u0113 uz profesion\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iepirkumu, j\u0101b\u016bt re\u0123istr\u0113tai izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu re\u0123istr\u0101, iz\u0146emot KPP iepirkumus, bet attiec\u012bgai programmai j\u0101b\u016bt licenc\u0113tai un akredit\u0113tai. Savuk\u0101rt pied\u0101v\u0101juma cena nedr\u012bkst p\u0101rsniegt kupona, ko sa\u0146\u0113mis potenci\u0101lais m\u0101c\u012bties grib\u0113t\u0101js, maksim\u0101lo v\u0113rt\u012bbu.\u201d<\/p>\n

T\u0101tad galvenais, lai pretendents l\u012bdz ar citiem, kuri piedal\u012bju\u0161ies konkurs\u0101 un ar kuriem nosl\u0113gts l\u012bgums, sp\u0113tu attiec\u012bgaj\u0101 viet\u0101 nokomplekt\u0113t konkr\u0113to grupu un str\u0101d\u0101t gan efekt\u012bvi, gan rentabli, jo galu gal\u0101 neviens \u0161ajos iepirkumos nepiedal\u0101s vienk\u0101r\u0161i t\u0101pat \u2012 sava prieka p\u0113c, bet gan, lai peln\u012btu. T\u0101p\u0113c tas ir t\u0101ds pats tirgus k\u0101 jebkur\u0161 cits. Ar vis\u0101m no t\u0101 izrieto\u0161aj\u0101m sek\u0101m. Tai skait\u0101 ar\u012b ar risku un atbild\u012bbu, ko uz\u0146emas pretendents. Grup\u0101 var b\u016btu kaut viens vien\u012bgs cilv\u0113ks, ja apm\u0101c\u012bbu organiz\u0113t\u0101ji atz\u012bst, ka tas ir lietder\u012bgi un izdev\u012bgi. <\/p>\n

Apm\u0101c\u012bbu izmaksas vienai personai (jeb kuponu v\u0113rt\u012bba), no kur\u0101m liel\u0101ko da\u013cu (ap 90 %) sedz Eiropas Soci\u0101lais fonds (ESF), atkar\u012bb\u0101 no programmas un kvalifik\u0101cijas l\u012bme\u0146a var sv\u0101rst\u012bties no nepilniem diviem simtiem latu, apg\u016bstot soci\u0101l\u0101s un profesion\u0101l\u0101s pamatprasmes, l\u012bdz pat vair\u0101k nek\u0101 t\u016bkstotim latu atsevi\u0161\u0137\u0101s profesion\u0101l\u0101s t\u0101l\u0101kizgl\u012bt\u012bbas programm\u0101s.<\/p>\n

Pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 apm\u0101c\u012bbas notiku\u0161as kopum\u0101 par vair\u0101k nek\u0101 7,6 miljoniem latu, \u0161ogad bezdarbnieku apm\u0101c\u012bb\u0101m, konkur\u0113tsp\u0113jas un profesion\u0101l\u0101s kvalifik\u0101cijas paaugstin\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b cit\u0101m apm\u0101c\u012bb\u0101m paredz\u0113ti nedaudz vair\u0101k par desmit miljoniem latu. T\u0101tad kopum\u0101 summas ir iespaid\u012bgas.<\/p>\n

J\u0101nis Muzikants gan atz\u012bst, ka situ\u0101cijas, kad grupas netiek nokomplekt\u0113tas un l\u012bgums ar pretendentu tiek lauzts, neesot nekas \u0101rk\u0101rt\u0113js. Persona, kas sa\u0146\u0113musi attiec\u012bgo kuponu, no t\u0101 necie\u0161 \u2012 tai vien\u012bgi j\u0101mekl\u0113 cita vieta, kur m\u0101c\u012bties. Savuk\u0101rt pakalpojuma sniedz\u0113js tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c cen\u0161as start\u0113t vair\u0101k\u0101s programm\u0101s, lai tas kopum\u0101 san\u0101ktu rentabli. <\/p>\n

Visbeidzot, kas tad piedal\u0101s NVA sludin\u0101tajos B da\u013cas iepirkumos, un pretend\u0113 uz apm\u0101c\u012bbu organiz\u0113\u0161anu? Izr\u0101d\u0101s, ar\u012b \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 tie at\u0161\u0137iras no tradicion\u0101lajiem iepirkumiem, jo paral\u0113li uz\u0146\u0113m\u0113jiem tajos piedal\u0101s ar\u012b valsts m\u0101c\u012bbu iest\u0101des \u2012 visp\u0101rizgl\u012btojo\u0161\u0101s skolas, arodskolas un profesion\u0101l\u0101s vidusskolas, pat augstskolas. L\u016bk, k\u0101p\u0113c gribot negribot n\u0101kas atgriezties pie jaut\u0101juma par konkurenci.<\/p>\n

Nevienl\u012bdz\u012bga konkurence vai nepiecie\u0161am\u012bba garant\u0113t kvalitat\u012bvu pakalpojumu?<\/strong><\/p>\n

T\u0101tad jaut\u0101jums \u2012 vai vienas valsts iest\u0101des r\u012bkotajos iepirkumos var piedal\u012bties citas valsts iest\u0101des, kuru darb\u012bbu nodro\u0161ina nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju nauda? Evija Mugina uz to atbild ar \u201en\u0113\u201d. Tiesa gan, vi\u0146a \u0161o \u201en\u0113\u201d attiecina tikai uz A da\u013cas iepirkumiem. <\/p>\n

\u201eTo nenosaka PIL. Tas izriet no Valsts p\u0101rvaldes iek\u0101rtas likuma, jo neviena valsts iest\u0101de nevar dar\u012bt kaut ko \u0101rpus savas kompetences,\u201d savu viedokli pamato IUB Juridisk\u0101 departamenta direktore. Attiec\u012bb\u0101 uz B da\u013cas iepirkumiem, it sevi\u0161\u0137i run\u0101jot par apm\u0101c\u012bbu pakalpojumu iepirk\u0161anu darba tirgus vajadz\u012bb\u0101m, vi\u0146a no koment\u0101riem atturas un iesaka atbildi mekl\u0113t Izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministrij\u0101 (IZM). Vien\u012bgi v\u0113lreiz atg\u0101dina, ka PIL to neregul\u0113. T\u0101tad tas nav aizliegts. T\u0101p\u0113c jaut\u0101jums esot dr\u012bz\u0101k par pras\u012bb\u0101m, kas tiekot izvirz\u012btas pretendentiem. <\/p>\n

Savuk\u0101rt Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016br\u0101 atz\u012bst, ka konkurence iepirkum\u0101 gan uz profesion\u0101l\u0101s, gan neform\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas programm\u0101m esot liela. V\u0113l jo vair\u0101k t\u0101p\u0113c, ka iepirkuma cena nav krit\u0113rijs un iepirkumam neb\u016bt nav j\u0101b\u016bt l\u0113t\u0101kajam, lai vinn\u0113tu. T\u0101p\u0113c jebkurai m\u0101c\u012bbu iest\u0101dei, kas iek\u013cauta izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu re\u0123istr\u0101 ar licenc\u0113tu un akredit\u0113tu programmu, ir izredzes tikt pie l\u012bguma. <\/p>\n

NVA galvenais esot izsekot darba tirgus pras\u012bb\u0101m, lai atgrieztu darba tirg\u016b p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k bezdarbnieku, un laikus p\u0101rkvalific\u0113t bezdarba riskam pak\u013cautos. Turkl\u0101t vienlaikus j\u0101nodro\u0161ina kvalitat\u012bvas izgl\u012bt\u012bbas pieejam\u012bba visas valsts teritorij\u0101. Lai gan atsevi\u0161\u0137os gad\u012bjumos, kad konkurence starp valsts m\u0101c\u012bbu iest\u0101di un priv\u0101to sektoru esot re\u0101la, zin\u0101mas ba\u017eas par vienl\u012bdz\u012bgas konkurences garant\u0113\u0161anu past\u0101vot. Tom\u0113r valst\u012b esot daudz vietu, kur priv\u0101tie m\u0101c\u012bbu centri nemaz nedarbojas. T\u0101p\u0113c valsts skolas, \u012bpa\u0161i arodskolas un profesion\u0101l\u0101s vidusskolas, tur esot vien\u012bgais risin\u0101jums. Savuk\u0101rt valsts augstskolas sp\u0113j nodro\u0161in\u0101t kvalit\u0101ti, kas nav pa sp\u0113kam daudziem m\u0101c\u012bbu centriem. Vienlaikus NVA ar\u012b uzsver, ka esot pietiekami daudz kvalitat\u012bvu priv\u0101to m\u0101c\u012bbu centru, kas nep\u0101rtraukti uzlabo savu darbu, un ar\u012b priv\u0101t\u0101s augstskolas sekm\u012bgi konkur\u0113 ar valsts augst\u0101kaj\u0101m m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m.<\/p>\n

SIA Dialogs AB<\/em> M\u0101c\u012bbu centra direktors Mareks Spr\u016bd\u017es<\/strong> gan uzskata, ka \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 kvantit\u0101te nenodro\u0161ina kvalit\u0101ti, bet gan \u2012 glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 krop\u013co tirgu: \u201ePar valsts un pa\u0161vald\u012bbu l\u012bdzek\u013ciem izveidot\u0101s un uztur\u0113t\u0101s m\u0101c\u012bbu iest\u0101des izmanto pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eetu, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113ju piesaist\u012bt papildu finans\u0113jumu no da\u017e\u0101diem strukt\u016brfondiem, piem\u0113ram, kabinetu izveidei, infrastrukt\u016bras uzlabo\u0161anai. Tie parasti pieejami ierobe\u017eotam sa\u0146\u0113m\u0113ju lokam, un priv\u0101tais sektors nav to vid\u016b. L\u012bdz ar to tiek rad\u012bta konkurence uz nevienl\u012bdz\u012bgiem nosac\u012bjumiem un ar nevienl\u012bdz\u012bgu atbalstu.\u201d <\/p>\n

Gribot negribot, vi\u0146am j\u0101piekr\u012bt. Jo ir izmaksas, kuras, sniedzot \u0161\u0101dus pakalpojumus paral\u0113li tie\u0161ajiem pien\u0101kumiem un \u0101rpus tie\u0161\u0101 darba laika, \u013coti gr\u016bti vai pat neiesp\u0113jami apr\u0113\u0137in\u0101t. Piem\u0113ram, k\u0101 m\u0101c\u012bbu iest\u0101de apr\u0113\u0137ina elektr\u012bbas vai siltuma pat\u0113ri\u0146u apm\u0101c\u012bbu laik\u0101, par kur\u0101m sa\u0146em papildu samaksu? Un, galvenais, k\u0101d\u0101 veid\u0101, kam par to maks\u0101 un vai visp\u0101r maks\u0101? K\u0101 \u0161\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 tiek apr\u0113\u0137in\u0101ts iek\u0101rtu nolietojums un amortiz\u0101cijas izdevumi? Ja jau atra\u0161an\u0101s vietas d\u0113\u013c attiec\u012bg\u0101 m\u0101c\u012bbu iest\u0101de atrodas izdev\u012bg\u0101k\u0101 situ\u0101cij\u0101, nek\u0101 priv\u0101tais uz\u0146\u0113m\u0113js, kas sniedz analogus pakalpojumus, tad nevajadz\u0113tu vi\u0146a dz\u012bvi sare\u017e\u0123\u012bt v\u0113l vair\u0101k, pied\u0101v\u0101jot nevien\u0101dus sp\u0113les noteikumus! <\/p>\n

\u201eRun\u0101jot par efekt\u012bvu valsts l\u012bdzek\u013cu p\u0101rvaldi, valsts un pa\u0161vald\u012bbas izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m l\u012bdzek\u013ci b\u016btu j\u0101pie\u0161\u0137ir konkr\u0113tu, valstij noz\u012bm\u012bgu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anai, tad nerastos absurdas situ\u0101cijas, ka l\u012bdzek\u013ci ieguld\u012bti, ir klases, apr\u012bkojums, pedagogi, bet nav, kas m\u0101c\u0101s, un \u012bsten\u012bb\u0101 Latvijas tautsaimniec\u012bbai tas ar\u012b \u012bsti nav vajadz\u012bgs, tikai tad amatpersonas s\u0101k dom\u0101t, k\u0101diem m\u0113r\u0137iem ieguld\u012bto izmantot. No efekt\u012bvas valsts un pa\u0161vald\u012bbu l\u012bdzek\u013cu p\u0101rvaldes un kvalit\u0101tes vad\u012bbas viedok\u013ca \u0161\u0101da situ\u0101cija b\u016btu atz\u012bstama k\u0101 b\u016btiska neatbilst\u012bba un l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161ana neparedz\u0113tiem m\u0113r\u0137iem,\u201d uzskata Mareks Spr\u016bd\u017es. <\/p>\n

K\u0101 situ\u0101ciju v\u0113rt\u0113 un ko par to saka IZM? Uz jaut\u0101jumiem, vai IZM ir k\u0101di m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m saisto\u0161i noteikumi, kas nosaka k\u0101rt\u012bbu, k\u0101d\u0101 t\u0101s var piedal\u012bties B da\u013cas iepirkumu konkursos (to skait\u0101 ar\u012b NVA sludin\u0101tajos) un p\u0113c tam (uzvarot \u0161ajos konkursos) jau k\u0101 pakalpojuma sniedz\u0113ji izmantot savus resursus, un vai IZM ministrij\u0101 ir k\u0101di m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m saisto\u0161i noteikumi, kas nosaka k\u0101rt\u012bbu, k\u0101 un k\u0101diem m\u0113r\u0137iem tiek izlietoti l\u012bdzek\u013ci, kas tiek sa\u0146emti par sniegtajiem pakalpojumiem, ar IZM Komunik\u0101cijas un dokumentu p\u0101rvald\u012bbas noda\u013cas starpniec\u012bbu sa\u0146\u0113mu sekojo\u0161u atbildi:
\n\u201eMinistrija nenosaka, k\u0101d\u0101 veid\u0101 un cik liel\u0101 m\u0113r\u0101 izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des dr\u012bkst veikt saimniecisko darb\u012bbu un g\u016bt papildu ie\u0146\u0113mumus. \u0145emot v\u0113r\u0101, ka daudzos gad\u012bjumos tikai izgl\u012bt\u012bbas (visbie\u017e\u0101k profesion\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas) iest\u0101\u017eu r\u012bc\u012bb\u0101 ir da\u017e\u0101du apm\u0101c\u012bbu (kvalifik\u0101cijas paaugstin\u0101\u0161anas, p\u0101rkvalifik\u0101cijas, neform\u0101l\u0101s izgl\u012bt\u012bbas ieguves u. c. programmu) \u012bsteno\u0161anai nepiecie\u0161am\u0101 infrastrukt\u016bra, \u0161o iest\u0101\u017eu dal\u012bba iepirkumos ir lo\u0123iska un da\u017ek\u0101rt pat var b\u016bt nepiecie\u0161ama. Ieg\u016btie l\u012bdzek\u013ci visbie\u017e\u0101k tiek novirz\u012bti iest\u0101des infrastrukt\u016bras uzlabo\u0161anai un saimniecisko vajadz\u012bbu nodro\u0161in\u0101\u0161anai, kam bud\u017eeta finans\u0113jums p\u0101rsvar\u0101 ir nepietiekams. Par izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des resursu izmanto\u0161anu ir atbild\u012bgs t\u0101s vad\u012bt\u0101js, un ministrija to atsevi\u0161\u0137i neregul\u0113.\u201d<\/em><\/p>\n

Savuk\u0101rt uz jaut\u0101jumu, k\u0101 \u0161\u0101di pakalpojumi ietekm\u0113 attiec\u012bgo m\u0101c\u012bbu iest\u0101\u017eu darba kvalit\u0101ti savu tie\u0161o pien\u0101kumu pild\u012b\u0161an\u0101, kas par to atbild un vai k\u0101ds to kontrol\u0113, IZM atbild\u0113ja:
\n\u201eMinistrijas r\u012bc\u012bb\u0101 nav \u0161\u0101das inform\u0101cijas, ka iepirkumu rezult\u0101t\u0101 sniegtie pakalpojumi negat\u012bvi ietekm\u0113tu iest\u0101\u017eu tie\u0161o pien\u0101kumu izpildi. Par iest\u0101des tie\u0161o pien\u0101kumu izpildi un kontroli ir atbild\u012bgs t\u0101s vad\u012bt\u0101js. Ja tiek sa\u0146emts iesniegums par nepiln\u012bb\u0101m iest\u0101des tie\u0161o pien\u0101kumu izpild\u0113, ministrijas pien\u0101kums ir izv\u0113rt\u0113t iest\u0101des darba kvalit\u0101ti un r\u012bc\u012bbu katr\u0101 konkr\u0113taj\u0101 gad\u012bjum\u0101.\u201d<\/em><\/p>\n

T\u0101tad atbild\u012bgais ir. L\u012bdz ar to, ja kas notiks, b\u016bs ar\u012b vain\u012bgais. Bet tas jau neatrisina nevienl\u012bdz\u012bg\u0101s konkurences probl\u0113mu! Visticam\u0101k \u0161\u0101di r\u012bkoties gan iepirkuma organiz\u0113t\u0101jiem, gan valsts m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m liek konkr\u0113t\u0101 soci\u0101lekonomisk\u0101 situ\u0101cija. Vieniem j\u0101c\u012bn\u0101s ar bezdarbu un j\u0101p\u0101rkvalific\u0113 cilv\u0113ki, citiem ir iesp\u0113jams nopeln\u012bt lieku kapeiku un gan jau iest\u0101des vad\u012bt\u0101js atbild\u0113s, kur un k\u0101 t\u0101 izlietota. Mulsina vien\u012bgi tas, ka attiec\u012bg\u0101 ministrija \u0161o jaut\u0101jumu ir atst\u0101jusi piln\u012bg\u0101 pa\u0161pl\u016bsm\u0101. Vienlaikus neatbild\u0113ts paliek jaut\u0101jums, k\u0101 tas atbilst pras\u012bb\u0101m, kas Eiropas Komisijas dokumentos Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B da\u013cas iepirkumos izvirz\u012btas attiec\u012bb\u0101 uz vienl\u012bdz\u012bbu un br\u012bvu konkurenci? T\u0101p\u0113c var gad\u012bties, ka, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 par citu ES pras\u012bbu ignor\u0113\u0161anu, mums jau pavisam dr\u012bz var n\u0101kties maks\u0101t gan tie\u0161\u0101, gan p\u0101rnest\u0101 noz\u012bm\u0113. <\/p>\n

Teksts: Aivars K\u013cavis<\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

B\u016bvniec\u012bba, \u0113ku renov\u0101cija, da\u017e\u0101das preces un pakalpojumi, kas nodro\u0161ina gan valsts iest\u0101\u017eu, gan pa\u0161vald\u012bbu darbu; p\u0101rtikas iepirkumi m\u0101c\u012bbu iest\u0101d\u0113m un skol\u0113nu \u0113din\u0101\u0161ana\u2026 Tos visbie\u017e\u0101k min, run\u0101jot par publiskajiem iepirkumiem. Tom\u0113r t\u0101 ir tikai da\u013ca. Prec\u012bz\u0101k \u2013 Publisko iepirkumu likuma (PIL) 2. pielikuma A da\u013cas iepirkumi.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2681"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2681"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/2681\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2681"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=2681"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=2681"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}