{"id":26507,"date":"2026-01-13T14:45:59","date_gmt":"2026-01-13T12:45:59","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=26507"},"modified":"2026-01-13T14:47:07","modified_gmt":"2026-01-13T12:47:07","slug":"fm-prioritates-2026-gada-ilgtspejiga-publisko-finansu-parvaldiba-un-investiciju-vides-stiprinasana","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=26507","title":{"rendered":"FM priorit\u0101tes 2026. gad\u0101: ilgtsp\u0113j\u012bga publisko finan\u0161u p\u0101rvald\u012bba un invest\u012bciju vides stiprin\u0101\u0161ana"},"content":{"rendered":"\n<p>2026. gad\u0101 Finan\u0161u ministrijas (FM) izvirz\u012bt\u0101s priorit\u0101tes ir publisko finan\u0161u ilgtsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161ana un invest\u012bcij\u0101m labv\u0113l\u012bgas vides veido\u0161ana, vienlaikus nodro\u0161inot sabalans\u0113tu pieeju starp fisk\u0101lo discipl\u012bnu un ekonomikas izaugsmi. \u0160o priorit\u0101\u0161u \u012bsteno\u0161anai tiks turpin\u0101ta valsts finan\u0161u un p\u0101rvald\u012bbas sist\u0113mu moderniz\u0101cija, padarot t\u0101s efekt\u012bv\u0101kas, caurskat\u0101m\u0101kas un uz rezult\u0101tiem v\u0113rstas. \u012apa\u0161a uzman\u012bba tiks piev\u0113rsta bud\u017eeta pl\u0101no\u0161anas un izpildes pilnveidei, publisko l\u012bdzek\u013cu izmanto\u0161anas atdeves paaugstin\u0101\u0161anai un pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u ilgtsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anai. Vienlaikus FM nodro\u0161in\u0101s m\u0113r\u0137tiec\u012bgu invest\u012bciju piesaisti un efekt\u012bvu to ievie\u0161anu tautsaimniec\u012bb\u0101, sekm\u0113jot kapit\u0101la pieejam\u012bbu, ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu un Latvijas poz\u012bciju nostiprin\u0101\u0161anu starptautiskaj\u0101 finan\u0161u vid\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Uz rezult\u0101tu v\u0113rsta valsts bud\u017eeta pl\u0101no\u0161anas procesa ievie\u0161ana<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Lai arvien efektiviz\u0113tu publisko sektoru, FM turpin\u0101s ieviest uz rezult\u0101tu v\u0113rstu bud\u017eet\u0113\u0161anas pieeju, stiprinot valsts bud\u017eeta sasaisti ar politikas m\u0113r\u0137iem un sasniedzamajiem rezult\u0101tiem, k\u0101 ar\u012b pilnveidojot publisko resursu izmanto\u0161anas efektivit\u0101ti. \u0160\u012b pieeja paredz skaidr\u0101ku m\u0113r\u0137u, rezultat\u012bvo r\u0101d\u012bt\u0101ju un sasniegt\u0101s atdeves integr\u0113\u0161anu bud\u017eeta pl\u0101no\u0161anas un izpildes proces\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Pl\u0101nots, ka pilnveidota valsts bud\u017eeta strukt\u016bra un uz rezult\u0101tiem orient\u0113ta pl\u0101no\u0161ana tiks ieviesta valsts bud\u017eeta likum\u0101 2027. gadam, savuk\u0101rt no 2028. gada t\u0101 tiks sal\u0101gota ar jauno att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anas ciklu, kas noteikts Latvijas Nacion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas pl\u0101n\u0101 2021. \u2013 2027. gadam. Jau \u0161obr\u012bd ministrijas str\u0101d\u0101 pie jaunu bud\u017eeta programmu strukt\u016bru sagatavo\u0161anas 2027. gada bud\u017eeta izstr\u0101dei. Turpm\u0101k ikgad\u0113j\u0101 izdevumu p\u0101rskat\u012b\u0161anas proces\u0101 tiks izvirz\u012bti valsts bud\u017eeta izdevumu samazin\u0101\u0161anas m\u0113r\u0137i un efektivit\u0101tes r\u0101d\u012bt\u0101ji, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101ts, lai katrs bud\u017eeta resors b\u016btu piln\u012bb\u0101 p\u0101rskat\u012bts ne ret\u0101k k\u0101 reizi 4 gados. FM \u0161aj\u0101 proces\u0101 nodro\u0161in\u0101s metodisko vad\u012bbu, veicinot vienotu pieeju un caurskat\u0101m\u012bbu valsts p\u0101rvald\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Bud\u017eeta caurskat\u0101m\u012bba un datu pieejam\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Valsts bud\u017eeta datu pieejam\u012bbas un caurskat\u0101m\u012bbas uzlabo\u0161anai l\u012bdz \u0161\u012b gada 31. maijam tiks izstr\u0101d\u0101ta jaun\u0101 bud\u017eeta pl\u0101no\u0161anas un finan\u0161u vad\u012bbas risin\u0101juma pirm\u0101 k\u0101rta. T\u0101 nodro\u0161in\u0101s vienotu digit\u0101lu vidi valsts bud\u017eeta datu sagatavo\u0161anai, pl\u0101no\u0161anai un saska\u0146o\u0161anai, palielinot automatiz\u0101ciju un mazinot k\u013c\u016bdu risku, izmantojot autom\u0101tiskas p\u0101rbaudes un kontroles. Risin\u0101jums \u013caus detaliz\u0113ti uzraudz\u012bt iest\u0101\u017eu bud\u017eetu izpildi, kontrol\u0113t uz\u0146emt\u0101s saist\u012bbas, iek\u013caut bud\u017eet\u0101 rezultat\u012bvos r\u0101d\u012bt\u0101jus un nodro\u0161in\u0101t l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anai nepiecie\u0161am\u0101s inform\u0101cijas pieejam\u012bbu, k\u0101 ar\u012b elast\u012bgu datu izg\u016b\u0161anu da\u017e\u0101dos form\u0101tos. Savuk\u0101rt l\u012bdz 2029. gadam pl\u0101nots \u012bstenot otro k\u0101rtu, kas nodro\u0161in\u0101s centraliz\u0113tu inform\u0101cijas uzkr\u0101\u0161anu par priorit\u0101rajiem pas\u0101kumiem, k\u0101 ar\u012b Saeimas otr\u0101 las\u012bjuma priek\u0161likumu integr\u0101ciju valsts bud\u017eeta projekt\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u ilgtsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161ana<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u ilgtsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anai turpin\u0101sies darbs pie jaun\u0101 pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u izl\u012bdzin\u0101\u0161anas mode\u013ca pilnveides, kas v\u0113rsts uz vienl\u012bdz\u012bg\u0101ku resursu sadal\u012b\u0161anu starp pa\u0161vald\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b b\u016btisku administrat\u012bv\u0101 sloga mazin\u0101\u0161anu. Pl\u0101nots, ka pilnveidotais modelis tiks sagatavots l\u012bdz 2026. gada 1. martam. Paredz\u0113ts, ka Nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma nodok\u013ca (N\u012aN) ie\u0146\u0113mumi netiek iek\u013cauti pa\u0161vald\u012bbu finan\u0161u izl\u012bdzin\u0101\u0161anas sist\u0113m\u0101 un tiek saglab\u0101ti pa\u0161vald\u012bbu r\u012bc\u012bb\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di veicinot pa\u0161vald\u012bbu ieinteres\u0113t\u012bbu m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101kas N\u012aN politikas izstr\u0101d\u0113 un t\u0101s sasaist\u0113 ar infrastrukt\u016bras uztur\u0113\u0161anu un att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Citas pl\u0101not\u0101s izmai\u0146as mazin\u0101s administrat\u012bvo slogu pa\u0161vald\u012bb\u0101m, vienk\u0101r\u0161ojot finan\u0161u izl\u012bdzin\u0101\u0161anas apr\u0113\u0137inus, atsakoties no savstarp\u0113jiem nor\u0113\u0137iniem izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 un vienlaikus sagatavojot pamatu iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca sadales pilnveidei.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Publisko iepirkumu sist\u0113mas reforma un publisko l\u012bdzek\u013cu atdeve<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u0160aj\u0101 gad\u0101 b\u016btiska uzman\u012bba tiks piev\u0113rsta publisko iepirkumu sist\u0113mas reformai, kuras m\u0113r\u0137is ir birokr\u0101tijas mazin\u0101\u0161ana, uz\u0146\u0113mumu l\u012bdzdal\u012bbas papla\u0161in\u0101\u0161ana iepirkumos un maksim\u0101las atdeves nodro\u0161in\u0101\u0161ana par katru ieguld\u012bto eiro. Sagaid\u0101ms, ka Publisko iepirkumu likuma groz\u012bjumi tiks apstiprin\u0101ti Saeim\u0101 pavasara s\u0101kum\u0101. Vienlaikus jau ir uzs\u0101kts darbs pie Elektronisko iepirkumu sist\u0113mas p\u0101r\u0146em\u0161anas un uztur\u0113\u0161anas, k\u0101 ar\u012b vienotas publisko iepirkumu digit\u0101l\u0101s vides izveides iepirkumu izsludin\u0101\u0161anai un pied\u0101v\u0101jumu sa\u0146em\u0161anai. Tas risin\u0101s IT risin\u0101jumu sadrumstalot\u012bbu un sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu. No \u0161\u012b gada marta sabiedr\u012bbai b\u016bs publiski pieejami pas\u016bt\u012bt\u0101ju reitingi, savuk\u0101rt darbs pie publisko iepirkumu veiktsp\u0113jas r\u0101d\u012bt\u0101ju, iepirkumu pl\u0101nu un iepirkumu proced\u016bru apstr\u012bd\u0113\u0161anas l\u0113mumu publiskas pieejam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anas turpin\u0101sies, pak\u0101peniski stiprinot sist\u0113mas caurskat\u0101m\u012bbu un veicinot lab\u0101ku iepirkumu praksi.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vienota un efekt\u012bva valsts gr\u0101matved\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Turpinot valsts p\u0101rvaldes efektiviz\u0101ciju, FM \u012bsteno pak\u0101penisku un racion\u0101lu valsts gr\u0101matved\u012bbas funkciju centraliz\u0101ciju, lai ilgtermi\u0146\u0101 nodro\u0161in\u0101tu maz\u0101ku un efekt\u012bv\u0101ku valsts p\u0101rvaldi, resursu optimiz\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b modern\u0101ku, digitaliz\u0113tu un standartiz\u0113tu finan\u0161u uzskaites sist\u0113mu. Ar \u0161\u012b gada 1. janv\u0101ri centraliz\u0113tu un moderniz\u0113tu gr\u0101matved\u012bbas pakalpojumu sa\u0146em jau divas tre\u0161da\u013cas valsts iest\u0101\u017eu, kopum\u0101 aptverot 109 iest\u0101des. Reformas rezult\u0101t\u0101 centraliz\u0101cijas efektivit\u0101te atkar\u012bb\u0101 no nozares jau pirmaj\u0101 gad\u0101 sasniedz aptuveni 20%. Vienlaikus ir uzs\u0101kts darbs ar n\u0101kamo ministriju (LM, IeM un \u0100M) un to padot\u012bbas iest\u0101\u017eu pievieno\u0161anu vienotajam gr\u0101matved\u012bbas pakalpojumam, ko pl\u0101nots \u012bstenot no 2027. gada 1. janv\u0101ra.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vienotas pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113t\u0101ju licenc\u0113\u0161anas un uzraudz\u012bbas sist\u0113mas izveide<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Lai veicin\u0101tu valsts p\u0101rvaldes resursu racion\u0101lu izmanto\u0161anu, mazin\u0101tu birokr\u0101tisko slogu finan\u0161u pakalpojumu sniedz\u0113jiem un efektiviz\u0113tu finan\u0161u tirgus dal\u012bbnieku uzraudz\u012bbu, 2026. gad\u0101 tiks turpin\u0101ts darbs pie vienotas pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113t\u0101ju licenc\u0113\u0161anas un uzraudz\u012bbas institucion\u0101l\u0101s sist\u0113mas izveides. Pl\u0101nots, ka jau janv\u0101r\u012b Ministru kabinets (MK) apstiprin\u0101s Pat\u0113r\u0113t\u0101ju ties\u012bbu aizsardz\u012bbas centra funkciju nodo\u0161anu Latvijas Bankai pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113t\u0101ju re\u0123istr\u0113\u0161anas, licenc\u0113\u0161anas un uzraudz\u012bbas jom\u0101. Savuk\u0101rt FM sadarb\u012bb\u0101 ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju l\u012bdz \u0161\u012b gada 30. apr\u012blim izstr\u0101d\u0101s nepiecie\u0161amos groz\u012bjumus normat\u012bvajos aktos un iesniegs tos izskat\u012b\u0161anai MK, savuk\u0101rt Saeimas apstiprin\u0101jums pl\u0101nots l\u012bdz 2026. gada beig\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>Rezult\u0101t\u0101 no 2027. gada 1. janv\u0101ra pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113t\u0101ju, tostarp nebanku kredit\u0113t\u0101ju, re\u0123istr\u0113\u0161anas, licenc\u0113\u0161anas un uzraudz\u012bbas funkcijas, tai skait\u0101 negod\u012bgas komercprakses un rekl\u0101mas uzraudz\u012bba, tiks nodotas Latvijas Bankai.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Invest\u012bcijas izaugsmei<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>2026. gad\u0101 Latvijas tautsaimniec\u012bb\u0101 pl\u0101nots v\u0113sturiski liel\u0101kais Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu un Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bciju apjoms no valsts bud\u017eeta, sasniedzot l\u012bdz pat 1,4 miljardiem eiro. \u0160ie l\u012bdzek\u013ci tiks ieguld\u012bti ce\u013cu infrastrukt\u016br\u0101, izgl\u012bt\u012bbas un vesel\u012bbas apr\u016bpes iest\u0101d\u0113s, digitaliz\u0101cij\u0101, energoefektivit\u0101t\u0113 un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas att\u012bst\u012bb\u0101, tie\u0161\u0101 veid\u0101 uzlabojot iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bves kvalit\u0101ti un stiprinot tautsaimniec\u012bbas izaugsmes potenci\u0101lu.<\/p>\n\n\n\n<p>Atvese\u013co\u0161anas fonda \u012bsteno\u0161ana 2026. gad\u0101 sasniegs nosl\u0113guma f\u0101zi, un l\u012bdz pl\u0101na termi\u0146a beig\u0101m august\u0101 j\u0101b\u016bt sasniegtiem noteiktajiem reformu un invest\u012bciju r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Paredz\u0113ts, ka l\u012bdz ar n\u0101kam\u0101 Eiropas Komisijas maks\u0101juma sa\u0146em\u0161anu Latvija b\u016bs sa\u0146\u0113musi 1,47 miljardus eiro no kop\u0113j\u0101 1,97 miljardu eiro pie\u0161\u0137\u012bruma.&nbsp;Jau \u0161obr\u012bd redzams, ka l\u012bdzek\u013ci ir piesaist\u012bti gandr\u012bz 100% apjom\u0101, un ieguld\u012bjumi ir redzami vis\u0101 Latvij\u0101 \u2013 moderniz\u0113t\u0101s slimn\u012bc\u0101s, jaunos energoefekt\u012bvos m\u0101jok\u013cos un digit\u0101laj\u0101s valsts platform\u0101s.&nbsp;2026. gad\u0101 tiks uzs\u0101kta ar\u012b sadarb\u012bba ar Starptautisko val\u016btas fondu publisko invest\u012bciju projektu p\u0101rvald\u012bbas pilnveidei, lai stiprin\u0101tu ilgtermi\u0146a ieguld\u012bjumu kvalit\u0101ti un atdevi.<\/p>\n\n\n\n<p>Vienlaikus noz\u012bm\u012bga loma invest\u012bciju \u012bsteno\u0161an\u0101 ir publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas projektiem, kas \u013cauj valstij realiz\u0113t strat\u0113\u0123iski svar\u012bgus infrastrukt\u016bras un att\u012bst\u012bbas projektus. Latvij\u0101 \u0161\u0101di projekti att\u012bst\u0101s arvien strauj\u0101k \u2013 ekspluat\u0101cij\u0101 jau nodots \u0136ekavas apvedce\u013c\u0161 k\u0101 pirmais liela m\u0113roga publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas infrastrukt\u016bras projekts Baltij\u0101, tam sekos Bauskas apvedce\u013c\u0161, k\u0101 ar\u012b tiek \u012bstenota apjom\u012bga invest\u012bciju programma \u012bres m\u0101jok\u013cu izb\u016bvei Latvijas speci\u0101listiem. T\u0101pat Latvija turpin\u0101s izmantot Eiropas Ekonomikas zonas un Norv\u0113\u0123ijas, k\u0101 ar\u012b \u0160veices divpus\u0113jo sadarb\u012bbas programmu atbalsta iesp\u0113jas. Papildus tam 2025. gada ruden\u012b nosl\u0113gta vieno\u0161an\u0101s ar Eiropas Invest\u012bciju banku par konsultat\u012bvo atbalstu aizsardz\u012bbas infrastrukt\u016bras projektam ar l\u012bdz pat 400 miljonu eiro invest\u012bciju apjomu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Eiropas Rekonstrukcijas un att\u012bst\u012bbas bankas gada san\u0101ksme un biznesa forums R\u012bg\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u012b gada 5. \u2013 7. j\u016bnij\u0101 R\u012bg\u0101 norisin\u0101sies Eiropas Rekonstrukcijas un att\u012bst\u012bbas bankas pilnvarnieku valdes gada san\u0101ksme un biznesa forums, kas ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem starptautiskajiem finan\u0161u nozares pas\u0101kumiem re\u0123ion\u0101. FM m\u0113r\u0137is ir cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar iesaist\u012btaj\u0101m valsts instit\u016bcij\u0101m nodro\u0161in\u0101t veiksm\u012bgu san\u0101ksmes norisi Latvij\u0101, vienlaikus pozicion\u0113jot Latviju un Baltijas valstis k\u0101 invest\u012bcij\u0101m dro\u0161u, stabilu un labv\u0113l\u012bgu re\u0123ionu. San\u0101ksme ir glob\u0101la m\u0113roga strat\u0113\u0123iska platforma kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbai, invest\u012bciju piesaistei un ekonomisk\u0101s izaugsmes veicin\u0101\u0161anai, pulc\u0113jot l\u012bdz 4000 publisk\u0101 un priv\u0101t\u0101 sektora p\u0101rst\u0101vju no bankas dal\u012bbvalst\u012bm, tostarp politikas veidot\u0101jus, investorus, uz\u0146\u0113m\u0113jus un starptautisko organiz\u0101ciju p\u0101rst\u0101vjus.<\/p>\n\n\n\n<p>Programmas ietvaros paredz\u0113tas augsta l\u012bme\u0146a diskusijas par glob\u0101l\u0101s finan\u0161u politikas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas jaut\u0101jumiem, invest\u012bciju projektu prezent\u0101cijas, biznesa foruma pas\u0101kumi un pilsonisk\u0101s sabiedr\u012bbas iesaiste ilgtsp\u0113jas un iek\u013caujo\u0161as izaugsmes tematik\u0101. Papildus ilgtermi\u0146a reput\u0101cijas ieguvumiem pas\u0101kums sniegs ar\u012b tie\u0161u ekonomisko pienesumu Latvijas tautsaimniec\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Efekt\u012bva un m\u016bsdien\u012bga nodok\u013cu administr\u0113\u0161ana<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem paveiktajiem darbiem 2025. gad\u0101 ir \u012bstenot\u0101 Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) reforma, nodro\u0161inot dienesta darb\u012bbu pilnveidot\u0101 institucion\u0101l\u0101 ietvar\u0101. Tas \u013cauj VID vair\u0101k koncentr\u0113ties uz kvalitat\u012bvu pakalpojumu snieg\u0161anu iedz\u012bvot\u0101jiem un uz\u0146\u0113m\u0113jiem, veicinot br\u012bvpr\u0101t\u012bgu nodok\u013cu saist\u012bbu izpildi un stiprinot valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumu iekas\u0113\u0161anas efektivit\u0101ti. Turpinot struktur\u0101l\u0101s izmai\u0146as, ar 2026. gada 1. apr\u012bli Izlo\u017eu un azartsp\u0113\u013cu uzraudz\u012bbas inspekcija tiks pievienota VID.<\/p>\n\n\n\n<p>Nodok\u013cu politikas jom\u0101 FM priorit\u0101te ir nodro\u0161in\u0101t stabilit\u0101ti, tiesisko skaidr\u012bbu un prognoz\u0113jam\u012bbu, veicinot uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides konkur\u0113tsp\u0113ju, ierobe\u017eojot \u0113nu ekonomiku un nodro\u0161inot ilgtsp\u0113j\u012bgu valsts ie\u0146\u0113mumu b\u0101zi.<\/p>\n\n\n\n<p>Ar 2026. gadam noteiktaj\u0101m priorit\u0101t\u0113m FM konsekventi turpina valsts finan\u0161u sist\u0113mas moderniz\u0101ciju, stiprinot publisk\u0101s p\u0101rvaldes efektivit\u0101ti un invest\u012bciju vidi, vienlaikus veidojot pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-full\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"764\" height=\"1080\" src=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/FM-prioritates-2026.-gadam_infografika-1.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-26509\" srcset=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/FM-prioritates-2026.-gadam_infografika-1.png 764w, https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/01\/FM-prioritates-2026.-gadam_infografika-1-336x475.png 336w\" sizes=\"(max-width: 764px) 100vw, 764px\" \/><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>2026. gad\u0101 Finan\u0161u ministrijas (FM) izvirz\u012bt\u0101s priorit\u0101tes ir publisko finan\u0161u ilgtsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161ana un invest\u012bcij\u0101m labv\u0113l\u012bgas vides veido\u0161ana, vienlaikus nodro\u0161inot sabalans\u0113tu pieeju starp fisk\u0101lo discipl\u012bnu un ekonomikas izaugsmi. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":26506,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[71],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/26507"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=26507"}],"version-history":[{"count":3,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/26507\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":26511,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/26507\/revisions\/26511"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/26506"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=26507"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=26507"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=26507"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}