Lai gan Eiropas Savien\u012bbas fondu projekti ir liels atspaids mazajiem un vid\u0113jiem uz\u0146\u0113mumiem, atskai\u0161u iesnieg\u0161anas process ir smagn\u0113js. Centr\u0101l\u0101 finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bra sadarb\u012bb\u0101 ar Finan\u0161u ministriju ir pilnveidojusi Eiropas Savien\u012bbas fondu projektu atlases procesu, lai padar\u012btu to efekt\u012bv\u0101ku, \u0101tr\u0101ku un mazin\u0101tu administrat\u012bvo slogu gan projektu iesniedz\u0113jiem, gan projektu v\u0113rt\u0113t\u0101jiem, k\u0101 ar\u012b atvieglotu un vienk\u0101r\u0161otu pras\u012bbu izpildes projektu uzraudz\u012bbas posm\u0101. Tostarp ieviestas pa\u0161deklar\u0113\u0161an\u0101s iesp\u0113jas, lai apliecin\u0101tu valsts atbalsta pras\u012bbu izpildi. K\u0101 pa\u0161deklar\u0113\u0161an\u0101s princips atvieglos atskai\u0161u iesnieg\u0161anu?<\/p>\n\n\n\n
Atvieglojumu m\u0113r\u0137is ir p\u0101reja uz vienk\u0101r\u0161\u0101ku, saprotam\u0101ku un uztic\u012bb\u0101 balst\u012btu sist\u0113mu, kur\u0101 uzsvars tiek likts uz atbalsta snieg\u0161anu, nevis pastiprin\u0101tu kontroli.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161deklar\u0101cijas princips noz\u012bm\u0113, ka finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam ik gadu vairs nav j\u0101iesniedz atskaites, pietiek nodro\u0161in\u0101t pa\u0161kontroli un sniegt inform\u0101ciju Centr\u0101lajai finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016brai (CFLA) tikai tad, ja tiek konstat\u0113ts noteikto ierobe\u017eojumu p\u0101rsniegums.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161deklar\u0113\u0161an\u0101s princips gan atlases procesos, gan projektu uzraudz\u012bb\u0101 samazina nepiecie\u0161amo laika pat\u0113ri\u0146u, piem\u0113ram, maks\u0101jumu piepras\u012bjumu izskat\u012b\u0161anas ilgumu. Projektu iesniedz\u0113ji var iesniegt apliecin\u0101jumu par noteiktu pras\u012bbu izpildi, piem\u0113ram:<\/p>\n\n\n\n
Visp\u0101r\u0113j\u0101s tautsaimnieciskas noz\u012bmes pakalpojumu sniedz\u0113jiem turpm\u0101k vairs neb\u016bs j\u0101iesniedz apliecin\u0101jums par p\u0101rkompens\u0101cijas neesam\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n
Valsts apmaks\u0101to vesel\u012bbas apr\u016bpes pakalpojumu sniedz\u0113jiem (\u0101rstniec\u012bbas iest\u0101d\u0113m) netiks pras\u012bti infrastrukt\u016bras lieto\u0161anas proporcijas apr\u0113\u0137ini p\u0113cuzraudz\u012bbas posm\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektos, kuros tiek veikti ieguld\u012bjumi nesaimnieciskaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101 (piem\u0113ram, izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113s) un kuros ir at\u013cauts l\u012bdz 20% apm\u0113r\u0101 veikt papildino\u0161u saimniecisku darb\u012bbu, finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam projekta dz\u012bves cikla laik\u0101 vairs nav katru gadu j\u0101sniedz atskaites par \u0161o nosac\u012bjumu iev\u0113ro\u0161anu. T\u0101 viet\u0101 dati ir j\u0101uzkr\u0101j un CFLA j\u0101zi\u0146o tikai tad, ja tiek p\u0101rsniegts papildino\u0161\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas pie\u013cautais apjoms.<\/p>\n\n\n\n
Ja ES fondu projektos tiek att\u012bst\u012bta kult\u016bras un dabas aizsardz\u012bbas infrastrukt\u016bra, t\u0101 tiek uzskat\u012bta par nesaimniecisku infrastrukt\u016bru l\u012bdz br\u012bdim, kad konkr\u0113taj\u0101 objekt\u0101 g\u016btie ie\u0146\u0113mumi nep\u0101rsniedz 50% no izdevumiem. Projekta dz\u012bves cikla laik\u0101 finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam vairs neb\u016bs katru gadu j\u0101iesniedz atskaites, bet gan \u0161ie dati j\u0101uzkr\u0101j un j\u0101v\u0113r\u0161as CFLA tikai tad, ja tiek p\u0101rsniegts ie\u0146\u0113mumu slieksnis. P\u0101rsniedzot 50% slieksni, b\u016bs j\u0101v\u0113rt\u0113 iesp\u0113jam\u0101 ietekme uz konkurenci un tirdzniec\u012bbu ES iek\u0161\u0113j\u0101 tirg\u016b, analiz\u0113jot viet\u0113jo apmekl\u0113t\u0101ju \u012bpatsvaru sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar \u0101rvalstu apmekl\u0113t\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n
ES fondu projektu \u012bstenot\u0101jiem, kuru projektos tiek veikti ieguld\u012bjumi sabiedrisko pakalpojumu jom\u0101, projekta iesnieg\u0161anas br\u012bd\u012b b\u016bs iesp\u0113ja pa\u0161am apliecin\u0101t, ka tiem nav gr\u016bt\u012bb\u0101s non\u0101ku\u0161a uz\u0146\u0113muma paz\u012bmju.<\/p>\n\n\n\n
Ievie\u0161ot ES fondu projektus vesel\u012bbas nozares infrastrukt\u016br\u0101, nepiecie\u0161ams apr\u0113\u0137in\u0101t infrastrukt\u016bras izmanto\u0161anas proporcijas, lai nodal\u012btu infrastrukt\u016bru, kur\u0101 tiek sniegti valsts apmaks\u0101ti pakalpojumi, no t\u0101s infrastrukt\u016bras, kas tiek izmantota citu darb\u012bbu un pakalpojumu snieg\u0161anai. CFLA ir pan\u0101kusi vieno\u0161anos ar Vesel\u012bbas ministriju par \u0161o apr\u0113\u0137inu iesnieg\u0161anas k\u0101rt\u012bbas vienk\u0101r\u0161o\u0161anu, proti, atk\u0101rtotai izv\u0113rt\u0113\u0161anai nosl\u0113guma maks\u0101juma piepras\u012bjuma br\u012bd\u012b \u0161ie apr\u0113\u0137ini b\u016bs j\u0101sniedz tikai tad, ja b\u016bs notiku\u0161as izmai\u0146as s\u0101kotn\u0113ji defin\u0113taj\u0101 apjom\u0101. Projektu p\u0113cuzraudz\u012bbas posm\u0101 tie neb\u016bs j\u0101sniedz visp\u0101r.<\/p>\n\n\n\n
Lai var\u0113tu uzskat\u012bt, ka infrastrukt\u016br\u0101 netiek veikta saimniecisk\u0101 darb\u012bba un pie\u0161\u0137irtais atbalsts netiktu kvalific\u0113ts k\u0101 komercdarb\u012bbas atbalsts, taj\u0101 ir iesp\u0113jams veikt papildino\u0161u saimniecisko darb\u012bbu. T\u0101 ir saimniecisk\u0101 darb\u012bba, kas tiek \u012bstenota nesaimnieciskai darb\u012bbai paredz\u0113taj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101 un kas ir tie\u0161i saist\u012bta ar infrastrukt\u016bras ekspluat\u0101ciju un nepiecie\u0161ama vai nesaraujami saist\u012bta ar infrastrukt\u016bras galveno \u2013 nesaimniecisko \u2013 izmantojumu. Papildino\u0161aj\u0101 saimnieciskaj\u0101 darb\u012bb\u0101 j\u0101pat\u0113r\u0113 tie pa\u0161i resursi, kas paredz\u0113ti infrastrukt\u016bras pamatdarb\u012bbai, piem\u0113ram, darbasp\u0113ks, pamatl\u012bdzek\u013ci u. c. T\u0101 nav da\u013ca no infrastrukt\u016bras pamatfunkcijas, bet to bie\u017ei \u012bsteno, lai nodro\u0161in\u0101tu infrastrukt\u016bras efekt\u012bv\u0101ku izmanto\u0161anu. Papildino\u0161\u0101 saimniecisk\u0101 darb\u012bba nedr\u012bkst p\u0101rsniegt 20% no infrastrukt\u016bras kop\u0113j\u0101s gada jaudas, ko apr\u0113\u0137ina laika, plat\u012bbas vai finan\u0161u izteiksm\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Piem\u0113ram, izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des telpu iznom\u0101\u0161ana b\u0113rnu nomet\u0146u r\u012bkot\u0101jam, ja nometnei ir izgl\u012btojo\u0161s m\u0113r\u0137is, dienesta viesn\u012bcu telpu vai sporta z\u0101les iznom\u0101\u0161ana b\u0113rnu sporta pas\u0101kumu organiz\u0113\u0161anai, k\u0101 ar\u012b sporta z\u0101les iznom\u0101\u0161ana pa\u0161vald\u012bbas iedz\u012bvot\u0101jiem laik\u0101, kad t\u0101 nav nepiecie\u0161ama m\u0101c\u012bbu procesam,\u2013 br\u012bv\u0101 laika pavad\u012b\u0161anai, amatieru sportam vai sporta nometn\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
Izaicin\u0101jums gan finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jiem, gan CFLA k\u0101 uzraugo\u0161ajai iest\u0101dei ir Eiropas Komisijas (EK) izvirz\u012btais nosac\u012bjums \u2013 iev\u0113rot papildino\u0161\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas nosac\u012bjumus vis\u0101 projekta dz\u012bves cikl\u0101, turkl\u0101t ikgad\u0113j\u0101 griezum\u0101. Projekta dz\u012bves cikls parasti ir \u013coti gar\u0161 un praktiski vienm\u0113r p\u0101rsniedz projekta p\u0113cuzraudz\u012bbas periodu (piem\u0113ram, \u0113ku energoefektivit\u0101tes projektos tas var sasniegt 10\u201315 gadus, bet b\u016bvniec\u012bbas projektos \u2013 pat 15-20 gadus vai pat ilg\u0101k). T\u0101d\u0113\u013c tiek ieviests papildino\u0161\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas pa\u0161deklar\u0101cijas jeb pa\u0161kontroles princips. Tas paredz, ka finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js katru gadu vis\u0101 projekta dz\u012bves cikl\u0101 sagatavo p\u0101rskatu par papildino\u0161\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas apjomu un, ja konstat\u0113, ka ir p\u0101rsniegts konkr\u0113to aktivit\u0101ti regul\u0113jo\u0161ajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais 20% papildino\u0161\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas ierobe\u017eojums no infrastrukt\u016bras gada jaudas vai ka veikt\u0101s invest\u012bcijas tiek izmantotas citai saimnieciskai darb\u012bbai, kas nav uzskat\u0101ma par papildino\u0161u, finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113jam ir pien\u0101kums par to inform\u0113t CFLA. Savuk\u0101rt, ja projekta infrastrukt\u016br\u0101 netiek veikta papildino\u0161\u0101 saimniecisk\u0101 darb\u012bba vai ar\u012b t\u0101 nep\u0101rsniedz 20% jaudas apjomu, t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 atskaites CFLA nav j\u0101iesniedz. \u0160\u0101du pieeju pa\u0161deklar\u0101ciju veid\u0101 CFLA piem\u0113ro no 2025.gada.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161deklar\u0101cijas princips tiek ieviests ar\u012b projektos, kurus \u012bsteno kult\u016bras vai kult\u016brizgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113s (piem\u0113ram, m\u0101kslas vai m\u016bzikas vidusskol\u0101s). Finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js vis\u0101 projekta dz\u012bves cikla laik\u0101 katru gadu izv\u0113rt\u0113 kop\u0113jo pa\u0161u ie\u0146\u0113mumu un kop\u0113jo izdevumu attiec\u012bbu atbalst\u012btaj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101. Ja pa\u0161u ie\u0146\u0113mumu un izdevumu attiec\u012bba nep\u0101rsniedz 50%, tad projekts nav kvalific\u0113jams k\u0101 komercdarb\u012bbas atbalsts un papildu padzi\u013cin\u0101ta izv\u0113rt\u0113\u0161ana nav j\u0101veic. Ja attiec\u012bba p\u0101rsniedz 50%, tad finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js izv\u0113rt\u0113 iesp\u0113jamo ietekmi uz konkurenci un tirdzniec\u012bbu ES iek\u0161\u0113j\u0101 tirg\u016b atbilsto\u0161i Komercdarb\u012bbas atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punkt\u0101 min\u0113tajai paz\u012bmei jeb viet\u0113jas ietekmes krit\u0113rijiem:<\/p>\n\n\n\n
L\u012bdz\u012bgs izv\u0113rt\u0113jums tiek veikts ar\u012b tad, ja tiek secin\u0101ts, ka izgl\u012bt\u012bbas infrastrukt\u016br\u0101 (piem\u0113ram, augstskol\u0101) tiek veikta saimnieciska darb\u012bba. \u0160aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 k\u0101 viens no viet\u0113jas noz\u012bmes krit\u0113rijiem ir fakts, ka augstskola nav iek\u013cauta pasaules universit\u0101\u0161u reitingos 500 lab\u0101ko augstskolu vid\u016b. Ja situ\u0101cija atbilst vismaz vienam no min\u0113tajiem tr\u012bs viet\u0113jas noz\u012bmes krit\u0113rijiem, tad ietekme uz konkurenci netiek konstat\u0113ta, un projekts nav kvalific\u0113jams k\u0101 komercdarb\u012bbas atbalsts. Savuk\u0101rt, ja neviens no viet\u0113jas ietekmes krit\u0113rijiem nav pier\u0101d\u0101ms, finans\u0113juma sa\u0146\u0113m\u0113js inform\u0113 CFLA, ka sniegtais atbalsts var\u0113tu b\u016bt uzskat\u0101ms par komercdarb\u012bbas atbalstu.<\/p>\n\n\n\n
CFLA uzraudz\u012bbas procesos ievie\u0161 riskos balst\u012btas kontroles, kas praktiski noz\u012bm\u0113, ka augsta riska projektiem uzraudz\u012bbas p\u0101rbaudes tiek pl\u0101notas liel\u0101k\u0101 apjom\u0101, bet zema riska projektiem \u2013 maz\u0101k\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di uzman\u012bba tiks koncentr\u0113ta uz b\u016btisk\u0101ko, resursus net\u0113r\u0113jot zema riska p\u0101rbau\u017eu veik\u0161anai un vienlaikus uzlabojot projektu administr\u0113\u0161anu, lai tos novirz\u012btu, piem\u0113ram, \u0101tr\u0101kai maks\u0101jumu apstiprin\u0101\u0161anai un finans\u0113juma sa\u0146em\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
Lai gan pa\u0161deklar\u0101cija tiek pla\u0161i piem\u0113rota, joproj\u0101m saglab\u0101jas EK izvirz\u012btais nosac\u012bjums par pie\u013caujamo k\u013c\u016bdu apjomu 2% apjom\u0101 no deklar\u0113tajiem izdevumiem. Tas noz\u012bm\u0113, ka, deklar\u0113jot izdevumus jeb iesniedzot r\u0113\u0137inus EK, deklar\u0101cij\u0101 nedr\u012bkst iek\u013caut izdevumus, kas ir neatbilsto\u0161i iepirkumiem, konkursam, jebk\u0101d\u0101m cit\u0101m normat\u012bvo aktu pras\u012bb\u0101m vai sasniedzamajam rezult\u0101tam. \u0160is slieksnis ir galvenais r\u0101d\u012bt\u0101js, kas nor\u0101da, vai l\u012bdzek\u013ci ir izlietoti likum\u012bgi un atbilsto\u0161i. Saska\u0146\u0101 ar Finan\u0161u ministrijas sniegto inform\u0101ciju l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 pieeja bija nodro\u0161in\u0101jusi, ka Latvij\u0101 k\u013c\u016bdas l\u012bmenis ir bijis b\u016btiski zem 2%, kam\u0113r cit\u0101s dal\u012bbvalst\u012bs tas ir bijis augst\u0101ks.<\/p>\n\n\n\n
\u0160obr\u012bd Latvij\u0101 mazo un vid\u0113jo uz\u0146\u0113mumu jeb komersantu statusa deklar\u0101cija ir noz\u012bm\u012bgs instruments, kas dod iesp\u0113ju uz\u0146\u0113mumiem start\u0113t ES fondu projektos, sa\u0146emt valsts atbalstu un nodok\u013cu atvieglojumus, k\u0101 ar\u012b piedal\u012bties da\u017e\u0101d\u0101s programm\u0101s un konkursos.<\/p>\n\n\n\n