{"id":25954,"date":"2025-08-26T08:13:56","date_gmt":"2025-08-26T06:13:56","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25954"},"modified":"2025-08-26T10:47:39","modified_gmt":"2025-08-26T08:47:39","slug":"planota-publisko-iepirkumu-reforma-ko-ta-paredz","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25954","title":{"rendered":"Pl\u0101nota publisko iepirkumu reforma. Ko t\u0101 paredz?"},"content":{"rendered":"\n

26. august\u0101 Ministru kabineta s\u0113d\u0113 tiek skat\u012bti darba grupas izstr\u0101d\u0101tie\u00a0priek\u0161likumi<\/a>\u00a0par to, k\u0101 palielin\u0101t publisk\u0101 iepirkuma efektivit\u0101ti un k\u0101di so\u013ci vajadz\u012bgi t\u0101l\u0101kai publisko iepirkumu sist\u0113mas att\u012bst\u012bbai. Par svar\u012bg\u0101kaj\u0101m publisko iepirkumu sist\u0113mas izmai\u0146\u0101m intervij\u0101 st\u0101sta Iepirkumu uzraudz\u012bbas biroja vad\u012bt\u0101js ARTIS LAPI\u0145\u0160.\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Cik svar\u012bgi tautsaimniec\u012bbai ir publiskie iepirkumi? <\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Publisk\u0101 iepirkuma loma ir \u013coti b\u016btiska. Eiropas Savien\u012bb\u0101 (ES) \u0161iem m\u0113r\u0137iem kopum\u0101 tiek izlietoti divi triljoni eiro gad\u0101, kas ir apm\u0113ram 14% no iek\u0161zemes kopprodukta (IKP). Latvij\u0101 katru gadu tiek nosl\u0113gti l\u012bgumi par vair\u0101k nek\u0101 5,5 miljardiem eiro, kas ir 13\u201314% no IKP. P\u0113rn nosl\u0113gto publisko iepirkuma l\u012bgumu v\u0113rt\u012bba bija p\u0101ri par devi\u0146iem miljardiem eiro, ja pieskaita SIA \u201cEiropas dzelzce\u013ca l\u012bnijas\u201d sl\u0113gto l\u012bgumu par \u201cRail Baltica pamattrases b\u016bvdarbiem Latvij\u0101\u201d 3,7 miljardu eiro apm\u0113r\u0101. <\/p>\n\n\n\n

Tas noz\u012bm\u0113, ka publiskais sektors nodro\u0161ina gan preces un pakalpojumus sav\u0101m vajadz\u012bb\u0101m, gan ar\u012b publiskos pakalpojumus un infrastrukt\u016bru sabiedr\u012bbai. Publiskais iepirkums skar pla\u0161u nozaru loku, s\u0101kot no soci\u0101l\u0101s apr\u016bpes un \u0113din\u0101\u0161anas l\u012bdz ce\u013cu un \u0113ku b\u016bvniec\u012bbai. T\u0101pat bie\u017ei vien iepirkuma l\u012bgumu izpild\u0113 pastarpin\u0101ti tiek iesaist\u012btas daudzas citas saist\u012bt\u0101s nozares. <\/p>\n\n\n\n

\u0160ogad mart\u0101 tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izv\u0113rt\u0113t Latvijas publisko iepirkumu sist\u0113mu. Vai uz \u0161\u0101du soli pamudin\u0101ja\u00a0Valsts kontroles (VK) pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogales\u00a0rev\u012bzija<\/a>\u00a0\u201cProbl\u0113mas un iesp\u0113jas publisko iepirkumu att\u012bst\u012bbai\u201d, kur\u0101 tika secin\u0101ts, ka Latvijas publisko iepirkumu sist\u0113ma un normat\u012bvais regul\u0113jums ir j\u0101uzlabo, vienk\u0101r\u0161ojot un pa\u0101trinot iepirkumu procesu, k\u0101 ar\u012b ar ieg\u016bto rezult\u0101tu sam\u0113rojot iepirkumu speci\u0101listu ieguld\u012bto darbu?\u00a0<\/p>\n\n\n\n

ES Rev\u012bzijas pal\u0101ta (ESRP) auditu par publiskajiem iepirkumiem ES l\u012bmen\u012b veica jau 2023. gad\u0101. Viens no audita secin\u0101jumiem bija t\u0101ds, ka ES konkurence publiskajos iepirkumos desmit gadu laik\u0101 ir samazin\u0101jusies uz pusi. Otrs lielais jaut\u0101jums ir par priorit\u0101\u0161u un m\u0113r\u0137u neskaidr\u012bbu. Skaidrs, ka visu uzreiz nevar sasniegt, bet nav defin\u0113ta m\u0113r\u0137u priorit\u0101te. Rezult\u0101t\u0101 ir labi un vajadz\u012bgi m\u0113r\u0137i, bet tie n\u0101k kop\u0101 ar administrat\u012bvo slogu un citiem uzsl\u0101\u0146ojumiem, kas aiz\u0113no prim\u0101ros m\u0113r\u0137us.  <\/p>\n\n\n\n

P\u0113rn VK rev\u012bzij\u0101 secin\u0101tais sasaucas ar ESRP zi\u0146ojumu par administrat\u012bvo slogu, resursu pat\u0113ri\u0146u, m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu. VK nor\u0101d\u012bja ar\u012b uz to, ka publisko iepirkumu proced\u016bras Latvij\u0101 ir sare\u017e\u0123\u012btas, p\u0101r\u0101k l\u0113nu att\u012bst\u0101s iepirkumu centraliz\u0101cija, k\u0101 ar\u012b tr\u016bkst profesion\u0101lu iepirkumu speci\u0101listu. <\/p>\n\n\n\n

Eiropas Komisija pl\u0101no priek\u0161likumu par publisko iepirkumu jomas reformu prezent\u0113t n\u0101kam\u0101 gada beig\u0101s. Kam\u0113r notiks diskusijas un tiks lemts par gala versiju, paies vair\u0101ki gadi. Latvij\u0101 nebija v\u0113lmes gaid\u012bt tr\u012bs, \u010detrus gadus, turkl\u0101t vair\u0101ki aspekti ir un ar\u012b turpm\u0101k b\u016bs tikai m\u016bsu valsts kompetenc\u0113. T\u0101p\u0113c \u0161ogad mart\u0101, lai p\u0101rskat\u012btu publisk\u0101 iepirkuma regul\u0113jumu, finan\u0161u ministrs izveidoja \u0161\u0101du darba grupu. <\/p>\n\n\n\n

K\u0101ds ir galvenais darba grupas secin\u0101jums? Kas var\u0113tu main\u012bties Latvijas publisko iepirkumu sist\u0113m\u0101?<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Tika konstat\u0113ts, ka publiskajos iepirkumos \u013coti b\u016btisks ir konkurences tr\u016bkums. Tas saskan ar\u012b ar iepriek\u0161 veiktajiem auditiem. Otra probl\u0113ma ir regul\u0113juma sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba. Ar publiskajiem iepirkumiem var risin\u0101t daudzas priorit\u0101tes, bet kop\u0113j\u0101 sare\u017e\u0123\u012bt\u012bba pieaug \u0101tr\u0101k, nek\u0101 tiek sagaid\u012bti rezult\u0101ti. Tre\u0161ais aspekts ir nepietiekama digitaliz\u0101cija, kas rada papildu administrat\u012bvo slogu. <\/p>\n\n\n\n

No t\u0101 izriet\u0113ja ar\u012b secin\u0101jumi. Priek\u0161likumi, kas veido reformu, ir iek\u013cauti Finan\u0161u ministrijas informat\u012bvaj\u0101<\/a> zi\u0146ojum\u0101 \u201cPar darba grupas publisk\u0101 iepirkuma efektivit\u0101tes palielin\u0101\u0161anai rezult\u0101tu un priek\u0161likumiem t\u0101l\u0101kai publisko iepirkumu sist\u0113mas att\u012bst\u012bbai\u201d. <\/p>\n\n\n\n

Viens no pied\u0101v\u0101jumiem ir atcelt nacion\u0101l\u0101s iepirkuma proced\u016bru l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bbas, paliekot tikai pie ES l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bb\u0101m. <\/p>\n\n\n\n

VK rev\u012bzij\u0101 bija secin\u0101jusi, ka iepirkumu proced\u016bras (piem\u0113ram, atkl\u0101ts konkurss, sl\u0113gts konkurss) tiek piem\u0113rotas no b\u016btiski zem\u0101k\u0101m l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bb\u0101m, nek\u0101 to pieprasa ES direkt\u012bva. VK ieskat\u0101 \u0161\u012bs robe\u017ev\u0113rt\u012bbas neatbilst aktu\u0101lajai ekonomiskajai situ\u0101cijai: nacion\u0101li noteikt\u0101 publisko iepirkumu l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bba b\u016bvdarbu l\u012bgumiem ir p\u0101rskat\u012bta 2006. gad\u0101, pakalpojumu un pre\u010du l\u012bgumiem 2013. gad\u0101, bet \u201cmazajiem\u201d iepirkumiem\u00a0\u2013\u00a02017. gad\u0101.\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n

T\u0101p\u0113c darba grupa pied\u0101v\u0101 p\u0101rskat\u012bt publisko iepirkumu sliek\u0161\u0146us. Attiec\u012bgi pre\u010du un pakalpojumu iepirkumos pa\u0161reiz\u0113jo slieksni 10 000 eiro ieteikts palielin\u0101t l\u012bdz 143 000 eiro, bet b\u016bvdarbu iepirkumos \u2013 no 20 000 eiro l\u012bdz 5 538 000 eiro. Tas noz\u012bm\u0113, ka pas\u016bt\u012bt\u0101jiem b\u016bs liel\u0101ka r\u012bc\u012bbas br\u012bv\u012bba, b\u016btiski mazin\u0101sies birokr\u0101tija, var\u0113s elast\u012bgi izv\u0113l\u0113ties atbilsto\u0161\u0101ko risin\u0101jumu, k\u0101d\u0101 veid\u0101 nosl\u0113gt l\u012bgumus. \u0100trumam ir noz\u012bme \u2013 jo dr\u012bz\u0101k non\u0101kam l\u012bdz l\u012bgumam, jo rait\u0101k nauda non\u0101k ekonomik\u0101 un tiek nodro\u0161in\u0101tas sabiedr\u012bbas vajadz\u012bbas. <\/p>\n\n\n\n

T\u0101 k\u0101 izmai\u0146as summ\u0101s ir pietiekami b\u016btiskas, t\u0101m pret\u012b b\u016bs j\u0101liek dro\u0161\u012bbas meh\u0101nismi \u2013 inform\u0101ciju par iepirkuma pl\u0101niem vajadz\u0113s publiskot jau no pirm\u0101 eiro, lai sabiedr\u012bba un pieg\u0101d\u0101t\u0101ji var\u0113tu sekot l\u012bdzi tam, ko, kur\u0161 un k\u0101d\u0101 veid\u0101 pirks. B\u016bs j\u0101publisko ar\u012b atskaites par nosl\u0113gtajiem l\u012bgumiem un to izpildi. T\u0101tad paredz\u0113ta pla\u0161\u0101ka inform\u0101cijas pieejam\u012bba.  <\/p>\n\n\n\n

Vai iepirkumi, kuru summa bija zem\u0101ka par noteiktaj\u0101m robe\u017ev\u0113rt\u012bb\u0101m, \u0161obr\u012bd nav j\u0101publisko iest\u0101\u017eu t\u012bmek\u013cvietn\u0113s? <\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Tas ir j\u0101v\u0113rt\u0113 atkar\u012bb\u0101 no iest\u0101\u017eu prakses un konkr\u0113t\u0101 zemsliek\u0161\u0146a iepirkuma. Piem\u0113ram, patlaban pre\u010du un pakalpojumu iepirkumos zem 10 000 eiro prakses ir \u013coti da\u017e\u0101das. Da\u017ei pas\u016bt\u012bt\u0101ji iepirkumus publisko, bet tas notiek reti, jo summas ir relat\u012bvi mazas. Liel\u0101koties pas\u016bt\u012bt\u0101ji uzaicina vair\u0101kus pieg\u0101d\u0101t\u0101jus iesniegt pied\u0101v\u0101jumus un uzvar\u0113t\u0101js tiek izraudz\u012bts t\u0101 sauktaj\u0101 cenu aptauj\u0101.\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Gan tagad, gan n\u0101kotn\u0113 mums nav m\u0113r\u0137a likt publiski izsludin\u0101t iepirkumus par sam\u0113r\u0101 maz\u0101m summ\u0101m, tas neb\u016btu ne sapr\u0101t\u012bgi, ne lietder\u012bgi.\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Bet iepirkumus par visai liel\u0101m summ\u0101m publiski izsludin\u0101t ir ne tikai v\u0113lami, bet pat vajadz\u012bgi konkurences nodro\u0161in\u0101\u0161anai. <\/p>\n\n\n\n

Zemsliek\u0161\u0146a iepirkumus ir vienk\u0101r\u0161\u0101k administr\u0113t, un pas\u016bt\u012bt\u0101jam ir liel\u0101ka elast\u012bba to \u012bsteno\u0161an\u0101. J\u0101piebilst, ka ar\u012b tagad zemsliek\u0161\u0146a iepirkumos ne visiem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem ir j\u0101piem\u0113ro nacion\u0101lais regul\u0113jums. Sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113jiem \u2013 lidost\u0101m, ost\u0101m, dzelzce\u013ca p\u0101rvad\u0101t\u0101jiem, pastam, elektr\u012bbas un siltumapg\u0101des uz\u0146\u0113mumiem \u2013 publisko iepirkumu l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bba jau \u0161obr\u012bd atbilst ES regul\u0113jumam. <\/p>\n\n\n\n

Past\u0101v specifiski tirgi, kuros nav konkurences un zemsliek\u0161\u0146a iepirkumu var\u0113s nosl\u0113gt vienk\u0101r\u0161\u0101k, vienlaikus, protams, sekojot l\u012bdzi izmaks\u0101m. Bet ir l\u012bgumi par liel\u0101m summ\u0101m, kur ir j\u0101nodro\u0161ina konkurence, un, paaugstinot zemsliek\u0161\u0146a iepirkuma summas, to var\u0113s izdar\u012bt elast\u012bg\u0101k.  <\/p>\n\n\n\n

Man bija sarunas ar kapit\u0101lsabiedr\u012bbu vad\u012bt\u0101jiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedz\u0113jiem, kuri uzsv\u0113ra: nevajag iedom\u0101ties, ka l\u012bgumu par, piem\u0113ram, \u010detrus miljonus eiro v\u0113rtiem b\u016bvdarbiem vi\u0146i b\u016btu gatavi nosl\u0113gt p\u0113c pirm\u0101 cenu pied\u0101v\u0101juma bez konkursa. T\u0101pat b\u016bs publiski izsludin\u0101ts iepirkums ar pras\u012bb\u0101m un v\u0113rt\u0113\u0161anu. <\/p>\n\n\n\n

Vai, paaugstinot zemsliek\u0161\u0146u iepirkumu summas, tiks veicin\u0101ta konkurence?<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

Elast\u012bba zemsliek\u0161\u0146u iepirkumos ir viens no elementiem. Tom\u0113r tas nav vien\u012bgais, ir j\u0101skata vair\u0101ki aspekti. <\/p>\n\n\n\n

Otrs aspekts ir izsl\u0113g\u0161anas noteikumi. \u0160\u012bbr\u012b\u017ea regul\u0113jums paredz: ja pretendentam ir 150 eiro nodok\u013cu par\u0101ds, tad vi\u0146\u0161 no konkursa tiek izsl\u0113gts.  <\/p>\n\n\n\n

Eiropas Parlamenta un Padomes Direkt\u012bva 2014\/24\/ES par publisko iepirkumu un ar ko atce\u013c Direkt\u012bvu 2004\/18\/EK<\/a> paredz, ka publiskajos virssliek\u0161\u0146a iepirkumos oblig\u0101ti j\u0101p\u0101rbauda divi izsl\u0113g\u0161anas iemesli: noteikti noziedz\u012bgi nodar\u012bjumi, par kuriem ir st\u0101jies sp\u0113k\u0101 noties\u0101jo\u0161s tiesas spriedums, un nodok\u013cu nomaksa.  <\/p>\n\n\n\n

Darba grupa pied\u0101v\u0101 turpm\u0101k ar\u012b zemsliek\u0161\u0146u iepirkumos atst\u0101t tikai \u0161os divus krit\u0113rijus. Piebilstams, ka iepriek\u0161 oblig\u0101ti bija j\u0101p\u0101rbauda 12 izsl\u0113g\u0161anas noteikumi. <\/p>\n\n\n\n

P\u0101rskatot izsl\u0113g\u0161anas noteikumus, b\u016btiski tiek sa\u012bsin\u0101ts iepirkuma process \u2013 ir maz\u0101k p\u0101rbaud\u0101m\u0101s inform\u0101cijas. T\u0101pat, ja uz\u0146\u0113mumam ir \u201cA\u201d nodok\u013cu nomaksas reitings, tad pas\u016bt\u012bt\u0101js t\u0101l\u0101k p\u0101rbaudi par nodok\u013cu saist\u012bbu izpildi neveic, pat ja konkursa laik\u0101 par\u0101ds ir, piem\u0113ram, 200 eiro vai liel\u0101ks. Savuk\u0101rt, ja uz\u0146\u0113mumam, kuram nav \u201cA\u201d reitinga, ir par\u0101ds, tad to \u013cauj nok\u0101rtot. Te ir vair\u0101ki \u201cza\u0137i ar vienu \u0161\u0101vienu\u201d \u2013 no vienas puses, valstij tiek samaks\u0101ti nodok\u013ci, no otras puses, pretendentu par\u0101da d\u0113\u013c no konkursa neizsl\u0113dz, \u013cauj nok\u0101rtot saist\u012bbas. Prognoz\u0113jams, ka t\u0101d\u0101 veid\u0101 publisko iepirkumu jom\u0101 var\u0113tu palielin\u0101ties konkurence, k\u0101 ar\u012b b\u016bs maz\u0101k p\u0101rbaud\u0101m\u0101s inform\u0101cijas. <\/p>\n\n\n\n

Vienlaikus, ja pas\u016bt\u012bt\u0101js redz, ka sadarb\u012bba ar pieg\u0101d\u0101t\u0101ju rada riskus, tad, protams, var tikt piem\u0113rots jebkur\u0161 no paredz\u0113tajiem izv\u0113les izsl\u0113g\u0161anas noteikumiem. <\/p>\n\n\n\n

K\u0101 v\u0113l var\u0113tu veicin\u0101t konkurenci?<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

V\u0113rt\u0113jot publisko iepirkumu sist\u0113mu kopum\u0101, secin\u0101j\u0101m, ka pamatproced\u016bra, kas tiek piem\u0113rota, ir atkl\u0101ts konkurss. Uz \u201cpap\u012bra\u201d t\u0101 ir \u0101tr\u0101k\u0101 proced\u016bra. Probl\u0113ma ir tikai viena \u2013 t\u0101 ir ar\u012b visneelast\u012bg\u0101k\u0101 proced\u016bra. Ja pas\u016bt\u012bt\u0101js nosaka pras\u012bbas un sa\u0146em pied\u0101v\u0101jumus, tad vi\u0146am nekas cits neatliek k\u0101 \u0161os pied\u0101v\u0101jumus v\u0113rt\u0113t atbilsto\u0161i pa\u0161a noteiktaj\u0101m pras\u012bb\u0101m. <\/p>\n\n\n\n

Ja atkl\u0101t\u0101 konkurs\u0101 k\u0101da neuzman\u012bgi noteikta pras\u012bba rada lielu sad\u0101rdzin\u0101jumu vai ir gr\u016bti izpild\u0101ma, bet pied\u0101v\u0101jums apmierina pas\u016bt\u012bt\u0101ja vajadz\u012bbu, tad vai nu pied\u0101v\u0101jums ir j\u0101noraida, vai ar\u012b j\u0101p\u0101rtrauc iepirkums. <\/p>\n\n\n\n

Praks\u0113 redzam, ka ir \u013coti daudz p\u0101rtrauktu iepirkumu, t\u0101tad padar\u012btais darbs ir nelietder\u012bgs.<\/p>\n\n\n\n

L\u012bdz ar l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bbu mai\u0146u\u00a0zemsliek\u0161\u0146u iepirkumos b\u016bs liel\u0101ka elast\u012bba \u2013 pretendentu nevajadz\u0113s izsl\u0113gt s\u012bkumu d\u0113\u013c, var\u0113s diskut\u0113t ar tirgus dal\u012bbniekiem p\u0113c b\u016bt\u012bbas, non\u0101kt l\u012bdz dar\u012bjumam, to nosl\u0113gt, izpildot pamatm\u0113r\u0137us.<\/p>\n\n\n\n

T\u0101 ir b\u016btiska at\u0161\u0137ir\u012bba, kas ar\u012b var veicin\u0101t konkurenci. <\/p>\n\n\n\n

VK rev\u012bzij\u0101 secin\u0101ja, ka veiksm\u012bgu publisko iepirkumu norisi kav\u0113 l\u0113n\u0101 iepirkumu centraliz\u0101cijas att\u012bst\u012bba. Kop\u0113jais centraliz\u0113to iepirkumu skaits valst\u012b no 2021. gada l\u012bdz 2023. gadam vid\u0113ji veidoja 9,4%, bet p\u0113rn tas bija 8,5% no kop\u0113j\u0101 skaita. Ja ne\u0146em v\u0113r\u0101 iepirkumu skaitu, bet l\u012bgumcenas, tad centraliz\u0113ti pie\u0161\u0137irto iepirkumu v\u0113rt\u012bba naudas izteiksm\u0113 veido piekto da\u013cu no visu l\u012bgumu v\u0113rt\u012bbas. Vai iepirkumus paredz\u0113ts turpm\u0101k v\u0113l vair\u0101k centraliz\u0113t?\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n

VK rev\u012bzij\u0101 run\u0101 ne tikai par iepirkumu centraliz\u0101ciju, bet ar\u012b par speci\u0101listu vai kompetences tr\u016bkumu. Uzsvars nav uz neapdom\u012bgu tiek\u0161anos p\u0113c publisko iepirkumu apjoma centraliz\u0101cijas. Latvij\u0101 ir ierobe\u017eota cilv\u0113kresursu pieejam\u012bba, taj\u0101 skait\u0101 publisko iepirkumu jom\u0101. K\u0101 zin\u0101ms, cilv\u0113kresursu vair\u0101k nek\u013c\u016bst, \u012bpa\u0161i, ja skat\u0101mies uz re\u0123ioniem. <\/p>\n\n\n\n

T\u0101p\u0113c informat\u012bvaj\u0101 zi\u0146ojum\u0101 vald\u012bbai ir iek\u013cauti divi lieli aspekti. Pirmais attiecas uz pa\u0161vald\u012bb\u0101m: t\u0101m vajadz\u0113tu centraliz\u0113ti gan pl\u0101not, gan vad\u012bt iepirkumus. Tas noz\u012bm\u0113, ka domes l\u012bmen\u012b visiem pa\u0161vald\u012bbu iepirkumiem ir j\u0101gatavo kop\u012bgs pl\u0101ns, un, ja noteiktus pakalpojumus k\u0101da iest\u0101de p\u0113rk atsevi\u0161\u0137i, t\u0113r\u0113 tam cilv\u0113kresursus un laiku, tad j\u0101izv\u0113rt\u0113, vai nav lietder\u012bgi \u0161os pakalpojumus pievienot kop\u012bgam iepirkumam.  <\/p>\n\n\n\n

Da\u017eas pa\u0161vald\u012bbas jau t\u0101 r\u012bkojas, iepirkumus organiz\u0113 centraliz\u0113ti, un snieguma r\u0101d\u012bt\u0101ji ir labi. Bet cit\u0101m pa\u0161vald\u012bb\u0101m tas v\u0113l ir priek\u0161\u0101. Darba grup\u0101 secin\u0101j\u0101m, ka l\u012bdz secin\u0101jumiem par optim\u0101lo centraliz\u0101cijas pak\u0101pi pa\u0161vald\u012bb\u0101m ir j\u0101non\u0101k pa\u0161\u0101m. <\/p>\n\n\n\n

Finan\u0161u ministrija preses rel\u012bz\u0113 min, ka tiks papla\u0161in\u0101ts centraliz\u0113ti iep\u0113rkamo pre\u010du un pakalpojumu kl\u0101sts, taj\u0101 iek\u013caujot apdro\u0161in\u0101\u0161anu, transportu un mobilos sakarus. K\u0101 tas notiks, kuras iest\u0101des to veiks?<\/strong> <\/p>\n\n\n\n

J\u0101, jaut\u0101jums par centraliz\u0113tiem iepirkumiem prec\u0113m un pakalpojumiem tie\u0161ajai valsts p\u0101rvaldei ir ne maz\u0101k svar\u012bgs. Darba grup\u0101, diskut\u0113jot par ilgtsp\u0113jas krit\u0113rijiem, non\u0101c\u0101m pie risin\u0101juma, ka tiks veidoti kompetences centri. Tie paredz\u0113ti noteikt\u0101s jom\u0101s ar m\u0113r\u0137i veicin\u0101t centraliz\u0101ciju, standartiz\u0101ciju un iepirkumu ilgtsp\u0113ju. <\/p>\n\n\n\n

Pirmais kompetences centrs darbosies Zemkop\u012bbas ministrijas un Latvijas Lauku konsult\u0101ciju un izgl\u012bt\u012bbas centra pasp\u0101rn\u0113 un p\u0101rzin\u0101s p\u0101rtikas un \u0113din\u0101\u0161anas iepirkumus. \u0160\u012bs iest\u0101des vad\u012bs jomu, gan lai sasniegtu m\u0113r\u0137us, kas attiecas uz ilgtsp\u0113jas krit\u0113rijiem \u2013 vides aspektiem, p\u0101rtikas kvalit\u0101ti un dro\u0161\u012bbu \u2013, gan ar\u012b lai mobiliz\u0113tu viet\u0113jo ekonomiku, ra\u017eo\u0161anu un att\u012bst\u012btu t\u0101s potenci\u0101lu.  <\/p>\n\n\n\n

Otrs kompetences centrs b\u016bs Valsts digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (VDAA), kas turpin\u0101s nodro\u0161in\u0101t inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju iepirkumus.  <\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161ais kompetences centrs var\u0113tu darboties Satiksmes ministrijas resor\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz autotransportu. V\u0113l nevaru atbild\u0113t uz jaut\u0101jumu, kura ministrijas pak\u013caut\u012bbas iest\u0101de t\u0101 b\u016bs, tas v\u0113l ir j\u0101izdiskut\u0113. <\/p>\n\n\n\n

T\u0101pat tiek veidota centraliz\u0113ta sist\u0113ma biroja m\u0113be\u013cu iepirkumiem, ko veic valsts akciju sabiedr\u012bba \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d.\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Latvijas Universit\u0101tes Ekonomikas un soci\u0101lo zin\u0101t\u0146u fakult\u0101tes profesore Inna \u0160teinbuka ir nor\u0101d\u012bjusi, ka galvenais valsts bud\u017eeta ietaup\u012bjumu avots var\u0113tu b\u016bt publiskie (valsts un pa\u0161vald\u012bbu) iepirkumi, jo da\u017ereiz tie ir \u013coti d\u0101rgi, turkl\u0101t neefekt\u012bvi. K\u0101 publiskos iepirkumus padar\u012bt efekt\u012bv\u0101kus?\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Tas nav juridiski noregul\u0113jams process, bet vienlaikus ir katra pas\u016bt\u012bt\u0101ja, katras nozares atbild\u012bba. \u0160is laiks, kad pieejamais finans\u0113juma apjoms ir ierobe\u017eots, liek nozar\u0113m p\u0101rskat\u012bt priorit\u0101tes, taj\u0101 skait\u0101 to, kas tiek pirkts.  <\/p>\n\n\n\n

Noteikt\u0101s jom\u0101s, lai sasniegtu efekt\u012bv\u0101ku rezult\u0101tu, ir j\u0101pieaug konkurencei. Tas nav ne m\u0113r\u0137is, ne risin\u0101jums, ka ce\u013cu asfalt\u0113sim par 100 kilometriem maz\u0101k. M\u0113r\u0137is ir sabiedr\u012bbai nodro\u0161in\u0101t to pa\u0161u vai pat liel\u0101ku pakalpojumu un infrastrukt\u016bras apjomu, bet par to samaks\u0101t maz\u0101k un atbilsto\u0161i tirgus cenai. Jo liel\u0101ka k\u013c\u016bst konkurence, jo vair\u0101k samazin\u0101s izmaksas.\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Reforma ietver izmai\u0146as institucion\u0101laj\u0101 p\u0101rvald\u012bb\u0101, l\u012bdz ar to Iepirkumu uzraudz\u012bbas birojs (IUB) k\u013c\u016bs par centr\u0101lo vad\u012bbas iest\u0101di un uztur\u0113s Elektronisko iepirkumu sist\u0113mu un Publik\u0101ciju vad\u012bbas sist\u0113mu, bet VDAA darbu fokus\u0113s uz IKT iepirkumiem.\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Lai visu iecer\u0113to \u012bstenotu, svar\u012bga ir digitaliz\u0101cija. \u0160obr\u012bd inform\u0101cijas sist\u0113mu uztur\u0113\u0161ana, att\u012bst\u012bba, digitaliz\u0101cijas vad\u012bba ir sadal\u012bta starp div\u0101m instit\u016bcij\u0101m. Da\u013cu dara IUB, bet da\u013cu \u2013 VDAA. \u0160\u012b sist\u0113ma ir radusies v\u0113sturiski. Ar ierobe\u017eotiem resursiem \u0161\u0101da veida sadarb\u012bba notiek l\u0113ni un ne p\u0101r\u0101k efekt\u012bvi, ar at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101m priorit\u0101t\u0113m. <\/p>\n\n\n\n

Turpm\u0101k IUB att\u012bst\u012bs publisko iepirkumu norisei nepiecie\u0161am\u0101s IT sist\u0113mas, lai procesu padar\u012btu \u0101tr\u0101ku un vienk\u0101r\u0161\u0101ku, taj\u0101 skait\u0101 izvair\u012btos no dubultas datu ievades. Patlaban iepirkumu procesu nodro\u0161ina IUB uztur\u0113t\u0101 Publik\u0101ciju vad\u012bbas sist\u0113ma (iepirkumu izsludin\u0101\u0161ana Latvijas un ES l\u012bmen\u012b) un VDAA uztur\u0113t\u0101 Elektronisko iepirkumu sist\u0113ma (pied\u0101v\u0101jumu iesnieg\u0161ana). <\/p>\n\n\n\n

T\u0101pat ir svar\u012bga iepirkumu jomas anal\u012bze, lai paman\u012btu, kuriem pas\u016bt\u012bt\u0101jiem kur\u0101s jom\u0101s sniegums ir labs, bet kur nepiecie\u0161ami uzlabojumi. Jau pa\u0161reiz da\u013ca pas\u016bt\u012bt\u0101ju iepirkumus \u012bsteno \u0101tri un efekt\u012bvi. M\u0113r\u0137is ir pas\u016bt\u012bt\u0101jiem pal\u012bdz\u0113t uzlabot savu sniegumu. <\/p>\n\n\n\n

V\u0113l pl\u0101nota ikgad\u0113ja p\u0101rskata gatavo\u0161ana Ministru kabinetam par publisko iepirkumu jomu, lai \u0101tr\u0101k politisk\u0101 l\u012bmen\u012b identific\u0113tu probl\u0113msitu\u0101cijas un t\u0101m piev\u0113rstu uzman\u012bbu.\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Iepriek\u0161 nor\u0101d\u012bj\u0101t uz publisko iepirkumu sist\u0113mas normat\u012bv\u0101 regul\u0113juma sare\u017e\u0123\u012bt\u012bbu. Vai tas noz\u012bm\u0113, ka Saeim\u0101 tiks iesniegti\u00a0Publisk\u0101 iepirkuma likuma<\/a>\u00a0groz\u012bjumi?\u00a0<\/p>\n\n\n\n

J\u0101, Finan\u0161u ministrijas informat\u012bvais zi\u0146ojums \u201cPar darba grupas publisk\u0101 iepirkuma efektivit\u0101tes palielin\u0101\u0161anai rezult\u0101tu un priek\u0161likumiem t\u0101l\u0101kai publisko iepirkumu sist\u0113mas att\u012bst\u012bbai\u201d satur ar\u012b priek\u0161likumus Publisko iepirkumu likuma groz\u012bjumiem.  <\/p>\n\n\n\n

Struktur\u0101l\u0101s reformas publisko iepirkumu sist\u0113m\u0101 pak\u0101peniski st\u0101tos sp\u0113k\u0101 no 2026. gada. Regul\u0113jums par izsl\u0113g\u0161anas noteikumiem var\u0113s st\u0101ties sp\u0113k\u0101 uzreiz p\u0113c likuma groz\u012bjumu izsludin\u0101\u0161anas. Bet, piem\u0113ram, digitaliz\u0101cijas procesam b\u016bs j\u0101velta daudz vair\u0101k laika. <\/p>\n\n\n\n

Uzdevums ir izstr\u0101d\u0101t risin\u0101jumu cenu monitoringam jeb noteikt references cenas, lai var\u0113tu sal\u012bdzin\u0101t iepirkuma rezult\u0101tu \u2013 vai izmaksas ir vai nav atbilsto\u0161as tirgus situ\u0101cijai. \u0160o darbu ar\u012b nevar izdar\u012bt vien\u0101 dien\u0101 \u2013 ir vajadz\u012bgi metodolo\u0123iski risin\u0101jumi, k\u0101d\u0101 veid\u0101 un ko sal\u012bdzin\u0101t, k\u0101 ar\u012b b\u016btisks ir datu ieguves jaut\u0101jums, lai izvair\u012btos no papildu administrat\u012bv\u0101 sloga rad\u012b\u0161anas. <\/p>\n\n\n\n

Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cijas apr\u0113\u0137ini liecina, ka Latvijas publisko iepirkumu sist\u0113m\u0101 potenci\u0101li var\u0113tu pan\u0101kt vismaz 7% ietaup\u012bjumu. Ievie\u0161ot \u0161o reformu, publisko iepirkumu izdevumus b\u016btu iesp\u0113jams samazin\u0101t par 2 %\u20134%. Ja p\u0113rn nosl\u0113gti l\u012bgumi par 5,5 miljardiem eiro, tad ietaup\u012bjums b\u016btu no 110 l\u012bdz 220 miljoniem eiro gad\u0101. Vai uzskat\u0101t, ka tas t\u0101 var\u0113tu b\u016bt?\u00a0<\/p>\n\n\n\n

Tie ir skait\u013ci, kas model\u0113ti darba grup\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 pie\u0146\u0113mumu, ka konkurencei ir j\u0101palielin\u0101s. Ja konkurences l\u012bmenis jau \u0161obr\u012bd ir labs, tad tiek l\u0113sts, ka papildus var\u0113tu ietaup\u012bt 2%. Ja konkurences l\u012bmenis ir slikts, tad potenci\u0101ls, ko ietaup\u012bt, ir liel\u0101ks. Tas nav uzreiz bud\u017eet\u0101 iepl\u0101nojams ietaup\u012bjums, t\u0101 vair\u0101k ir ekonomisk\u0101 model\u0113\u0161ana par potenci\u0101lajiem ieguvumiem no reformas rad\u012btaj\u0101m iesp\u0113j\u0101m. <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

26. august\u0101 Ministru kabineta s\u0113d\u0113 tiek skat\u012bti darba grupas izstr\u0101d\u0101tie\u00a0priek\u0161likumi\u00a0par to, k\u0101 palielin\u0101t publisk\u0101 iepirkuma efektivit\u0101ti un k\u0101di so\u013ci vajadz\u012bgi t\u0101l\u0101kai publisko iepirkumu sist\u0113mas att\u012bst\u012bbai. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":18661,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[120,174,71],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25954"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=25954"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25954\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":25956,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25954\/revisions\/25956"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/18661"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=25954"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=25954"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=25954"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}