Finan\u0161u ministrija (FM) s\u016bta saska\u0146o\u0161anai ministrij\u0101m un cit\u0101m iesaist\u012btaj\u0101m pus\u0113m sagatavoto informat\u012bvo zi\u0146ojumu \u201cPar priek\u0161likumiem kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbai un valsts un pa\u0161vald\u012bbu kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, kas virz\u0101mas s\u0101kotn\u0113jam publiskam pied\u0101v\u0101jumam\u201d, lai sniegtu aktualiz\u0113tu inform\u0101ciju par l\u012bdz \u0161im paveikto kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bb\u0101, apskat\u012btu tirgus tendences un virz\u012bbu uz iepriek\u0161 izvirz\u012btajiem m\u0113r\u0137iem, k\u0101 ar\u012b sniegtu priek\u0161likumus turpm\u0101kajiem so\u013ciem. T\u0101d\u0113j\u0101di tiktu veicin\u0101ta finans\u0113juma pieejam\u012bba ekonomikas izaugsmei un sniegtas ieguld\u012bjumu iesp\u0113jas, nodro\u0161inot augsta l\u012bme\u0146a aizsardz\u012bbu ieguld\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n
Tirgus tendences liecina, ka p\u0113d\u0113jos gados Baltijas valst\u012bs pak\u0101peniski pieaug uz\u0146\u0113mumu skaits, kas finans\u0113juma piesaistei izv\u0113las emit\u0113t oblig\u0101cijas. \u0160aj\u0101 jom\u0101 visstrauj\u0101k\u0101 izaugsme p\u0113d\u0113jos gados bijusi tie\u0161i Latvij\u0101. Savuk\u0101rt Igaunij\u0101 2024.gad\u0101 notiku\u0161as se\u0161as jaunas oblig\u0101ciju emisijas vai iepriek\u0161 emit\u0113tu oblig\u0101ciju refinans\u0113\u0161ana, Lietuv\u0101 \u2013 11, bet Latvij\u0101 \u2013 19. Savuk\u0101rt akciju tirgus jom\u0101 izaugsme ir bijusi m\u0113ren\u0101ka, tirg\u016b ien\u0101kot tikai atsevi\u0161\u0137iem jauniem dal\u012bbniekiem.<\/p>\n\n\n\n
Kr\u0101joblig\u0101ciju k\u0101 zema riska un fiks\u0113ta ien\u0101kuma ieguld\u012bjumu alternat\u012bvas pieejam\u012bba priv\u0101tperson\u0101m veicina iedz\u012bvot\u0101ju finan\u0161u prat\u012bbu un vairo iedz\u012bvot\u0101ju praktisko invest\u012bciju pieredzi. 2024.gad\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju ieguld\u012bjumu apjoms kr\u0101joblig\u0101cij\u0101s turpin\u0101ja k\u0101pt, gada beig\u0101s sasniedzot 322 miljonus eiro, k\u0101 ar\u012b nov\u0113rota tendence, ka vair\u0101k k\u0101 puse no kop\u0113j\u0101 dz\u0113st\u0101 kr\u0101joblig\u0101ciju apjoma tiek ieguld\u012bts kr\u0101joblig\u0101cij\u0101s atk\u0101rtoti. No 2025.gada janv\u0101ra l\u012bdz maijam kr\u0101joblig\u0101cijas emit\u0113tas 108 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas aptuveni atbilst \u0161aj\u0101 period\u0101 dz\u0113stajam kr\u0101joblig\u0101ciju apjomam. Tas liecina par stabilu un notur\u012bgu iedz\u012bvot\u0101ju piepras\u012bjumu p\u0113c \u0161\u012b valsts nodro\u0161in\u0101t\u0101 ieguld\u012bjumu instrumenta un iedz\u012bvot\u0101ju v\u0113lmi veikt atk\u0101rtotus ieguld\u012bjumus kr\u0101joblig\u0101cij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
Latvijas kapit\u0101la tirgus att\u012bst\u012bbai ir b\u016btiska noz\u012bme ilgtermi\u0146a ekonomikas izaugsm\u0113 un invest\u012bciju piesaist\u0113. Lai sasniegtu izvirz\u012bto m\u0113r\u0137i, nepiecie\u0161ama gan finan\u0161u instrumentu pilnveido\u0161ana un da\u017e\u0101do\u0161ana, gan akt\u012bv\u0101ka priv\u0101tpersonu, uz\u0146\u0113mumu un valsts un pa\u0161vald\u012bbu kapit\u0101lsabiedr\u012bbu iesaiste.<\/p>\n\n\n\n
Lai ar\u012b 2023. gad\u0101 vald\u012bba apstiprin\u0101ja m\u0113r\u0137i veicin\u0101t finans\u0113juma pieejam\u012bbu ekonomikas izaugsmei un rad\u012bt jaunas invest\u012bciju iesp\u0113jas, pa\u0161laik tikai tr\u012bs valsts vai pa\u0161vald\u012bbu kapit\u0101lsabiedr\u012bbas, tostarp AS \u201cAir Baltic Corporation\u201d, VAS \u201cLatvijas autoce\u013cu uztur\u0113t\u0101js\u201d un SIA \u201cR\u012bgas namu p\u0101rvaldnieks\u201d, pl\u0101no veikt s\u0101kotn\u0113jo publisko pied\u0101v\u0101jumu (IPO) l\u012bdz 2027. gadam. Tas noz\u012bm\u0113, ka tirgus kapitaliz\u0101cijas pieauguma m\u0113r\u0137a sasnieg\u0161anai ar pa\u0161reiz\u0113jo tempu nepietiek.<\/p>\n\n\n\n
Lai stiprin\u0101tu kapit\u0101la tirgu, FM pied\u0101v\u0101 virz\u012bties uz pla\u0161\u0101ku reformu \u012bsteno\u0161anu. Tiek rosin\u0101ts iesaist\u012bties Eiropas Savien\u012bbas (ES) l\u012bme\u0146a diskusij\u0101s par Invest\u012bciju un uzkr\u0101jumu savien\u012bbas izveidi, vienlaikus nodro\u0161inot ES ties\u012bbu aktu kapit\u0101la tirgus jom\u0101 p\u0101r\u0146em\u0161anu nacion\u0101laj\u0101 regul\u0113jum\u0101. T\u0101pat nepiecie\u0161ams izv\u0113rt\u0113t iesp\u0113ju p\u0101rskat\u012bt iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca regul\u0113jumu, lai veicin\u0101tu ilgtermi\u0146a uzkr\u0101jumu veido\u0161anu. Tiek min\u0113ta nepiecie\u0161am\u012bba p\u0101rskat\u012bt ar\u012b Uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca \u201cnepietiekam\u0101s kapitaliz\u0101cijas\u201d regul\u0113jumu un papla\u0161in\u0101t iz\u0146\u0113mumus finan\u0161u instit\u016bcij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Pl\u0101nots analiz\u0113t ar\u012b iesp\u0113jas ieviest investoru p\u0101rst\u0101vja instit\u016btu Latvijas ties\u012bbu sist\u0113m\u0101, k\u0101 ar\u012b izv\u0113rt\u0113t REIT (nekustam\u0101 \u012bpa\u0161uma ieguld\u012bjumu fondu) regul\u0113juma ievie\u0161anu Latvij\u0101 un izstr\u0101d\u0101t priek\u0161likumus t\u0101 \u012bsteno\u0161anai. Vienlaikus nepiecie\u0161ams izv\u0113rt\u0113t ar\u012b viet\u0113jam tirgum piel\u0101gotu v\u0113rtspap\u012bro\u0161anas instrumentu izstr\u0101di, k\u0101 ar\u012b veikt normat\u012bvo aktu groz\u012bjumus S\u0101kotn\u0113j\u0101 re\u0123istra darb\u012bbas izbeig\u0161anai ar atbilsto\u0161u p\u0101rejas periodu.<\/p>\n\n\n\n
Zi\u0146ojum\u0101 ir apskat\u012bta turpm\u0101k\u0101 r\u012bc\u012bba valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu p\u0101rvald\u012bbas jom\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 Valsts kancelejas izstr\u0101d\u0101to likumprojektu \u201cGroz\u012bjumi Publiskas personas kapit\u0101la da\u013cu un kapit\u0101lsabiedr\u012bbu p\u0101rvald\u012bbas likum\u0101\u201d, kas paredz pilnveidot regul\u0113jumu attiec\u012bb\u0101 uz valsts l\u012bdzdal\u012bbas p\u0101rv\u0113rt\u0113\u0161anu ar\u012b t\u0101m kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, kur\u0101m \u0161obr\u012bd noteikts da\u013cu atsavin\u0101\u0161anas aizliegums. P\u0113c likuma pie\u0146em\u0161anas b\u016bs iesp\u0113jams noteikt, kur\u0101m no \u0161\u012bm sabiedr\u012bb\u0101m veicama l\u012bdzdal\u012bbas p\u0101rv\u0113rt\u0113\u0161ana un maz\u0101kuma da\u013cas atsavin\u0101\u0161ana, \u012bstenojot s\u0101kotn\u0113jo publisko pied\u0101v\u0101jumu (IPO).<\/p>\n\n\n\n
Papildus j\u0101nor\u0101da, ka atbilsto\u0161i Ministru kabineta 2025. gada 13. maija s\u0113des l\u0113mumam viens no valsts bruto par\u0101da samazin\u0101\u0161anas pas\u0101kumiem ir valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu maz\u0101kuma da\u013cu (ne maz\u0101k k\u0101 10%) atsavin\u0101\u0161ana publiskaj\u0101 pied\u0101v\u0101jum\u0101 l\u012bdz 2029. gadam, tostarp attiec\u012bb\u0101 uz komerci\u0101laj\u0101m valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, kur\u0101m pa\u0161laik normat\u012bvi noteikts privatiz\u0101cijas aizliegums.<\/p>\n\n\n\n