{"id":25530,"date":"2025-05-09T17:36:57","date_gmt":"2025-05-09T15:36:57","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25530"},"modified":"2025-05-09T17:36:57","modified_gmt":"2025-05-09T15:36:57","slug":"latvija-sanem-treso-atveselosanas-fonda-maksajumu-293-miljonu-eiro-apmera","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25530","title":{"rendered":"Latvija sa\u0146em tre\u0161o Atvese\u013co\u0161anas fonda maks\u0101jumu 293 miljonu eiro apm\u0113r\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p>Latvijas Universit\u0101tes (LU) Zin\u0101t\u0146u m\u0101j\u0101 notika Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) tre\u0161\u0101 maks\u0101juma \u2013 293 miljonu eiro \u2013 sa\u0146em\u0161ana valsts bud\u017eet\u0101. \u0160is maks\u0101jums ir da\u013ca no kop\u0101 Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maks\u0101jums veikts p\u0113c tam, kad Eiropas Komisija (EK) izv\u0113rt\u0113ja un apstiprin\u0101ja Latvijas izpild\u012btos 38 AF pl\u0101n\u0101 noteiktos reformu un invest\u012bciju r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas tika iesniegti izv\u0113rt\u0113\u0161anai 2024. gada nogal\u0113. T\u0101d\u0113j\u0101di l\u012bdz ar tre\u0161o maks\u0101jumu Latvija kop\u0101 bud\u017eet\u0101 ir sa\u0146\u0113musi jau vair\u0101k nek\u0101 1 miljardu eiro jeb aptuveni 55\u202f% no kop\u0113j\u0101 AF pie\u0161\u0137\u012bruma.<\/p>\n\n\n\n<p>Pas\u0101kum\u0101 Eiropas ekonomikas un produktivit\u0101tes, \u012bsteno\u0161anas un vienk\u0101r\u0161o\u0161anas komis\u0101rs Valdis Dombrovskis pasniedza finan\u0161u ministram Arvilam A\u0161eradenam 293 miljonu eiro maks\u0101juma apliecin\u0101jumu. Pas\u0101kum\u0101 ar\u012b piedal\u012bj\u0101s izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes ministre D. Melb\u0101rde, k\u0101 ar\u012b Latvijas Universit\u0101tes un R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes rektori.<\/p>\n\n\n\n<p>Atkl\u0101jot forumu,\u00a0<strong>V. Dombrovskis uzsv\u0113ra:<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u201cEK v\u0113rt\u0113jum\u0101 Latvija ir \u012bstenojusi pla\u0161u reformu un invest\u012bciju kopumu, kas \u0161odien \u013cauj Latvijai sa\u0146emt 293 miljonus eiro. Industri\u0101lo parku izb\u016bve, kl\u0113pjdatoru nodro\u0161in\u0101\u0161ana skol\u0113niem, zemas \u012bres m\u0101jok\u013cu b\u016bvniec\u012bba re\u0123ionos un zin\u0101tnes konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161ana ir tikai da\u017ei no piem\u0113riem, kas apliecina, ka Latvija sekm\u012bgi izmanto Atvese\u013co\u0161anas fonda iesp\u0113jas. Ar \u0161odienas maks\u0101jumu Latvija ir sa\u0146\u0113musi jau vair\u0101k nek\u0101 pusi no fonda pieejamajiem l\u012bdzek\u013ciem. Vienlaikus j\u0101uzsver, ka visiem AF pl\u0101na r\u0101d\u012bt\u0101jiem ir j\u0101b\u016bt \u012bstenotiem l\u012bdz 2026. gada augustam \u2013 t\u0101d\u0113\u013c aicin\u0101m pa\u0101trin\u0101t atliku\u0161o reformu un invest\u012bciju \u012bsteno\u0161anas tempu.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>Sa\u0146emot maks\u0101juma apliecin\u0101jumu,\u00a0<strong>A.A\u0161eradens nor\u0101d\u012bja:<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>\u201cTre\u0161\u0101 maks\u0101juma sa\u0146em\u0161ana apliecina, ka Atvese\u013co\u0161anas fonda invest\u012bciju ievie\u0161ana notiek atbilsto\u0161i Latvijas ambiciozajam reformu un invest\u012bciju pl\u0101nam, un ir b\u016btisks progress t\u0101 \u012bsteno\u0161an\u0101. Sa\u0146emtais maks\u0101jums nodro\u0161in\u0101s t\u0101l\u0101ku naudas pl\u016bsmu pl\u0101n\u0101 paredz\u0113taj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m \u2013 tostarp katastrofu un \u0101rk\u0101rtas rea\u0123\u0113\u0161anas centru b\u016bvniec\u012bbai, energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161anas pas\u0101kumiem daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101j\u0101s, uz\u0146\u0113mumos un publiskaj\u0101 sektor\u0101, digitaliz\u0101cijai uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101 un valsts p\u0101rvald\u0113, k\u0101 ar\u012b konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga pasa\u017eieru dzelzce\u013ca att\u012bst\u012bbai un cit\u0101m. Atvese\u013co\u0161anas fonda termi\u0146\u0161 nosaka skaidru tempu un m\u0113r\u0137tiec\u012bgu r\u012bc\u012bbu no vis\u0101m atbild\u012bgaj\u0101m iest\u0101d\u0113m.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt\u00a0<strong>D. Melb\u0101rde<\/strong>\u00a0<strong>v\u0113rsa uzman\u012bbu<\/strong>\u00a0uz AF ieguld\u012bjumu izgl\u012bt\u012bbas un zin\u0101tnes nozar\u0113:<\/p>\n\n\n\n<p>Datori skol\u0113niem, jaunas un pla\u0161as studiju un p\u0113tniec\u012bbas iesp\u0113jas strauji main\u012bgaj\u0101 digit\u0101lo risin\u0101jumu jom\u0101 jau \u0161odien dod labu atsp\u0113riena punktu digit\u0101lajai transform\u0101cijai. T\u0101s ir iesp\u0113jas ieg\u016bt m\u016bsdienu att\u012bst\u012bbas virzieniem piepras\u012btu izgl\u012bt\u012bbu, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus uz\u0146\u0113mumus, veicinot m\u016bsu valsts izaugsmi un labkl\u0101j\u012bbu. M\u0113s patiesi varam b\u016bt gandar\u012bti par to, ka invest\u012bcijas sniegu\u0161as iesp\u0113ju ne tikai ieguld\u012bt tehnolo\u0123ij\u0101s, bet veicin\u0101t augstskolu sadarb\u012bbu, k\u0101 piem\u0113ram veidojot jaunus un starptautiski konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus att\u012bst\u012bbas virzienus augsta l\u012bme\u0146a digit\u0101lo risin\u0101jumu jom\u0101.\u201d\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p>AF pl\u0101na pirmaj\u0101 posm\u0101 Latvija izpild\u012bja noteiktos devi\u0146us r\u0101d\u012bt\u0101jus un sa\u0146\u0113ma 201 miljonu eiro, otraj\u0101 \u2013 43 r\u0101d\u012bt\u0101jus un 336 miljonus eiro. Ar\u012b\u00a0<strong>tre\u0161aj\u0101 posm\u0101,\u00a0<\/strong>izpildot 38 r\u0101d\u012bt\u0101jus,\u00a0<strong>sasniegti sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgi rezult\u0101ti vis\u0101s AF jom\u0101s, piem\u0113ram:<\/strong><\/p>\n\n\n\n<ul>\n<li><strong>Klimats un ener\u0123\u0113tika:<\/strong>\u00a0pie\u0146emts regul\u0113jums ilgtsp\u0113j\u012bgu energoresursu att\u012bst\u012bbai, kas nodro\u0161in\u0101s 150\u00a0km elektroener\u0123ijas l\u012bniju moderniz\u0113\u0161anu, 70 MW papildu jaudas elektrot\u012bkl\u0101, pirmo re\u0123ion\u0101lo biomet\u0101na ievades punkta izveidi D\u017e\u016bkst\u0113 un to, ka R\u0113zekn\u0113 izb\u016bv\u0113s vienu no jaud\u012bg\u0101kaj\u0101m bateriju ener\u0123ijas uzkr\u0101\u0161anas sist\u0113m\u0101m Latvij\u0101 ar 60 MW jaudu. Ar AF atbalstu tiek moderniz\u0113ts elektrific\u0113tais dzelzce\u013ca t\u012bkls l\u012bnij\u0101s R\u012bga\u2013Zemit\u0101ni, R\u012bga\u2013Sloka un att\u012bst\u012bta l\u012bnija Zasulauks\u2013Bolder\u0101ja, lai veicin\u0101tu za\u013cu mobilit\u0101ti, samazin\u0101tu emisijas un nodro\u0161in\u0101tu \u0113rt\u0101ku, \u0101tr\u0101ku sabiedrisko transportu. Projekts pal\u012bdz p\u0101rorient\u0113t pasa\u017eieru pl\u016bsmu uz videi draudz\u012bg\u0101ku transportu un risina novecoju\u0161\u0101s infrastrukt\u016bras probl\u0113mas.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Digit\u0101l\u0101 transform\u0101cija:<\/strong>\u00a0Skol\u0101m un pa\u0161vald\u012bb\u0101m pieg\u0101d\u0101ti gandr\u012bz 36 t\u016bksto\u0161i portat\u012bvo datoru visp\u0101r\u0113jai izgl\u012bt\u012bbai. Izstr\u0101d\u0101ts regul\u0113jums, lai motiv\u0113tu uz\u0146\u0113mumus izgl\u012btot savus darbiniekus. Izstr\u0101d\u0101ti inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju (IKT) risin\u0101jumi valsts p\u0101rvaldes moderniz\u0101cijai.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161ana:<\/strong>\u00a0pie\u0146emts regul\u0113jums minim\u0101lo ien\u0101kumu atbalsta sist\u0113mas uzlabo\u0161anai. Nosl\u0113gti l\u012bgumi pa\u0161vald\u012bb\u0101s par ilgtermi\u0146a apr\u016bpes pakalpojumiem senioriem. Re\u0123ionos apstiprin\u0101ti projekti industri\u0101lo parku att\u012bst\u012b\u0161anai, lai veicin\u0101tu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbu un rad\u012btu jaunas darba vietas, k\u0101 ar\u012b atbalst\u012bti projekti par 300 zemas \u012bres maksas dz\u012bvok\u013cu b\u016bvniec\u012bbu.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Izgl\u012bt\u012bba un inov\u0101cijas:<\/strong>\u00a0apstiprin\u0101ti septi\u0146i augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu konsolid\u0101cijas pl\u0101ni konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161anai. Stiprin\u0101ta person\u0101la kapacit\u0101te inov\u0101ciju p\u0101rvald\u012bbas jom\u0101 Latvij\u0101.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Vesel\u012bba:<\/strong>\u00a0veikts apjom\u012bgs p\u0113t\u012bjums par sekund\u0101r\u0101s ambulator\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes kvalit\u0101ti un pieejam\u012bbu. Pabeigta vesel\u012bbas apr\u016bpes cilv\u0113kresursu kart\u0113\u0161ana speci\u0101listu pieejam\u012bbas pl\u0101no\u0161anai.<\/li>\n\n\n\n<li><strong>Likuma vara:<\/strong>\u00a0public\u0113ts nov\u0113rt\u0113jums par \u0113nu ekonomiku, izstr\u0101d\u0101ta rokasgr\u0101mata par nedeklar\u0113to algu riska p\u0101rvald\u012bbu. Nosl\u0113gti projekt\u0113\u0161anas un b\u016bvniec\u012bbas l\u012bgumi muitas kontroles infrastrukt\u016bras izveidei Kundzi\u0146salas ost\u0101. Lai veicin\u0101tu atbild\u012bgu un caurskat\u0101mu publisko p\u0101rvaldi, Valsts administr\u0101cijas skolas m\u0101c\u012bbu sist\u0113m\u0101 ir izveidots kompeten\u010du satvars (ce\u013cvedis) \u0113tikas, korupcijas, kr\u0101p\u0161anas nov\u0113r\u0161anas un intere\u0161u konflikta jom\u0101, k\u0101 ar\u012b m\u0101c\u012bbu programmas valsts p\u0101rvaldes profesion\u0101lajai att\u012bst\u012bbai \u2013 klientu apkalpo\u0161an\u0101, vad\u012bb\u0101, iepirkumos, cilv\u0113kresursos, ties\u012bbu piem\u0113ro\u0161an\u0101 un politikas ievie\u0161an\u0101.<\/li>\n<\/ul>\n\n\n\n<p>\u0160obr\u012bd norit intens\u012bva AF invest\u012bciju ievie\u0161ana.<strong>&nbsp;Atbild\u012bg\u0101s iest\u0101des turpina darbu pie n\u0101kam\u0101s k\u0101rtas r\u0101d\u012bt\u0101jiem,&nbsp;<\/strong>lai FM 2025.&nbsp;gad\u0101 EK var\u0113tu iesniegt 4. maks\u0101juma piepras\u012bjumu 302 miljonu eiro sa\u0146em\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek vis\u0101s AF invest\u012bciju jom\u0101s par 1,96 miljardiem eiro (99,7&nbsp;%). \u012asteno\u0161an\u0101 kop\u0101 ir projekti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87 %.<\/strong>&nbsp;Liel\u0101kie projektu l\u012bgumi ir par valsts un re\u0123ion\u0101lo autoce\u013cu t\u012bkla uzlabo\u0161anu, energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anu uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bb\u0101, k\u0101 ar\u012b dzelzce\u013ca elektrific\u0113t\u0101 t\u012bkla moderniz\u0101ciju. Projektu \u012bstenot\u0101jiem l\u012bdz \u0161im veikti 706 miljonu eiro maks\u0101jumi. 2025.&nbsp;un 2026. gad\u0101 sagaid\u0101ma b\u016btiski liel\u0101ka maks\u0101jumu intensit\u0101te, tuvojoties AF termi\u0146am.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>L\u012bdz termi\u0146a beig\u0101m galvenais uzsvars ir uz lielo infrastrukt\u016bras projektu pabeig\u0161anu<\/strong>, piem\u0113ram, R\u012bgas un Pier\u012bgas sabiedrisk\u0101 transporta moderniz\u0101ciju un za\u013cin\u0101\u0161anu, veloceli\u0146u izb\u016bvi un R\u012bgas Centr\u0101l\u0101s dzelzce\u013ca stacijas dienvidu da\u013cas b\u016bvniec\u012bbu. Notiek darbs pie katastrofu p\u0101rvald\u012bbas un \u0101rk\u0101rtas rea\u0123\u0113\u0161anas centru ar gandr\u012bz nulles ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u b\u016bvniec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b pretpl\u016bdu infrastrukt\u016bras izveides, lai stiprin\u0101tu valsts notur\u012bbu \u0101rk\u0101rtas situ\u0101cij\u0101s. Noz\u012bm\u012bgi ieguld\u012bjumi un darbi tiek veikti vesel\u012bbas jom\u0101, lai uzlabotu infrastrukt\u016bru un apr\u012bkojumu 10 R\u012bgas un re\u0123ionu slimn\u012bc\u0101s, k\u0101 ar\u012b vair\u0101k\u0101s ambulatoraj\u0101s iest\u0101d\u0113s.<\/p>\n\n\n\n<p>Saska\u0146\u0101 ar ES pras\u012bb\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm noteiktos termi\u0146os j\u0101iesniedz EK maks\u0101jumu piepras\u012bjumi, ko iesp\u0113jams sa\u0146emt tad, ja izpild\u012bti konkr\u0113ti AF pl\u0101na reformu un invest\u012bciju r\u0101d\u012bt\u0101ji. Lai Latvija sa\u0146emtu visu AF finans\u0113jumu \u2013 1,97 miljardus eiro \u2013, l\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m j\u0101izpilda 234 m\u0113r\u0137i un r\u0101d\u012bt\u0101ji.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Pas\u0101kuma norises vieta \u2013 LU Zin\u0101t\u0146u m\u0101ja \u2013 tika izv\u0113l\u0113ta m\u0113r\u0137tiec\u012bgi, jo LU kop\u0101 ar R\u012bgas Tehnisko universit\u0101ti un sadarb\u012bbas partneriem \u012bsteno Latvijai strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgus, augsta l\u012bme\u0146a digitaliz\u0101cijas projektus.<\/strong>\u00a0No AF pie\u0161\u0137irti 17 miljoni eiro trim v\u0113rien\u012bg\u0101m iniciat\u012bv\u0101m (projektiem): Kvantu tehnolo\u0123iju iniciat\u012bvai, Valodu tehnolo\u0123iju iniciat\u012bvai un Augstas veiktsp\u0113jas skait\u013co\u0161anas tehnolo\u0123iju prasmju apguves projektam. T\u0101 piem\u0113ram, Latvijas Kvantu iniciat\u012bva apvieno vado\u0161os Latvijas zin\u0101tniekus un p\u0113tniec\u012bbas instit\u016bcijas, lai att\u012bst\u012btu kvantu tehnolo\u0123iju p\u0113tniec\u012bbu, izgl\u012bt\u012bbu un digit\u0101l\u0101s prasmes n\u0101kotnes darba tirgum. K\u0101 pas\u0101kum\u0101 nor\u0101d\u012bja LU Eksakto zin\u0101t\u0146u un tehnolo\u0123iju fakult\u0101tes Kvantu datorzin\u0101tnes centra vad\u012bt\u0101js un\u00a0<strong>ten\u016brprofesors Andris Ambainis<\/strong>, tad kvantu tehnolo\u0123iju att\u012bst\u012bba Latvij\u0101 n\u0101kotn\u0113 var\u0113tu \u013caut ar nelieliem cilv\u0113kresursiem risin\u0101t sare\u017e\u0123\u012btas, starptautiski noz\u012bm\u012bgas probl\u0113mas un stiprin\u0101t valsts vietu Eiropas digit\u0101laj\u0101 un p\u0113tniec\u012bbas telp\u0101. Latvijai ir potenci\u0101ls att\u012bst\u012bt \u0161auras, bet strat\u0113\u0123iski svar\u012bgas kompetences un veidot sadarb\u012bbu ar pasaules vado\u0161aj\u0101m zin\u0101tniskaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvijas Universit\u0101tes (LU) Zin\u0101t\u0146u m\u0101j\u0101 notika Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) tre\u0161\u0101 maks\u0101juma \u2013 293 miljonu eiro \u2013 sa\u0146em\u0161ana valsts bud\u017eet\u0101. \u0160is maks\u0101jums ir da\u013ca no kop\u0101 Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":25531,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25530"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=25530"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25530\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":25532,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25530\/revisions\/25532"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/25531"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=25530"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=25530"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=25530"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}