Notika ceturt\u0101 darba grupas san\u0101ksme publisko iepirkumu procesa pilnveido\u0161anai. \u0160oreiz uzman\u012bbas centr\u0101 bija jaut\u0101jumi par iepirkumu procesa efektivit\u0101ti un \u0101trumu \u2013 gan no pas\u016bt\u012bt\u0101ju pieredzes skatpunkta, gan no nepiecie\u0161amo uzlabojumu perspekt\u012bvas.<\/p>\n\n\n\n
San\u0101ksmi ievad\u012bja finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens, nor\u0101dot, ka publiskie iepirkumi ir instruments, caur kuru valsts realiz\u0113 sabiedr\u012bbai noz\u012bm\u012bgas politikas – infrastrukt\u016br\u0101, vesel\u012bb\u0101, inov\u0101cij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n
\u201cEfekt\u012bvs iepirkumu process nav tikai laika vai naudas jaut\u0101jums \u2013 t\u0101 ir uztic\u0113\u0161an\u0101s sabiedriskajiem l\u012bdzek\u013ciem. M\u0113s str\u0101d\u0101jam pie t\u0101, lai proced\u016bras k\u013c\u016btu m\u0113r\u0137tiec\u012bg\u0101kas, atbild\u012bg\u0101kas un caurskat\u0101m\u0101kas,\u201d\u00a0sac\u012bja ministrs.<\/p>\n\n\n\n
Ar pieredzi un labo praksi dal\u012bj\u0101s vair\u0101ki pas\u016bt\u012bt\u0101ji. Liep\u0101jas valstspils\u0113tas pa\u0161vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vis Didzis J\u0113ri\u0146\u0161 uzsv\u0113ra, ka efekt\u012bva iepirkumu norise Liep\u0101j\u0101 balst\u0101s uz kompetentu un stabilu iepirkumu komandu, kurai rakstur\u012bga zema kadru main\u012bba un kvalitat\u012bva procesu pl\u0101no\u0161ana. Liep\u0101jas p\u0101rst\u0101vis uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu noteikt skaidrus, objekt\u012bvus un izm\u0113r\u0101mus iepirkumu krit\u0113rijus, k\u0101 ar\u012b KPI iepirkuma komandai. D.J\u0113ri\u0146\u0161 ar\u012b dal\u012bj\u0101s ar ieteikumiem kop\u0113j\u0101 iepirkumu procesa un rezult\u0101tu uzlabo\u0161anai, tostarp nor\u0101dot uz nepiecie\u0161am\u012bbu samazin\u0101t pretendentu p\u0101rbaudes so\u013cu skaitu, uzlabot iepirkumu speci\u0101listu kompetenci un p\u0101rskat\u012bt saimnieciski izdev\u012bg\u0101ko pied\u0101v\u0101jumu krit\u0113rijus, lai tie b\u016btu j\u0113gpilni un sam\u0113r\u012bgi.<\/p>\n\n\n\n
AS \u201cLatvijas valsts ce\u013ci\u201d (LVC) valdes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js M\u0101rti\u0146\u0161 Lazdovskis uzsv\u0113ra\u00a0standartiz\u0101cijas un paraugnolikumu izmanto\u0161anas ieguvumus, \u012bpa\u0161i bie\u017e\u0101kajos iepirkumu veidos izvirzot unific\u0113tas kvalifik\u0101cijas pras\u012bbas visiem pieg\u0101d\u0101t\u0101jiem. \u00a0Tika identific\u0113ti efektivit\u0101tes \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ci, piem\u0113ram, p\u0101r\u0101k pla\u0161as vai pretrun\u012bgas kvalifik\u0101cijas pras\u012bbas b\u016bvdarbos, k\u0101 ar\u012b pied\u0101v\u0101ts t\u0101s vienk\u0101r\u0161ot.\u00a0LVC priek\u0161likumi ietv\u0113ra ar\u012b iepirkuma dokument\u0101cijas kvalit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anu un iek\u0161\u0113jo proced\u016bru p\u0101rskat\u012b\u0161anu, k\u0101 ar\u012b nepiecie\u0161am\u012bbu atvieglot regul\u0113jumu iepirkuma procesu\u0101lai norisei.<\/p>\n\n\n\n
R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes (RTU) administrat\u012bvais direktors Juris Iljins akcent\u0113ja, ka RTU efektivit\u0101tes pamats ir agr\u012bna iepirkumu speci\u0101listu iesaiste tehnisk\u0101s specifik\u0101cijas sagatavo\u0161an\u0101, kompeten\u010du apvieno\u0161ana komisij\u0101s un uz rezult\u0101tu orient\u0113ta darba organiz\u0101cija. RTU izmanto MI (m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta) r\u012bkus, ievie\u0161 darba \u201c\u010deklistus\u201d un struktur\u0113tas vadl\u012bnijas. \u012apa\u0161i tika uzsv\u0113rta vajadz\u012bba p\u0101rskat\u012bt l\u012bgumu groz\u012bjumu regul\u0113jumu un rad\u012bt elast\u012bg\u0101kus nosac\u012bjumus p\u0113tniec\u012bbas projektu un unik\u0101lu zin\u0101tnisko iek\u0101rtu iepirkumiem, kas pa\u0161laik tiek bremz\u0113ti regul\u0113juma smagn\u0113j\u012bbas d\u0113\u013c.<\/p>\n\n\n\n
VSIA \u201cB\u0113rnu kl\u012bnisk\u0101 universit\u0101tes slimn\u012bca\u201d p\u0101rst\u0101ve \u0100rija Vecmane nor\u0101d\u012bja, ka iepirkumi vesel\u012bbas apr\u016bp\u0113 ir ne tikai tehnisks, bet b\u016btiski strat\u0113\u0123isks instruments, jo tie nodro\u0161ina slimn\u012bcas nep\u0101rtrauktu funkcion\u0113\u0161anu. Tika akcent\u0113ta valdes iesaiste, reput\u0101cijas noz\u012bme, k\u0101 ar\u012b izaicin\u0101jumi, kas saist\u012bti ar zemu konkurenci, \u0101rvalstu pieg\u0101d\u0101t\u0101ju piesaisti un steidzam\u012bbas situ\u0101cij\u0101m. Slimn\u012bca uzsv\u0113ra, ka r\u016bp\u012bga tirgus priek\u0161izp\u0113te un visp\u0101r\u0113jo vieno\u0161anos izmanto\u0161ana pal\u012bdz piel\u0101goties \u0161iem apst\u0101k\u013ciem.<\/p>\n\n\n\n
San\u0101ksmes nosl\u0113gum\u0101 Arvils A\u0161eradens uzsv\u0113ra, ka \u0161\u0101da veida darba grupas ir b\u016btiska platforma, lai identific\u0113tu lab\u0101s prakses piem\u0113rus, formul\u0113tu priek\u0161likumus un tos virz\u012btu l\u012bdz re\u0101liem normat\u012bvo aktu vai procesu uzlabojumiem. \u201cM\u0113s virz\u0101mies uz iepirkumu sist\u0113mu, kur\u0101 katrs process kalpo skaidram m\u0113r\u0137im \u2013 sasniegt rezult\u0101tu p\u0113c iesp\u0113jas kvalitat\u012bv\u0101k, \u0101tr\u0101k un ar atbild\u012bgu resursu izlietojumu,\u201d sac\u012bja ministrs.<\/p>\n\n\n\n