Vai publiskie iepirkumi b\u016btu joma, kur, tos centraliz\u0113jot, rast ietaup\u012bjumu valsts bud\u017eetam? \u201cJ\u0101, ietaup\u012bt var, bet ieguvums b\u016btu relat\u012bvi mazs. Tie noteikti neb\u016bs 850 miljoni eiro gad\u0101,\u201d saka Iepirkuma uzraudz\u012bbas biroja (IUB) vad\u012bt\u0101js Artis Lapi\u0146\u0161. \u201cLiel\u0101ks ieguvums b\u016btu, ja atteiktos pirkt nevajadz\u012bgas lietas.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Lai mazin\u0101tu birokr\u0101tisko slogu un samazin\u0101tu valsts un pa\u0161vald\u012bbu t\u0113ri\u0146us par apm\u0113ram pieciem procentiem jeb 850 miljoniem eiro gad\u0101, Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cija vald\u012bbai pied\u0101v\u0101jusi r\u012bc\u012bbas programmu. T\u0101 ietver da\u017e\u0101dus risin\u0101jumus, starp tiem ar\u012b nepamatotu publisko iepirkumu nov\u0113r\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt Latvijas Tirdzniec\u012bbas un r\u016bpniec\u012bbas kamera, lai ekonom\u0113tu valsts l\u012bdzek\u013cus, aicina \u0146emt piem\u0113ru no Lietuvas un iepirkumus centraliz\u0113t – izveidot vienu instit\u016bciju, kas veic iepirkumus publisko iest\u0101\u017eu vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
Valsts Kontrole (VK) sav\u0101 rev\u012bzij\u0101 \u201cProbl\u0113mas un iesp\u0113jas publisko iepirkumu att\u012bst\u012bbai\u201d p\u0113rn\u0101 gada nogal\u0113 secin\u0101jusi, ka publiskie iepirkumi veido iev\u0113rojamu da\u013cu no publiskajiem izdevumiem. 2023. gad\u0101 kop\u0113j\u0101 pie\u0161\u0137irto iepirkuma l\u012bgumu finansi\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba, piem\u0113rojot Publisko iepirkuma likuma regul\u0113jumu, bija 5,4 miljardi eiro (bez pievienot\u0101 v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca), kas ir 14 % no iek\u0161zemes kopprodukta.<\/p>\n\n\n\n
Centraliz\u0113ti iepirkumi tiek veikti valsts un nozaru, k\u0101 ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu l\u012bmen\u012b, skaidro VK padomes loceklis Gatis Litvins. Kop\u0113jais centraliz\u0113to iepirkumu skaits valst\u012b no 2021. gada l\u012bdz 2023. gadam vid\u0113ji veidoja 9,4 %, bez b\u016btiskas izaugsmes tendences p\u0113d\u0113jos gados.<\/p>\n\n\n\n
Kop\u0113jais centraliz\u0113to iepirkumu skaits valst\u012b 2024. gad\u0101 bija 8,5% no kop\u0113j\u0101 skaita, ar jaun\u0101kiem datiem oper\u0113 Lapi\u0146\u0161. Ja ne\u0146em v\u0113r\u0101 iepirkumu skaitu, bet l\u012bgumcenas, tad centraliz\u0113ti pie\u0161\u0137irto iepirkumu v\u0113rt\u012bba naudas izteiksm\u0113 veido piekto da\u013cu no visu l\u012bgumu v\u0113rt\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n
Sal\u012bdzinot ar cit\u0101m Eiropas valst\u012bm, Latvijas sasniegtais centraliz\u0113to iepirkumu r\u0101d\u012bt\u0101js saska\u0146\u0101 ar Eiropas Komisijas (EK) Vienot\u0101 tirgus rezult\u0101tu p\u0101rskata datiem 2023. gad\u0101 ir ceturtais lab\u0101kais starp ES valst\u012bm, zina teikt Lapi\u0146\u0161. Ta\u010du EK apkopo datus tikai par iepirkumu proced\u016br\u0101m virs Eiropas Savien\u012bbas (ES) l\u012bgumcenu robe\u017ev\u0113rt\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
\u201cDaudz\u0101s jom\u0101s jau ir notikusi konsolid\u0101cija. Piem\u0113ram, 2024. gad\u0101 liel\u0101kais pas\u016bt\u012bt\u0101js bija R\u012bgas centr\u0101l\u0101s administr\u0101cijas iepirkumu p\u0101rvalde, kur\u0101 iepirkumu summas bija vair\u0101k nek\u0101 10 % no visas Latvijas iepirkumu apjoma. Otrs liel\u0101kais iepirkumu veic\u0113js ir akciju sabiedr\u012bba \u201cLatvijas Valsts me\u017ei\u201d. Abi pas\u016bt\u012bt\u0101ji veido 20 % no kop\u0113j\u0101s iepirkuma summas valst\u012b,\u201d atkl\u0101j Lapi\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbas ar\u012b ir g\u0101ju\u0161as centraliz\u0101cijas virzien\u0101 un veic centraliz\u0113tu iepirkumus skol\u0101m, b\u0113rnud\u0101rziem u.c. Liela da\u013ca pa\u0161vald\u012bbas atz\u012bm\u0113, ka to dara, bet citas to datos neatspogu\u013co, iepirkumu statistikas nepiln\u012bbas atz\u012bst IUB vad\u012bt\u0101js.<\/p>\n\n\n\n
VK rev\u012bzij\u0101 nor\u0101da, ka kopum\u0101 publisko iepirkumu pas\u016bt\u012bt\u0101ji ir ap 600, bet centraliz\u0113tos iepirkumus 2023. gad\u0101 veiku\u0161as 62 instit\u016bcijas. Rev\u012bzijas iest\u0101de secina, ka ir iesp\u0113ja paaugstin\u0101t iepirkumu centraliz\u0101cijas l\u012bmeni.<\/p>\n\n\n\n
\u201cVai 600 akt\u012bvie pas\u016bt\u012bt\u0101ji, kas gad\u0101 izsludina kaut vienu iepirkumu, ir daudz vai maz? Publisko personu un iest\u0101\u017eu datu b\u0101z\u0113 ir ap 2360 iest\u0101des, kas var b\u016bt atsevi\u0161\u0137i pas\u016bt\u012bt\u0101ji un pa\u0161i veikt iepirkumus,\u201d skaidro Lapi\u0146\u0161.<\/p>\n\n\n\n
Vi\u0146\u0161 akcent\u0113, ka Latvijas sist\u0113ma ir \u013coti l\u012bdz\u012bga Igaunijai, kur ir nedaudz vair\u0101k akt\u012bvu pas\u016bt\u012bt\u0101ju \u2013 ap 700. Zieme\u013cu kaimi\u0146iem ir liel\u0101ks bud\u017eets un augst\u0101ki sliek\u0161\u0146i, no k\u0101 ir j\u0101piem\u0113ro iepirkums. Lietuv\u0101 ir daudz vair\u0101k pas\u016bt\u012bt\u0101ju \u2013 ap 3500, jo vi\u0146i apkopo datus no pirm\u0101 eiro \u2013 tur nav iepirkumu sliek\u0161\u0146i.<\/p>\n\n\n\n
VK rev\u012bzij\u0101 ar\u012b nor\u0101da, ka iepirkumu centraliz\u0101cij\u0101 ir nepietiekami iesaist\u012btas pa\u0161vald\u012bbas. Tie\u0161i pa\u0161vald\u012bbas veido 81 % no pas\u016bt\u012bt\u0101ju skaita, bet 2022. un 2023. gad\u0101 centraliz\u0113tus iepirkumus nav r\u012bkoju\u0161as gandr\u012bz tre\u0161\u0101 da\u013ca pa\u0161vald\u012bbu. Asto\u0146as pa\u0161vald\u012bbas centraliz\u0113tos iepirkumus nav r\u012bkoju\u0161as ne reizi.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101 veiksm\u012bgu piem\u0113ru Litvins min Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbu, kas veic iepirkumu visu t\u0101s iest\u0101\u017eu darbinieku vesel\u012bbas apdro\u0161in\u0101\u0161anas poli\u0161u ieg\u0101dei.<\/p>\n\n\n\n
Centraliz\u0113ta iepirkuma gad\u012bjum\u0101 ir iesp\u0113jams ieg\u016bt zem\u0101ku polises cenu ar pla\u0161\u0101ku (vair\u0101k apdro\u0161in\u0101\u0161anas segumi) polises pied\u0101v\u0101jumu, atkl\u0101j pa\u0161vald\u012bbas sabiedrisko attiec\u012bbu speci\u0101liste Ilze Gr\u012bnfelde.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bb\u0101 iepirkumu veic viena instit\u016bcija – Kuld\u012bgas novada domes publisko iepirkumu komisija. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca iepirkumi tiek veikti centraliz\u0113ti, piem\u0113ram, kancelejas preces, degviela, malka un granulas, skol\u0101m – p\u0101rtikas un \u0113din\u0101\u0161anas pakalpojumi u.c.<\/p>\n\n\n\n
Finan\u0161u ministrijas (FM) Iepirkumu politikas un valsts nekustamo \u012bpa\u0161umu p\u0101rvald\u012b\u0161anas politikas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja Inga B\u0113rzi\u0146a nor\u0101da, ka nevien\u0101 ES valst\u012b publiskie iepirkumi 100 % nav centraliz\u0113ti. Maksimums, kas ir sasniegts, ir 21 %, ja skat\u0101s virssliek\u0161\u0146a iepirkumus (ja prec\u0113m un pakalpojumiem l\u012bgumcena ir l\u012bdz 10 00 eiro, bet b\u016bvdarbiem l\u012bdz 20 000 eiro, tad tie ir t\u0101 saucamie zemsliek\u0161\u0146a iepirkumi, kurus neveic atbilsto\u0161i Publisko iepirkuma likumam – red.).<\/p>\n\n\n\n
\u201cBet nedom\u0101ju, ka m\u0113r\u0137is b\u016bs centraliz\u0113t visus iepirkumus,\u201d saka B\u0113rzi\u0146a.<\/p>\n\n\n\n
FM p\u0101rst\u0101vei piekr\u012bt ar\u012b Lapi\u0146\u0161: \u201cNekad valst\u012b neb\u016bs viens vai divi pas\u016bt\u012bt\u0101ji, kas veiks visus iepirkumus. Tam nav ekonomisk\u0101s lo\u0123ikas, tas neb\u016bs l\u0113t\u0101k. Iepirc\u0113ju apjomam ir j\u0101mazin\u0101s, \u0161is virziens b\u016bs \u2013 par to ne\u0161aub\u0101mies.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Uz jaut\u0101jumu, vai Latvij\u0101 vajadz\u0113tu papla\u0161in\u0101t jomas, kur\u0101s j\u0101veic centraliz\u0113ti iepirkumi, B\u0113rzi\u0146a atbild, ka jau tagad ir atsevi\u0161\u0137i pilotprojekti, kuru rezult\u0101tus v\u0113rt\u0113s FM izveidot\u0101 darba grupa. Piem\u0113ram, valsts akciju sabiedr\u012bba \u201cValsts nekustamie \u012bpa\u0161umi\u201d (VN\u012a) izveidoja dinamisk\u0101 iepirkuma sist\u0113mu (DIS) \u2013 r\u012bku, kas \u013cauj jebkurai valsts\/pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101dei pa\u0161iem nopirkt elektr\u012bbu daudz vienk\u0101r\u0161\u0101k\u0101 un \u0101tr\u0101k\u0101 proced\u016br\u0101.<\/p>\n\n\n\n
S\u0101kotn\u0113ji izveidot\u0101 DIS (no 2021. gada 1. janv\u0101ra l\u012bdz 2023. gada 31. decembrim) bija paredz\u0113ta tikai valsts iest\u0101d\u0113m un valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101m, skaidro VN\u012a korporat\u012bv\u0101s komunik\u0101cijas un ilgtsp\u0113jas da\u013ca. Bet jaun\u0101s DIS, kas tika izveidota 2024. gada 1.janv\u0101r\u012b, ietvaros ieg\u0101d\u0101ties elektroener\u0123iju var jebkura valsts vai pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101de\/ kapit\u0101lsabiedr\u012bba.<\/p>\n\n\n\n
VN\u012a dinamisk\u0101 iepirkuma sist\u0113mu \u0161\u012b gada vasar\u0101 veidos ar\u012b centraliz\u0113tai m\u0113be\u013cu iepirk\u0161anai publisk\u0101 sektora iest\u0101d\u0113m.<\/p>\n\n\n\n
\u201cL\u012bdz \u0161im iepirkumu centraliz\u0101cijas att\u012bst\u012bba kav\u0113jusies, vair\u0101kk\u0101rt pie\u0146emot pret\u0113jus l\u0113mumus,\u201d v\u0113rt\u0113 Litvins. \u201cValsts p\u0101rvaldes reformu pl\u0101n\u0101 2020 bija noteikts, ka iepirkumu centraliz\u0101cija ir viena no funkcij\u0101m, kas j\u0101nodro\u0161ina vienot\u0101 pakalpojumu centr\u0101, bet jaunais Valsts p\u0101rvaldes moderniz\u0101cijas pl\u0101ns to vairs neparedz.\u201d<\/p>\n\n\n\n
2022. gad\u0101 vald\u012bba atbalst\u012bja Finan\u0161u ministrijas pied\u0101v\u0101jumu iepirkumu centraliz\u0101cijas att\u012bst\u012bbai, nosakot iest\u0101d\u0113m specializ\u0101ciju k\u0101da specifiska iepirkuma priek\u0161meta iepirk\u0161an\u0101 visas valsts p\u0101rvaldes vajadz\u012bb\u0101m. Savuk\u0101rt jau 2023. gada j\u016bnij\u0101 no vald\u012bbas dokumentiem izriet, ka tom\u0113r ir v\u0113rt\u0113jama ar\u012b iesp\u0113ja centraliz\u0113tos iepirkumu veikt vienot\u0101 pakalpojumu centra ietvaros.<\/p>\n\n\n\n
K\u0101p\u0113c centraliz\u0113tajos iepirkumos Latvija ir piebremz\u0113jusies? Lapi\u0146\u0161 to skaidro ar iepirkumu speci\u0101listu tr\u016bkumu: \u201cKad ar Valsts digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bru (VDAA) run\u0101 par elektroniskajos katalogos iek\u013cauto pre\u010du un pakalpojumu palielin\u0101\u0161anu, probl\u0113ma vienm\u0113r ir cilv\u0113ku resursi \u2013 papildu amatu vietas, kas ir vajadz\u012bgas, lai dar\u012btu vair\u0101k, un nauda.\u201d<\/p>\n\n\n\n
Augsti kvalific\u0113ts iepirkumu jomas speci\u0101lists kapit\u0101lsabiedr\u012bb\u0101s nopelna 3000 \u2013 5000 eiro un pat vair\u0101k pirms nodok\u013cu nomaksas, bet valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113s \u2013 stipri zem 2000 eiro, ap 1000 eiro.<\/p>\n\n\n\n
\u201cCilv\u0113kresursi b\u016bs izaicin\u0101jums \u2013 speci\u0101listu nav, bet tiem, kas ir sp\u0113c\u012bgi, ir gr\u016bti samaks\u0101t, \u012bpa\u0161i iest\u0101d\u0113m,\u201d secina gan VK, gan IUB p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n\n\n\n