{"id":25072,"date":"2025-02-10T14:14:55","date_gmt":"2025-02-10T12:14:55","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25072"},"modified":"2025-02-10T14:14:55","modified_gmt":"2025-02-10T12:14:55","slug":"verte-atveselosanas-fonda-nozimi-latvijas-ilgtspejiga-attistiba-un-konkuretspeja","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=25072","title":{"rendered":"V\u0113rt\u0113 Atvese\u013co\u0161anas fonda noz\u012bmi Latvijas ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101 un konkur\u0113tsp\u0113j\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p>R\u012bg\u0101 norisin\u0101s Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) jaut\u0101jumiem velt\u012bts forums \u201cReformas un invest\u012bcijas izaugsmei\u201d, kur\u0101 atbild\u012bgie ministri, ministriju p\u0101rst\u0101vji, Eiropas Komisijas (EK) p\u0101rst\u0101vji un eksperti pane\u013cdiskusij\u0101s sprie\u017e, k\u0101 Latvija izmanto AF sniegt\u0101s iesp\u0113jas invest\u0113t ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101 un konkur\u0113tsp\u0113j\u0101. T\u0101pat foruma dal\u012bbnieki v\u0113rt\u0113 AF sniegtos ieguvumus Latvijas cilv\u0113kiem un re\u0123ioniem, inform\u0113 Finan\u0161u ministrija (FM).<\/p>\n\n\n\n<p>Atkl\u0101jot forumu, EK ekonomikas un produktivit\u0101tes, \u012bsteno\u0161anas un vienk\u0101r\u0161o\u0161anas komis\u0101rs Valdis Dombrovskis uzsv\u0113ra:<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cEiropas dro\u0161\u012bba un n\u0101kotne ir atkar\u012bga\u00a0ar\u012b no\u00a0m\u016bsu konkur\u0113tsp\u0113jas un ekonomiskaj\u0101m poz\u012bcij\u0101m, t\u0101d\u0113\u013c konkur\u0113tsp\u0113jas uzlabo\u0161ana ir izvirz\u012bta k\u0101 viena no visnoz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m jaunaj\u0101m EK priorit\u0101t\u0113m. Kop\u0161 fonda izveido\u0161anas ir izmaks\u0101ta teju puse no fonda 650\u00a0miljardiem eiro, un redzams, ka ES dal\u012bbvalstu Atvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101ni ir veicin\u0101ju\u0161i reformas un palielin\u0101ju\u0161i invest\u012bcijas, sniedzot noz\u012bm\u012bgu stimulu Eiropas ekonomikai.&#8221;<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113rt\u0113jot Latvijas l\u012bdz \u0161im paveikto, EK komis\u0101rs nor\u0101d\u012bja, ka AF pl\u0101na ievie\u0161ana virz\u0101s uz priek\u0161u, un pozit\u012bv\u0101 ietekme uz valsts att\u012bst\u012bbu ir jau j\u016btama. Ar ES fondu atbalstu \u012bstenots ar\u012b projekts, kas veicina visas Latvijas dro\u0161\u012bbu un neatkar\u012bbu \u2013 nodro\u0161in\u0101ta elektroener\u0123ijas sist\u0113mas sinhroniz\u0101cija ar Eiropas t\u012bklu, savuk\u0101rt no AF izdevies piesaist\u012bt papildu finans\u0113jumu 100% apm\u0113r\u0101 elektroener\u0123iju uzkr\u0101jo\u0161o bateriju sist\u0113mai R\u0113zekn\u0113, kas nodro\u0161in\u0101s b\u016btiskus balans\u0113\u0161anas pakalpojumus ar zem\u0101k\u0101m izmaks\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p><em>\u201c<\/em>\u0160\u012b Latvijas pieredze, veiksm\u012bgi apvienojot vair\u0101ku ES fondu atbalstu strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgiem projektiem, var kalpot par piem\u0113ru ar\u012b cit\u0101m dal\u012bbvalst\u012bm,\u201d\u00a0piebilda komis\u0101rs.\u00a0<em>\u00a0<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens forum\u0101 nor\u0101d\u012bja uz b\u016btisku progresu AF m\u0113r\u0137u r\u0101d\u012bt\u0101ju izpild\u0113, kas \u013c\u0101vis Latvijai 2024.\u00a0gada nogal\u0113 EK iesniegt 3. maks\u0101juma piepras\u012bjumu. lai bud\u017eet\u0101 \u0161ogad var\u0113tu sa\u0146emt 275,1 miljonu eiro. Tas nodro\u0161in\u0101s t\u0101l\u0101ku naudas pl\u016bsmu AF paredz\u0113t\u0101m invest\u012bcij\u0101m, piem\u0113ram, \u0161obr\u012bd aktu\u0101laj\u0101m energoefektivit\u0101tes paaugstin\u0101\u0161anas aktivit\u0101t\u0113m, uz\u0146\u0113mumu un valsts p\u0101rvaldes digitaliz\u0101cijai, videi draudz\u012bgiem uzlabojumiem R\u012bgas sabiedriskaj\u0101 transport\u0101, konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgam dzelzce\u013ca pasa\u017eieru transportam kop\u0113j\u0101 R\u012bgas pils\u0113tas sabiedrisk\u0101 transporta sist\u0113m\u0101 un cit\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cLai ar\u012b darbs pie vair\u0101k\u0101m reform\u0101m bijis pietiekami sare\u017e\u0123\u012bts un pras\u012bjis nopietnas un laikietilp\u012bgas diskusijas, darbi rit saska\u0146\u0101 ar Atvese\u013co\u0161anas fonda pl\u0101nu. \u0160obr\u012bd str\u0101d\u0101jam, lai l\u012bdz \u0161\u012b gada beig\u0101m b\u016btu gatavi iesniegt ceturto maks\u0101juma piepras\u012bjumu par 302 miljoniem eiro. Izaicin\u0101jumus, kas rodas ce\u013c\u0101, risin\u0101m operat\u012bvi \u2013 mekl\u0113jam lab\u0101kos risin\u0101jumus cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar Eiropas Komisiju un nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 veicam vajadz\u012bg\u0101s izmai\u0146as, p\u0101rvirzot finans\u0113jumu programm\u0101m, kuras uzr\u0101da b\u016btisku progresu,\u201d\u00a0atz\u012bm\u0113ja Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n<p>ES da\u017e\u0101die fondi \u2013 gan Koh\u0113zijas politikas, gan AF \u2013 p\u0113d\u0113jo 20 gadu laik\u0101 kopum\u0101 sniegu\u0161i b\u016btisku ieguld\u012bjumu Latvijas att\u012bst\u012bb\u0101. \u0160o invest\u012bciju rezult\u0101t\u0101 Latvijas IKP ik gadu pieaudzis l\u012bdz pat 1%, bet bud\u017eet\u0101 ien\u0101k l\u012bdzek\u013ci ar\u012b no jau realiz\u0113to projektu ekonomisk\u0101s atdeves. Turkl\u0101t uz katru Latvijas iemaks\u0101to eiro ES bud\u017eet\u0101 vid\u0113ji esam sa\u0146\u0113mu\u0161i ap tr\u012bs eiro publiskaj\u0101s invest\u012bcij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz 2026. gada vidum, kas ir AF nosl\u0113guma termi\u0146\u0161, Latvijai priek\u0161\u0101 v\u0113l intens\u012bvs darba posms, lai nodro\u0161in\u0101tu AF r\u0101d\u012bt\u0101ju savlaic\u012bgu sasnieg\u0161anu. Prognoz\u0113ts, ka \u0161ogad AF un ES fondu invest\u012bciju temps iev\u0113rojami pieaugs, 2025. un 2026. gad\u0101 sagaid\u0101ma liela maks\u0101jumu intensit\u0101te. 2025.&nbsp;gad\u0101 ikgad\u0113jie invest\u012bciju apjomi kopum\u0101 b\u016bs Latvij\u0101 v\u0113sturiski augst\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b, p\u0101rsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandr\u012bz divas reizes vair\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113jos periodos.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja l\u012bdz \u0161im bijis intens\u012bv\u0101ks ievie\u0161anas nosac\u012bjumu, projektu atla\u0161u un reformu ievie\u0161anas posms, tad l\u012bdz termi\u0146a beig\u0101m galvenais fokuss b\u016bs uz lielo infrastrukt\u016bras objektu pabeig\u0161anu, piem\u0113ram, R\u012bgas un Pier\u012bgas sabiedrisk\u0101 transporta sist\u0113mas moderniz\u0101ciju un za\u013cin\u0101\u0161anu, veloceli\u0146u izb\u016bvi, k\u0101 ar\u012b b\u016bvniec\u012bbu R\u012bgas Centr\u0101l\u0101s dzelzce\u013ca stacijas dienvidu da\u013c\u0101. Uzman\u012bba tiks velt\u012bta katastrofu p\u0101rvald\u012bbas un \u0101rk\u0101rtas rea\u0123\u0113\u0161anas centru ar gandr\u012bz nulles ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u b\u016bvniec\u012bbai, k\u0101 ar\u012b pretpl\u016bdu sist\u0113mas izveidei, lai stiprin\u0101tu valsts notur\u012bbu pret \u0101rk\u0101rtas situ\u0101cij\u0101m. Fokuss b\u016bs ar\u012b uz vesel\u012bbas jomu, kur\u0101 l\u012bdz 2026. gada vidum paredz\u0113ti noz\u012bm\u012bgi ieguld\u012bjumi kop\u0101 desmit R\u012bgas un re\u0123ion\u0101laj\u0101s slimn\u012bc\u0101s, k\u0101 ar\u012b vair\u0101k\u0101s ambulatoraj\u0101s vesel\u012bbas iest\u0101d\u0113s. M\u0113r\u0137is ir uzlabot \u0161o iest\u0101\u017eu infrastrukt\u016bru un apr\u012bkojumu, nodro\u0161inot to sp\u0113ju efekt\u012bvi piel\u0101goties kr\u012bzes situ\u0101cij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>Uzman\u012bbas centr\u0101 b\u016bs ar\u012b ener\u0123\u0113tikas sektora transform\u0101cija un re\u0123ionu att\u012bst\u012bba, turpinot industri\u0101lo parku izveidi un to pilnv\u0113rt\u012bgu integr\u0101ciju viet\u0113j\u0101 ekonomik\u0101. T\u0101pat iev\u0113rojami ieguld\u012bjumi un darbi paredz\u0113ti produktivi\u0101tes un konkur\u0113tsp\u0113jas veicin\u0101\u0161anai caur zin\u0101tni un digitaliz\u0101ciju, piem\u0113ram, uz\u0146\u0113mumu pilna cikla digitaliz\u0101cija, zin\u0101tnes att\u012bst\u012bba un augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana, k\u0101 ar\u012b komersantu un augstskolu sadarb\u012bba.<\/p>\n\n\n\n<p>Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek vis\u0101s AF invest\u012bciju jom\u0101s kop\u0101 par 1,85\u00a0miljardiem eiro\u00a0jeb 94%. L\u012bdz 2025. gada janv\u0101rim AF invest\u012bciju projektiem ir piesaist\u012bti jau 1,7\u00a0miljardi eiro\u00a0jeb\u00a0 87,5% no Latvijai pieejam\u0101 1,97\u00a0miljardu eiro AF pie\u0161\u0137\u012bruma, pal\u012bdzot risin\u0101t pla\u0161u jaut\u0101jumu loku.<\/p>\n\n\n\n<p>Piem\u0113ram, vesel\u012bbas nozar\u0113 jau v\u0113rojami taust\u0101mi uzlabojumi \u2013 kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gada rudens pacientiem pieejama B\u0113rnu kl\u012bnisk\u0101s universit\u0101tes slimn\u012bcas jaun\u0101 \u0113ka, kas nodro\u0161ina \u0113rt\u0101ku vidi un modern\u0101kas \u0101rst\u0113\u0161anas iesp\u0113jas. Valmier\u0101 nule atkl\u0101ts jaunais Vidzemes slimn\u012bcas Rehabilit\u0101cijas centrs, kas tagad iek\u0101rtots m\u016bsdien\u012bg\u0101s telp\u0101s, sniedzot daudz jaunu pakalpojumu.&nbsp;Savuk\u0101rt Liep\u0101jas slimn\u012bc\u0101 par AF l\u012bdzek\u013ciem ieg\u0101d\u0101tas jaunas iek\u0101rtas onkolo\u0123ijas slim\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anai &#8211; line\u0101rais pa\u0101trin\u0101t\u0101js staru terapijas pacientiem.<\/p>\n\n\n\n<p>AF sniedzis iesp\u0113ju stiprin\u0101t ar\u012b muitas dienesta kapacit\u0101ti. Piem\u0113ram, Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (VID) ir ieg\u0101d\u0101jies modernas iek\u0101rtas \u2013 RAMAN spektrometrus, kas \u013cauj operat\u012bvi veikt nezin\u0101mu vielu identifik\u0101ciju. Tas sniedz iesp\u0113ju \u0101tri un efekt\u012bvi veikt pasta s\u016bt\u012bjumu un kravu p\u0101rbaudi, nenon\u0101kot tie\u0161\u0101 saskar\u0113 ar potenci\u0101li b\u012bstam\u0101m viel\u0101m.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Lai sniegtu atbalstu soci\u0101li neaizsarg\u0101to grupu skol\u0113niem un veicin\u0101tu izgl\u012bt\u012bbas pieejam\u012bbu, vis\u0101 Latvij\u0101 pieg\u0101d\u0101ti vair\u0101k nek\u0101 35 t\u016bksto\u0161i kl\u0113pjdatoru. Izveidoti divi Eiropas digit\u0101l\u0101s inov\u0101cijas centri un 10 re\u0123ion\u0101lie kontaktpunkti Daugavpil\u012b, Ventspil\u012b, Jelgav\u0101 un cit\u0101s pils\u0113t\u0101s, lai sekm\u0113tu digit\u0101lo tehnolo\u0123iju ievie\u0161anu un stiprin\u0101tu Latvijas uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113ju.<\/p>\n\n\n\n<p>Ar AF atbalstu atjaunoti 70 km Latvijas re\u0123ion\u0101lo un viet\u0113jo ce\u013cu posmos Tukums\u2013Auce\u2013Lietuvas robe\u017ea un Il\u016bkste\u2013Rubani\u0161\u0137i\u2013Daugavpils. Tas pal\u012bdz uzlabot satiksmi ar novada administrat\u012bvo centru un padara pakalpojumus pieejam\u0101kus iedz\u012bvot\u0101jiem. Kopum\u0101 l\u012bdz 2026. gada vidum pl\u0101nots atjaunot vair\u0101k nek\u0101 200&nbsp;km valsts un re\u0123ion\u0101lo autoce\u013cu.<\/p>\n\n\n\n<p>Latvijas AF pl\u0101ns paredz veikt reformas un invest\u012bcijas t\u0101d\u0101s jom\u0101s k\u0101 klimats un ener\u0123\u0113tika, tai skait\u0101 transporta infrastrukt\u016bra, digit\u0101l\u0101 transform\u0101cija, nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161ana, inov\u0101ciju un zin\u0101tnes att\u012bst\u012bba, vesel\u012bbas joma un likuma varas att\u012bst\u012bba. Pretstat\u0101 ES fondiem, lai ES dal\u012bbvalstis var\u0113tu sa\u0146emt AF naudu bud\u017eet\u0101, vispirms t\u0101m j\u0101\u012bsteno reformas un projekti, sasniedzot noteiktus r\u0101d\u012bt\u0101jus saska\u0146\u0101 ar to izstr\u0101d\u0101tajiem AF pl\u0101niem. Latvijai l\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m ir nepiecie\u0161ams sasniegt kopum\u0101 229 r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas ir sadal\u012bti 6 maks\u0101jumos. Pa\u0161laik notiek darbi, lai l\u012bdz \u0161\u012b gada beig\u0101m EK var\u0113tu iesniegt 4.\u00a0maks\u0101juma piepras\u012bjumu par 302,1 miljonu eiro. Kop\u0101 maks\u0101jumos no EK l\u012bdz \u0161im sa\u0146emts 801\u00a0miljons eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>Pane\u013cdiskusij\u0101s piedal\u0101s finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens, Ekonomikas ministrijas parlament\u0101rais sekret\u0101rs Jur\u0123is Miezainis, Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Andris Bite, R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes inov\u0101ciju prorektore Liene Briede, Labkl\u0101j\u012bbas ministrijas valsts sekret\u0101rs Ingus Alliks, Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas valsts sekret\u0101ra vietniece re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas jaut\u0101jumos Ilze O\u0161a, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Se\u013cicka un direktora p.i. EK Ekonomikas un finan\u0161u lietu \u0123ener\u0101ldirektor\u0101t\u0101 Havje Janizs Igals (Javier Yaniz Igal).<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>R\u012bg\u0101 norisin\u0101s Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) jaut\u0101jumiem velt\u012bts forums \u201cReformas un invest\u012bcijas izaugsmei\u201d, kur\u0101 atbild\u012bgie ministri, ministriju p\u0101rst\u0101vji, Eiropas Komisijas (EK) p\u0101rst\u0101vji un eksperti pane\u013cdiskusij\u0101s sprie\u017e, k\u0101 Latvija izmanto AF sniegt\u0101s iesp\u0113jas invest\u0113t ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101 un konkur\u0113tsp\u0113j\u0101. <\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":25074,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25072"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=25072"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25072\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":25075,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/25072\/revisions\/25075"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/25074"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=25072"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=25072"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=25072"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}