{"id":24994,"date":"2025-01-27T15:16:10","date_gmt":"2025-01-27T13:16:10","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24994"},"modified":"2025-01-27T15:16:10","modified_gmt":"2025-01-27T13:16:10","slug":"transporta-un-sakaru-nozares-veikums-2024-gada","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24994","title":{"rendered":"Transporta un sakaru nozares veikums 2024.gad\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p>Transporta un sakaru nozares darb\u012bbu 2024.gad\u0101 turpin\u0101ja ietekm\u0113t izaicin\u0101jumi saist\u012bb\u0101 ar \u0123eopolitisko situ\u0101ciju. Vienlaikus, k\u0101 uzsver satiksmes ministrs Kaspars Bri\u0161kens, pag\u0101ju\u0161ogad ministrija un nozares uz\u0146\u0113mumi turpin\u0101ja pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anu priorit\u0101raj\u0101s jom\u0101s \u2013 virz\u012bbu uz za\u013co kursu, dro\u0161\u012bbas un piek\u013c\u016bstam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu, labas p\u0101rvald\u012bbas ievie\u0161anu un starptautisk\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Noz\u012bm\u012bgi projekti autoce\u013cu nozar\u0113 un veicin\u0101ta dro\u0161\u0101ka mikromobilit\u0101te<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Autoce\u013cu nozar\u0113 b\u016btisk\u0101kie \u012bstenotie pas\u0101kumi ir Eiropas Savien\u012bbas (ES) Milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes finans\u0113juma piesaiste un tilta p\u0101r Salacu Salacgr\u012bv\u0101 b\u016bvniec\u012bbas uzs\u0101k\u0161ana, ko pl\u0101nots pabeigt \u0161ogad. Vec\u0101 tilta viet\u0101 tiek b\u016bv\u0113ts jauns t\u0113raudbetona siju tilts, kas nodro\u0161in\u0101s ar\u012b \u0113rtu un dro\u0161u g\u0101j\u0113ju infrastrukt\u016bru. T\u0101pat, pag\u0101ju\u0161ogad vald\u012bba pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu par transporta nozar\u0113 otr\u0101 publisk\u0101s un priv\u0101t\u0101s partner\u012bbas projekta \u201cA7 R\u012bga \u2013 Bauska \u2013 Lietuvas robe\u017ea posma no \u0136ekavas apvedce\u013ca l\u012bdz Bauskai p\u0101rb\u016bve\u201d jeb Bauskas apvedce\u013ca b\u016bvniec\u012bbu, savuk\u0101rt \u0161ogad pl\u0101nota apvedce\u013ca iepirkuma sagatavo\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p>Kopum\u0101 pag\u0101ju\u0161ogad b\u016bvdarbi uz valsts autoce\u013ciem veikti 525 km kopgarum\u0101, tai skait\u0101 &nbsp;Administrat\u012bvi teritori\u0101l\u0101s reformas ietvaros ar Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) finans\u0113jumu izb\u016bv\u0113ti<br>49 km viet\u0113jo ce\u013ci, kas uzlabo piek\u013c\u016bstam\u012bbu novadu centriem un veicina iedz\u012bvot\u0101ju mobilit\u0101ti re\u0123ionos. T\u0101pat atjaunoti un p\u0101rb\u016bv\u0113ti 11 tilti un \u012bstenoti projekti ce\u013cu dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anai uz valsts autoce\u013ciem.<\/p>\n\n\n\n<p>Pag\u0101ju\u0161\u0101 gada nogal\u0113 main\u012bta likumdo\u0161ana, nosakot, ka 2025.gad\u0101 tiek palielin\u0101ta autoce\u013cu lieto\u0161anas nodeva jeb vinjete kravas automa\u0161\u012bn\u0101m virs 3 tonn\u0101m. Izmai\u0146as veicina virz\u012bbu uz Eiropas za\u013cajiem m\u0113r\u0137iem, vienlaikus g\u016bstot finans\u0113jumu ce\u013cu infrastrukt\u016bras pilnveido\u0161anai, k\u0101 to paredz Eiropas Savien\u012bbas regul\u0113jums \u0161aj\u0101 jom\u0101. Nodok\u013cos iekas\u0113tos l\u012bdzek\u013cus no vinjet\u0113m pl\u0101nots novirz\u012bt valsts galveno autoce\u013cu b\u016bvniec\u012bbai.<\/p>\n\n\n\n<p>Ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anai nodro\u0161in\u0101ts finans\u0113jums vid\u0113j\u0101 \u0101truma m\u0113r\u012b\u0161anas iek\u0101rtu uzst\u0101d\u012b\u0161anai 17 ce\u013ca posmos 2025. gad\u0101, k\u0101 ar\u012b ce\u013cu satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anas projektiem. T\u0101pat pag\u0101ju\u0161ogad noteiktas papildu pras\u012bbas normat\u012bvaj\u0101 regul\u0113jum\u0101, lai iedz\u012bvot\u0101jiem b\u016btu dro\u0161\u0101k p\u0101rvietotos ar mikromobilit\u0101tes r\u012bkiem (oblig\u0101ti lietojamas aizsarg\u0137iveres, elektroskrejrite\u0146u re\u0123istr\u0101cija u.c.).<\/p>\n\n\n\n<p>Ar AF finans\u0113jumu 34,5 milj. eiro apm\u0113r\u0101 uzs\u0101kta vienota veloce\u013cu mar\u0161ruta izveide R\u012bg\u0101 un Pier\u012bg\u0101 (Ropa\u017eu, \u0136ekavas, M\u0101rupes un \u0100da\u017eu novados) 52 km kopgarum\u0101. T\u0101pat nodro\u0161in\u0101ts<br>26,4 milj.eiro finans\u0113jums, t.sk. 22,5 milj.eiro ES fondu finans\u0113jums&nbsp;g\u0101j\u0113ju un velosip\u0113du ce\u013cu infrastrukt\u016bras izveidei gar autoce\u013ciem un pa\u0161vald\u012bbu teritorij\u0101s vismaz 60 km garum\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vair\u0101k \u0113rt\u012bbu re\u0123ion\u0101laj\u0101 sabiedriskaj\u0101 transport\u0101, uzlabota piek\u013c\u016bstam\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Kopum\u0101 pag\u0101ju\u0161ogad re\u0123ion\u0101laj\u0101 sabiedriskaj\u0101 transport\u0101 \u2013 ar vilcieniem un autobusiem p\u0101rvad\u0101ti aptuveni 41 miljons pasa\u017eieru, kas ir par 4% vair\u0101k nek\u0101 2023.gad\u0101. Pag\u0101ju\u0161ogad vilcienu satiksme tika nodro\u0161in\u0101ta ar visiem 32 jaunajiem elektrovilcieniem. \u0112rt\u0101ku brauk\u0161anu ar vilcieniem nov\u0113rt\u0113ju\u0161i iedz\u012bvot\u0101ji &#8211; pag\u0101ju\u0161ogad kopum\u0101 p\u0101rvad\u0101ti 19,45 miljoni pasa\u017eieru, kas ir par 13,5% vair\u0101k nek\u0101 2023. gad\u0101. Savuk\u0101rt, lai veicin\u0101tu ilgtsp\u0113j\u012bgu mikromobilit\u0101ti, velo noviet\u0146u izveidei visos jaunajos elektrovilcienos nodro\u0161in\u0101ts ES fondu finans\u0113jums.<\/p>\n\n\n\n<p>Dzelzce\u013ca l\u012bnij\u0101s izb\u016bv\u0113ti \u010detri jauni dzelzce\u013ca pieturas punkti \u201cBieri\u0146i\/B\u0113rnu slimn\u012bca\u201d, \u201cMedemciems\u201d, \u201cDauderi\u201d un \u201c\u0160merlis\u201d.&nbsp;2024.gada beig\u0101s elektrific\u0113taj\u0101s dzelzce\u013ca l\u012bnij\u0101s \u0113rta piek\u013c\u016bstam\u012bba vilciena pakalpojumiem nodro\u0161in\u0101ta 46 no 77 pietur\u0101m, k\u0101 ar\u012b papla\u0161in\u0101ta \u201cLatvijas dzelzce\u013ca\u201d mobil\u0101 pac\u0113l\u0101ja pakalpojuma pieejam\u012bba l\u012bdz 20 stacij\u0101m un pieturas punktiem, l\u012bdz\u0161in\u0113jo 10 viet\u0101. Savuk\u0101rt staciju infrastrukt\u016bras uzlabo\u0161anai pag\u0101ju\u0161ogad uzs\u0101kta invest\u012bciju programmai pa\u0161vald\u012bb\u0101m Stacija 2.0, kur kopum\u0101 pieejami 88 miljoni eiro, t.sk. ES fondu finans\u0113jums 75 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101pat, vienojoties ar Igaunijas un Lietuvas atbild\u012bgaj\u0101m instit\u016bcij\u0101m un uz\u0146\u0113mumiem pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s, ka 2025.gada s\u0101kum\u0101 pasa\u017eieriem b\u016bs iesp\u0113ja pilnv\u0113rt\u012bgi ce\u013cot ar vilcienu starp Baltijas valst\u012bm. Pirmais vilciena reiss tika veikts \u0161\u012b gada 6.janv\u0101r\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt ar autobusiem pag\u0101ju\u0161ogad p\u0101rvietoju\u0161ies 21,53 miljoni pasa\u017eieru, kas ir par 4% maz\u0101k nek\u0101 2023.gad\u0101. Pag\u0101ju\u0161ogad 13 mar\u0161rutu t\u012bkla da\u013c\u0101s no 16 un vien\u0101 mar\u0161rutu t\u012bkla da\u013c\u0101, s\u0101kot no \u0161\u012b gada 1. janv\u0101ra, kurs\u0113 m\u016bsdien\u012bgi autobusi, nodro\u0161inot vair\u0101k \u0113rt\u012bbu pasa\u017eieriem. T\u0101pat pag\u0101ju\u0161ogad uzs\u0101kti re\u0123ion\u0101lo autobusu komercreisi mar\u0161rutos R\u012bga-Liep\u0101ja, R\u012bga-Daugavpils, R\u012bgas centrs-Lidosta R\u012bga, R\u012bga-Ventspils un R\u012bga-Balvi. 2024.gad\u0101 veikti sagatavo\u0161anas darbi, lai \u0161ogad \u012bstenotu pilotprojektu &#8211; vienoto bi\u013ceti braucieniem R\u012bgas valstspils\u0113tas pils\u0113tas noz\u012bmes un re\u0123ion\u0101l\u0101s noz\u012bmes dzelzce\u013ca mar\u0161rutos A zonas ietvaros ar p\u0101rs\u0113\u0161anos vilcien\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Pag\u0101ju\u0161ogad izveidota Mobilit\u0101tes vienl\u012bdz\u012bbas un piek\u013c\u016bstam\u012bbas konsultat\u012bv\u0101 padome, kas darb\u012bbas pirmaj\u0101 gad\u0101, sadarbojoties transporta nozares uz\u0146\u0113mumiem un lietot\u0101ju intereses p\u0101rst\u0101vo\u0161iem ekspertiem, ir \u012bstenojusi virkni pas\u0101kumu, kas veicina mobilit\u0101ti un uzlabo p\u0101rvieto\u0161an\u0101s kvalit\u0101ti iedz\u012bvot\u0101jiem ar invalidit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Lab\u0101ka un dro\u0161\u0101ka savienojam\u012bba, vair\u0101k iesp\u0113ju ce\u013cot\u0101jie<\/strong>m<\/p>\n\n\n\n<p>Pag\u0101ju\u0161ogad b\u016btiskas p\u0101rmai\u0146as \u012bstenotas RIX R\u012bgas lidost\u0101 &#8211;&nbsp; uz lidostas termin\u0101\u013ca jumta izveidots saules pane\u013cu parks, kas nodro\u0161ina lidostas termin\u0101\u013ca da\u013c\u0113ju apg\u0101di ar \u201cza\u013co\u201d ener\u0123iju, uzs\u0101kta lidlauka tehnikas nomai\u0146a uz videi draudz\u012bg\u0101ku. Ar ES fondu finans\u0113jumu pl\u0101nota lidapar\u0101tu 4.perona p\u0101rb\u016bve, lai nodro\u0161in\u0101tu div\u0113j\u0101da lietojuma infrastrukt\u016bru civilajiem un milit\u0101rajiem m\u0113r\u0137iem, k\u0101 ar\u012b turpin\u0101sies darbs pie v\u0113rien\u012bg\u0101 lidostas pasa\u017eieru termin\u0101\u013ca papla\u0161in\u0101juma projekta. B\u016btisk\u0101kie uzlabojumi pasa\u017eieriem ir dro\u0161\u012bbas p\u0101rbaudes punkt\u0101 izveidota atsevi\u0161\u0137a p\u0101rbaudes l\u012bnija tiem, kuri ce\u013co kop\u0101 ar b\u0113rniem l\u012bdz septi\u0146u gadu vecumam, k\u0101 ar\u012b iesp\u0113jas nak\u0161\u0146ot Baltijas lidost\u0101s pirmaj\u0101 jauna koncepta viesn\u012bca \u201cKepler Club\u201d.<\/p>\n\n\n\n<p>Pag\u0101ju\u0161ogad RIX R\u012bgas lidost\u0101 apkalpoti 7,12 milj. pasa\u017eieru, kas ir par 7% vair\u0101k nek\u0101 2023.gad\u0101 Vasaras sezon\u0101 ce\u013cot\u0101ji var\u0113ja doties uz kopum\u0101 105 tie\u0161o lidojumu galam\u0113r\u0137iem, bet ziemas sezona \u2013 uz vair\u0101k nek\u0101 80 galam\u0113r\u0137iem. Savuk\u0101rt &#8220;airBaltic&#8221; uzs\u0101ka lidojumus 28 jaunos mar\u0161rutos, un t\u0101s floti papildin\u0101ja tr\u012bs jaunas Airbus A220-300, kopskait\u0101 sasniedzot jau 49 lidapar\u0101tu.&nbsp;2024. gad\u0101 airBaltic p\u0101rvad\u0101jusi 8,3 miljonus pasa\u017eieru (par 18% vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn), veicot 73,3 t\u016bksto\u0161us lidojumu (par 12% vair\u0101k nek\u0101 p\u0113rn).<\/p>\n\n\n\n<p>R\u012bgas lidosta k\u013cuvusi par aviokomp\u0101nijas \u201cNorwegian\u201d b\u0101zes lidostu. T\u0101pat t\u0101 ir k\u013cuvusi par pirmo Baltijas lidostu, ar kuru \u201cLufthansa Cargo\u201d veido regul\u0101ru tie\u0161o kravu savienojumu.<\/p>\n\n\n\n<p>2024. gad\u0101 aeronavig\u0101cijas pakalpojumu sniedz\u0113js \u201cLatvijas Gaisa satiksme\u201d (LGS) vad\u012bja 235,3 t\u016bksto\u0161us lidojumu, kas ir par 14,5% vair\u0101k nek\u0101 2023.gad\u0101. Nozares att\u012bst\u012bbai noz\u012bm\u012bgs pas\u0101kums ir pag\u0101ju\u0161ogad LGS veiktie jaun\u0101 gaisa satiksmes vad\u012bbas tor\u0146a celtniec\u012bbas sagatavo\u0161anas darbi, kas darbu uzs\u0101ks 2026. gada beig\u0101s. Pag\u0101ju\u0161ogad gaisa satiksmes dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161anai LGS moderniz\u0113ja gaisa vad\u012bbas sist\u0113mas un nodro\u0161in\u0101ja atbalstu Baltijas gaisa telpas patrul\u0113\u0161anas misijas \u012bsteno\u0161anai no Lielv\u0101rdes lidlauka.<\/p>\n\n\n\n<p>airBaltic atkl\u0101ja Tehnisko akad\u0113miju, kur\u0101 tr\u012bs specializ\u0113taj\u0101s programm\u0101s uz\u0146emti pirmie studenti, lai k\u013c\u016btu par profesion\u0101liem lidma\u0161\u012bnu tehni\u0137iem.<\/p>\n\n\n\n<p>Pag\u0101ju\u0161ogad \u201cCivil\u0101s avi\u0101cijas a\u0123ent\u016bra\u201d (CAA) ieviesa ar bezpilota lidapar\u0101tu jeb dronu lidojumiem saist\u012bto oper\u0101ciju norisi un uzraudz\u012bbu digit\u0101l\u0101 platform\u0101, kas pal\u012bdz mazin\u0101t riskus, ko rada neat\u013cauti dronu lidojumi gaisa telp\u0101, sevi\u0161\u0137i lidlauku tuvum\u0101. Ar ES atbalstu izveidot\u0101 bezpilota gaisa ku\u0123u inform\u0101cijas sist\u0113ma nodro\u0161ina ar\u012b ties\u012bbsarg\u0101jo\u0161aj\u0101m un aizsardz\u012bbas iest\u0101d\u0113m efekt\u012bv\u0101ku rea\u0123\u0113\u0161anu uz neat\u013cautu dronu pilot\u0113\u0161anas gad\u012bjumiem. 2024. gada nogal\u0113 sist\u0113m\u0101 bija re\u0123istr\u0113ti vair\u0101k nek\u0101 17 000 lietot\u0101ju.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Pieejam\u0101ki elektroniskie sakari un pasta pakalpojumi<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Lai saglab\u0101tu iedz\u012bvot\u0101jiem iesp\u0113ju sa\u0146emt pasta pakalpojumus, aptur\u0113ts l\u0113mums par \u201cLatvijas Pasta\u201d (LP) pasta noda\u013cu sl\u0113g\u0161anu, saglab\u0101jot maksim\u0101li pla\u0161u noda\u013cu t\u012bklu &#8211; 155 noda\u013cas. Pieejam\u012bbas veicin\u0101\u0161anai LP gada laik\u0101 gandr\u012bz dubultojis pakom\u0101tu skaitu l\u012bdz 421, visus \u0101ra pakom\u0101tus nodro\u0161inot ar atsevi\u0161\u0137u nodal\u012bjumu v\u0113stu\u013cu nos\u016bt\u012b\u0161anai. T\u0101pat LP ir uzs\u0101cis klientu apkalpo\u0161anu tirdzniec\u012bbas centros (TC Jelgava &#8211; Pils\u0113tas Pas\u0101\u017ea, TC Ogre Ogres Presti\u017es, TC Balvi \u2013 TC Plan\u0113ta) un, sadarb\u012bb\u0101 ar pa\u0161vald\u012bb\u0101m, pasta pakalpojumi tiek nodro\u0161in\u0101ti pa\u0161vald\u012bbu telp\u0101s, piem\u0113ram&nbsp;Saldus pa\u0161vald\u012bb\u0101, kur maks\u0101jumu un pasta pakalpojumi tiek nodro\u0161in\u0101ti Broc\u0113nu pils\u0113tas T\u016brisma inform\u0101cijas punkt\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cElektronisko sakaru likum\u0101\u201d veikti groz\u012bjumi, lai nodro\u0161in\u0101tu sabiedr\u012bbas, komersantu un citu tirgus dal\u012bbnieku intere\u0161u l\u012bdzsvaru, k\u0101 ar\u012b efekt\u012bvu radiofrekven\u010du spektra izmanto\u0161anu. T\u0101pat veiktas likumdo\u0161anas izmai\u0146as, samazinot birokr\u0101tiju 5G att\u012bst\u012bbai, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101ts finans\u0113jums m\u0101ko\u0146dato\u0161anas un p\u0113d\u0113j\u0101s j\u016bdzes infrastrukt\u016bras papla\u0161in\u0101\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113rn turpin\u0101ja papla\u0161in\u0101ties vid\u0113j\u0101s j\u016bdzes optisk\u0101 t\u012bkla izmanto\u0161ana. Jau 17 elektronisko sakaru operatori, tostarp \u2013 ar\u012b 11 re\u0123ion\u0101lie interneta un kabe\u013ctelev\u012bzijas pakalpojumu sniedz\u0113ji izmanto vid\u0113j\u0101s j\u016bdzes platjoslas optisko t\u012bklu, lai sniegtu pakalpojumus gala lietot\u0101jiem \u2013 iest\u0101d\u0113m un organiz\u0101cij\u0101m. Kopum\u0101 operatori iznom\u0101ju\u0161i nedaudz vair\u0101k k\u0101 7000 km \u201cLatvijas Valsts Radio un telev\u012bzijas centrs\u201d (LVRTC) optisk\u0101 t\u012bkla. Vispla\u0161\u0101k t\u012bklu izmanto operatori Vidzem\u0113, kur iznom\u0101ti vair\u0101k k\u0101 2365 km optisk\u0101 t\u012bkla.<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt eParaksta r\u012bki identit\u0101tes apliecin\u0101\u0161anai izmantoti 22 miljonus rei\u017eu, kas ir par teju 700% vair\u0101k nek\u0101 pirms pieciem gadiem. LVRTC dokumentu e-Parakst\u012b\u0161anai lietotne eParaksts mobile p\u0113rn izmantota vid\u0113ji 725 000 rei\u017eu m\u0113nes\u012b, bet&nbsp; eID karte \u2013 nepilnus 600 000 rei\u017eu m\u0113nes\u012b.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Rail Baltica projekta virz\u012bba<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Vald\u012bba apstiprin\u0101jusi Latvijas interes\u0113m atbilsto\u0161\u0101ko Rail Baltica ievie\u0161anas pirmo k\u0101rtu, par galveno priorit\u0101ti nosakot Rail Baltica p\u0101rrobe\u017eu savienojuma izveidi no Lietuvas l\u012bdz Igaunijai, k\u0101 ar\u012b darbu pabeig\u0161anu R\u012bgas lidostas un R\u012bgas Centr\u0101l\u0101s dzelzce\u013ca stacijas dienvidu da\u013c\u0101. T\u0101pat tiks b\u016bv\u0113ts jauns dzelzce\u013ca savienojums no Imantas stacijas uz R\u012bgas lidostu, lai abas pasa\u017eieru stacijas izmantotu 1520 mm pasa\u017eieru vilcienu apkalpo\u0161anai. Papildus tiek p\u0101rskat\u012bti risin\u0101jumi, k\u0101 vislab\u0101k savienot R\u012bgu.<\/p>\n\n\n\n<p>Projekta strat\u0113\u0123isk\u0101s vad\u012bbas stiprin\u0101\u0161anai izveidots valsts sekret\u0101ra vietnieka amata Rail Baltica jaut\u0101jumos. Lai veicin\u0101tu caurskat\u0101m\u012bbu un sabiedr\u012bbas izpratni, Satiksmes ministrija gada laik\u0101 atslepenoja virkni ar projektu saist\u012bto dokumentu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Konkur\u0113tsp\u0113jas un milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes stiprin\u0101\u0161ana ost\u0101s<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>SM un Latvijas liel\u0101s ostas (R\u012bga, Ventspils un Liep\u0101ja) uzs\u0101ku\u0161as darbu, lai \u012bstenotu&nbsp; projektu, kas \u013caus b\u016btiski samazin\u0101t administrat\u012bvo slogu ku\u0123u operatoriem, laik\u0101, kad ku\u0123is piest\u0101j ost\u0101. Vienlaikus jaunie IKT risin\u0101jumi nodro\u0161in\u0101s ar\u012b vienreiz\u0113ju datu snieg\u0161anu un to atk\u0101rtotu izmanto\u0161anu kontrol\u0113jo\u0161\u0101m iest\u0101d\u0113m, ostu p\u0101rvald\u0113m un ost\u0101s str\u0101d\u0101jo\u0161iem komersantiem.<\/p>\n\n\n\n<p>2024. gad\u0101 Latvijas ost\u0101s \u0101rvalstu ku\u0123i uz\u0146emti 5736 reizes, visbie\u017e\u0101k \u0101rvalstu ku\u0123i piest\u0101ju\u0161i R\u012bgas ost\u0101, kur to skaits ir pieaudzis l\u012bdz 2653 reiz\u0113m, kas ir par 3% vair\u0101k nek\u0101 2023. gad\u0101. &nbsp;P\u0113rn ost\u0101s uz\u0146emti 261,9 t\u016bksto\u0161i pasa\u017eieru.<\/p>\n\n\n\n<p>Lai ar\u012b kopum\u0101 pag\u0101ju\u0161aj\u0101 gad\u0101 apgroz\u012bjums Latvijas ost\u0101s turpin\u0101ja samazin\u0101ties, ostas turpina transform\u0101ciju, mekl\u0113jot jaunas iesp\u0113jas att\u012bst\u012bties, tostarp \u012bstenojot projektus konkur\u0113tsp\u0113jas paaugstin\u0101\u0161anai un milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes kapacit\u0101tes stiprin\u0101\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p>2024. gad\u0101 R\u012bgas ost\u0101 sasniegti jauni kravu apjomu rekordi visos strat\u0113\u0123iski svar\u012bgajos kravu segmentos \u2013 konteinerkrav\u0101m, kokmateri\u0101liem un lauksaimniec\u012bbas produktiem, k\u0101 ar\u012b R\u012bgas ostu savos mar\u0161rutos iek\u013c\u0101vu\u0161i divi jauni konteineru p\u0101rvad\u0101jumu l\u012bniju operatori. R\u012bg\u0101 apkalpoti 66 kru\u012bza ku\u0123i. T\u0101pat \u012bstenoti apjom\u012bgi infrastrukt\u016bras projekti, t.sk. pabeigts milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes projekts ar kop\u0113jo invest\u012bciju apjomu 12,51 milj. eiro, kas paaugstin\u0101s ostas konkur\u0113tsp\u0113ju, att\u012bstot Kundzi\u0146salu par m\u016bsdien\u012bg\u0101ko ostas teritoriju ar digitaliz\u0113tu un automatiz\u0113tu, ostas klientu pras\u012bb\u0101m atbilsto\u0161u lo\u0123istikas infrastrukt\u016bru, vienlaikus uzlabojot dro\u0161\u012bbu un milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes kapacit\u0101ti. Ostas teritorij\u0101 top industri\u0101lais parks atjaun\u012bgai ener\u0123ijai un ir parakst\u012bts l\u012bgums par 100 MW saules parka att\u012bst\u012bbu ar invest\u012bciju apjomu l\u012bdz 80 milj. eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>R\u012bgas ost\u0101 gada laik\u0101 b\u016btiski ir pieaudzis me\u017esaimniec\u012bbas kravu segments, p\u0101rkraujot par 26% vair\u0101k kravu nek\u0101 gadu iepriek\u0161. T\u0101pat \u012bstenoti apjom\u012bgi infrastrukt\u016bras projekti, t.sk. \u201cSatiksmes p\u0101rvads no Tvaika ielas uz Kundzi\u0146salu\u201d un \u201cR\u012bgas ostas du\u0101las izmanto\u0161anas jaudas palielin\u0101\u0161ana\u201d, kas paaugstin\u0101s ostas konkur\u0113tsp\u0113ju, att\u012bstot Kundzi\u0146salu par m\u016bsdien\u012bg\u0101ko ostas teritoriju ar digitaliz\u0113tu un automatiz\u0113tu, ostas klientu pras\u012bb\u0101m atbilsto\u0161u lo\u0123istikas infrastrukt\u016bru, vienlaikus uzlabojot dro\u0161\u012bbu un milit\u0101r\u0101s mobilit\u0101tes kapacit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n<p>2024. gad\u0101 Liep\u0101jas SEZ \u012bstenoti invest\u012bciju projekti, kopum\u0101 par 128,5 milj.eiro: \u201cSyfud\u201d zivju p\u0101rstr\u0101de, \u016bdens termin\u0101ls \u201cLiep\u0101jas\u201d, \u201cGolden Fields Factory LV\u201d un \u201cNorplast Piemare\u201d lielgabar\u012bta stikl\u0161\u0137iedras konstrukciju ra\u017eotne. T\u0101pat p\u0113rn Liep\u0101jas Industri\u0101laj\u0101 park\u0101 biju\u0161\u0101s metalur\u0123ijas r\u016bpn\u012bcas teritorij\u0101 uzs\u0101kti b\u016bvdarbi, k\u0101 ar\u012b parakst\u012bts pazi\u0146ojums par Liep\u0101jas Ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101s Industrijas centra izveidi. \u0160is centrs apvieno vismaz 7 strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgus invest\u012bciju projektus, kuri saist\u012bti ar atjaun\u012bgiem resursiem \u2013 atkrastes v\u0113ja atbalsta b\u0101ze, za\u013c\u0101 \u016bde\u0146ra\u017ea ra\u017eotne un termin\u0101ls, CO2 sav\u0101k\u0161ana un izmanto\u0161ana ra\u017eo\u0161an\u0101, ilgtsp\u0113j\u012bgas avi\u0101cijas degvielas (SAF) ra\u017eo\u0161ana, inovat\u012bvas ra\u017eotnes atjaun\u012bgo energoresursu nozarei, ar \u016bde\u0146radi darbin\u0101mu lidma\u0161\u012bnu ra\u017eo\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p>Ar\u012b Ventspils br\u012bvost\u0101 turpin\u0101s transform\u0101cija, att\u012bstot gan atjaun\u012bg\u0101s ener\u0123ijas klasteri, gan da\u017e\u0101du p\u0101rtikas produktu un Latvijas pre\u010du eksportu. Sadarb\u012bb\u0101 ar \u201cWitteveen+Bos\u201d veikts p\u0113t\u012bjums par Ventspils ostas piel\u0101go\u0161anu atkrastes v\u0113ja parku apkalpo\u0161anai. \u201cPurpleGreen Energy C (PurpleGreen)\u201d pl\u0101no papla\u0161in\u0101t darb\u012bbu un za\u013c\u0101 amonjaka realiz\u0101ciju par 550 t\u016bksto\u0161u tonnu gad\u0101 divdesmit gadu period\u0101. 2024.gad\u0101 nosl\u0113dz\u0101s pievedce\u013cu atjauno\u0161anas un p\u0101rb\u016bves projekts, kur\u0101 atjaunoti vai izb\u016bv\u0113ti 19 pievedce\u013cu posmi gandr\u012bz 13 kilometru garum\u0101. Savuk\u0101rt, lai stiprin\u0101tu br\u012bvostas poz\u012bcijas lejamkravu un \u0137\u012bmisko kravu p\u0101rkrau\u0161an\u0101, Ventspils ost\u0101 p\u0101rb\u016bv\u0113ta piest\u0101tne uz Zieme\u013cu mola.<\/p>\n\n\n\n<p>R\u016bp\u0113joties par vidi, \u201cLatvijas J\u016bras administr\u0101cija\u201d (LJA) sadarb\u012bb\u0101 ar SM \u012bstenojusi AF fonda finans\u0113to projektu, nodro\u0161inot Latvijas ost\u0101s ien\u0101ko\u0161o ku\u0123u a\u0123entu iesp\u0113ju sniegt atskaites par ku\u0123u viz\u012b\u0161u laik\u0101 Latvijas ost\u0101s nodotajiem atkritumiem elektroniski vienot\u0101 vid\u0113 ar cit\u0101m formalit\u0101t\u0113m.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Pag\u0101ju\u0161ogad ministrija un nozares uz\u0146\u0113mumi turpin\u0101ja pas\u0101kumu \u012bsteno\u0161anu priorit\u0101raj\u0101s jom\u0101s \u2013 virz\u012bbu uz za\u013co kursu, dro\u0161\u012bbas un piek\u013c\u016bstam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anu, labas p\u0101rvald\u012bbas ievie\u0161anu un starptautisk\u0101s konkur\u0113tsp\u0113jas stiprin\u0101\u0161anu.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":24996,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[233,120,71,40,46],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24994"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24994"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24994\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24997,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24994\/revisions\/24997"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24996"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24994"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24994"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24994"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}