{"id":24937,"date":"2025-01-17T14:11:48","date_gmt":"2025-01-17T12:11:48","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24937"},"modified":"2025-01-17T14:11:48","modified_gmt":"2025-01-17T12:11:48","slug":"sekmigi-pabeigts-pirmais-petijums-par-enu-ekonomikas-novertesanu-buvniecibas-nozare","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24937","title":{"rendered":"Sekm\u012bgi pabeigts pirmais p\u0113t\u012bjums par \u0113nu ekonomikas nov\u0113rt\u0113\u0161anu b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113"},"content":{"rendered":"\n<p>R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes (RTU) p\u0113tnieki, Finan\u0161u ministrija (FM) un Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (VID) ir nosl\u0113gu\u0161i pirmo p\u0113t\u012bjuma projektu \u201c\u0112nu ekonomikas apm\u0113ra b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 nov\u0113rt\u0113jums\u201d, izstr\u0101d\u0101jot datu anal\u012bzes modeli. Pilotprojekts sniedz datos balst\u012btu b\u016bvniec\u012bbas nozares nedeklar\u0113t\u0101 apgroz\u012bjuma un nedeklar\u0113to nodok\u013cu saist\u012bbu jeb nodok\u013cu plaisas nov\u0113rt\u0113jumu&nbsp; uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodoklim (UIN) un pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodoklim (PVN). Projekts veikts ar m\u0113r\u0137i pilnveidot \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas un nodok\u013cu politikas \u012bsteno\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113t\u012bjuma galvenais uzdevums bija ar matem\u0101tisk\u0101m metod\u0113m ticami apl\u0113st apgroz\u012bjumu, kuru b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumam b\u016btu \u201cj\u0101\u0123ener\u0113\u201d ar pakalpojumu snieg\u0161anas proces\u0101 iesaist\u012btajiem resursiem, piem\u0113ram, kapit\u0101lu, darbasp\u0113ku, iek\u0161zem\u0113 un \u0101rvalst\u012bs veiktajiem iepirkumiem (finan\u0161u pl\u016bsmas mode\u013ci) vai invest\u0113tajiem l\u012bdzek\u013ciem (kapit\u0101la pieejam\u012bbas mode\u013ci).<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113t\u012bjum\u0101 galvenok\u0101rt izmantoti VID dati par b\u016bvniec\u012bbas nozares komersantu ekonomiskajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem un nodok\u013cu sloga statistika, kas sniedz iesp\u0113ju nov\u0113rt\u0113t no nedeklar\u0113t\u0101 apgroz\u012bjuma izrieto\u0161\u0101s nodok\u013cu plaisas nodok\u013cu veidu un nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju grupu griezum\u0101, identific\u0113jot &nbsp;da\u017e\u0101dus faktorus, kas ietekm\u0113 nodok\u013cu plaisu apjomu. Izstr\u0101d\u0101tais modelis n\u0101kotn\u0113 var tikt piel\u0101gots \u0113nu ekonomikas izp\u0113tei ar\u012b cit\u0101s nozar\u0113s, t\u0101d\u0101 veid\u0101 pilnveidojot datos balst\u012btu \u0113nu ekonomikas anal\u012bzi un atbalstot l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu t\u0101s samazin\u0101\u0161anai.&nbsp;<\/p>\n\n\n\n<p>Saska\u0146\u0101 ar izveidotajiem mode\u013ciem, aptuveni 25% no visiem b\u016bvniec\u012bbas nozares uz\u0146\u0113mumiem past\u0101v nedeklar\u0113tais apgroz\u012bjums un attiec\u012bgi \u2013 nodok\u013cu plaisas. \u0160o uz\u0146\u0113mumu apgroz\u012bjuma plaisa, uz kuru ir attiecin\u0101mi atbilsto\u0161i PVN un UIN apjomi, sasniedz 35%. P\u0113c finan\u0161u pl\u016bsmas mode\u013cu nov\u0113rt\u0113juma kop\u0113j\u0101 PVN plaisa tiek l\u0113sta no 24,1 l\u012bdz 35,5 miljoniem eiro gad\u0101, savuk\u0101rt, p\u0113c kapit\u0101la pieejam\u012bbas mode\u013ca rezult\u0101tiem, plaisa sasniedz ap 64,8 miljoniem eiro. UIN plaisas apl\u0113ses ir maz\u0101kas, sv\u0101rstoties no 4,0 l\u012bdz 5,8&nbsp;miljoniem eiro (finan\u0161u pl\u016bsmas nov\u0113rt\u0113jumi) vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro (kapit\u0101la pieejam\u012bbas nov\u0113rt\u0113jumi).<\/p>\n\n\n\n<p>VID ir iesniegti dati par katram b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumam apl\u0113sto nedeklar\u0113t\u0101 apgroz\u012bjuma apjomu. \u0160os datus pl\u0101nots analiz\u0113t citas VID r\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161\u0101s inform\u0101cijas kontekst\u0101, lai vair\u0101k saprastu \u0113nu ekonomikas par\u0101d\u012bbu b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 un uzlabotu l\u012bdz\u012bgu mode\u013cu precizit\u0101ti n\u0101kotn\u0113.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0113t\u012bjuma galvenais sasniegums ir nozares nedeklar\u0113t\u0101 apgroz\u012bjuma apl\u0113ses, k\u0101 ar\u012b nedeklar\u0113to UIN saist\u012bbu nov\u0113rt\u0113jums, ko nov\u0113rt\u0113t ir it \u012bpa\u0161i metodolo\u0123iski gr\u016bti. Piem\u0113ram, saska\u0146\u0101 ar 2023.&nbsp;gad\u0101 OECD dal\u012bbvalst\u012bs veikto aptauju, tikai devi\u0146\u0101s valst\u012bs UIN plaisa tiek nov\u0113rt\u0113ta ar metod\u0113m, kuras \u013cauj analiz\u0113t UIN plaisas strukt\u016bru nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju grupu griezum\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>RTU p\u0113tnieku izstr\u0101d\u0101tie mode\u013ci v\u0113rt\u0113jami pozit\u012bvi, un FM uzskata, ka lietder\u012bga b\u016bs ar\u012b to t\u0101l\u0101ka att\u012bst\u012bba un piel\u0101go\u0161ana citu nozaru izp\u0113tei. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka tiks turpin\u0101ta padzi\u013cin\u0101ta izp\u0113te b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 2025.&nbsp;gad\u0101, koncentr\u0113joties uz 2023.&nbsp;gada datiem un lielajiem b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Sadarb\u012bbas l\u012bgumu par p\u0113tniec\u012bbas aktivit\u0101t\u0113m \u0113nu ekonomikas ierobe\u017eo\u0161anas un nodok\u013cu politikas jom\u0101 FM, VID un RTU nosl\u0113dza pag\u0101ju\u0161\u0101 gada 5. j\u016bnij\u0101. \u0160\u012b l\u012bguma ietvaros 2025. gad\u0101 pl\u0101nots sadarb\u012bbu turpin\u0101t, RTU v\u0113rt\u0113jot uz\u0146\u0113mumu nedeklar\u0113t\u0101 apgroz\u012bjuma un attiec\u012bgi nodok\u013cu plaisu apm\u0113rus ar\u012b cit\u0101s nozar\u0113s, t\u0101d\u0101 veid\u0101 sniedzot ieguld\u012bjumu \u0113nu ekonomikas mazin\u0101\u0161an\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>R\u012bgas Tehnisk\u0101s universit\u0101tes (RTU) p\u0113tnieki, Finan\u0161u ministrija (FM) un Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests (VID) ir nosl\u0113gu\u0161i pirmo p\u0113t\u012bjuma projektu \u201c\u0112nu ekonomikas apm\u0113ra b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 nov\u0113rt\u0113jums\u201d, izstr\u0101d\u0101jot datu anal\u012bzes modeli. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":23737,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[20,115,39],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24937"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24937"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24937\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24939,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24937\/revisions\/24939"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/23737"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24937"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24937"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24937"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}