{"id":24846,"date":"2025-01-02T08:23:43","date_gmt":"2025-01-02T06:23:43","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24846"},"modified":"2025-01-02T08:23:43","modified_gmt":"2025-01-02T06:23:43","slug":"latvija-iesniedz-ek-treso-atveselosanas-fonda-maksajuma-pieprasijumu-2751-miljona-eiro-sanemsanai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24846","title":{"rendered":"Latvija iesniedz EK tre\u0161o Atvese\u013co\u0161anas fonda maks\u0101juma piepras\u012bjumu 275,1 miljona eiro sa\u0146em\u0161anai"},"content":{"rendered":"\n<p>Sestdien, 28. decembr\u012b, Finan\u0161u ministrija (FM) ir iesniegusi Eiropas Komisij\u0101 (EK) tre\u0161o Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) maks\u0101juma piepras\u012bjumu par izpild\u012btiem tr\u012bsdesmit AF pl\u0101n\u0101 noteiktajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. P\u0113c EK izv\u0113rt\u0113juma un apstiprin\u0101juma par r\u0101d\u012bt\u0101ju izpildi valsts bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos paredz\u0113ts sa\u0146emt 275,1 miljonu eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cN\u0101kamajos gados sagaid\u0101ms iev\u0113rojami intens\u012bv\u0101ks gan Atvese\u013co\u0161anas fonda, gan ES fondu invest\u012bciju progress, kad ikgad\u0113jie invest\u012bciju apjomi b\u016bs v\u0113sturiski augst\u0101kaj\u0101 l\u012bmen\u012b, p\u0101rsniedzot vienu miljardu eiro. Lai piln\u012bb\u0101 izmantotu \u0161\u012bs invest\u012bciju iesp\u0113jas, nedr\u012bkst pie\u013caut kav\u0113jumus vai nepiln\u012bbas, kas var apdraud\u0113t m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu. Atvese\u013co\u0161anas fonda atbalsts ir b\u016btisks Latvijas ilgtermi\u0146a att\u012bst\u012bbai, \u013caujot invest\u0113t noz\u012bm\u012bg\u0101s jom\u0101s, tostarp digit\u0101laj\u0101 transform\u0101cij\u0101, nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161an\u0101, vesel\u012bbas jomas un ekonomikas stiprin\u0101\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161an\u0101 un ener\u0123\u0113tisk\u0101s neatkar\u012bbas veicin\u0101\u0161an\u0101. \u0160\u012bs invest\u012bcijas, j\u0113gpilni un gudri ieguld\u012btas, sekm\u0113s p\u0101reju uz za\u013co un digit\u0101lo ekonomiku un stiprin\u0101s Latvijas tautsaimniec\u012bbu,&#8221;\u00a0uzsver finan\u0161u ministrs Arvils A\u0161eradens.<\/p>\n\n\n\n<p>L\u012bdz 2024. gada 18. decembrim AF invest\u012bciju projektiem ir piesaist\u012bti jau 1,7&nbsp;miljardi eiro&nbsp;jeb gandr\u012bz &nbsp;86&nbsp;% no Latvijai pieejam\u0101 1,97&nbsp;miljardu eiro AF pie\u0161\u0137\u012bruma. Apjom\u012bg\u0101kie projekti tiek \u012bstenoti klimata p\u0101rmai\u0146u, nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anas, digit\u0101l\u0101s p\u0101rveides un ekonomikas transform\u0101cijas jom\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 piem\u0113ram<strong>, klimatu p\u0101rmai\u0146u jom\u0101<\/strong>&nbsp;veikti darbi, lai ieviestu koordin\u0113tu pieeju pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu pl\u0101no\u0161anai, pas\u016bt\u012b\u0161anai un organiz\u0101cijai R\u012bgas metropoles are\u0101l\u0101, tai skait\u0101 pie\u0146emts R\u012bgas metropoles are\u0101la sabiedrisk\u0101 transporta pl\u0101ns atbilsto\u0161i pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu pa dzelzce\u013cu att\u012bst\u012bbai Latvij\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt\u00a0<strong>nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anas jom\u0101<\/strong>\u00a0st\u0101jies sp\u0113k\u0101 jauns Pa\u0161vald\u012bbu likums ar m\u0113r\u0137i veicin\u0101t modern\u0101ku p\u0101rvald\u012bbu un rosin\u0101t akt\u012bv\u0101ku iedz\u012bvot\u0101ju l\u012bdzdal\u012bbu pa\u0161vald\u012bbu darb\u0101.\u00a0T\u0101pat nosl\u0113gti l\u012bgumi un uzs\u0101kti projekti industri\u0101lo parku infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012b\u0161anai Latvijas re\u0123ionos \u0101rpus R\u012bgas pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona. Projektos piesaist\u012btie investori \u2013 komersanti rad\u012bs jaunas darba vietas un veiks nefinan\u0161u invest\u012bcijas, veicinot augstas pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas un uz eksportu orient\u0113tu darba vietu izveidi. T\u0101d\u0113j\u0101di paredz\u0113ts mazin\u0101t re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas at\u0161\u0137ir\u012bbas starp R\u012bgas re\u0123ionu un p\u0101r\u0113jo Latvijas teritoriju.\u00a0Lai veicin\u0101tu re\u0123ionu att\u012bst\u012bbu un uzlabotu iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bves kvalit\u0101ti, \u0161obr\u012bd nosl\u0113gti l\u012bgumi, lai vair\u0101k\u0101s pa\u0161vald\u012bb\u0101s izveidotu jaunas vietas ilgtermi\u0146a apr\u016bpes pakalpojumiem ar m\u0113r\u0137i rad\u012bt \u0123imeniskai videi pietuvin\u0101tu atbalstu. St\u0101ju\u0161ies sp\u0113k\u0101 ar\u012b ties\u012bbu aktu groz\u012bjumi, lai Latvij\u0101 uzlabotu minim\u0101lo ien\u0101kumu atbalsta sist\u0113mu. Izstr\u0101d\u0101ts jauns rehabilit\u0101cijas modelis, kas pal\u012bdz\u0113s cilv\u0113kiem ar funkcion\u0101liem ierobe\u017eojumiem saglab\u0101t vai atjaunot darbsp\u0113jas, apg\u016bt jaunas prasmes un izgl\u012bt\u012bbu, t\u0101 veicinot \u0101tr\u0101ku atgrie\u0161anos darb\u0101. Lai veicin\u0101tu ekonomikas atvese\u013co\u0161anu un rad\u012btu jaunas darbavietas, Nodarbin\u0101t\u012bbas valsts a\u0123ent\u016bra ir izveidojusi p\u0101rkvalifik\u0101cijas un prasmju pilnveides pied\u0101v\u0101jumu, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot digit\u0101laj\u0101m prasm\u0113m, k\u0101 ar\u012b izstr\u0101d\u0101jusi digit\u0101lu r\u012bku klientu prasmju un kompeten\u010du nov\u0113rt\u0113\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Digit\u0101l\u0101s p\u0101rveides jom\u0101<\/strong>&nbsp;veikti pas\u0101kumi, lai moderniz\u0113tu sist\u0113mas \u010detr\u0101s liel\u0101s jom\u0101s: iek\u0161lietu (civil\u0101 aizsardz\u012bba, ugunsdro\u0161\u012bba, sabiedrisk\u0101 dro\u0161\u012bba), kult\u016bras (arh\u012bvu, bibliot\u0113ku un muzeju p\u0101rvald\u012bba), ostu lo\u0123istikas un IKT p\u0101rvald\u012bbas procesu atbalsta jom\u0101s. Ir ieviests regul\u0113jums Datu izplat\u012b\u0161anas un p\u0101rvald\u012bbas platformai, kas centraliz\u0113s valsts iest\u0101\u017eu datus, uzlabos to apriti un samazin\u0101s datu apmai\u0146as izmaksas, vienlaikus \u013caujot atteikties no decentraliz\u0113t\u0101m sist\u0113m\u0101m. T\u0101pat sp\u0113k\u0101 st\u0101jies Valsts administr\u0101cijas skolas izstr\u0101d\u0101tais valsts p\u0101rvaldes darbinieku digit\u0101lo prasmju un kompeten\u010du satvars, kas atbalst\u012bs darbinieku prasmju pilnveidi, m\u0101c\u012bbas un cilv\u0113kresursu vad\u012bbas procesu uzlabo\u0161anu. Sp\u0113k\u0101 st\u0101jusies ar\u012b instrukcija, kas veicin\u0101s uz\u0146\u0113mumu iesaisti darbinieku prasmju pilnveid\u0113, nodro\u0161inot stimulus un pien\u0101kumus izgl\u012btot un apm\u0101c\u012bt savus darbiniekus. Lai sniegtu atbalstu soci\u0101li neaizsarg\u0101to grupu skol\u0113niem un veicin\u0101tu visp\u0101r\u0113j\u0101s izgl\u012bt\u012bbas pieejam\u012bbu, pa\u0161vald\u012bb\u0101m un izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101d\u0113m pieg\u0101d\u0101ts iepirkts inform\u0101cijas un komunik\u0101cijas tehnolo\u0123iju apr\u012bkojums, nodro\u0161inot \u0161iem skol\u0113niem pieeju moderniem m\u0101c\u012bbu resursiem.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Ekonomikas transform\u0101cijas un produktivit\u0101tes jom\u0101<\/strong>&nbsp;ir apstiprin\u0101ti augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101\u017eu konsolid\u0101cijas pl\u0101ni, kuru m\u0113r\u0137is ir uzlabot studiju programmu kvalit\u0101ti, veicin\u0101t p\u0113tniec\u012bbas izcil\u012bbu un nodro\u0161in\u0101t efekt\u012bvu resursu izmanto\u0161anu. Pl\u0101ni ietver struktur\u0101las p\u0101rmai\u0146as, digitaliz\u0101ciju, jaunu izcil\u012bbas programmu izveidi un akad\u0113misk\u0101 person\u0101la atjauno\u0161anu, t\u0101d\u0113j\u0101di stiprinot augst\u0101k\u0101s izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mas konkur\u0113tsp\u0113ju.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vesel\u012bbas jom\u0101<\/strong>&nbsp;Ministru kabinets ir pie\u0146\u0113mis visaptvero\u0161u vesel\u012bbas apr\u016bpes cilv\u0113kresursu att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123iju, kas v\u0113rsta uz darbasp\u0113ka pl\u0101no\u0161anu, m\u016b\u017eizgl\u012bt\u012bbas att\u012bst\u012bbu un atalgojuma mode\u013ca pilnveidi. Ir izveidots cilv\u0113kresursu kart\u0113jums un meh\u0101nisms, kas atvieglos vesel\u012bbas apr\u016bpes darbinieku t\u0101l\u0101kizgl\u012bt\u012bbas pl\u0101no\u0161anu un koordin\u0113\u0161anu, vienlaikus nodro\u0161inot kvalit\u0101tes uzraudz\u012bbu un efekt\u012bvu iest\u0101\u017eu sadarb\u012bbu. Veikts p\u0113t\u012bjums par ambulator\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes kvalit\u0101ti un pieejam\u012bbu, lai pakalpojumi k\u013c\u016btu pieejam\u0101ki un atbilsto\u0161\u0101ki iedz\u012bvot\u0101ju vajadz\u012bb\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Likuma varas<\/strong>&nbsp;ietvaros Valsts ie\u0146\u0113mumu dienests ir izstr\u0101d\u0101jis un public\u0113jis &#8220;Atbilst\u012bbas riska p\u0101rvald\u012bbas rokasgr\u0101matu&#8221;, kas sniedz vadl\u012bnijas nedeklar\u0113to algu apkaro\u0161anai. Rokasgr\u0101mata ietver aplok\u0161\u0146u algu maks\u0101t\u0101ju identific\u0113\u0161anas principus, riska nov\u0113rt\u0113\u0161anas pamatnost\u0101dnes, darba dev\u0113ju p\u0101rbaudes metodes un tiesu prakses anal\u012bzi. T\u0101 kalpo k\u0101 instruments efekt\u012bv\u0101kai c\u012b\u0146ai ar \u0113nu ekonomiku.<\/p>\n\n\n\n<p>Jau zi\u0146ots, ka saska\u0146\u0101 ar ES pras\u012bb\u0101m katrai dal\u012bbvalstij noteiktos termi\u0146os EK ir j\u0101iesniedz maks\u0101jumu piepras\u012bjumi. Piepras\u012btais maks\u0101jums tiek ieskait\u012bts valsts bud\u017eet\u0101 ar nosac\u012bjumu, ja izpild\u012bti un sasniegti konkr\u0113ti AF pl\u0101n\u0101 noteikti m\u0113r\u0137i un r\u0101d\u012bt\u0101ji gan reformu, gan invest\u012bciju veid\u0101. Savuk\u0101rt, lai sa\u0146emtu visu AF finans\u0113jumu 1,97 miljardi eiro, Latvijai l\u012bdz 2026. gada augusta beig\u0101m ir nepiecie\u0161ams sasniegt kopum\u0101 229 m\u0113r\u0137us un r\u0101d\u012bt\u0101jus, kas ir sadal\u012bti 6 maks\u0101jumos. L\u012bdz \u0161im no EK Latvijas bud\u017eet\u0101 ir sa\u0146emts 801&nbsp;miljons eiro (tai skait\u0101 avansi jeb priek\u0161finans\u0113jums 264,3 miljoni eiro) par jau kop\u0101 izpild\u012btiem 52 r\u0101d\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n\n\n\n<p>No katra maks\u0101juma piepras\u012bjuma Latvijai atskaita 13%, t\u0101 dz\u0113\u0161ot EK 2021.&nbsp;gad\u0101 un 2024. gad\u0101 Latvijai izmaks\u0101tos AF avansus jeb priek\u0161finans\u0113jumu 264,3 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Attiec\u012bgi, lai ar\u012b maks\u0101juma piepras\u012bjums ir par 318 miljoniem eiro, bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumos Latvijai paredz\u0113ts sa\u0146emt 275,1&nbsp;miljonu eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>Vienlaikus atbild\u012bg\u0101s iest\u0101des turpina darbu pie n\u0101kam\u0101s k\u0101rtas r\u0101d\u012bt\u0101jiem, lai FM 2025.\u00a0gad\u0101 EK var\u0113tu iesniegt jau ceturto maks\u0101juma piepras\u012bjumu 334,8 miljonu eiro sa\u0146em\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n<p><strong><a href=\"https:\/\/www.fm.gov.lv\/lv\/media\/19956\/download?attachment\" target=\"_blank\" rel=\"noreferrer noopener\">Atvese\u013co\u0161anas fonda aktualit\u0101tes<\/a><\/strong><\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-full\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"764\" height=\"1080\" src=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/01\/AF-aktualitates-decembris-2024.png\" alt=\"\" class=\"wp-image-24844\" srcset=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/01\/AF-aktualitates-decembris-2024.png 764w, https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/01\/AF-aktualitates-decembris-2024-336x475.png 336w\" sizes=\"(max-width: 764px) 100vw, 764px\" \/><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sestdien, 28. decembr\u012b, Finan\u0161u ministrija (FM) ir iesniegusi Eiropas Komisij\u0101 (EK) tre\u0161o Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) maks\u0101juma piepras\u012bjumu par izpild\u012btiem tr\u012bsdesmit AF pl\u0101n\u0101 noteiktajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":24845,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,120],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24846"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24846"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24846\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24848,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24846\/revisions\/24848"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24845"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24846"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24846"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24846"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}