Konkurences padomes (KP) sabiedrisk\u0101s domas p\u0113t\u012bjums, kuru KP \u012bsteno reizi divos gados,\u00a0 atkl\u0101j nemain\u012bgu tendenci: lai ar\u012b pieaug sabiedr\u012bbas izpratne par konkurences p\u0101rk\u0101pumiem, katrs desmitais aptauj\u0101tais Latvijas uz\u0146\u0113mums b\u016btu gatavs apzin\u0101ti vienoties ar konkurentiem par cen\u0101m, tirgu vai \u012bstenot citu konkurences krop\u013cojumu, lai g\u016btu prettiesisku pe\u013c\u0146u, t\u0101d\u0113j\u0101di par prec\u0113m un pakalpojumiem pat\u0113r\u0113t\u0101jiem liekot p\u0101rmaks\u0101t. Savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bbas k\u013cuvu\u0161as apzin\u012bg\u0101kas \u2013 iesaist\u012bties p\u0101rk\u0101pumos b\u016btu gatavas tikai 3 % aptauj\u0101to pa\u0161vald\u012bbu, kas ir par 7 % maz\u0101k nek\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 period\u0101.<\/p>\n\n\n\n
B\u016btisk\u0101k\u0101s konkurences vides probl\u0113mas<\/strong><\/p>\n\n\n\n Aptauj\u0101 tika noskaidrots sabiedr\u012bbas un padzi\u013cin\u0101ti ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113ju, pa\u0161vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vju, nevalstisko organiz\u0101ciju un juridisko biroju viedoklis. Aptauj\u0101tie k\u0101 galveno Latvijas konkurences vides att\u012bst\u012bbas kav\u0113kli jau vair\u0101ku gadu garum\u0101 min konkurentu aizliegtas vieno\u0161an\u0101s jeb karte\u013cus publiskajos iepirkumos. To nor\u0101da 61 % sabiedr\u012bbas. K\u0101 otra aktu\u0101l\u0101k\u0101 konkurences vides probl\u0113ma Latvij\u0101 ir lielo uz\u0146\u0113mumu domin\u0113jo\u0161\u0101 st\u0101vok\u013ca \u013caunpr\u0101t\u012bga izmanto\u0161ana (min 55% respondentu) un tre\u0161\u0101 \u2013 valsts un pa\u0161vald\u012bbu pie\u0146emtie l\u0113mumi un darb\u012bbas, kas nepamatoti krop\u013co konkurenci (nor\u0101da 41% sabiedr\u012bbas).<\/p>\n\n\n\n Tauj\u0101ti par nozar\u0113m, kur\u0101m KP b\u016btu j\u0101piev\u0113r\u0161 pastiprin\u0101ta uzman\u012bba, sabiedr\u012bba kopum\u0101 visbie\u017e\u0101k min\u0113ja medic\u012bnas, b\u016bvniec\u012bbas un ener\u0123\u0113tikas nozares.<\/p>\n\n\n\n Naudas sodiem j\u0101b\u016bt liel\u0101kiem<\/strong><\/p>\n\n\n\n P\u0113t\u012bjuma rezult\u0101ti liecina, ka ekspertu vid\u016b KP piem\u0113rotie naudas sodu apm\u0113ri kopum\u0101 tiek v\u0113rt\u0113ti k\u0101 pietiekami sam\u0113r\u012bgi, lai prevent\u012bv\u0101 l\u012bmen\u012b attur\u0113tu tirgus dal\u012bbniekus no konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu izdar\u012b\u0161anas. T\u0101 dom\u0101 puse (52%) aptauj\u0101to uz\u0146\u0113mumu un tr\u012bs ceturtda\u013cas (74%) pa\u0161vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vju. Ta\u010du 2024. gad\u0101 \u0161im r\u0101d\u012bt\u0101jam ir tendence samazin\u0101ties, vienlaikus pieaugot viedoklim, ka naudas sodiem par konkurences p\u0101rk\u0101pumiem b\u016btu j\u0101b\u016bt liel\u0101kiem. Kopum\u0101 tre\u0161da\u013ca uz\u0146\u0113mumu dom\u0101, ka sodiem b\u016btu j\u0101b\u016bt liel\u0101kiem, un \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js 2024. gad\u0101 ir pieaudzis par 10%, t\u0101pat piekt\u0101 da\u013ca pa\u0161vald\u012bbu dom\u0101, ka sodus vajadz\u0113tu palielin\u0101t. Kop\u0161 2022. gada \u0161is r\u0101d\u012bt\u0101js ir palielin\u0101jies par 13%. <\/p>\n\n\n\n Pieaug uz\u0146\u0113mumu izpratne par konkurences ties\u012bb\u0101m<\/strong><\/p>\n\n\n\n Latvijas sabiedr\u012bba kopum\u0101 ir labi inform\u0113ta par god\u012bgas konkurences principiem tirg\u016b. Divas tre\u0161da\u013cas aptauj\u0101to iedz\u012bvot\u0101ju ir inform\u0113ti, ka tirgus dal\u012bbniekiem ir aizliegts vienoties par cen\u0101m, atlaid\u0113m, tirgus un klientu sadali. L\u012bdzv\u0113rt\u012bga sabiedr\u012bbas da\u013ca zina, ka domin\u0113jo\u0161\u0101 st\u0101vokl\u012b eso\u0161i uz\u0146\u0113mumi nedr\u012bkst \u013caunpr\u0101t\u012bgi izmantot savu tirgus varu un ka valsts un pa\u0161vald\u012bbas iest\u0101des nedr\u012bkst diskrimin\u0113t uz\u0146\u0113mumus un rad\u012bt nepamatotas konkurences priek\u0161roc\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n Likumsakar\u012bgi, ka ekspertu vid\u016b (jo \u012bpa\u0161i pa\u0161vald\u012bbu un asoci\u0101ciju izlas\u0113s) respondenti par konkurences ties\u012bbu regul\u0113jumu ir iev\u0113rojami lab\u0101k inform\u0113ti nek\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 kopum\u0101. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113jiem periodiem pieaug ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113ju izpratne par konkurences ties\u012bb\u0101m: par 69% pieaugusi aptauj\u0101to uz\u0146\u0113mumu izpratne, ka tirgus dal\u012bbniekiem ir aizliegts vienoties par tirgu vai klientu sadali (kopum\u0101 par to inform\u0113ti ir 85% respondentu), t\u0101pat par 21% pieaugusi uz\u0146\u0113mumu izpratne, ka aizliegts piem\u0113rot p\u0101rm\u0113r\u012bgi zemas cenas, kas nesedz pa\u0161izmaksu vai ir b\u016btiski zem\u0101kas par nozares vid\u0113j\u0101m cen\u0101m (kopum\u0101 par to ir inform\u0113tas divas tre\u0161da\u013cas aptauj\u0101to uz\u0146\u0113mumu). <\/p>\n\n\n\n Interese piepras\u012bt konkurences p\u0101rk\u0101pumu rezult\u0101t\u0101 radu\u0161os zaud\u0113jumus<\/strong><\/p>\n\n\n\n Jebkura persona, kas cietusi zaud\u0113jumus konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu rezult\u0101t\u0101, saska\u0146\u0101 ar Konkurences likumu ir ties\u012bga pras\u012bt no p\u0101rk\u0101p\u0113jiem \u0161o zaud\u0113jumu atl\u012bdzin\u0101\u0161anu. P\u0113d\u0113jo divu gadu laik\u0101 ir pieaugusi respondentu interese piedz\u012bt zaud\u0113jumus, kas radu\u0161ies konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumu gad\u012bjum\u0101. Visbie\u017e\u0101k \u0161o iesp\u0113ju ir izv\u0113rt\u0113ju\u0161i juridiskie biroji, kas p\u0101rst\u0101v uz\u0146\u0113mumu intereses ties\u0101s, \u2013 teju puse no visiem aptauj\u0101tajiem. T\u0101pat zaud\u0113jumu piedzi\u0146u ir izv\u0113rt\u0113ju\u0161i 7% uz\u0146\u0113mumu (+2% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gadu) un 18% pa\u0161vald\u012bbu (+11% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2022. gadu).<\/p>\n\n\n\n 2024. gad\u0101 par 5% ir pieaugusi ar\u012b uz\u0146\u0113mumu inform\u0113t\u012bba par \u201cIeciet\u012bbas programmu\u201d, kas pirmajam kartelistam, kas atz\u012bstas p\u0101rk\u0101pum\u0101, nodro\u0161ina atbr\u012bvojumu no naudas soda un lieguma piedal\u012bties iepirkumos. Kopum\u0101 par \u201cIeciet\u012bbas programmas\u201d priek\u0161roc\u012bb\u0101m ir dzird\u0113jis katrs piektais uz\u0146\u0113mums, un k\u0101 b\u016btisk\u0101k\u0101s barjeras, kas liedz atz\u012bties p\u0101rk\u0101pumos, tiek min\u0113tas bailes tikt identific\u0113tam k\u0101 p\u0101rk\u0101puma zi\u0146ot\u0101jam un neuztic\u012bba valsts p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m.<\/p>\n\n\n\n Pie\u0146emtie l\u0113mumi tirgu ietekm\u0113 pozit\u012bvi<\/strong><\/p>\n\n\n\n P\u0113t\u012bjums atkl\u0101j, ka KP l\u0113mumi galvenok\u0101rt tiek v\u0113rt\u0113ti pozit\u012bvi. Vair\u0101k nek\u0101 divas tre\u0161da\u013cas respondentu atzina, ka l\u0113mumi kopum\u0101 ir kvalitat\u012bvi, juridiskie pamatojumi un konkurences ties\u012bbu normat\u012bvo aktu piem\u0113ro\u0161ana l\u0113mumos ir skaidra un saprotama. Vispozit\u012bv\u0101k KP pie\u0146emto l\u0113mumu kvalit\u0101ti v\u0113rt\u0113ja pa\u0161vald\u012bbu un asoci\u0101ciju\/ NVO p\u0101rst\u0101vji.<\/p>\n\n\n\n Pa\u0161vald\u012bbas un asoci\u0101ciju\/ NVO p\u0101rst\u0101vju vid\u016b gandr\u012bz viennoz\u012bm\u012bgi (>80% gad\u012bjumu) domin\u0113ja uzskats, ka KP pie\u0146emtie l\u0113mumi tirgu ietekm\u0113 pozit\u012bvi. Nedaudz rezerv\u0113t\u0101ki bija aptauj\u0101tie uz\u0146\u0113m\u0113ji, bet ar\u012b \u0161aj\u0101 auditorij\u0101 vald\u012bja pozit\u012bvi v\u0113rt\u0113jumi \u2013 63% uz\u0146\u0113m\u0113ju pauda viedokli, ka KP pie\u0146emtie l\u0113mumi tirgu ietekm\u0113 pozit\u012bvi.<\/p>\n\n\n\n Sabiedrisk\u0101s domas aptauju KP veic reizi divos gados, lai noskaidrotu sabiedr\u012bbas un padzi\u013cin\u0101ti uz\u0146\u0113m\u0113ju, asoci\u0101ciju un pa\u0161vald\u012bbu inform\u0113t\u012bbu par konkurences ties\u012bb\u0101m, KP darbu, k\u0101 ar\u012b g\u016btu pla\u0161\u0101ku ieskatu par aptauj\u0101to v\u0113lm\u0113m attiec\u012bb\u0101 uz turpm\u0101ko iest\u0101des darb\u012bbu. Aptaujas dati tiek \u0146emti v\u0113r\u0101, izstr\u0101d\u0101jot iest\u0101des strat\u0113\u0123iju un v\u0113rt\u0113jot iest\u0101des darb\u012bbas uzlabo\u0161anu un komunik\u0101ciju ar sabiedr\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n Aptauju KP uzdevum\u0101 veica p\u0113t\u012bjumu a\u0123ent\u016bra Latvijas Fakti.<\/p>\n\n\n\n
\n\n\n\n