{"id":24549,"date":"2024-11-06T10:31:08","date_gmt":"2024-11-06T08:31:08","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24549"},"modified":"2024-11-06T10:31:08","modified_gmt":"2024-11-06T08:31:08","slug":"izmaksu-un-ieguvumu-analize-publiska-sektora-projektos","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24549","title":{"rendered":"Izmaksu un ieguvumu anal\u012bze publisk\u0101 sektora projektos"},"content":{"rendered":"\n<p>Kad runa ir par strat\u0113\u0123isku l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu komercdarb\u012bb\u0101, komersantam \u0161\u0137iet pa\u0161saprotama v\u0113lme balst\u012bt savu l\u0113mumu faktos, tai skait\u0101 datos, un objekt\u012bvos pie\u0146\u0113mumos par n\u0101kotni. M\u0113r\u0137is \u2013 g\u016bt maksim\u0101lo labumu no pieejamiem resursiem, sal\u012bdzinot projekta izmaksas ar ieguvumiem. \u0160o metodi sauc par izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi, un t\u0101s principus pla\u0161i izmanto invest\u012bciju projektu nov\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 gan priv\u0101taj\u0101, gan ar\u012b publiskaj\u0101 sektor\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja par&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi&nbsp;k\u0101 invest\u012bciju nov\u0113rt\u0113\u0161anas metodes izmanto\u0161anu komercdarb\u012bb\u0101 jaut\u0101jumi nerodas (objekt\u012bvi pie\u0146emti l\u0113mumi ir komersanta izdz\u012bvo\u0161anas jaut\u0101jums), tad publiskaj\u0101 sektor\u0101 Latvij\u0101, jo sevi\u0161\u0137i jom\u0101s, kas nav saist\u012btas ar saimniecisko darb\u012bbu,&nbsp;anal\u012bzes&nbsp;veik\u0161ana nav iedibin\u0101jusies k\u0101 pa\u0161saprotams r\u012bks, ko izmantot strat\u0113\u0123isku l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101, veicot invest\u012bcijas. Tom\u0113r to vajadz\u0113tu dar\u012bt vismaz divu iemeslu d\u0113\u013c.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\"><strong>K\u0101p\u0113c b\u016btu j\u0101izmanto publiskaj\u0101 sektor\u0101?<\/strong><\/h3>\n\n\n\n<p>Pirmais iemesls \u2013 publisk\u0101 sektora projekti ir soci\u0101li orient\u0113ti un parasti rada zaud\u0113jumus no finan\u0161u viedok\u013ca (neatkar\u012bgi no t\u0101, vai projekts ir saist\u012bts ar saimniecisko darb\u012bbu vai n\u0113) \u2013 pat ja ie\u0146\u0113mumi ir pl\u0101noti, tie nesedz projekta izmaksas (pret\u0113j\u0101 gad\u012bjum\u0101 \u0161\u0101dus projektus var\u0113tu \u012bstenot priv\u0101tais sektors bez valsts iejauk\u0161an\u0101s). T\u0101d\u0113\u013c vien\u012bgais veids, k\u0101 pier\u0101d\u012bt \u0161o projektu atdevi, ir ar netie\u0161ajiem ieguvumiem, ko projekts rada sabiedr\u012bbai. T\u0101 k\u0101 valsts p\u0101rvald\u0113&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bze&nbsp;tiek veikta epizodiski, no t\u0101 izriet secin\u0101jums, ka publisk\u0101 sektora projektos Latvij\u0101 daudzos gad\u012bjumos nav pietiekamu pier\u0101d\u012bjumu par to atdevi, kaut ar\u012b publisk\u0101s p\u0101rvaldes projektiem&nbsp;anal\u012bze&nbsp;b\u016btu v\u0113l svar\u012bg\u0101ka nek\u0101 priv\u0101t\u0101 sektora projektiem, jo runa nav par viena atsevi\u0161\u0137a komersanta labumu, bet par sabiedr\u012bbu kopum\u0101, un projekts var ietekm\u0113t veselu tautsaimniec\u012bbas nozari vai pat visu valsts tautsaimniec\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Otrais iemesls \u2013&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bze&nbsp;pal\u012bdz apzin\u0101ties, kas publisk\u0101 sektora projekt\u0101 ir galvenais labuma guv\u0113js (sabiedr\u012bbas grupa), k\u0101 izm\u0113r\u012bt projekta ietekmi, ko projekts var\u0113tu rad\u012bt uz to, k\u0101 ar\u012b saprast sakar\u012bbas starp sabiedr\u012bbas ieguvumiem un tos ietekm\u0113jo\u0161iem faktoriem. Bie\u017ei vien publisk\u0101 sektora atbalsta programm\u0101s noteiktie r\u0101d\u012bt\u0101ji, kas b\u016btu j\u0101sasniedz projektos, liecina, ka atbalsta programmas pl\u0101not\u0101jiem nav skaidrs, kas b\u016bs galvenais labuma guv\u0113js. Piem\u0113ram, ja vesel\u012bbas apr\u016bpes vai izgl\u012bt\u012bbas jom\u0101 atbalsta programm\u0101 k\u0101 sasniedzamais r\u0101d\u012bt\u0101js nor\u0101d\u012bts iest\u0101\u017eu skaits, kas sa\u0146ems atbalstu, vai \u0161o iest\u0101\u017eu darbinieku skaits, kas paaugstin\u0101s savu profesionalit\u0101ti, tad ir skaidrs, ka efekt\u012bva projekta \u012bsteno\u0161ana ir apdraud\u0113ta, jo ne jau tikai iest\u0101des vai t\u0101s darbinieku d\u0113\u013c tiek veikti atbalsta pas\u0101kumi. Atbalsta pas\u0101kumiem j\u0101b\u016bt orient\u0113tiem uz gala labuma guv\u0113jiem \u2013 iedz\u012bvot\u0101jiem \u2013, lai veicin\u0101tu cilv\u0113ku vesel\u012bbas uzlabo\u0161anos, izgl\u012bt\u012bbas l\u012bme\u0146a paaugstin\u0101\u0161anos u.tml. Ja iest\u0101de vai t\u0101s darbinieki, kas iesaist\u012bti projekt\u0101, sa\u0146em atbalstu, bet nav objekt\u012bvu r\u0101d\u012bt\u0101ju, kas sasaista projektu ar gala labuma guv\u0113jiem, nav iesp\u0113jams efekt\u012bvi virz\u012bties uz politikas m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\"><strong>Anal\u012bzes izmanto\u0161anas konteksts<\/strong><\/h3>\n\n\n\n<p>K\u0101 jau noprotams,&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bze&nbsp;ir izmantojama daudz pla\u0161\u0101k\u0101 kontekst\u0101 nek\u0101 tikai vien\u0101 projekt\u0101. T\u0101 ir izmantojama k\u0101 r\u012bks, kas ne tikai pier\u0101da saikni starp valsts pl\u0101no\u0161anas dokumentos noteiktajiem m\u0113r\u0137iem un projekt\u0101 pl\u0101notaj\u0101m darb\u012bb\u0101m, bet ar\u012b var pal\u012bdz\u0113t maksimiz\u0113t atdevi no publisk\u0101 sektora projektu kopuma.<\/p>\n\n\n\n<h4 class=\"wp-block-heading\"><strong>Piem\u0113rs<\/strong><\/h4>\n\n\n\n<p>Ja galvenaj\u0101 Latvijas valsts pl\u0101no\u0161anas dokument\u0101 \u201cLatvijas ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas strat\u0113\u0123ija l\u012bdz 2030.gadam\u201dir noteikts indikat\u012bvais r\u0101d\u012bt\u0101js \u201cAugst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu ieguvu\u0161o \u012bpatsvars vecuma grup\u0101 no 30 l\u012bdz 34 gadiem (%)\u201d, paredzot, ka sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2008.gada r\u0101d\u012bt\u0101ju, kas bija 27%, 2030.gad\u0101 mums b\u016btu j\u0101sasniedz 40%, kas b\u016bs ieguvu\u0161i augst\u0101ko izgl\u012bt\u012bbu attiec\u012bgaj\u0101 vecuma grup\u0101, tad tiem pas\u0101kumiem, kas tiek \u012bstenoti \u201cEiropas Savien\u012bbas (ES) koh\u0113zijas politikas programmas 2021.\u20132027.gadam\u201d ietvaros un paredz ieguld\u012bjumu \u0161\u012b r\u0101d\u012bt\u0101ja sasnieg\u0161an\u0101 (un t\u0101du ir vair\u0101k nek\u0101 10), b\u016btu j\u0101par\u0101da skaidra ietekme \u2013 k\u0101da da\u013ca no \u0161\u012b r\u0101d\u012bt\u0101ja tiks sasniegta, cik ilg\u0101 laik\u0101, un k\u0101ds b\u016bs sabiedr\u012bbas ieguvums naudas izteiksm\u0113, \u0161os pas\u0101kumus un projektus \u012bstenojot.<\/p>\n\n\n\n<p>No vienas puses, var\u0113tu teikt \u2013 ja jau esam noteiku\u0161i r\u0101d\u012bt\u0101ju, kas j\u0101sasniedz, un zin\u0101m, k\u0101di pas\u0101kumi j\u0101veic, lai \u0161o r\u0101d\u012bt\u0101ju sasniegtu, k\u0101p\u0113c b\u016btu j\u0101nosaka sabiedr\u012bbas ieguvumi, \u012bstenojot pas\u0101kumus ce\u013c\u0101 uz m\u0113r\u0137i? N\u0101kas sastapties ar viedokli, ka ieguvumu apr\u0113\u0137ins ir laika \u0161\u0137ie\u0161ana, jo&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bze&nbsp;\u013coti reti par\u0101da, ka projekta gaid\u0101mie ieguvumi ir maz\u0101ki par projekta izmaks\u0101m. Tam var\u0113tu piekrist, jo speci\u0101listi, kas izstr\u0101d\u0101 atbalsta pas\u0101kumus un projektus, p\u0101rzina savu jomu un liel\u0101 m\u0113r\u0101 sp\u0113j izv\u0113l\u0113ties t\u0101dus risin\u0101jumus, kas kopum\u0101 rada sabiedr\u012bbai ieguvumus. Tom\u0113r&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi&nbsp;var izmantot da\u017e\u0101dos l\u012bme\u0146os \u2013 jo augst\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b to dara, jo efekt\u012bv\u0101ka b\u016bs ierobe\u017eoto resursu (nauda, laiks, cilv\u0113ki, materi\u0101li) izmanto\u0161ana. T\u0101tad svar\u012bgi ir ne tikai apzin\u0101ties potenci\u0101lo ieguvumu apm\u0113ru, bet ar\u012b izmaksu un ieguvumu attiec\u012bbu, kas \u013cautu izv\u0113l\u0113ties lab\u0101kos projektus no lab\u0101kajiem.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\"><strong>Izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes izmanto\u0161anas l\u012bme\u0146i<\/strong><\/h3>\n\n\n\n<p>Kopum\u0101&nbsp;izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes&nbsp;izmanto\u0161anu var iedal\u012bt \u010detros l\u012bme\u0146os:<\/p>\n\n\n\n<ol>\n<li>l\u012bmenis \u2013\u00a0projektu ekonomisk\u0101 atdeve netiek v\u0113rt\u0113ta, l\u0113mumu pie\u0146em\u0161ana notiek intuit\u012bvi;<\/li>\n\n\n\n<li>l\u012bmenis \u2013 ar izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes pal\u012bdz\u012bbu atsij\u0101 projektus, kuru atdeve ir ap\u0161aub\u0101ma;<\/li>\n\n\n\n<li>l\u012bmenis \u2013 atlasa lab\u0101kos projektus no lab\u0101kajiem, balstoties uz izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes rezult\u0101tiem;<\/li>\n\n\n\n<li>l\u012bmenis \u2013 izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi veic atbalsta programmas pas\u0101kumiem.<\/li>\n<\/ol>\n\n\n\n<ol><\/ol>\n\n\n\n<p>Individu\u0101liem projektiem izmaksu un ieguvumu anal\u012bzi veic, ja pas\u0101kum\u0101 pl\u0101noti vair\u0101ki projekti, p\u0113c iesp\u0113jas organiz\u0113jot projektu konkursu, atlasot lab\u0101kos projektus.<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101d\u0101 l\u012bmen\u012b atrodas Latvija? Var\u0113tu teikt, ka ar atsevi\u0161\u0137iem iz\u0146\u0113mumiem, bet pamat\u0101 \u0161obr\u012bd notiek tikai p\u0101reja no pirm\u0101 uz otro l\u012bmeni. T\u0101s pamat\u0101 ir vald\u012bbas l\u0113mums (Ministru kabineta (MK)&nbsp;2023.gada 13.j\u016blija s\u0113des protokoll\u0113mums Nr.36), kur\u0161 p\u0113c b\u016bt\u012bbas paredz papla\u0161in\u0101t izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes izmanto\u0161anu tajos ES fondu projektos, kur projektu atlas\u0113 netiek izmantota konkursa proced\u016bra un kur viena projekta izmaksas p\u0101rsniedz 1&nbsp;000&nbsp;000 eiro. Ir ied\u012bg\u013ci tre\u0161ajam l\u012bmenim \u2013 atsevi\u0161\u0137os atbalsta pas\u0101kumos notiek projektu konkurss, kur tiek atbalst\u012bti projekti, kas, piem\u0113ram, rada visvair\u0101k darbavietu, piesaista visvair\u0101k priv\u0101to invest\u012bciju u.tml. Tom\u0113r nozaru un pa\u0161vald\u012bbu lobiji atbalsta pas\u0101kumu finans\u0113jumu sadala da\u017e\u0101d\u0101s grup\u0101s, lai garant\u0113tu sev noteiktu finans\u0113juma apjomu, t\u0101d\u0113j\u0101di ierobe\u017eojot konkurenci starp projektiem, un izmaksu un ieguvumu anal\u012bze netiek veikta visp\u0101r vai tiek veikta form\u0101li, paliekot otraj\u0101 izmanto\u0161anas l\u012bmen\u012b, jo projekti tiek atlas\u012bti p\u0113c krit\u0113riju kop\u0101m, kur projektu efektivit\u0101tei ir samazin\u0101ta loma. Projektu v\u0113rt\u0113\u0161anas proces\u0101 ar izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes pal\u012bdz\u012bbu tikai p\u0101rliecin\u0101s, ka projektu atdeve ir pozit\u012bva, nevis izv\u0113las projektus ar visliel\u0101ko atdevi.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\"><strong>K\u0101da situ\u0101cija ir \u0161odien?<\/strong><\/h3>\n\n\n\n<p>ES fondu 2021.\u20132027.gada pl\u0101no\u0161anas perioda darb\u012bbas programmas ietvaros paredz\u0113ti vair\u0101k nek\u0101 200 atbalsta pas\u0101kumi, kuriem iez\u012bm\u0113ts noteikts finans\u0113jums. \u0160obr\u012bd notiek darbs, lai visiem \u0161iem atbalsta pas\u0101kumiem izstr\u0101d\u0101tu MK noteikumus (da\u013ca pas\u0101kumu jau tiek \u012bstenoti), un to izstr\u0101des laik\u0101 ar\u012b tiek noteikts, vai attiec\u012bgaj\u0101 pas\u0101kum\u0101 jeb programm\u0101 izmaksu un ieguvumu anal\u012bze b\u016bs j\u0101veic. L\u012bdz 2024.gada septembra beig\u0101m 56 programm\u0101s (28%) ir noteikts, ka izmaksu un ieguvumu anal\u012bze b\u016bs j\u0101veic (projekta ietvaros vai MK noteikumu anot\u0101cijas ietvaros), 38 programm\u0101s (19%) v\u0113l tikai tiks pie\u0146emts l\u0113mums par anal\u012bzes nepiecie\u0161am\u012bbu, bet 105 programm\u0101s (53%) jau ir noteikts, ka anal\u012bze neb\u016bs j\u0101veic. No \u0161\u012bm 105 programm\u0101m vismaz 30 (16%) aktivit\u0101t\u0113s nav pietiekami pamatots iemesls izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes neveik\u0161anai. K\u0101 veiksies p\u0101r\u0113jos 19% programmu, kur v\u0113l tikai tiks lemts par anal\u012bzes nepiecie\u0161am\u012bbu, laiks r\u0101d\u012bs.<\/p>\n\n\n\n<p>K\u0101di kopum\u0101 ir iemesli izmaksu un ieguvumu anal\u012bzes neveik\u0161anai? Tie ir vair\u0101ki. Divi objekt\u012bvi iemesli \u2013 programma neatbilst iepriek\u0161 min\u0113taj\u0101 vald\u012bbas l\u0113mum\u0101 noteiktajiem krit\u0113rijiem, vai ar\u012b programm\u0101 tiek veikta p\u0113tniec\u012bba vai cita darb\u012bba, kur anal\u012bzes neveik\u0161anai ir objekt\u012bvs pamats. Un tad ir citi iemesli, kas balst\u012bti nepamatotos skaidrojumos, k\u0101p\u0113c anal\u012bzi nav lietder\u012bgi veikt. Liel\u0101koties izmaksu un ieguvumu anal\u012bze k\u0101 pras\u012bba netiek paredz\u0113ta t\u0101p\u0113c, ka atbild\u012bg\u0101 ministrija nev\u0113las to veikt, un l\u0113mums par anal\u012bzes veik\u0161anu, saska\u0146ojot MK noteikumus, tiek novilcin\u0101ts tik ilgi, l\u012bdz kav\u0113ties ar noteikumu apstiprin\u0101\u0161anu vairs nedr\u012bkst, lai neapdraud\u0113tu programmas \u012bsteno\u0161anu k\u0101 t\u0101du, un rezult\u0101t\u0101 \u2013 pras\u012bba par anal\u012bzes veik\u0161anu programmas nosac\u012bjumos netiek iek\u013cauta.<\/p>\n\n\n\n<h3 class=\"wp-block-heading\"><strong>K\u0101 r\u012bkoties n\u0101kotn\u0113?<\/strong><\/h3>\n\n\n\n<p>L\u012bdz augst\u0101kajam l\u012bmenim v\u0113l j\u0101aug, bet \u0161obr\u012bd ir pietiekami priek\u0161nosac\u012bjumi, lai paradigmas mai\u0146a notiktu, un jau 2028.\u20132035.gada ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101 tiktu izstr\u0101d\u0101ti efekt\u012bv\u0101kie atbalsta pas\u0101kumi un atbalst\u012bti lab\u0101kie no lab\u0101kajiem projektiem. Tom\u0113r, lai tas notiktu, m\u0113r\u0137tiec\u012bgi j\u0101r\u012bkojas jau \u0161odien \u2013 p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k projektos j\u0101veic izmaksu un ieguvumu anal\u012bze, lai veidotos pieredze un prakse un lai b\u016btu p\u0113c iesp\u0113jas pla\u0161\u0101ka b\u0101ze rezult\u0101tu (<em>ex-post<\/em>) anal\u012bzei, kas \u013cautu izdar\u012bt secin\u0101jumus par pie\u013cautaj\u0101m k\u013c\u016bd\u0101m un par lab\u0101ko p\u0101r\u0146emamo praksi.<\/p>\n\n\n\n<p>ES fondu 2028.\u20132035.gada pl\u0101no\u0161anas perioda atbalsta programm\u0101 t\u0101s izstr\u0101des laik\u0101 izmaksu un ieguvumu anal\u012bze b\u016btu j\u0101veic katram atbalsta pas\u0101kumam, ja vien nav objekt\u012bva iemesla to nedar\u012bt. Ne tikai sabiedr\u012bbai, bet ar\u012b atbalsta pas\u0101kumu izstr\u0101d\u0101t\u0101jiem tas pal\u012bdz\u0113s apzin\u0101ties ne vien galvenos m\u0113r\u0137us, bet ar\u012b efekt\u012bv\u0101ko ce\u013cu, k\u0101 \u0161os m\u0113r\u0137us sasniegt. Atbalsta pas\u0101kumu l\u012bmen\u012b izstr\u0101d\u0101t\u0101s anal\u012bzes noteiks galvenos soci\u0101lekonomisko ieguvumu veidus attiec\u012bgaj\u0101 nozar\u0113, un tas \u013caus standartiz\u0113t\u0101 un objekt\u012bv\u0101 veid\u0101 atlas\u012bt lab\u0101kos projektus, jo attiec\u012bg\u0101s jomas eksperti b\u016bs noteiku\u0161i galvenos anal\u012bzes pie\u0146\u0113mumus, kas b\u016bs balst\u012bti datos un starptautiskaj\u0101 pieredz\u0113. Tas \u013caus objekt\u012bv\u0101k sal\u012bdzin\u0101t projektus ne tikai vien\u0101 nozar\u0113, bet ar\u012b visas tautsaimniec\u012bbas l\u012bmen\u012b, saprast, k\u0101da ir ieguld\u012bjumu kritisk\u0101 masa, lai b\u016btisk\u0101s p\u0101rmai\u0146as visp\u0101r var\u0113tu notikt, t\u0101d\u0113j\u0101di naudu ieguldot tur, kur da\u017e\u0101du atbalsta pas\u0101kumu kombin\u0101cij\u0101 t\u0101 dod visliel\u0101ko atdevi.<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113l viens svar\u012bgs aspekts \u2013 j\u0101veicina maksim\u0101la atkl\u0101t\u012bba publisk\u0101 sektora projektos. \u0160obr\u012bd eso\u0161\u0101 prakse publiskaj\u0101 sektor\u0101 ir ierobe\u017eot piek\u013cuvi projekta bud\u017eeta inform\u0101cijai, un l\u012bdz ar to ar\u012b izmaksu un ieguvumu anal\u012bzei, jo ar\u012b t\u0101 satur inform\u0101ciju par projekta bud\u017eetu. Tom\u0113r atkl\u0101t\u012bba un sabiedr\u012bbas kontrole ir b\u016btisks priek\u0161nosac\u012bjums kvalitat\u012bv\u0101kai anal\u012bzei un l\u012bdz ar to ar\u012b augst\u0101kai projektu atdevei \u2013 tas dos iesp\u0113ju apskat\u012bt un neatkar\u012bgi p\u0101rbaud\u012bt anal\u012bzes apr\u0113\u0137inus, veicin\u0101s pieredzes apmai\u0146u, meto\u017eu uzlabo\u0161anu un k\u013c\u016bdu nov\u0113r\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-image size-large\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"336\" height=\"224\" src=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/11\/Ritvars_Timermanis-336x224.jpg\" alt=\"\" class=\"wp-image-24551\" srcset=\"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/11\/Ritvars_Timermanis-336x224.jpg 336w, https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/11\/Ritvars_Timermanis.jpg 400w\" sizes=\"(max-width: 336px) 100vw, 336px\" \/><figcaption class=\"wp-element-caption\">Raksta autors: Ritvars Timermanis, <br>Centr\u0101l\u0101s finan\u0161u un l\u012bgumu a\u0123ent\u016bras <br>Valsts atbalsta noda\u013cas vado\u0161ais eksperts<\/figcaption><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Kad runa ir par strat\u0113\u0123isku l\u0113mumu pie\u0146em\u0161anu komercdarb\u012bb\u0101, komersantam \u0161\u0137iet pa\u0161saprotama v\u0113lme balst\u012bt savu l\u0113mumu faktos, tai skait\u0101 datos, un objekt\u012bvos pie\u0146\u0113mumos par n\u0101kotni.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":24548,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1,47],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24549"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24549"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24549\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24552,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24549\/revisions\/24552"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24548"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24549"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24549"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24549"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}