{"id":24537,"date":"2024-11-06T09:18:59","date_gmt":"2024-11-06T07:18:59","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24537"},"modified":"2024-11-06T09:19:00","modified_gmt":"2024-11-06T07:19:00","slug":"parakstits-ligums-par-karteja-eiropas-savienibas-finansejuma-pieskirumu-rail-baltica-buvniecibai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24537","title":{"rendered":"Parakst\u012bts l\u012bgums par k\u0101rt\u0113j\u0101 Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113juma pie\u0161\u0137\u012brumu Rail Baltica b\u016bvniec\u012bbai"},"content":{"rendered":"\n<p>Rail Baltica kopuz\u0146\u0113mums RB Rail AS pazi\u0146ojis par desmit\u0101 l\u012bguma parakst\u012b\u0161anu ar\u00a0Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bru, kas projektam papildus nodro\u0161in\u0101s\u00a0aptuveni\u00a01.394\u00a0miljardus eiro, no kuriem aptuveni\u00a01.163\u00a0miljardus eiro sedz EISI instruments un 231 miljonu eiro\u00a0tr\u012bs Baltijas valstis. \u0160is ir liel\u0101kais pie\u0161\u0137irtais ES finans\u0113jums \u0161aj\u0101 finan\u0161u period\u0101 un viena no apjom\u012bg\u0101kaj\u0101m pie\u0161\u0137irtaj\u0101m summ\u0101m starp citiem sal\u012bdzin\u0101mas noz\u012bmes ES infrastrukt\u016bras projektiem. Jaun\u0101k\u0101 EISI uzsaukuma rezult\u0101ti tika pazi\u0146oti \u0161\u012b gada vasar\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>\u00a0<\/strong>\u201cRail Baltica no ambiciozas v\u012bzijas sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 proces\u0101 p\u0101rtop par taust\u0101mu realit\u0101ti. \u0160is finans\u0113jums nav tikai ieguld\u012bjums Eiropas Savien\u012bbas dal\u012bbvalstu infrastrukt\u016br\u0101 \u2013 tas ir garants lab\u0101k savienotai, notur\u012bg\u0101kai un vienot\u0101kai Eiropai,\u201d sac\u012bja\u00a0<strong>Marko Kivila<\/strong>, RB Rail AS pagaidu izpilddirektors. \u201cSekos v\u0113l viens finans\u0113juma uzsaukums \u0161aj\u0101 finan\u0161u period\u0101 (2021.-2027.). Cie\u0161\u0101 sadarb\u012bb\u0101 ar visiem nacion\u0101lajiem partneriem nodro\u0161in\u0101ma sp\u0113c\u012bga poz\u012bcija gaid\u0101maj\u0101s bud\u017eeta sarun\u0101s.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cRB Rail sagatavoja \u013coti sp\u0113c\u012bgu finans\u0113juma pieteikumu, un \u0161is l\u0113mums apstiprina m\u016bsu atbalstu \u0161im projektam. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir j\u0101b\u016bt lab\u0101k savienot\u0101m ar p\u0101r\u0113j\u0101m ES valst\u012bm \u2013 kar\u0161 Ukrain\u0101 ir pier\u0101d\u012bjis, cik tas ir svar\u012bgi. Es ceru, ka projekta partneri efekt\u012bvi izmantos \u0161o atbalstu un att\u012bst\u012bs \u0161o tr\u016bksto\u0161o dzelzce\u013ca savienojumu p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k,\u201d sac\u012bja Eiropas Komisijas Mobilit\u0101tes un transporta \u0123ener\u0101ldirektor\u0101ta (DG MOVE) \u0123ener\u0101ldirektore&nbsp;<strong>Magda Kop\u010dinska<\/strong>.<\/p>\n\n\n\n<p>\u201cRail Baltica galvenais finans\u0113juma avots ir Eiropas Savien\u012bbas finans\u0113jums, kas tiek ieg\u016bts, konkur\u0113jot ar citiem Eiropas infrastrukt\u016bras projektu pieteikumiem,\u201d skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekret\u0101res vietniece&nbsp;<strong>Krist\u012bne Malna\u010da<\/strong>. \u201cLatvijai un projektam ir b\u016btiski \u0161o atbalstu saglab\u0101t ar\u012b n\u0101kamaj\u0101 ES daudzgadu finan\u0161u period\u0101. Pa\u0161laik svar\u012bga loma ir ar\u012b projekta nacion\u0101l\u0101 ievies\u0113ja \u2013 uz\u0146\u0113muma \u201cEiropas Dzelzce\u013ca l\u012bnijas\u201d \u2013 uzkr\u0101tajai pieredzei apjom\u012bgu b\u016bvdarbu vad\u012b\u0161an\u0101. \u0160obr\u012bd b\u016btiski turpin\u0101t m\u0113r\u0137tiec\u012bgu un pak\u0101penisku Rail Baltica izb\u016bvi, lai projekta pirmaj\u0101 k\u0101rt\u0101 Latvijai nodro\u0161in\u0101tu p\u0101rrobe\u017eu savienojuma izveidi un demonstr\u0113tu sp\u0113ju apg\u016bt pie\u0161\u0137irtos l\u012bdzek\u013cus.\u201d<\/p>\n\n\n\n<p>Rail Baltica ievie\u0161anas darbiem Igaunij\u0101 finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts pamattrases b\u016bvniec\u012bbai, aptverot&nbsp; uzb\u0113ruma b\u016bvniec\u012bbas darbus Soodevahe \u2013 Kangru, Kangru \u2013 Saku, Harjumaa un Hagudi \u2013 Alu apgabalos. Papildu darbi pl\u0101noti Saku \u2013 Harju\/Rapla robe\u017eas un Alu \u2013 K\u00e4rpla posmos. Igaunija sa\u0146\u0113musi finans\u0113jumu aptuveni 58 kilometriem \u2014 352 miljonus eiro no EISI un 88 miljonus eiro no valsts l\u012bdzfinans\u0113juma, kopum\u0101 aptuveni 440 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>Latvij\u0101 galven\u0101 priorit\u0101te ir pamattrases b\u016bvniec\u012bba posm\u0101 no Misas l\u012bdz Latvijas\/Lietuvas robe\u017eai, sa\u0146emts papildu finans\u0113jums apm\u0113ram 27 kilometru garam posmam. T\u0101pat finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts b\u016bvuzraudz\u012bbai un Iecavas augstsprieguma piesl\u0113guma punkta izveidei, k\u0101 ar\u012b Skultes infrastrukt\u016bras apkopes punktam, kas kalpos k\u0101 b\u016bvniec\u012bbas lo\u0123istikas b\u0101ze Latvijas pamattrases izb\u016bvei Igaunijas virzien\u0101. L\u012bdzek\u013ci paredz\u0113ti ar\u012b nekustamo \u012bpa\u0161umu atsavin\u0101\u0161anai Skultes posm\u0101 un dabasg\u0101zes cauru\u013cvada p\u0101rvieto\u0161anai posm\u0101 Vanga\u017ei-Misa. \u0160aj\u0101 EISI finans\u0113\u0161anas l\u012bgum\u0101 Latvija sa\u0146\u0113musi apm\u0113ram 337,6 miljonus eiro no EISI un 59,5 miljonus eiro valsts l\u012bdzfinans\u0113juma \u2013 kop\u0101 aptuveni 397 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n<p>Lietuv\u0101 finans\u0113jums pie\u0161\u0137irts uzb\u0113ruma b\u016bvniec\u012bbas darbiem Ramygala \u2013 Ber\u010di\u016bnai un Ber\u010di\u016bnai \u2013 Joni\u0161kelis posmos pie Lietuvas un Latvijas robe\u017eas, tai skait\u0101 augstsprieguma piesl\u0113guma punktu izveidei Panev\u0117\u017eys, I\u0161orai un Liudvinavas Rail Baltica transformatoru apak\u0161stacij\u0101s, k\u0101 ar\u012b b\u016bvniec\u012bbai Kaunas \u2013 Seta posm\u0101. T\u0101pat Rail Baltica aktivit\u0101t\u0113m Lietuv\u0101 pie\u0161\u0137irts finans\u0113jums apak\u0161strukt\u016bras darbiem 114 kilometru garum\u0101 posm\u0101 Kau\u0146a \u2013 Lietuvas\/Latvijas robe\u017ea. Lietuva sa\u0146\u0113musi apm\u0113ram 450 miljonus eiro no EISI un 79 miljonus no valsts bud\u017eeta; kopum\u0101 pie\u0161\u0137irti aptuveni 529 miljoni eiro \u0161\u012bm b\u016bvniec\u012bbas aktivit\u0101t\u0113m.<\/p>\n\n\n\n<p>Papildus tam l\u012bdzek\u013ci pie\u0161\u0137irti Rail Baltica elektrifik\u0101cijas apak\u0161sist\u0113mu un citu dzelzce\u013ca sist\u0113mu izstr\u0101dei, tai skait\u0101 b\u016bvniec\u012bbas uzraudz\u012bbai un verific\u0113\u0161anai, risku p\u0101rvald\u012bbai, projekta vad\u012bbai. Glob\u0101l\u0101 projekta aktivit\u0101t\u0113m kopum\u0101 ir pie\u0161\u0137irti aptuveni 28,8 miljoni eiro, tostarp 24,5 miljoni eiro no EISI un 4,3 miljoni eiro no tr\u012bs valstu l\u012bdzfinans\u0113juma.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Rail Baltica kopuz\u0146\u0113mums RB Rail AS pazi\u0146ojis par desmit\u0101 l\u012bguma parakst\u012b\u0161anu ar\u00a0Eiropas Klimata, infrastrukt\u016bras un vides izpilda\u0123ent\u016bru, kas projektam papildus nodro\u0161in\u0101s\u00a0aptuveni\u00a01.394\u00a0miljardus eiro, no kuriem aptuveni\u00a01.163\u00a0miljardus eiro sedz EISI instruments un 231 miljonu eiro\u00a0tr\u012bs Baltijas valstis.<\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":24536,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[233,120,46],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24537"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24537"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24537\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24539,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24537\/revisions\/24539"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24536"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24537"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24537"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24537"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}