Cenu sarun\u0101\u0161ana publiskajos iepirkumos un negod\u012bgas konkurences prakse, kas izpau\u017eas ar\u012b k\u0101 aizliegtas vieno\u0161an\u0101s, tostarp karte\u013cu veido\u0161ana, ir nopietns \u0161\u0137\u0113rslis vien\u0101diem noteikumiem uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbai Latvij\u0101, k\u0101 ar\u012b viens no nopietn\u0101kajiem konkurences ties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem iepirkumos. Lai gan uz\u0146\u0113mumi, kas iesaist\u012bti \u0161\u0101d\u0101s praks\u0113s, sa\u0146em sodus, \u012bstie vain\u012bgie \u2013 fiziskas personas, kas \u0161o praksi vada un \u012bsteno, bie\u017ei vien paliek nesod\u012btas. \u0160\u0101da situ\u0101cija rada risku, ka \u0161ie cilv\u0113ki turpina savas nelikum\u012bg\u0101s darb\u012bbas, iesaistoties jaun\u0101s uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas form\u0101s un atk\u0101rtoti izmantojot negod\u012bgas prakses.<\/p>\n\n\n\n
Lai diskut\u0113tu par pla\u0161i kritiz\u0113to Saeimas 2024. gada 5. septembra l\u0113mumu noraid\u012bt priek\u0161likumu paredz\u0113t krimin\u0101latbild\u012bbu par aizliegtu vieno\u0161anos publiskajos iepirkumos, biedr\u012bba \u201cSabiedr\u012bba par atkl\u0101t\u012bbu \u2013 Delna\u201d (Delna) sadarb\u012bb\u0101 ar Korupcijas nov\u0113r\u0161anas un apkaro\u0161anas biroju (KNAB) 11. oktobr\u012b kop\u0101 ar Saeimas deput\u0101tiem, uz\u0146\u0113m\u0113jiem, ekspertiem un citiem interesentiem diskut\u0113ja par nepiecie\u0161am\u012bbu paredz\u0113t krimin\u0101latbild\u012bbu par karte\u013cu un citu aizliegtu vieno\u0161anos \u012bsteno\u0161anu publiskajos iepirkumos.<\/p>\n\n\n\n
Diskusij\u0101 piedal\u012bj\u0101s:<\/p>\n\n\n\n
Diskusiju moder\u0113ja: Inese Tauri\u0146a, Delnas direktore.<\/p>\n\n\n\n
Lai gan vismaz jau no 2020. gada ir biju\u0161as pla\u0161as diskusijas par karte\u013cu kriminaliz\u0113\u0161anu, prokurat\u016bras 2023. gada maij\u0101 MK iesniegtais priek\u0161likums, kas paredz krimin\u0101latbild\u012bbu fizisk\u0101m person\u0101m par karte\u013cu veido\u0161anu, v\u0113l joproj\u0101m gaida izskat\u012b\u0161anu. Konkurences padome jau ilgu laiku nor\u0101da uz probl\u0113mu, ka fiziskas personas, kuras organiz\u0113 karte\u013cus, neg\u016bst nek\u0101das tiesiskas sekas, lai gan to darb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 tiek kav\u0113ta konkurence un neefekt\u012bvi izmantoti publiskie l\u012bdzek\u013ci. Tas ietekm\u0113 ne tikai publiskos iepirkumus, bet ar\u012b ikvienu pat\u0113r\u0113t\u0101ju, jo negod\u012bgas vieno\u0161an\u0101s deform\u0113 tirgu un sad\u0101rdzina preces un pakalpojumus.<\/p>\n\n\n\n
\u0160\u0101da probl\u0113ma nav unik\u0101la Latvijai. Igaunij\u0101, V\u0101cij\u0101, Francij\u0101, Norv\u0113\u0123ij\u0101, \u012arij\u0101, Polij\u0101 un Slov\u0113nij\u0101 jau ir sp\u0113k\u0101 fizisku personu krimin\u0101latbild\u012bba par dal\u012bbu karte\u013cos, kas kalpo k\u0101 prevent\u012bvs l\u012bdzeklis pret \u0161\u0101d\u0101m darb\u012bb\u0101m. Latvij\u0101 \u0101rvalstu investori veido vair\u0101k nek\u0101 40% no nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, un negod\u012bga uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bba grauj investoru uztic\u012bbu valstij. Paredzot krimin\u0101latbild\u012bbu par aizliegtu vieno\u0161anos, tiktu dots sign\u0101ls gan viet\u0113jiem, gan \u0101rvalstu uz\u0146\u0113m\u0113jiem, ka Latvija nopietni piev\u0113r\u0161as konkurences aizsardz\u012bbai un aizliegtu vieno\u0161anos apkaro\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n
\u0122ener\u0101lprokurors Juris Stuk\u0101ns, klied\u0113jot izskan\u0113ju\u0161os m\u012btus, diskusij\u0101 atg\u0101din\u0101ja, ka krimin\u0101latbild\u012bba nav v\u0113rsta pret uz\u0146\u0113m\u0113jiem \u2013 tie, kas iev\u0113ro likumu, no t\u0101 nebaid\u0101s. Krimin\u0101llikuma groz\u012bjumi ir nepiecie\u0161ami, lai sod\u012btu personas, kas apzin\u0101ti p\u0101rk\u0101pj likumu un kait\u0113 gan uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas videi, gan sabiedr\u012bbai kopum\u0101. Ar\u012b vald\u012bbas l\u012bme\u0146a diskusij\u0101s ar uz\u0146\u0113m\u0113ju p\u0101rst\u0101vjiem ir izskan\u0113jis atbalsts \u0161iem priek\u0161likumiem, jo ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113ji v\u0113las god\u012bgu konkurenci un uzskata, ka krimin\u0101latbild\u012bba pal\u012bdz\u0113s to nodro\u0161in\u0101t.<\/p>\n\n\n\n
T\u0101pat J. Stuk\u0101ns nor\u0101d\u012bja, ka \u0101rzemju b\u016bvnieki nen\u0101k iek\u0161\u0101 Latvij\u0101 t\u0101p\u0113c, ka karte\u013ca rezult\u0101t\u0101 viss jau ir sadal\u012bts viet\u0113jo uz\u0146\u0113mumu starp\u0101. Pieci b\u016bvniec\u012bbas uz\u0146\u0113mumi un labuma guv\u0113js \u2013 viena \u0123imene, divi uzv\u0101rdi figur\u0113 ar\u012b autop\u0101rvad\u0101jumu biznes\u0101.<\/p>\n\n\n\n
J. Gai\u0137is min\u0113ja, ka Konkurences padome jau vair\u0101kus gadus akt\u012bvi c\u012bn\u0101s pret cenu sarun\u0101\u0161anu publiskajos iepirkumos un karte\u013ciem, ta\u010du fizisku personu nesod\u0101m\u012bba grauj c\u012b\u0146as efektivit\u0101ti. Lai ar\u012b sod\u012bti tiek uz\u0146\u0113mumi, patiesie atbild\u012bgie \u2013 fizisk\u0101s personas, kas organiz\u0113 un vada karte\u013cus \u2013 turpina darboties, radot jaunas strukt\u016bras un izmantojot vec\u0101s metodes.<\/p>\n\n\n\n
A. Rumjanceva (KNAB) papildinot uzsv\u0113ra, ka sadarb\u012bbas ietvaros ar Konkurences padomi vair\u0101ku gadu laik\u0101 ir izdevies c\u012bn\u012bties ar vair\u0101kiem lieliem karte\u013ciem. Tom\u0113r, situ\u0101cija joproj\u0101m ir problem\u0101tiska. \u0160o situ\u0101ciju var sal\u012bdzin\u0101t ar asto\u0146k\u0101ji: noc\u0113rtot vienu k\u0101ju (uz\u0146\u0113mumu), p\u0101r\u0113j\u0101s turpina darboties, un galva turpina vad\u012bt sh\u0113mu. T\u0101p\u0113c karte\u013cu kriminaliz\u0113\u0161ana nav tikai kapr\u012bze \u2013 t\u0101 ir b\u016btiska, jo prettiesisk\u0101s vieno\u0161an\u0101s iepirkumos kait\u0113 ne tikai valstij un sabiedr\u012bbai, bet ar\u012b ikvienam indiv\u012bdam, ietekm\u0113jot person\u012bgo labkl\u0101j\u012bbu un pieejamos finan\u0161u resursus.<\/p>\n\n\n\n
M\u0101ris But\u0101ns (FICIL) uzsv\u0113ra, ka \u0161obr\u012bd Latvij\u0101 noteiktie soda apm\u0113ri un veidi nav sal\u012bdzin\u0101mi ar tiem, kas tiek piem\u0113roti cit\u0101s Eiropas valst\u012bs. \u0160\u012b nesam\u0113r\u012bba rada b\u016btiskus tr\u016bkumus c\u012b\u0146\u0101 pret \u0113nu ekonomiku un karte\u013cu grau\u0161anu. Uzraugo\u0161aj\u0101m iest\u0101d\u0113m, kas ir atbild\u012bgas par \u0161\u0101du p\u0101rk\u0101pumu apkaro\u0161anu, ir nepiecie\u0161ami efekt\u012bv\u0101ki instrumenti, lai nodro\u0161in\u0101tu p\u0101rk\u0101pumu prevenciju. \u0100rvalstu investori ierodas Latvij\u0101 ar cer\u012bbu, ka likumi tiek iev\u0113roti un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vide ir god\u012bga un caurskat\u0101ma. Nulles tolerance pret prettiesisk\u0101m darb\u012bb\u0101m publiskajos iepirkumos ir standarts daudz\u0101s cit\u0101s valst\u012bs, un Latvijai b\u016btu j\u0101cen\u0161as \u0161o praksi ieviest ar\u012b sav\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vid\u0113.<\/p>\n\n\n\n
Gan FICIL, gan ties\u012bbaizsardz\u012bbas iest\u0101des diskusij\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka likum\u0101 noteikta krimin\u0101latbild\u012bba un cietumsods fizisk\u0101m person\u0101m b\u016btu efekt\u012bv\u0101kais l\u012bdzeklis, lai t\u0101s attur\u0113tu no atk\u0101rtotiem p\u0101rk\u0101pumiem.<\/p>\n\n\n\n
Skeptisk\u0101k noska\u0146ots diskusij\u0101 bija Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas (LDDK) \u0123ener\u0101ldirektors Kaspars Gork\u0161s, kur\u0161 pauda, ka LDDK nav pret sodu p\u0101rskat\u012b\u0161anu, bet iebilst pret l\u012bdz\u0161in\u0113jo veidu, k\u0101 tas tiek dar\u012bts. Ja past\u0101v politiska griba palielin\u0101t sodus vai ieviest krimin\u0101latbild\u012bbu, tas j\u0101dara r\u016bp\u012bg\u0101 likumdo\u0161anas proces\u0101, izv\u0113rt\u0113jot soda sam\u0113r\u012bgumu, jo runa ir par cilv\u0113ku br\u012bv\u012bbas ierobe\u017eo\u0161anu. B\u016btu j\u0101apsver ar\u012b riski, ka godpr\u0101t\u012bgi uz\u0146\u0113m\u0113ji var tikt sod\u012bti. LDDK nor\u0101da uz nepiecie\u0161am\u012bbu balst\u012bties uz aktu\u0101lu statistiku un prec\u012bzi noteikt aizliegtu vieno\u0161anos paz\u012bmes, tostarp recid\u012bva gad\u012bjumus, kad juridisk\u0101s vai fizisk\u0101s personas atk\u0101rtoti p\u0101rk\u0101pj god\u012bgas konkurences principus. T\u0101pat j\u0101izv\u0113rt\u0113, k\u0101 nov\u0113rst, lai \u0161o procesu nevar\u0113tu \u013caunpr\u0101t\u012bgi izmantot pret godpr\u0101t\u012bgiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n\n\n\n
Skarbu kritiku K. Gork\u0161a argumentiem velt\u012bja Andrejs Judins, aicinot diskusijas biedru izbeigt sabiedr\u012bbas maldin\u0101\u0161anu par likumdo\u0161anas procesu, nor\u0101dot, ka priek\u0161likums tika izskat\u012bts atbilsto\u0161i Latvijas Republikas Satversmei un Saeimas k\u0101rt\u012bbas rullim. A. Judins atz\u012bm\u0113ja, ka kr\u0101p\u0161ana ir noziegums, nevis jaut\u0101jums par proced\u016br\u0101m, un aizst\u0101v\u0113t korupciju gan publiskaj\u0101, gan priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 ir nopietns \u013caunums. Aizliegtas vieno\u0161an\u0101s nav atbalst\u0101mas un par t\u0101m j\u0101paredz sods \u2013 da\u017eiem cilv\u0113kiem negodpr\u0101t\u012bgi g\u016bstot labumu uz valsts un sabiedr\u012bbas r\u0113\u0137ina.<\/p>\n\n\n\n
Katr\u012bne P\u013cavi\u0146a-Mika (Sorainen Latvija) izc\u0113la vair\u0101kus m\u012btus un probl\u0113mas saist\u012bb\u0101 ar aizliegt\u0101m vieno\u0161an\u0101m Latvijas iepirkumos. Viens no tiem ir par to, ka karte\u013ca atkl\u0101\u0161anas gad\u012bjum\u0101 pietiek nomaks\u0101t sodu, lai probl\u0113ma tiktu atrisin\u0101ta. Paties\u012bb\u0101 uz\u0146\u0113mumi tiek izsl\u0113gti no turpm\u0101kiem iepirkumiem Latvij\u0101 un cit\u0101s Eiropas Savien\u012bbas valst\u012bs. M\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t tiesisku un sabiedr\u012bbas interes\u0113m atbilsto\u0161u konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu vidi, kur\u0101 uz\u0146\u0113mumi att\u012br\u0101s no nelikum\u012bg\u0101m praks\u0113m, t\u0101p\u0113c Publisko iepirkumu likum\u0101 ir regul\u0113jums, kas nosaka \u0161o att\u012br\u012b\u0161an\u0101s procesu un nok\u013c\u016b\u0161anu atpaka\u013c vid\u0113. V\u0113l viens m\u012bts past\u0101v par to, ka sodus var iek\u013caut pied\u0101v\u0101jum\u0101 un samaks\u0101t p\u0113c iepirkuma ieg\u016b\u0161anas. Lai ar\u012b tirgus sadales gad\u012bjumos tas notiek, piem\u0113ram, autobusu karte\u013ca gad\u012bjum\u0101, kur s\u0101kotn\u0113ji pied\u0101v\u0101ja zem\u0101ko cenu un p\u0113c l\u012bguma ieg\u016b\u0161anas to paaugstin\u0101ja, t\u0101 nav izplat\u012bta tendence visos iepirkumos.<\/p>\n\n\n\n
K. P\u013cavi\u0146a-Mika akcent\u0113ja, ka Latvij\u0101 tr\u016bkst datu par iepirkumiem, un liela da\u013ca izdevumu korekciju tiek veiktas \u0101rpus iepirkuma proced\u016br\u0101m, k\u0101 nor\u0101d\u012bjusi Eiropas Rev\u012bzijas pal\u0101ta. Past\u0101v ar\u012b jaut\u0101jums par politisko gribu ne tikai sod\u012bt fizisk\u0101s personas par karte\u013ciem, bet ar\u012b nov\u0113rst to rad\u012bt\u0101s sekas. Piem\u0113ram, Latvija v\u0113l joproj\u0101m maks\u0101 6 miljonus eiro gad\u0101 autobusu p\u0101rvad\u0101t\u0101jiem, kuri \u0161os l\u012bgumus ieguva karte\u013ca rezult\u0101t\u0101.<\/p>\n\n\n\n