{"id":24157,"date":"2024-09-04T09:51:07","date_gmt":"2024-09-04T07:51:07","guid":{"rendered":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24157"},"modified":"2024-09-04T09:51:08","modified_gmt":"2024-09-04T07:51:08","slug":"dzelzcela-nozares-attistibai-pieejamo-es-fondu-finansejumu-pardalis-ieguldot-projektos-ar-augstu-gatavibas-pakapi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/?p=24157","title":{"rendered":"Dzelzce\u013ca nozares att\u012bst\u012bbai pieejamo ES fondu finans\u0113jumu p\u0101rdal\u012bs, ieguldot projektos ar augstu gatav\u012bbas pak\u0101pi"},"content":{"rendered":"\n<p>Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi un saska\u0146o\u0161anai nos\u016bt\u012bjusi informat\u012bvo zi\u0146ojumu\u00a0\u201cPar Latvijas dzelzce\u013ca t\u012bkla att\u012bst\u012bbu 2021.-2027. gada Eiropas Savien\u012bbas daudzgadu bud\u017eeta period\u0101\u201d. Dokument\u0101 izkl\u0101st\u012bti priek\u0161likumi eso\u0161\u0101 dzelzce\u013ca t\u012bkla un Rail Baltica projekta turpm\u0101kai integr\u0113tai att\u012bst\u012bbai, nodro\u0161inot konkur\u0113tsp\u0113j\u012bga pasa\u017eieru dzelzce\u013ca transporta izveidi Latvij\u0101. Pas\u0101kumu finans\u0113\u0161anu nodro\u0161in\u0101s, veicot SM p\u0101rzi\u0146\u0101 eso\u0161o dzelzce\u013ca nozarei pl\u0101noto ES koh\u0113zijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) finans\u0113jumu 534,12 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 p\u0101rskat\u012b\u0161anu un optimiz\u0113\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u012b gada 11. j\u016bnija vald\u012bbas s\u0113d\u0113 pie\u0146emts konceptu\u0101ls uzst\u0101d\u012bjums par Rail Baltica projekta infrastrukt\u016bras p\u0101rvald\u012bbas iek\u013cau\u0161anos kop\u0113j\u0101 Latvijas dzelzce\u013ca sist\u0113m\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di main\u012bta l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 pieeja, kas paredz\u0113ja savstarp\u0113ji nodal\u012btu eso\u0161\u0101 1520 mm dzelzce\u013ca t\u012bkla un Rail Baltica 1435 mm dzelzce\u013ca t\u012bkla att\u012bst\u012bbu, tostarp p\u0101rvald\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>Dzelzce\u013ca p\u0101rvad\u0101jumu tirgus Latvij\u0101 p\u0113d\u0113jos gados ir struktur\u0101li main\u012bjies, un dzelzce\u013ca t\u012bkla noslodz\u0113 arvien vair\u0101k domin\u0113 pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumi. \u0145emot v\u0113r\u0101 pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu tirgus sagaid\u0101mo att\u012bst\u012bbu, dzelzce\u013ca t\u012bklu ar\u012b n\u0101kotn\u0113 izmantos, galvenok\u0101rt, pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumiem, ta\u010du taj\u0101 joproj\u0101m b\u016bs noz\u012bm\u012bga loma ar\u012b milit\u0101rajiem, iek\u0161zemes un tranz\u012bta kravu p\u0101rvad\u0101jumiem. \u0145emot v\u0113r\u0101 Rail Baltica projekta ievie\u0161anu, ar kuru tiek veidota jauna dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bra Eiropas slie\u017eu platum\u0101 \u2013 1435 mm, k\u0101 ar\u012b s\u0101kotn\u0113jo v\u0113rt\u0113jumu, ka visa eso\u0161\u0101 1520mm slie\u017eu t\u012bkla nomai\u0146a uz 1435 mm nav ekonomiska pamatota un izpild\u0101ma vismaz tuv\u0101kaj\u0101s desmitgad\u0113s, Latvijas dzelzce\u013ca t\u012bkls n\u0101kotn\u0113 sast\u0101v\u0113s no 1435 mm un 1520 mm l\u012bnij\u0101m, dzelzce\u013cam nostiprinoties par Latvijas transporta sist\u0113mas mugurkaulu.<\/p>\n\n\n\n<p>SM sadarb\u012bb\u0101 ar VAS \u201cLatvijas dzelzce\u013c\u0161\u201d (LDz) un Rail Baltica projekta ievies\u0113jorganiz\u0101cij\u0101m \u2013 RB Rail AS un SIA \u201cEiropas Dzelzce\u013ca l\u012bnijas\u201d ir sagatavojusi Latvijas vienot\u0101 dzelzce\u013ca t\u012bkla att\u012bst\u012bbas priek\u0161likumus 2021.-2027. gada Eiropas Savien\u012bbas daudzgadu bud\u017eeta periodam.<\/p>\n\n\n\n<p>Izstr\u0101d\u0101tais risin\u0101jums paredz izveidot 1520 mm dzelzce\u013ca savienojumu no R\u012bgas Centr\u0101l\u0101s pasa\u017eieru stacijas (RCS) l\u012bdz RIX R\u012bgas lidostai (RIX) un pabeigt b\u016bvdarbus ab\u0101s Rail Baltica starptautisk\u0101s pasa\u017eieru stacij\u0101s, lai p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k t\u0101s izmantotu1520 mm pasa\u017eieru vilcienu apkalpo\u0161anai, pirms tiek pabeigta Rail Baltica projekta pirm\u0101 k\u0101rta. Vienlaikus paredz\u0113ts veikt uzlabojumus 1520 mm dzelzce\u013ca infrastrukt\u016br\u0101, tai skait\u0101 moderniz\u0113t pasa\u017eieru pieturas punktus dzelzce\u013ca l\u012bnij\u0101 RCS \u2013 \u201cDaugavkrasti\u201d (Salaspils), k\u0101 ar\u012b moderniz\u0113t LDz pasa\u017eieru apkalpo\u0161anas infrastrukt\u016bras \u2013 staciju un pieturas punktu\u00a0 platformas (peronus) cit\u0101s l\u012bnij\u0101s.<\/p>\n\n\n\n<p>Nozares ekspertu skat\u012bjum\u0101 savlaic\u012bgi att\u012bstot abu platuma l\u012bnijas (1435 mm un 1520 mm) k\u0101 saist\u012btu un vienotu sist\u0113mu tiks nodro\u0161in\u0101ts izmaksu zi\u0146\u0101 optim\u0101ls, bet vienlaikus lietot\u0101jam \u0113rts savienojums starp Rail Baltica pirmaj\u0101 k\u0101rt\u0101 izb\u016bv\u0113jamo infrastrukt\u016bru un galvenajiem dzelzce\u013ca mezgliem R\u012bg\u0101. Vienlaikus ar pieejamo finans\u0113jumu tiks turpin\u0101tas invest\u012bcijas eso\u0161\u0101 1520mm slie\u017eu platuma infrastrukt\u016bras moderniz\u0113\u0161an\u0101 pasa\u017eieru vajadz\u012bb\u0101m, elektrifik\u0101cijai un IT sist\u0113mu nomai\u0146ai.<\/p>\n\n\n\n<p>Dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbas \u012bsteno\u0161anai SM sagatavojusi priek\u0161likumus ES koh\u0113zijas politikas programmas 2021.-2027.gadam invest\u012bciju p\u0101rskat\u012b\u0161anai un optimiz\u0113\u0161anai, k\u0101 ar\u012b priek\u0161likumus AF pl\u0101na invest\u012bciju p\u0101rskat\u012b\u0161anai, lai mazin\u0101tu finans\u0113juma neizmanto\u0161anas riskus un veicin\u0101tu nozarei b\u016btisku invest\u012bciju projektu att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n<p>P\u0101rdalot AF finans\u0113jumu, SM rosina novirz\u012bt 114,63 miljonus eiro Rail Baltica projektu saist\u012btajam aktivit\u0101t\u0113m RCS dienvidu da\u013c\u0101, lai var\u0113tu izmantot staciju pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumiem, negaidot Rail Baltica projekta pabeig\u0161anu. Ar \u0161o finans\u0113jumu paredz\u0113ts nodro\u0161in\u0101t dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras, tostarp slie\u017eu ce\u013cu, signaliz\u0101ciju un kontaktt\u012bklu, k\u0101 ar\u012b piek\u013cuvi uz platform\u0101m izveidi. Min\u0113to finans\u0113jumu sast\u0101da 74,4 miljoni eiro, kas s\u0101kotn\u0113ji tika pl\u0101noti bezemisijas dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bbas projektam un 40,23 miljoni eiro Metrobusa projekta \u012bsteno\u0161anai. Abi min\u0113tie projekti nevar tikt \u012bstenoti atbilsto\u0161i AF finans\u0113\u0161anas nosac\u012bjumiem.<\/p>\n\n\n\n<p>Savuk\u0101rt p\u0101rdalot ES fondu finans\u0113jumu, SM priek\u0161likums paredz 419,49 miljonus eiro novirz\u012bt Rail Baltica R\u012bgas posma izb\u016bvei un dzelzce\u013ca pasa\u017eieru infrastrukt\u016bras moderniz\u0101cijas projektiem. Ierosin\u0101tie groz\u012bjumi paredz ar\u012b \u00a0attiekties no vair\u0101ku iepriek\u0161 pl\u0101notu dzelzce\u013ca att\u012bst\u012bbas projektu \u012bsteno\u0161anas, tostarp bezemisiju (bateriju) vilcienu ieg\u0101des.<\/p>\n\n\n\n<p>Dokument\u0101 skaidrots l\u0113mums par atteik\u0161anos no bezemisijas jeb BEMU vilcienu ieg\u0101di, kas pie\u0146emts \u0146emot v\u0113r\u0101, ka dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bras piel\u0101go\u0161anu BEMU ekspluat\u0101cijai nav iesp\u0113jams realiz\u0113t AF programmas ietvaros. Nav pieejamas nepiecie\u0161am\u0101s ra\u017eo\u0161anas jaudas elektroapg\u0101des apak\u0161staciju u.c. projektam b\u016btisku komponen\u0161u ra\u017eo\u0161anai noteiktajos termi\u0146os.\u00a0 Bezemisijas vilcienu iepirkum\u0101 noskaidrots tikai viens pretendents un t\u0101d\u0113j\u0101di nav iesp\u0113jams pied\u0101v\u0101to cenu sal\u012bdzin\u0101t ar citu tirgus sp\u0113l\u0113t\u0101ju pied\u0101v\u0101jumiem, lai racion\u0101li r\u012bkotos ar pieejamo finans\u0113jumu. P\u0101rv\u0113rt\u0113jot BEMU programmu, SM ir secin\u0101jusi, ka pied\u0101v\u0101tie risin\u0101jumi bez b\u016btisk\u0101m papildu invest\u012bcij\u0101m elektrifik\u0101cijas infrastrukt\u016br\u0101 nav optim\u0101li satiksmes organiz\u0101cijai t\u0101lajos mar\u0161rutos (Daugavpils, R\u0113zekne, Zilupe un Liep\u0101ja). Vienlaikus, SM, lai lemtu par turpm\u0101ku r\u012bc\u012bbu pasa\u017eieru p\u0101rvad\u0101jumu nodro\u0161in\u0101\u0161anai re\u0123ion\u0101l\u0101s noz\u012bmes mar\u0161rutos pa dzelzce\u013cu, tai skait\u0101 kopsakar\u012bb\u0101 ar iek\u0161zemes dzelzce\u013ca p\u0101rvad\u0101jumu tirgus atv\u0113r\u0161anu konkurencei, izv\u0113rt\u0113s tirgus atv\u0113r\u0161anas scen\u0101rijus un dzelzce\u013ca rito\u0161\u0101 sast\u0101va nodro\u0161in\u0101juma mode\u013cus.\u00a0<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Vald\u012bbas s\u0113d\u0113 pie\u0146emts konceptu\u0101ls uzst\u0101d\u012bjums par Rail Baltica projekta infrastrukt\u016bras p\u0101rvald\u012bbas iek\u013cau\u0161anos kop\u0113j\u0101 Latvijas dzelzce\u013ca sist\u0113m\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di main\u012bta l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 pieeja, kas paredz\u0113ja savstarp\u0113ji nodal\u012btu eso\u0161\u0101 1520 mm dzelzce\u013ca t\u012bkla un Rail Baltica 1435 mm dzelzce\u013ca t\u012bkla att\u012bst\u012bbu, tostarp p\u0101rvald\u012bbu.<\/p>\n","protected":false},"author":1936,"featured_media":24159,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,46],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24157"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1936"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24157"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24157\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24160,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24157\/revisions\/24160"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24159"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24157"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24157"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24157"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}