Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem 2024. gada septi\u0146i m\u0113ne\u0161i konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 nosl\u0113gti ar 590 miljonu eiro lielu p\u0101rpalikumu, kas ir b\u016btiski augst\u0101ks nek\u0101 88 miljonu eiro p\u0101rpalikums septi\u0146os m\u0113ne\u0161os p\u0113rn. Pozit\u012bva bilance v\u0113rojama visos bud\u017eeta l\u012bme\u0146os. P\u0101rpalikumu kopbud\u017eet\u0101 sekm\u0113ja noz\u012bm\u012bgs ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums par 1,3 miljardiem eiro jeb 14,7% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada attiec\u012bgo periodu, ie\u0146\u0113mumiem veidojot 10,5 miljardus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Straujo ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu liel\u0101 m\u0113r\u0101 nodro\u0161in\u0101ja \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas (\u0100FP) ie\u0146\u0113mumi par \u012bstenotajiem Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektiem, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sa\u0146emti gandr\u012bz 1,6 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 un ir par 645,2 miljoniem eiro jeb 68,4% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Tostarp \u0161\u0101 gada maij\u0101 sa\u0146emts otrais maks\u0101jums no ES Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) 335,7 miljoni eiro, k\u0101 ar\u012b mart\u0101 sa\u0146emts Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fonda avanss 57,5 miljonu eiro.<\/p>\n\n\n\n
Neskatoties uz augstu \u0100FP ie\u0146\u0113mumu l\u012bmeni, izdevumi \u0100FP projektiem divu pl\u0101no\u0161anas periodu p\u0101rej\u0101 ir maz\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn un \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os samazin\u0101ju\u0161ies par 94,6 miljoniem eiro jeb 10,8%, sasniedzot 781,7 miljonus eiro. Tostarp Koh\u0113zijas politikas ES fondu izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os biju\u0161i 201,4 miljoni eiro, kas ir par 234,1 miljonu eiro maz\u0101k nek\u0101 pirms gada. Jaun\u0101s invest\u012bciju iesp\u0113jas ir normat\u012bv\u0101s b\u0101zes un projektu atla\u0161u posm\u0101, l\u012bdz ar to jaunu invest\u012bciju apjoma pieaugums sagaid\u0101ms turpm\u0101kos gados. Atvese\u013co\u0161anas fonda projektiem septi\u0146os m\u0113ne\u0161os veikti maks\u0101jumi 118,1 miljona eiro apm\u0113r\u0101, kas ir 35% no gad\u0101 prognoz\u0113t\u0101 apjoma. Liel\u0101ks valsts bud\u017eeta maks\u0101jumu pieaugums sagaid\u0101ms gada nogal\u0113 tuv\u0101k b\u016bvniec\u012bbas sezonas beig\u0101m, \u012bstenojot finansi\u0101li ietilp\u012bg\u0101k\u0101s invest\u012bcijas, piem\u0113ram, re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu uzlabo\u0161anu, daudzdz\u012bvok\u013cu un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161anu, pl\u016bdu risku mazin\u0101\u0161anas infrastrukt\u016bru, slimn\u012bcu infrastrukt\u016bru un industri\u0101lo parku un teritoriju att\u012bst\u012b\u0161anu re\u0123ionos. T\u0101pat RailBaltica projekta izdevumi 2024. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os valsts pamatbud\u017eet\u0101 bija vien 22,6% no gad\u0101 prognoz\u0113t\u0101 apm\u0113ra, veidojot 75,3 miljonus eiro. Turpret\u012b lauksaimniec\u012bbas fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 229,1 miljona eiro biju\u0161i b\u016btiski augst\u0101ki nek\u0101 septi\u0146os m\u0113ne\u0161os p\u0113rn (par 92 miljoniem eiro), ko \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b noteica izmaksu uzs\u0101k\u0161ana lauksaimniekiem jaun\u0101 Latvijas kop\u0113j\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas strat\u0113\u0123isk\u0101 pl\u0101na 2023.-2027. gadam ietvaros.<\/p>\n\n\n\n
Neskatoties uz v\u0101jo ekonomikas izaugsmi kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi (ieskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101 un neiek\u013caujot iemaksas valsts fond\u0113to pensiju sh\u0113m\u0101) \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti 7,7 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, un pieaugu\u0161i par 516,7 miljoniem eiro jeb 7,2% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2023. gada attiec\u012bgo periodu. Ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu joproj\u0101m turpina nodro\u0161in\u0101t liel\u0101ki darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi, tai skait\u0101 ie\u0146\u0113mumi no valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas oblig\u0101taj\u0101m iemaks\u0101m \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieauga par 264,2 miljoniem eiro jeb 11,4%, veidojot 2,6 miljardus eiro. Valsts ie\u0146\u0113mumu dienesta (VID) datos no darba dev\u0113ju zi\u0146ojumiem par 2023. gada decembri un 2024. gada se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem turpina iez\u012bm\u0113ties at\u0161\u0137ir\u012bgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskaj\u0101 un priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. Ja darba samaksas fonds kopum\u0101 p\u0101rskata period\u0101 k\u0101pis par 9,3%, tad p\u0113c Finan\u0161u ministrijas (FM) apl\u0113s\u0113m sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 v\u0113rojams pieaugums par 17,9%, kam\u0113r priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 pieaugums bijis 7,2%. Darba samaksas fonda k\u0101pumu veicin\u0101ja vid\u0113j\u0101s darba samaksas pieaugums, kas \u0161ogad se\u0161os m\u0113ne\u0161os p\u0113c VID deklar\u0101cija datiem vid\u0113ji bijis ap 10%, tostarp pieaugums par 14% sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 un 8,3% priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. Straujais pieaugums sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 liel\u0101 m\u0113r\u0101 saist\u0101ms ar atalgojuma cel\u0161anu izgl\u012bt\u012bbas un aizsardz\u012bbas nozar\u0113s, k\u0101 ar\u012b janv\u0101r\u012b veiktaj\u0101m piemaks\u0101m Iek\u0161lietu ministrijas iest\u0101\u017eu darbiniekiem (saska\u0146\u0101 ar Valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bciju amatpersonu un darbinieku atl\u012bdz\u012bbas likumu). Ta\u010du j\u0101atz\u012bm\u0113 vid\u0113j\u0101s darba samaksas k\u0101pums ar\u012b priv\u0101t\u0101 sektora vesel\u012bbas un izgl\u012bt\u012bbas nozar\u0113s, k\u0101 ar\u012b elektroapg\u0101des un b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113s. Ar\u012b IIN ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedza 1,5 miljardus eiro un bija par 173,6 miljoniem eiro jeb 12,9% augst\u0101ki nek\u0101 gadu iepriek\u0161. L\u012bdz ar IIN ie\u0146\u0113mumu p\u0101rpildi kopbud\u017eet\u0101 augu\u0161i pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 2,2 miljardu eiro biju\u0161i par 116,4 miljoniem eiro jeb 5,6% augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn. J\u0101izce\u013c, ka pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta IIN ie\u0146\u0113mumi pirmaj\u0101 pusgad\u0101 bija 933,8 miljoni eiro, p\u0101rsniedzot bud\u017eet\u0101 garant\u0113to periodam par 64,3 miljoniem eiro jeb 7,4%. \u0160\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os IIN ie\u0146\u0113mumi bija 1,1 miljards eiro, kas veido 57,7% no gad\u0101 garant\u0113tajiem pa\u0161vald\u012bbu IIN ie\u0146\u0113mumiem. Pa\u0161vald\u012bbu IIN ie\u0146\u0113mumi septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieauga par 100,8 miljoniem eiro jeb 9,7%, sal\u012bdzinot ar atbilsto\u0161o periodu pirms gada.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, PVN ie\u0146\u0113mumi bija 2,2 miljardi eiro un \u0161ogad septi\u0146os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti par 121,6 miljoniem eiro jeb 5,4% maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn. \u0160\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os samazin\u0101ju\u0161\u0101s PVN iemaksas energoapg\u0101des, t\u0101pat ar\u012b tirdzniec\u012bbas nozar\u0113s, kam\u0113r PVN atmaksas kopum\u0101 biju\u0161as p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmen\u012b. PVN iemaksas kop\u0161 maija ik m\u0113nesi jau sasniedz vai p\u0101rsniedz 2023. gada atbilsto\u0161\u0101 perioda l\u012bmeni, savuk\u0101rt PVN atmaksas pa m\u0113ne\u0161iem biju\u0161as \u013coti sv\u0101rst\u012bgas, ko nosaka nob\u012bdes VID atmaksu veik\u0161anas periodiskum\u0101. Akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi 680,3 miljona eiro apm\u0113r\u0101 saglab\u0101j\u0101s tuvu p\u0113rn\u0101 gada septi\u0146u m\u0113ne\u0161u l\u012bmenim, pieaugot par 6,9 miljoniem eiro jeb 1%. UIN ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 bija 496,6 miljoni eiro. Straujais ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums par 128,7 miljoniem eiro jeb 35% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada skaidrojams ar tr\u012bs liel\u0101ko banku veikto pe\u013c\u0146as sadali saist\u012bb\u0101 ar izmai\u0146\u0101m UIN likum\u0101, kur kred\u012btiest\u0101d\u0113m un pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113jiem no 2024. gada 1.janv\u0101ra noteikts pien\u0101kums veikt ikgad\u0113ju UIN piemaksu 20% apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi 2024. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 905,9 miljoni eiro, t.i., par 156,6 miljoniem eiro jeb 20,9% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums pamat\u0101 skaidrojams ar par 57,3 miljoniem eiro jeb 17% liel\u0101k\u0101m valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu izmaks\u0101taj\u0101m dividend\u0113m par p\u0113rn\u0101 gada pe\u013c\u0146u valsts pamatbud\u017eet\u0101, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os veido 393,3 miljonus eiro. No komercbanku iemaks\u0101taj\u0101m speci\u0101liem m\u0113r\u0137iem paredz\u0113taj\u0101m valsts nodev\u0101m, kas paredz\u0113tas kompens\u0101ciju izmaksai hipotek\u0101ro kred\u012btu \u0146\u0113m\u0113ju atbalstam sa\u0146emti 73 miljoni eiro. T\u0101pat, \u0146emot v\u0113r\u0101 Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas iepriek\u0161 \u012bstenoto procentu likmju paaugstin\u0101\u0161anu, par 47,9 miljoniem eiro liel\u0101ki nek\u0101 septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pirms gada biju\u0161i valsts pamatbud\u017eeta procentu ie\u0146\u0113mumi 113,6 miljonu eiro, pamat\u0101 par aizdevumiem, k\u0101 ar\u012b no depoz\u012btiem un kontu atlikumiem.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, kopbud\u017eeta izdevumi 2024. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 9,9 miljardi eiro, kas ir par 846,2 miljoniem eiro jeb 9,3% vair\u0101k sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar atbilsto\u0161o periodu gadu iepriek\u0161. Liel\u0101kais izdevumu pieaugums kopbud\u017eet\u0101 v\u0113rojams atl\u012bdz\u012bbai (t.i., ieskaitot izdevumus darba dev\u0113ja valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaks\u0101m) \u2013 par 352 miljoniem eiro jeb 17,8%, p\u0101rsniedzot 2,3 miljardus eiro. Pieaugot aizdevumu procentu likm\u0113m, b\u016btiski augst\u0101ki 2024. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os biju\u0161i kopbud\u017eeta procentu izdevumi \u2013 292,6 miljoni eiro, kas sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161o gadu pieauga par 132,8 miljonu eiro jeb 83,1%. Kopbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 684,6 miljoni eiro un pieauga par 93,2 miljoniem eiro jeb 15,8%, sal\u012bdzinot ar atbilsto\u0161o periodu gadu iepriek\u0161, ta\u010du veidoja vien 38% no prognoz\u0113tajiem kapit\u0101lajiem izdevumiem gadam kopum\u0101. Analiz\u0113jot izdevumus pa bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem iez\u012bm\u0113jas gan kop\u012bgas, gan at\u0161\u0137ir\u012bgas tendences.<\/p>\n\n\n\n
Valsts pamatbud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 6,2 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 pieauga par 630,8 miljoniem eiro jeb 11,3%. Liel\u0101kais izdevumu k\u0101pums pamatbud\u017eet\u0101 (par 160,9 miljoniem eiro jeb 19,3%) bijis atl\u012bdz\u012bbai, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedza 996 miljonus eiro. To noteica gan minim\u0101l\u0101s algas paaugstin\u0101\u0161ana valst\u012b no 620 eiro uz 700 eiro ar \u0161\u0101 gada 1.janv\u0101ri, gan atalgojuma pieaugums aizsardz\u012bbas un iek\u0161lietu sektor\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem. Ar\u012b valsts pamatbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi (bez transfertiem citiem bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem) \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os augu\u0161i par 149,3 miljoniem eiro jeb 42,3%, sasniedzot 502,1 miljonu eiro, kur pamatbud\u017eeta pamatfunkciju veik\u0161anai aizsardz\u012bbas resor\u0101 \u0161\u0101 gada febru\u0101r\u012b veikts noz\u012bm\u012bgs avansa maks\u0101jums bru\u0146ojuma ieg\u0101dei. Divk\u0101rt augst\u0101ki nek\u0101 p\u0113rn biju\u0161i valsts pamatbud\u017eeta procentu izdevumi, kas septi\u0146os m\u0113ne\u0161os sasniedza 284,2 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os 2,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101 k\u0101pu\u0161i par 145,6 miljoniem eiro jeb 7,4%. Augst\u0101ki izdevumi pedagogu darba samaksai, k\u0101 ar\u012b minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b kopum\u0101 par 171,6 miljoniem eiro jeb 17,7% k\u0101pin\u0101jusi izdevumus atl\u012bdz\u012bbai ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, kur izdevumi p\u0101rsniedza 1,1 miljardu eiro. Turpret\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 kapit\u0101lie izdevumi saruku\u0161i teju par ceturtda\u013cu jeb 49,2 miljoniem eiro, sal\u012bdzinot ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada, sasniedzot vien 160,2 miljonus eiro, kas pamat\u0101 saist\u0101ms ar iev\u0113rojami l\u0113n\u0101ku \u0101rvalstu invest\u012bciju apguvi \u0161ogad. P\u0113rn, nosl\u0113dzot projektus iepriek\u0161\u0113j\u0101 ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101, kapit\u0101lie izdevumi pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 bija krietni augst\u0101ki. \u0160ogad, jaunajam pl\u0101no\u0161anas periodam tikai uzs\u0101koties, izdevumi invest\u012bcij\u0101m ir maz\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eeta izdevumi \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 2,5 miljardu eiro, pieaugot par 143,2 miljoniem eiro jeb 6,1%. Izdevumi vecuma pensij\u0101m k\u0101pu\u0161i par 72,5 miljoniem eiro jeb 4,4%, kas \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os p\u0101rsniedza 1,7 miljardus eiro. Uzskait\u0113 eso\u0161o vecuma pensiju sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os ir tuvu p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmenim, savuk\u0101rt, vecuma pensiju vid\u0113jais apm\u0113rs \u0161\u0101 gada j\u016blij\u0101 pieaudzis par 7,3%. Turpina pieaugt ar\u012b izdevumi slim\u012bbas pabalstiem, kas 2024. gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os bija 230,3 miljonu eiro, kas ir par 34,1 miljonu eiro jeb 17,4% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada. Pieaugums pamat\u0101 skaidrojams ar slim\u012bbas pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra k\u0101pumu par 13% sal\u012bdzinot ar septi\u0146iem m\u0113ne\u0161iem p\u0113rn, ta\u010du j\u0101atz\u012bm\u0113, ka ar\u012b sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits turpina palielin\u0101ties. Kop\u0161 gada s\u0101kuma v\u0113rojams bezdarbnieka pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita pieaugums, k\u0101 ar\u012b pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra k\u0101pums. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 valsts speci\u0101la bud\u017eeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam \u0161\u0101 gada septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieaugu\u0161i par 18,7 miljoniem eiro jeb 21,2%, sal\u012bdzinot ar atbilsto\u0161o periodu pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits septi\u0146os m\u0113ne\u0161os pieaudzis par 9,3%, un to nosaka situ\u0101cija darba tirg\u016b, samazinoties nodarbin\u0101to skaitam apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas, b\u016bvniec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b transporta un uzglab\u0101\u0161anas nozar\u0113s, \u0146emot v\u0113r\u0101 v\u0101jo ekonomisko aktivit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n
FM ir aktualiz\u0113jusi visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta bilances vid\u0113jam termi\u0146am, \u0146emot v\u0113r\u0101 Valsts kases datus par konsolid\u0113t\u0101 kopbud\u017eeta izpildi \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113, aktualiz\u0113t\u0101s nodok\u013cu un nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumu prognozes atbilsto\u0161i atjaunotajam makroscen\u0101rijam, valsts pamatbud\u017eeta un speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta b\u0101zes izdevumus vid\u0113jam termi\u0146am, aktualiz\u0113t\u0101s pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta prognozes, k\u0101 ar\u012b visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas komersantu iesniegt\u0101s prognozes par to saimniecisk\u0101s un finan\u0161u darb\u012bbas rezult\u0101ta ietekmi uz bilanci.<\/p>\n\n\n\n
Visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts 2024. gad\u0101 FM v\u0113rt\u0113jum\u0101 sasniegs 2,6% no IKP, un tas ir par 0,3 procentpunktiem zem\u0101ks nek\u0101 tika prognoz\u0113ts \u0161\u0101 gada apr\u012b\u013ca s\u0101kum\u0101, izstr\u0101d\u0101jot Stabilit\u0101tes programmu 2024.-2028. gadam, un par 0,2 procentpunktiem zem\u0101ks k\u0101 pie\u013caujamais visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta defic\u012bts, kas noteikts likum\u0101 \u201cPar valsts bud\u017eetu 2024. gadam un bud\u017eeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam\u201d.<\/p>\n\n\n\n
2024. gada j\u016blijs<\/a><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Atbilsto\u0161i Valsts kases public\u0113tajiem datiem 2024. gada septi\u0146i m\u0113ne\u0161i konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 nosl\u0113gti ar 590 miljonu eiro lielu p\u0101rpalikumu, kas ir b\u016btiski augst\u0101ks nek\u0101 88 miljonu eiro p\u0101rpalikums septi\u0146os m\u0113ne\u0161os p\u0113rn. <\/p>\n","protected":false},"author":1938,"featured_media":24103,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[23,71],"tags":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24104"}],"collection":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1938"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=24104"}],"version-history":[{"count":2,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24104\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":24106,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/24104\/revisions\/24106"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/24103"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=24104"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=24104"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/zurnalsiepirkumi.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=24104"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}