2024. gada pirmais pusgads konsolid\u0113taj\u0101 kopbud\u017eet\u0101 nosl\u0113gts ar 604 miljonu eiro lielu p\u0101rpalikumu, liecina Valsts kases dati, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 137,7 miljonu eiro defic\u012btu se\u0161os m\u0113ne\u0161os pirms gada. P\u0101rpalikums v\u0113rojams visos bud\u017eeta l\u012bme\u0146os. P\u0101rpalikumu kopbud\u017eet\u0101 sekm\u0113ja noz\u012bm\u012bgs ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums par 1,3 miljardiem eiro jeb 17,3% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 gada attiec\u012bgo periodu, ie\u0146\u0113mumiem veidojot 9 miljardus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Straujo ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu pamat\u0101 nodro\u0161in\u0101ja \u0101rvalstu finan\u0161u pal\u012bdz\u012bbas (\u0100FP) ie\u0146\u0113mumi par \u012bstenotajiem Eiropas Savien\u012bbas (ES) fondu projektiem, kas \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 sa\u0146emti gandr\u012bz 1,4 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 un ir par 667,1 miljonu eiro jeb 91,8% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Tostarp \u0161\u0101 gada maij\u0101 sa\u0146emts otrais maks\u0101jums no ES Atvese\u013co\u0161anas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, k\u0101 ar\u012b mart\u0101 sa\u0146emts Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fonda avanss 57,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101. Ie\u0146\u0113mumi no ES struktur\u0101lajiem un invest\u012bciju fondiem un kop\u0113j\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas \u012bsteno\u0161anas instrumentiem \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 sasniegu\u0161i 725,3 miljonus eiro, kur ie\u0146\u0113mumi no Koh\u0113zija fonda 130,4 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i par 92,5 miljoniem eiro liel\u0101ki nek\u0101 se\u0161os m\u0113ne\u0161os pirms gada, t\u0101pat no Eiropas Lauksaimniec\u012bbas garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda (ERAF) kop\u0101 sa\u0146emti 480 miljoni eiro, kas ir par 49,3 miljoniem eiro vair\u0101k nek\u0101 pirmaj\u0101 pusgad\u0101 p\u0113rn.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, izdevumi \u0100FP projektiem \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os ir samazin\u0101ju\u0161ies par 106 miljoniem eiro jeb 14% un bija 649,6 miljoni eiro, kas ir 40% no gadam prognoz\u0113t\u0101. Koh\u0113zijas politikas ES fondu izdevumi, nosl\u0113dzoties iepriek\u0161\u0113jam pl\u0101no\u0161anas periodam, \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 biju\u0161i 180,3 miljoni eiro, kas ir par 194,1 miljonu eiro maz\u0101k nek\u0101 pirms gada.<\/p>\n\n\n\n
L\u012bdz 2024. gada 30. j\u016bnijam ES fondu 2021.-2027. gada pl\u0101no\u0161anas period\u0101 nosl\u0113gti l\u012bgumi 231 projekta \u012bsteno\u0161anai par 570,6 miljoniem eiro jeb 13% no pieejam\u0101 ES fondu finans\u0113juma. Pa\u0161laik, divu periodu p\u0101rej\u0101, jaun\u0101s invest\u012bciju iesp\u0113jas ir normat\u012bv\u0101s b\u0101zes un projektu atla\u0161u posm\u0101, l\u012bdz ar to jaunu invest\u012bciju apjoma pieaugums sagaid\u0101ms turpm\u0101kajos gados.<\/p>\n\n\n\n
AF projektiem se\u0161os m\u0113ne\u0161os veikti maks\u0101jumi 76,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas ir 11,5% no gad\u0101 prognoz\u0113t\u0101 apjoma. Valsts bud\u017eeta maks\u0101jumu pieaugums sagaid\u0101ms gada otr\u0101 pus\u0113, tuv\u0101k b\u016bvniec\u012bbas sezonas beig\u0101m, \u012bstenojot finansi\u0101li ietilp\u012bg\u0101k\u0101s invest\u012bcijas, piem\u0113ram, re\u0123ion\u0101lo ce\u013cu uzlabo\u0161anu, daudzdz\u012bvok\u013cu un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas energoefektivit\u0101tes uzlabo\u0161anu, pl\u016bdu risku mazin\u0101\u0161anas infrastrukt\u016bru, slimn\u012bcu infrastrukt\u016bru un industri\u0101lo parku un teritoriju att\u012bst\u012b\u0161anu re\u0123ionos.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, b\u016btiski augst\u0101ki nek\u0101 pirmaj\u0101 pusgad\u0101 p\u0113rn (par 92,6 miljoniem eiro) biju\u0161i lauksaimniec\u012bbas fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 206,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, ko \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b noteica izmaksu s\u0101k\u0161ana lauksaimniekiem jaun\u0101 Latvijas kop\u0113j\u0101s lauksaimniec\u012bbas politikas strat\u0113\u0123isk\u0101 pl\u0101na 2023.-2027. gadam ietvaros.<\/p>\n\n\n\n
Kop\u0113jie nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi (neskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101 (-101,1 miljons eiro) un iek\u013caujot valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas oblig\u0101t\u0101s iemaksas (408,1 miljons eiro)) \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os 7 miljardu eiro apm\u0113r\u0101 bija par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% maz\u0101ki nek\u0101 period\u0101 pl\u0101nots, ta\u010du par 443 miljoniem jeb 6,7% p\u0101rsniedza iekas\u0113to se\u0161os m\u0113ne\u0161os pirms gada.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, kopbud\u017eeta nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi (ieskaitot atlikumu vienotaj\u0101 nodok\u013cu kont\u0101 un neiek\u013caujot iemaksas valsts fond\u0113to pensiju sh\u0113m\u0101) \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 iekas\u0113ti 6,5 miljardu eiro apm\u0113r\u0101, kas ir par 456,5 miljonu eiro jeb 7,5% vair\u0101k sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar 2023. gada attiec\u012bgo periodu. Ie\u0146\u0113mumu k\u0101pumu turpina nodro\u0161in\u0101t liel\u0101ki darbasp\u0113ka nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi. Ie\u0146\u0113mumi no valsts oblig\u0101taj\u0101m soci\u0101laj\u0101m iemaks\u0101m \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 pieauga par 228,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, veidojot 2,2 miljardus eiro. Iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kuma nodok\u013ca (IIN) ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os sasniedza 1,2 miljardus eiro un bija par 134,8 miljoniem eiro jeb 12,3% augst\u0101ki nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Dati no darba dev\u0113ja zi\u0146ojumiem par 2024. gada se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem liecina, ka 2024. gad\u0101 turpin\u0101s darba samaksas fonda pieauguma tempa sabremz\u0113\u0161an\u0101s, turkl\u0101t iez\u012bm\u0113jas at\u0161\u0137ir\u012bgi darba samaksas fonda pieauguma tempi sabiedriskaj\u0101 un priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101. Ja darba samaksas fonds kopum\u0101 2024. gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os k\u0101pis par aptuveni 9%, tad sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 v\u0113rojams pieaugums ap 15%, kam\u0113r priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 pieaugums bijis tuvu 6,5%. Darba samaksas fonda k\u0101pumu veicin\u0101ja vid\u0113j\u0101s darba samaksas pieaugums, kur pieaugums sabiedriskaj\u0101 sektor\u0101 liel\u0101 m\u0113r\u0101 saist\u0101ms ar atalgojuma cel\u0161anu izgl\u012bt\u012bbas un aizsardz\u012bbas nozar\u0113s, k\u0101 ar\u012b janv\u0101r\u012b veikt\u0101s piemaksas Iek\u0161lietu ministrijas iest\u0101\u017eu darbiniekiem (saska\u0146\u0101 ar Valsts un pa\u0161vald\u012bbu instit\u016bciju amatpersonu un darbinieku atl\u012bdz\u012bbas likumu).<\/p>\n\n\n\n
Pievienot\u0101s v\u0113rt\u012bbas nodok\u013ca (PVN) ie\u0146\u0113mumi \u0161ogad se\u0161os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ti par 90,2 miljoniem eiro jeb 4,6% maz\u0101k nek\u0101 p\u0113rn, veidojot 1,9 miljardus eiro. Ja pirmajos \u010detros m\u0113n\u0161os PVN ie\u0146\u0113mumi atpalika no iepriek\u0161\u0113j\u0101 gad\u0101 iekas\u0113tajiem apjomiem, jo b\u016btiski samazin\u0101j\u0101s energoresursu cenas un l\u012bdz ar to ie\u0146\u0113mumi elektroener\u0123ijas, g\u0101zes apg\u0101des un siltumapg\u0101des nozar\u0113s, tad maij\u0101 un j\u016bnij\u0101 PVN ie\u0146\u0113mumi 696,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 uzr\u0101d\u012bja gan liel\u0101ko nodok\u013cu apjomu, gan strauj\u0101ko pieaugumu, p\u0101rsniedzot 2023. gada attiec\u012bgo m\u0113ne\u0161u ie\u0146\u0113mumus par 101,9 miljoniem eiro jeb 17,1%. Ar PVN apliekam\u0101 dar\u012bjumu v\u0113rt\u012bba tirdzniec\u012bbas nozar\u0113s ar\u012b ir palielin\u0101jusies, savuk\u0101rt energoapg\u0101des nozar\u0113s joproj\u0101m uzr\u0101da samazin\u0101jumu. Sagaid\u0101ms, ka turpm\u0101kajos m\u0113ne\u0161os PVN ie\u0146\u0113mumi turpin\u0101s pieaugt.<\/p>\n\n\n\n
Akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi 578,3 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 saglab\u0101j\u0101s tuvu p\u0113rn\u0101 gada pirm\u0101 pusgada l\u012bmenim, pieaugot par 5,8 miljoniem eiro jeb 1%. Par alkoholiskajiem dz\u0113rieniem se\u0161os m\u0113ne\u0161os iekas\u0113ts par 7,3 miljoniem eiro jeb 7,3% un tabakas izstr\u0101d\u0101jumiem par 7,5 miljoniem eiro jeb 5,9% vair\u0101k nek\u0101 pirms gada, kas kop\u0101 veido 243,4 miljonus eiro. Ie\u0146\u0113mumu pieaugums saist\u0101ms ar akc\u012bzes likmju cel\u0161anu gan alkoholam, gan tabakas izstr\u0101dajumiem ar \u0161\u0101 gada 1. martu. Savuk\u0101rt akc\u012bzes nodok\u013ca ie\u0146\u0113mumi no naftas produktiem 281,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i par 13,9 miljoniem eiro jeb 4,7% maz\u0101ki nek\u0101 pirmaj\u0101 pusgad\u0101 p\u0113rn. Kop\u0161 2023. gada otr\u0101s puses v\u0113rojams pat\u0113ri\u0146am nodoto naftas produktu samazin\u0101jums, sal\u012bdzinot ar 2022. gadu. \u012apa\u0161i liels samazin\u0101jums v\u0113rojams d\u012bze\u013cdegvielai, kurai akc\u012bzes nodok\u013ca naftas produktu ie\u0146\u0113mumos ir liel\u0101kais \u012bpatsvars. Sal\u012bdzinot d\u012bze\u013cdegvielas mazumtirdzniec\u012bbas cenu l\u012bmeni Baltijas valst\u012bs un Polij\u0101, secin\u0101ms, ka Latvij\u0101 t\u0101 ir visaugst\u0101k\u0101. Ar\u012b nodok\u013cu l\u012bmenis gan d\u012bze\u013cdegvielai, gan benz\u012bnam Latvij\u0101 \u0161obr\u012bd ir liel\u0101kais Baltij\u0101, tom\u0113r jau 2025. gad\u0101 nodok\u013cu slogs kaimi\u0146valst\u012bs b\u016bs augst\u0101ks.<\/p>\n\n\n\n
Uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kuma nodok\u013ca (UIN) ie\u0146\u0113mumi \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 bija 450,3 miljoni eiro. Straujais ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums par 118,4 miljoniem eiro jeb 35,7% sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada skaidrojams ar tr\u012bs liel\u0101ko banku veikto pe\u013c\u0146as sadali saist\u012bb\u0101 ar izmai\u0146\u0101m UIN likum\u0101, kur kred\u012btiest\u0101d\u0113m un pat\u0113r\u0113t\u0101ju kredit\u0113\u0161anas pakalpojumu sniedz\u0113jiem no 2024. gada 1. janv\u0101ra noteikts pien\u0101kums veikt ikgad\u0113ju UIN piemaksu 20% apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta nenodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi 2024. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 iekas\u0113ti 828,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, t.i., par 165,9 miljoniem eiro jeb 25% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Ie\u0146\u0113mumu k\u0101pums pamat\u0101 skaidrojams ar par 57,5 miljoniem eiro jeb 17,1% liel\u0101k\u0101m valsts kapit\u0101lsabiedr\u012bbu izmaks\u0101taj\u0101m dividend\u0113m par p\u0113rn\u0101 gada pe\u013c\u0146u valsts pamatbud\u017eet\u0101, kas \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 veido 393,3 miljonus eiro. T\u0101pat, \u0146emot v\u0113r\u0101 Eiropas Centr\u0101l\u0101s bankas iepriek\u0161 \u012bstenoto procentu likmju paaugstin\u0101\u0161anu, par 38,3 miljoniem eiro liel\u0101ki nek\u0101 se\u0161os m\u0113ne\u0161os pirms gada biju\u0161i valsts pamatbud\u017eeta procentu ie\u0146\u0113mumi 86 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, pamat\u0101 par aizdevumiem, k\u0101 ar\u012b no depoz\u012btiem un kontu atlikumiem. Ar\u012b valsts nodev\u0101s 2024. gada pirmaj\u0101 pus\u0113 iekas\u0113ti 124 miljoni eiro, kas ir par 25,9 miljoniem eiro jeb 26,4% vair\u0101k nek\u0101 atbilsto\u0161aj\u0101 period\u0101 pirms gada, tostarp no komercbanku iemaks\u0101taj\u0101m speci\u0101liem m\u0113r\u0137iem paredz\u0113taj\u0101m valsts nodev\u0101m 48,5 miljonu eiro apm\u0113r\u0101, kas paredz\u0113tas kompens\u0101ciju izmaksai hipotek\u0101ro kred\u012btu \u0146\u0113m\u0113ju atbalstam. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka \u0161\u0101 gada j\u016bnij\u0101 sa\u0146emti 26,8 miljonu eiro ie\u0146\u0113mumi no Latvijai pie\u0161\u0137irto emisijas kvotu izsol\u012b\u0161anas Moderniz\u0101cijas fonda invest\u012bciju priek\u0161likumu \u012bsteno\u0161anai. Moderniz\u0101cijas fonds ir jauns finans\u0113\u0161anas meh\u0101nisms ar m\u0113r\u0137i atbalst\u012bt oglek\u013ca mazietilp\u012bgus ieguld\u012bjumus, atbalstot valstu virz\u012bbu uz klimatneitralit\u0101ti.<\/p>\n\n\n\n
Savuk\u0101rt, kopbud\u017eeta izdevumi 2024. gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 bija 8,4 miljardi eiro, kas ir par 587,3 miljoniem eiro jeb 7,5% vair\u0101k sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar atbilsto\u0161o periodu gadu iepriek\u0161. Liel\u0101kais izdevumu pieaugums kopbud\u017eet\u0101 v\u0113rojams atl\u012bdz\u012bbai (t.i., ieskaitot izdevumus darba dev\u0113ja valsts soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaks\u0101m) \u2013 par 298,6 miljoniem eiro jeb 17,8%, p\u0101rsniedzot 1,9 miljardus eiro. L\u012bdz\u012bgs atl\u012bdz\u012bbas izdevumu pieauguma temps bijis gan valsts pamatbud\u017eet\u0101, gan pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101. Pamatbud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os izdevumi atl\u012bdz\u012bbai pieauga par 141,3 miljoniem eiro jeb 20,2% un veidoja 842,3 miljonus eiro. To noteica gan minim\u0101l\u0101s algas paaugstin\u0101\u0161ana valst\u012b no 620 eiro uz 700 eiro ar \u0161\u0101 gada 1. janv\u0101ri, gan atalgojuma pieaugums aizsardz\u012bbas un iek\u0161lietu sektor\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem. Augst\u0101ki izdevumi pedagogu darba samaksai, k\u0101 ar\u012b minim\u0101l\u0101s algas cel\u0161anu valst\u012b kopum\u0101 par 141,9 miljoniem eiro jeb 17% k\u0101pin\u0101jusi izdevumus atl\u012bdz\u012bbai ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101, kur izdevumi sasniedza 975,7 miljonus eiro.<\/p>\n\n\n\n
Pieaugot aizdevumu procentu likm\u0113m, b\u016btiski augst\u0101ki 2024. gada pirmaj\u0101 pus\u0113 biju\u0161i kopbud\u017eeta procentu izdevumi \u2013 250,8 miljoni eiro, kas, sal\u012bdzinot ar pag\u0101ju\u0161o gadu, pieauga par 94,1 miljonu eiro jeb 60,1%.<\/p>\n\n\n\n
Kopbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 bija 559,9 miljoni eiro, kas ir par 75,4 miljoniem eiro jeb 15,6% vair\u0101k nek\u0101 gadu iepriek\u0161. Tostarp valsts pamatbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi (bez transfertiem citiem bud\u017eeta l\u012bme\u0146iem) \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os augu\u0161i par 133,5 miljoniem eiro jeb 46,5%, sasniedzot 420,5 miljonus eiro, kur pamatbud\u017eeta pamatfunkciju veik\u0161anai aizsardz\u012bbas resor\u0101 \u0161\u0101 gada febru\u0101r\u012b veikts noz\u012bm\u012bgs avansa maks\u0101jums bru\u0146ojuma ieg\u0101dei. Bez min\u0113t\u0101 maks\u0101juma pamatbud\u017eeta kapit\u0101lie izdevumi saglab\u0101tos tuvu p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmenim. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka avansa maks\u0101jumi atbilsto\u0161i Eiropas kontu sist\u0113mas metodolo\u0123ijai neietekm\u0113s \u0161\u0101 gada visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta bilanci. Turpret\u012b pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 kapit\u0101lie izdevumi saruku\u0161i teju par tre\u0161da\u013cu jeb 51,1 miljonu eiro, sal\u012bdzinot ar se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada, sasniedzot vien 121,5 miljonus eiro, kas pamat\u0101 saist\u0101ms ar iev\u0113rojami l\u0113n\u0101k\u0101m \u0101rvalstu invest\u012bcij\u0101m \u0161ogad. P\u0113rn, nosl\u0113dzot projektus iepriek\u0161\u0113j\u0101 ES fondu pl\u0101no\u0161anas period\u0101, kapit\u0101lie izdevumi pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eet\u0101 bija krietni augst\u0101ki. \u0160ogad, jaunajam pl\u0101no\u0161anas periodam tikai s\u0101koties, izdevumi invest\u012bcij\u0101m ir maz\u0101k\u0101 apm\u0113r\u0101.<\/p>\n\n\n\n
Valsts speci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pusgad\u0101 p\u0101rpalikums 207,9 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 pieaudzis par 189,1 miljonu eiro, sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada. Augot soci\u0101l\u0101s apdro\u0161in\u0101\u0161anas iemaks\u0101m, \u0161\u012b bud\u017eeta ie\u0146\u0113mumi se\u0161os m\u0113ne\u0161os pieauga par 273,7 miljoniem eiro jeb 13,3%, veidojot 2,3 miljardus eiro. Turpret\u012b izdevumi gada pirmaj\u0101 pus\u0113 2,1 miljarda eiro apm\u0113r\u0101 bija tuvu p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmenim, pieaugot par 84,7 miljoniem eiro jeb 4,2%. Nedaudz k\u0101pu\u0161i izdevumi vecuma pensij\u0101m \u2013 par 30,3 miljoniem eiro jeb 2,1%, kas \u0161\u0101 gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os sasniedza 1,5 miljardus eiro. Ja \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b uzskait\u0113 eso\u0161o vecuma pensiju sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits bija nedaudz zem\u0101ks nek\u0101 janv\u0101r\u012b gadu iepriek\u0161, tad \u0161\u0101 gada maij\u0101 v\u0113rojams neliels sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita pieaugums (+0,2%) sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar p\u0113rn\u0101 gada maiju. Vecuma pensiju vid\u0113jais apm\u0113rs \u0161\u0101 gada maij\u0101 pieaudzis par 7,4%. Turpina pieaugt ar\u012b izdevumi slim\u012bbas pabalstiem, kas 2024. gada se\u0161os m\u0113ne\u0161os 201,7 miljonu eiro apm\u0113r\u0101 biju\u0161i par 28,3 miljoniem eiro jeb 16,3% liel\u0101ki nek\u0101 pirms gada. Pieaugums skaidrojams ar slim\u012bbas pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra k\u0101pumu, kam\u0113r sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits bijis tuvu p\u0113rn\u0101 gada l\u012bmenim.<\/p>\n\n\n\n
Kop\u0161 gada s\u0101kuma v\u0113rojams bezdarbnieka pabalsta sa\u0146\u0113m\u0113ju skaita pieaugums, k\u0101 ar\u012b pabalsta vid\u0113j\u0101 apm\u0113ra k\u0101pums. T\u0101 rezult\u0101t\u0101 valsts speci\u0101l\u0101 bud\u017eeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam \u0161\u0101 gada pirmaj\u0101 pus\u0113 pieaugu\u0161i par 16,4 miljoniem eiro jeb 21,6%, sal\u012bdzinot ar pirmajiem se\u0161iem m\u0113ne\u0161iem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu sa\u0146\u0113m\u0113ju skaits pirmaj\u0101 pusgad\u0101 pieaudzis par 9,3%, un to nosaka situ\u0101cija darba tirg\u016b, samazinoties nodarbin\u0101to skaitam apstr\u0101des r\u016bpniec\u012bbas, b\u016bvniec\u012bbas, k\u0101 ar\u012b transporta un uzglab\u0101\u0161anas nozar\u0113s, \u0146emot v\u0113r\u0101 v\u0101jo ekonomikas izaugsmi.<\/p>\n\n\n\n
Saska\u0146\u0101 ar 2025. gada valsts bud\u017eeta sagatavo\u0161anas grafiku FM aktualiz\u0113s visp\u0101r\u0113j\u0101s vald\u012bbas bud\u017eeta bilances prognozes vid\u0113jam termi\u0146am un iesniegs izskat\u012b\u0161anai Ministru kabineta s\u0113d\u0113 \u0161\u0101 gada 13. august\u0101.<\/p>\n\n\n\n